Latvieši - kalibratori

[Luke]

Kaspich nu pat te ir iesācis svaigu tēmu http://www.boot.lv/forums/index.php?/topic/158008-vadi-to-ietekme/#entry1691862 pat ar zīmīgu nosaukumu, kuru Tu vai nu neesi lasījis, vai arī neko no tā neesi sapratis.

Labots Februāris 21, 2014 - Luke

[nnoname]

Pacelšu mironīti bet skatos ka Sound on Sound žurčikā sonarworks ieticis, apsveicu Rūdi, good job!

[Aigars]

Man ir jautājums par Coneq kritiku. Vai tad ir tik slikti? Viņu mājas lapā atrodam, ka Coneq izmanto Acer, Hitachi, JVC Kenwood. Pārstāvji ir Amerikā, Japānā un Taivanā. Internetā atrodams, ka 2010. gadā noslēgts  līgums ar Panasonic.

PS. Skaidrs, problēmas ir nevis tehniskas, bet cita rakstura

http://financenet.tvnet.lv/zinas/306620-panasonic_izmantos_latvija_izstradatu_skanu_tehnologiju

Labots Aprīlis 25, 2015 - Aigars

[RudeWolf]

Paldies! Piebildīšu, ka ir nevis vienkārši ticis žurnālā, bet gan ticis uz vāka!

 

[osscar]

  labs !

[nnoname]

ā nu vāku neredzēju, man viņu spams uz pastu nāk

[RudeWolf]

Liekas, Oskaram interesēja, kādu austiņu review esam sacepuši.

 

[Racer]

Labrīt, palsīju tēmu, bet tā īsti neiebraucu ko tas tūlis dara - tipa kaut kur telpā tiek nolikts mērmikrofons un jamais vienkārši piedzen atbilstošo/vēlamo skanējumu, izmainot AFR? Kā tas ir praksē? Skaņa no datora nāk vai ir kaut kāda kaste, kas starpā slēdzas?  Var kāds tā "uz pirkstiem" nezinīšiem pāris teikumos uzrakstīt? Tā lapa http://www.puresoundtechnologies.com/ neiet. Vienkārši interesanti. Paldies.

Labots Maijs 19, 2015 - Racer

[Luke]

Man ir nedaudz interesējis vai Sonarworks piedāvā AFR korekciju tikai, lai dabūtu AFR "flatā" vai arī piedāvā iespēju arī koriģēt AFR, lai iegūtu (īsti nezinu kā to pareizi sauc) BBC dip, BBC dipping vai BBC voicing? Nu īsi sakot kaut ko lūk šādu:

Labots Maijs 19, 2015 - Luke

[RudeWolf]

Izskatās pēc parasta FR tilt. Manuprāt, ka plagins to var izdarīt.

 

Cita lieta, ka BBC dipu 70-os izmantoja plastmasas draiveru skanējuma ārstēšanai. Nez, vai mūsdienu skaļruņiem tādu vajag.

 

 

 

Var kāds tā "uz pirkstiem" nezinīšiem pāris teikumos uzrakstīt?

 

Mums nekāda kaste pagaidām nav - viss notiek plaginā (softā). Telpas AFR tiek izmērīts 24 punktos un ar speciālu algoritmu iz-average-ots, lai pareizajā vietā sasniegtu pareizo responsi.

Labots Maijs 19, 2015 - RudeWolf

[Luke]

Izskatās pēc parasta FR tilt. Manuprāt, ka plagins to var izdarīt.

Paldies par info!

 

Nu jā, parasti ar BBC dip saprot AFR vājinājumu 3-5kHz reģionā, ja pareizi saprotu.

Šo es nezinu kā pareizi sauc, kaut daudzi arī šo, kā Tu saki "FR tilt", tajā skaitā Troels saukā par BBC dipu, laikam tāpēc, ka tas fenomens tika aprakstīts tajā pat BBC psihoakustiskajā pētījumā.. Bet nu, galvenais- skatos, Tu mani esi pareizi sapratis- to ko gribēju pajautāt.

 

 

Cita lieta, ka BBC dipu 70-os izmantoja plastmasas draiveru skanējuma ārstēšanai.

Šādu versiju gan es dzirdu pirmo reizi. Cik man ir sanācis lasīt- parasti BBC dipu skaidro ar cilvēka dzirdes īpatnībā- ausu jutību:

Labots Maijs 19, 2015 - Luke

[RudeWolf]

Ok, bet tad BBC "dipam" drīzāk vajadzētu būt tādam, kā rāda auss jutības līkne, nevis parastam FR tilt-am. Atradu BBC 60-70'o gadu atskaņošanas tehnisko standartu atbildīgā Dika Gandrija dēla teikto šajā sakarā.

 

Well, of course having found this, I have to jump in. My father, Dick Gundry, who spent almost all his working life in the BBC and was for many years responsible for maintaining technical standards in BBC Radio (which have sadly gone down since his retirement in about 1971), and who was known behind his back as golden ears, would not have been pleased to have his name attached to a deliberate departure from a flat frequency response in loudspeakers. Has anyone any idea on how this term arose? It must have been much more recent than 1971.

 

One of my father's responsibilities back in the late 1950s and early 1960s was the development of stereo techniques in preparation for a means to broadcast it. (Some of those early experimental recordings have more recently been issued on CD by the BBC). At that time the BBC developed its own monitoring loudspeakers on the grounds that commercially available ones were generally not very good. I used to say that loudspeakers were either good or loud but not both! During early stereo experiments it became apparent that the best BBC monitoring speakers of the day did not perform well in pairs for stereo because they did not match each other closely enough, particularly in phase response, so central images tended to be diffuse. A major reason was that to accommodate variations in the drivers each and every cross-over network was adjusted for a flat amplitude response. A new range of speakers was developed, but it is possible that at least for those first ones, the uniformity was considered more important than perfect flatness, and thus the speakers may have shown the "Gundry dip". However it would not have been a design aim but a side-effect, and in any case my father would have had no input to the designs, which were developed at the BBC Research Department (Dudley Harwood, Spencer Hughes et al.)

 

Kenneth Gundry, San Francisco

[Luke]

Nedaudz palasīju par BBC dipu un tagad nav īsti skaidrs, ko tad īsti nozīmē BBC dips, ibo, līdzīgi kā jau Tu biji minējis, bieži BBC dipu piemin ari tādā sakarā, ka citreiz pāris dB liels dips ap krossa frekvenci mēdz maskēt to, ka atšķiras midrange skaļruņa un pīkstuļa izstarotās frontes(?).

..bet nu mana interese nav par to, bet gan par skaļruņu tonālo balansu, ko daudzi arī nez kāpēc sauc par BBC dip vai kaut kā tamlīdzīgi, tb, par uzskatu, ka dabīgs skaļruņu skanējums ir tad, kad skaļrunim, pieaugot frekvencei, samazinās SPL pa kādiem 3 dB no 100Hz līdz 10kHz diapazonā kā uzskatāmi parādīts 49.tajā postā.

Nedaudz pacitēšu Linkwitzu: http://www.linkwitzlab.com/links.htm

Experiences with equalizing an initially flat on-axis response to obtain the realistic sounding ORION-3.2 have convinced me that 'flat' is not correct for a stereo system. Here we must create believable phantom sources from two real sources at +/-30 degree angle to the listener, at the 'sweet spot', in the room. Nor is the BBC dip the answer. Instead, the response must be flat above 100 Hz and then gradually drop to a lower level at high frequencies. There are general physical and psychoacoustic requirements for such a response, which I will explain at a later time. A specific on-axis frequency response curve is usually the secret behind a good sounding loudspeaker. The marketing department likes to label this curve 'flat'. 

    For Stereo, neither the two monitor loudspeakers in the recording studio, nor the playback loudspeakers in the home, should have a flat on-axis frequency response.

---

Saistītajā linkā  http://www.linkwitzlab.com/TMT-Leipzig'10/TMT-Hearing%20spatial%20detail.pdf a , sākot ar paragrāfu 2.2 paliek ļoti interesanti.

Laikam nav vērts taisīt copy/paste piecu lapu garam rakstam, vien nocitēšu paragrāfu 2.2.5.

The sound streams at the eardrums are spectrally colored by the angle of sound incidence due to diffraction, as described by the measured HRTF. The center phantom source perception is based upon a 300 horizontal HRTF, while a real center source would have a 0 0 HRTF. Thus it would seem that the loudspeaker frequency response should be corrected to emulate a 00 sound incidence.

The HRTF is a complicated function and not easily manipulated, but it contains strong general trends, which can be studied on a spherical model of the human head. For a 17.5 cm diameter rigid sphere and comparing a 300 incidence to a 00 incidence, we observe that the sound pressure at high frequencies is 3.3 dB higher than at low frequencies for a point on the sphere where the ear canal entrance would be. [18] – [21] The Sphere-RTF has a broad and irregular transition region between 400 Hz and 7 kHz, Fig.9. Empirically, a simple -3.3 dB RC shelving-lowpass filter centered at 1.8 kHz provided the right amount of high frequency attenuation to an otherwise flat and near constant directivity dipolar loudspeaker, in order not to sound overly bright and to increase focus and depth of the phantom source

Labots Maijs 19, 2015 - Luke

[kevins]

i, tb, par uzskatu, ka dabīgs skaļruņu skanējums ir tad, kad skaļrunim, pieaugot frekvencei, samazinās SPL pa kādiem 3 dB no 100Hz līdz 10kHz diapazonā kā uzskatāmi parādīts 49.tajā postā.

 

nu nu, un klausoties 60dB naktii, augshu nav vispaar ? taas liiknes tomeer ir kontekstaa ar konkreetaa avota SPL , turklaat arii klausiitaaja vecums ir buutisks faktors . Turklaat off-axis jau sanaak diezgan dabiigs dubults BBC DIP , kas buus ja uz ass veel nogaaziis lejaa ?

katrs jau var vaariities par savu taisniibu, tik jo skaljaaks vaards, jo lielaaka ticamiiba ? Ibo shajaa jomaa secinaajumus ir jaaizdara katram pasham.

PS- Luke- sonarworks ir dazhaadi preseti , ko , kaa , cik daudz korigjeet un kaadu ieguut gala variantu . Nav jau runa par to, vai softs piedaavaa TAADU liikni, bet gan par apstraades algoritmiem ---> kaa taa skanja/ skatuve sakaartojas ... Summaaraa gala liikne peec apstraades pat kautkaadaa zinjaa sheit ir otrshkjiriiga

Labots Maijs 19, 2015 - kevins

[RudeWolf]

Tā, Kevin ir kāda baisi veca versija mūsu softam!

[kevins]

whatever, labaak taada, nekaa nekaada

[Luke]

Kevin,

 

Klausoties klusu, cilvēkam ir samazināta jutība basa zonā un augšējās augšās. Bieži vien tam ir paredzēta podziņa "Loudness" daudzos pastiprinātājos, vai arī, ja ierakstu studijās plāno klausīties klusi, saprotu, ka Sonarworks ir pat preseti gan priekš klusas, gan priekš skaļas klausīšanās. Uz pareizu tonālo balansu IMHO tas maz attiecas, ibo tas ir pa visam kas cits. Vienā gadījumā ir runa par tonālo balansu- otrā- vienkārši par apakšu un augšu uzkruķīšanu.

Skandu griešana off axis, IMHO, tāda paliela māžošanās vien ir, ibo ieguvumi no tā- ne kādi. Atkarībā no izstarotāju lieluma, midrange skaļruņi un pīkstuļi sāk jūtami beamot pirmām kārtām tad, kad izstarotāja lielums ir lielāks par atstarotās frekvences viļņa garumu. Collīgajam pīkstulim, pagriežot skandas off-axis, visbiežāk iegūsim vien to, ka stipri samazināsies SPL TOP oktāvā 10-20kHz (kura bieži tāpat jau daudziem pīkstuļiem pietrūkst). Vidējo augšu un bieži pat augšējo augšu SPL, tumbu pagriešanas off-axis rezultātā mainās minimāli vai nemainās vispār. Atkarībā no midrange skaļruņa izmēra tādā gadījumā arī midrange skaļrunis tuvāk krossa zonai var sākt beamot. T.i. skandu pagriešanas off-axis rezultātā visbiežāk tiek iegūta vienkārši izkrokļota AFR, ne pareizs tonālais balanss.

Es pilnībā piekrītu, ka par to, kas ir pareizs un kas nav pareizs, kas patīk un, kas nepatīk, secinājumus jāizdara katram pašam. Visbiežāk tā arī ir, ka par pareizu tonālo balansu klausītājs uzskata tonālo balansu, pie kā tas ir pieradis. Jebkurā gadījumā "FR tilt" fīča, ja tāda ir, IMO, ir apsveicama. Domājams, ka daudzi to novērtēs.

[kevins]

nu tad jau tu Luke visu zini

es neteicu, ka lai dabuutu off axis, jaagriezh skanda. es biju domaajis ja tu uztaisi taadu dip un veel sagriez kastes, tad rezultaats ir taads, nu ----> taads, par kuru tu tagad sashutumu paud.

 

Uz pareizu tonālo balansu IMHO tas maz attiecas, ibo tas ir pa visam kas cits

shiis lietas ir jaaskata KOMPLEKSI. Ausu juutiibas liiknes atkariibaa no SPL arii pamainaas , nu nav tur taa sapratne tik vienkaarshota kaa tu raksti - basu un augshu tuuneeshana ....

PS- 4dB ROLOFF IMHO ir tas pats tavs FR TILT. Tikai tur taa doma ir  "noformeeta/ pasniegta " biku savaadaak, nekaa tevis piemineetajos angliskajos citeejumos formuleets 

Labots Maijs 20, 2015 - kevins

[Luke]

Kevin, es lielā mērā piekrītu visam Tevis teiktajam, bet,

 

1. "skatīt lietas KOMPLEKSI" NAV tas pats, kas tās ignorēt vispār. Skatīt lietas kompleksi, IMHO, varētu būt nākamais solis aiz "skatīt lietas vienkāršoti", un tas būtu ļooti nevienkārši.

2. Skandas, IMHO, NAV jāgriež "off-axis"

3. Par to Loudnesu- jā, cik man zināms, Loudness poga tā arī darbojas. Pieņemu, ka pareizāk gan būtu taisīt to Loudnesu, ņemot vērā zīmējumu, kas ir, piemēram 51.majā postā.

Labots Maijs 20, 2015 - Luke

[Inspektors Caps]

Žēl, ka tā viss beidzās.

http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/kadreizejais-eksporta-balvu-ieguvejs-real-sound-lab-partraucis-darbibu.d?id=48186803

 

Iesaku izlasīt šo ir.lv rakstu. Svarīgākā vieta:

Pirms trīs gadiem RSL tehnoloģiskā koncepta autors un lielākais dalībnieks Raimonds Skuruls (viņam pieder vairāk nekā trešdaļa uzņēmuma) ar pārējiem septiņiem partneriem vairs nebija vienisprātis par RSL stratēģiju, joprojām nav beigušās savstarpējās tiesvedības. «Man ir ļoti, ļoti žēl. Tas ir tradicionālais stāsts par to, kā revolūcija apēd savus bērnus,» saka Sosārs.

Komentārs:

Aitas, cūkas... starp rindām pavīd mūsdienu biznesa āža kāja. Izskatās, ka oriģinālās idejas autors ir izstumts no uzņēmuma darbības. Nākamais solis droši vien būs aizmuguriska kapitāla palielināšana Skurula dalības samazināšanai. Skumji.

 

Un tagad jau minētajā delfi.lv rakstā varam izlasīt:

Kā portālam "Delfi" pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Viesturs Sosārs, firma jau kādu laiku neveic nekādu darbu. Tā nav spējusi pildīt saistības, tādēļ nodrošinātais kreditors - "Trasta komercbanka" - pārdevusi apķīlāto mantu, tostarp inovatīvo skaņas izlīdzināšanas tehnoloģiju.

 

To pārņēmis uzņēmums "Coneq Labs", kura lielākie īpašnieki ir Sosārs (12,1%), Jānis Zuzāns (20,3%), Vilnis Rozentāls (13,2%), Āris Liepiņš (13,2%), Ivars Klagišs (13,7%) un Normunds Bergs (15,2%). Vairāki no šiem cilvēkiem ir vai iepriekš bijuši arī "Real Sound Lab" dalībnieku rindās.

Vienkārši sakot, Raimondu Skurulu vispirms ar uzpirktu tiesu izēda no Real Sound Labs valdes, bet, tā kā viņš turpina tiesāties par autortiesībām, tad Real Sound Labs tika ar nolūku nobankrotēts un tehnoloģija pārdota jaunam Coneq Labs, ar kuru jau, protams, Raimondam Skurulam vairs nav nekāda sakara. Tur prasās krimināllieta par krāpšanu, un nožēlojami, ka Normunds Bergs (SAF Tehnika) arī lien iekšā pie tādiem. Un tas, kuram tur pieder vislielākā daļa, ir SIA Alfor (Fenikss/Admirāļu klubs) un Sapņu Fabrika īpašnieks, maksātnespējas administrators vai tā vispār ir viena un tā pati persona?

 

Kas tur žēl - tipiskais "pārbankrotēšanas variants" - izdomāja mainīt SIA lai izvairītos no parādiem

Tā kā šī nav pārbankrotēšana, bet gan autora atšūšana. Nekas jauns šai pasaulē, tā bija pat ar Apple izveidotāju Stīvu Džobsu 1985. gadā. Tātad mans rezumē ir šāds:

https://twitter.com/ow/status/792284416286523392

[RudeWolf]

Nu tāds ir tas vietējais bizness. RSL gan bija arī citas problēmas, papildus atiecību skaidrošanai un reāli nekāda kustība nebija manāma jau labu laiku.

 

Un, pirms metaties aizstāvēt nabaga izgudrotāju, paturiet prātā, ka izgudrojums nav produkts un produkts nav bizness.

 

Bet visādi citādi, latviešu kalibratoru scēna joprojām ir dzīva un aktīva. Mēs laikam 30 cilvēku komandu nesasniegsim šogad, bet būs tuvu.

[Tornis]

Izgudrotājs - biznesmenis ir rets (dabā pastāv, bet retāks par vienradzi) salikums. Diemžēl pilnmēness laiks nav labākais, kad par šo diskutēt. Man drīzāk brīnums, ka tas viss tik ilgi vilkās.

[Racer]

Šai visā sakarā tāds infantils jautājiens - var pie esošās 5.1 mājas kinozāles, kas bāzēta uz Kenwood resīveri iebāzt kaut kādu kasti starpā, kas ar mērmikrofona palīdzību uztaisītu pareizu skaņu telpā?

[RudeWolf]

Ir, Trinnov vai Dirac. Mēs ar piektdaļsmadzeni domājam par surround vai precīzāk mono plaginu, bet neko dzīvs surround formāts nav. Ir pāris studijas, kam varētu tirgot hājend softu un hārdu, bet tas ir riskanti un tāpēc ne īpaši interesanti. Nopērc labāk resīveri ar Audyssey un cīnies ar to.