Jump to content
Mr.Deus

Kāds elektrības kabelis nepieciešams jaunam pieslēgumam.

Recommended Posts

Mr.Deus

Sveiki, kāds varētu ieteikt kādu kabeli un kur iegādāties, lai varētu Latvenergo pieslēgt jaunu pieslēgumu. Viņi uzstāda kasti, bet prasa pretī kabeli pie kā pieslēgties. Respektīvi interesē vada resnums, dzīslu skaits u.t.t., lai aizvilktu no kastes līdz mājai, lai varētu zemē ierakt. Pieprasītā strāva ir 20A, Spriegums 400/230, 3 fāzes ar vienlaicīgi maksimālo strāvu 13 kW

 

Paldies!

Share this post


Link to post
Share on other sites
M@R$$

Man domàt pēcuzskaitei derēs kāds 5x6 kvadrāti varš ... ar rezervi ;)

Share this post


Link to post
Share on other sites
vvv

Vai tad tie no Latvenergo slēpj no tevis šo informāciju? Vieglāk taču viņiem uzprasīt. Vai arī viņi neko nesaka, tikai iesaka uzdot jautājumu boot.lv forumā?

  • Patīk 1

Share this post


Link to post
Share on other sites
Kitai

Jā, man arī interesanti - vai tad šie pat nepasaka kāds kabelis vajadzīgs? Viņiem jau labāk zināt.

  • Patīk 1

Share this post


Link to post
Share on other sites
Dzonijs

Tad kad viņi paši velk tad uz 20 A liek 6 kvadrātus vara.

  • Patīk 1

Share this post


Link to post
Share on other sites
ivo

Dzīslu skaits - labāk 5 nevis 4, kvadrātu kādi 6 pietiktu, bet labāk jau iemet 10, vispār tur jāskatās arī cik garš tas kabelis, bet 5x10 būs atliektiem galiem vairumā gadījumu. Bet vispār konsultējies ar elektriķi, tāpat neiztiek šī bez viņa pakalpojumiem, ja šādi jautājumi. Un vēl - Latvenergo (precīzāk Sadales tīklam) NAV PIENĀKUMS zināt, kādu kabeli klientam vajag.

Labots - ivo
  • Patīk 1

Share this post


Link to post
Share on other sites
Ronalds

Reku tabula

http://volt.lv/index.php?id=5772&lng=1

 

Kāds gan labums no 5 dzīslām? Nekāds! (vieni vads dārgāks - līdz ar to dažu uztverē tas ir krutāk :D) Tā pat ir ļoti ieteicams mājas elektrības kastei zemējumu taisīt.

 

6 mm2 vara kabeļa derēs. 10 mm2 vara tur 50A - tas ir ar pamatīgu rezervi pat 32A pieslēgumam, autora gadījumā pilnīgs perebors.  Bet ja nauda nespiež kabatu, tad ieejas kabeli var likt alumīnija - 10mm2 - tas sanāk lētāk un nav ne par matu sliktāk kā vara kabelis. Alumīnija kabeļi nopērkami SLO un Jauda.

Labots - ronalds_
  • Patīk 2

Share this post


Link to post
Share on other sites
ivo

Ja lietotāja pusē nebūs atkārtotā zemējuma, tad vajag 5dzīslu kabeli, ja būs, tad pietiek ar 4. Es gan teiktu, ka, ja attālums neliels, tad vienkāršāk ir iemest 5 dzīslas nekā taisīt vēl vienu atkārtoto zemējumu.

Share this post


Link to post
Share on other sites
Ronalds

Kad runāju ar pazīstamu elektriķi viņš man silti ieteica veidot atkārtotu zemējumu. Galvenokārt tāpēc ka nav zināms, cik labs ir sadales tīklu ierīkotais. 

Visvienkāršākais veids kā dabūt ideālu zemējumu ir pieslēgties pie ūdens spices/dziļurbuma trubas. (ja tāda ir).

Share this post


Link to post
Share on other sites
Mr.Deus

Jāvelk man kādi 100m, tad varu pirkt gan 4x6, gan 5x6, atšķirība tikai tajā, ka vai nu vajag atkārtotu zemējumu vai nē?!

Share this post


Link to post
Share on other sites
McB

Ņem 4*6mm un miers. Lētāk sanāks. Zemējumu taisi pats savu.

Share this post


Link to post
Share on other sites
Ronalds

Mr.Deus, atkārtots zemējums tā vai tā ir ļoti vēlams. (viņu var arī kaut kad vēlāk ierīkot, kad sāksi mājā dzīvot)

Ņem 4x10mm2 alumīnija kabeli un ietaupīto naudu kaut labdarībai noziedo. Kāda jēga viņu zemē ierakt? 

Share this post


Link to post
Share on other sites
viesturs0711

Cenas starpiiba starp 4*6 un 5*6 nav tik liela lai iespringtu. Njem peedeejo, lai nav jaauztraucas par atkaarto zemeejuma ieriikoshanu. Protams ja veeleesies vareesi ieriikot, bet kameer nav, tikmeer labaak 5 dziislas.

Share this post


Link to post
Share on other sites
Ronalds
Tārps

 

 

Ņem 4x10mm2 alumīnija kabeli un ietaupīto naudu kaut labdarībai noziedo. Kāda jēga viņu zemē ierakt? 

 

1.Mājas  ievadā nav atļauts lietot aluminija kabeli tievāku par 16 mm2 .

2. Ja jārok zemē, tad jābūt zemes kabelim. Neminēšu markas, bet no skata  - melnā krāsā. Balto oficiāli nedrīkst.

   Pelēkie parasti ir āram gaisā (saules iedarbībā).

Share this post


Link to post
Share on other sites
Ronalds

Protams ka zemes kabelim ir jābūt! Par to jau nav nekādu diskusiju! (Alumīnija tagad savādāki nav pieejami)

 

Tārps, no kurienes info ka mājas ievadam vajag kā minimums 16 mm2 aluminija kabeli? Un cik tad vara kabelim ir minimums? 

Share this post


Link to post
Share on other sites
Tārps

  Mājas ievadam jābūt ne mazākam kā 10 mm2 varam un 16mm2 aluminijam . To nosaka EIN. Nu protams, ja tā ir mājiņa ar dažām Iljiča spuldzītēm un 5 A skaitītāju, tad arī Latvenergo piever acis uz noteikumiem.

Share this post


Link to post
Share on other sites
Dzonijs

10 kvadrātu alumīnijā uz 100m būs 3% zudumu, 6 kvadrātu vara 2,5% zudumu, ja var atļauties 10 kvadrātu vara tas būs 1,5% zudumu, jeb 3,5 V - pavisam skaisti. jeb 20 kvadrātu alumīnija. Es darītu tā - ja liktu nominālo, tad 6 vara, ja pa maksimumam tad 20 alumīnija.

P.S. Man Latvenergo ieraka 6 kvadrātu vara 15 m, Un iedeva 20 A.

 

"ja tā ir mājiņa ar dažām Iljiča spuldzītēm"

 

Tagad jau iljiča spuldzītes grūti iegādāties bet ar LEDiem 5A nenodedzināt.

Labots - Dzonijs

Share this post


Link to post
Share on other sites
Ronalds

Tārps - kas ir EIN? Kādu linku varētu?

 

Savai mājai pievadu ierīkoju ar 8mm2 x4 alumīnija kabeli. Pēc viena gada lietošanas - nekādu problēmu. Man pieslēgums gan tikai 16A. 

Bet Sadales tīkli tādu pašu kabeli (8x4 al) ir novilkuši no staba līdz sadales kastei.... Tāds bija projektā. Nedomāju ka kaut kādi normatīvie akti ir pārkāpti. (Būtu stulbi ja līdz sadales kastei varētu vilkt tievāku kabeli kā līdz mājai,kaut gan - dzīvojam lv.... nebūtu jābrīnās... ) 


 

 

0 kvadrātu alumīnijā uz 100m būs 3% zudumu, 6 kvadrātu vara 2,5% zudumu

 

Varētu aprēķinu metodoloģiju publiskot... savādāk no pirksta izzīsti cipari.  

Labots - ronalds_

Share this post


Link to post
Share on other sites
Dzonijs

Aprēķinu pamatā oma likums un Vara un Alumīnija īpatnējās pretestības. Ja slinkums rēķināt uz papīra priekš androīda ir laba aplikācija ElectroDroid

Share this post


Link to post
Share on other sites
Ronalds

DŽonijs, nu tad izrēķini cik būs zudumi kabeļos pie vidējā patēriņa pieņemsim 5A. 

 

Domāju ka tavi iepriekš dotie cipari ir pie max patēriņa, kas vidējai privātmājai tomēr ir rets gadījums. 

Share this post


Link to post
Share on other sites
ggg97

 

 

Tārps - kas ir EIN? Kādu linku varētu?

 

EIN ir elektroizbūves noteikumi. Tā pat pa brīvu apkārt nemētājas. Man šādi tādi ir, ja pateiktu kurus vajag, kaut kā, kaut kur uzliktu. Tur viņu daudz, patlaban slinkums visiem cauri iet, nav mans lauciņš. Par cik nav mans lauciņš neatceros arī pieļaujamos sprieguma zudumus 0,4kV tīklā līdz klientam, bet, ja nemaldos, bija 5%, bet tas bija līdz klienta uzskaites sadalei. Tālāk jau klients, pa lielam, liek ko grib.

Share this post


Link to post
Share on other sites
Tārps

 

 

Savai mājai pievadu ierīkoju ar 8mm2 x4 alumīnija kabeli

  Nav tāda standarta sķērsgriezuma 8 mm2.  Nejaukt ar 8 mm diametrā.

 EIN - elktroiekārtu ierīkošanas noteikumi.  Links uz pilnu tekstu nav iespējams, jo tās likumu grāmatas pērk par bargu naudiņu.

Share this post


Link to post
Share on other sites
alusbundza

es ieraku alumīnija kabeli 20 kvadrāti (100 m), un dzīvoju laimīgs , zemējumu uztaisīju pats

Share this post


Link to post
Share on other sites
Dzonijs

Tur ir lineāra sakarība pie 5A 4 reizes mazāk - 6 kvadrātu varā 0.64%. Un parēķināju ekonomiku arī, pie maksimālās jaudas vara kabelis atmaksātos ne ātrāk par 2 gadiem. Pie vidējā patēriņa 5A atmaksātos 7- 8 gados.

Vēl biju ievērojis tādu lietu, vismaz agrāk, Ka dārgākajiem vara vadiem arī izolācija bija kvalitatīvāka, tagad laikam tā nav. Vecajās mājās labākā stāvoklī parasti ir vara vadi.

Share this post


Link to post
Share on other sites
Tārps

 

 

es ieraku alumīnija kabeli 20 kvadrāti

Nu nav arī tāda standarta vada vecajā Eiropā.

 

Standartu rinda:   0,5  ; 0,75  ; 1,0  ;  1,5  ;  2,5  ;  4,0  ;  6,0  ;  10   ;   16   ;  25   ;  35  ;  50   u.t.t.


 

 

zemējumu uztaisīju pats

Ja tas tiešām ir īsts zemējums - sausā vasarā un sasalušā zemē, bet ja tikai nagla zemē, tad tas ir vēl bīstamāk, nekā apzināties, ka nav zemējuma.

Share this post


Link to post
Share on other sites
ggg97

Par alumīniju. Neskatoties uz augstāku īpatnējo pretestību, alumīnijs vēl ir arī cimperlīgāks materiāls korodēšanas ziņā. Elektriķi to zin.

Share this post


Link to post
Share on other sites
M@R$$

100m ir padaudz ... nezinu vai *ist eiro vai ielikt to varu un dzīvot laimīgi, 5 dzīslu piebliezīs droši vien pie zemējuma, būs drošāk ... māju man domāt pa pārissimt eirikiem neuzsliesi tāka ;)

Share this post


Link to post
Share on other sites
alusbundza
Tārps

it kā jau man pietika ar 16 m2, bet paņēmu resnāku, ja nu izdomāšu vēl kaut ko pieslēgt...

 

zemējums man tāds: sametināts no 8 mm metāla, horizontāli - 1,5m, vertikāli piemetināti 6 gb. 1,5 m, tas vis ierakts m dziļumā (blakus ūdens vadam) iedzīts zemē, tas nozīmē, ka  iestiepjas 2,5 m dziļumā,

Share this post


Link to post
Share on other sites
Tārps

 Tas viss jau labi, bet vēlreiz atkārtošu, profesionāli ir sekojoši : dzen zemē stieņus tik daudz , līdz sasniedz vajadzīgo minimālo pretestību, un neviens neskaita, pieci vai desmit. 

 Bet ja no praktiskā vienkāršā cilvēka viedokļa, labāks ir viens ierakts spainis (līdz brīdim, kad sarūsēs un sabirzīs) , nekā 2m dažu milimetru stienis. Viens no galvenajiem rādītājiem ir saskares virsma, un protams, dziļums, kur vairs nesasalst un neizkalst zeme. Atcerieties kā tas ir ar soļu spriegumu. Viss potenciāls nepazūd pieskares punktā, līdzīgi kā zemē izliets spainis ūdens.

Share this post


Link to post
Share on other sites
viesturs0711

 

 

Visvienkāršākais veids kā dabūt ideālu zemējumu ir pieslēgties pie ūdens spices/dziļurbuma trubas. (ja tāda ir).

 

Es te savai būdai domāju, kā atkārtotu zemējumu ierīkot un tik tiešām, biju aizmirsis, ka man no seniem laikiem stāv ieskalota spice septiņi metri zem zemes, pie tā arī būs jāpiezemējas!

Share this post


Link to post
Share on other sites
Firza

Cerams, ka tie, kuri paši ir uztaisījīs savu zemējuma kontūru, neizmirsa to savienot vienā punktā ar elektrolīnjas neitrāles (nulles) vadu. Ja to neizdara, tad tas zemējums labākajā gadījumā pasargā pret to, ka dators vairs nesit pa nagiem ar 110V spreigumus dēļ iebūvētā kondesatoru filtra, bet savas galvenās funkcijas tas nepilda. Un nav nozīmēs cik labs kontūrs ir ierīkots. Neatkarīgas zemējuma kontūrs nav zemējuma kontrors - tas ir zibens novadītaja kontūrs un nav paredzēts tam lai aizsargātu elektroiekārtas un cilvēkus. 

Share this post


Link to post
Share on other sites
JDat

Firza, pareizi, ja neskaita specifiskus gadījumus.

Share this post


Link to post
Share on other sites
Firza

Tādu gadījumu nav daudz: Vecrīga ar savu "veco" elektrību, kur nav neitrāles vada kā tāda, un varbūt kāda radio un medicīnas aparatūra. Bet tad tai specifiskajai aparatūrai, zemējuma kontūram ir jābūt ar ļoti mazu pārejas pretestību un gan jau, ka samērā bieži ir jāveic sazemējuma mērījumi, jo nav jau nekāda redzama signalizatora, kurš pateiktu lietotāja, ka zeme ir izžuvusi, zemējums vairs neatbilst normām un vairs nenodrošina tam uzlikto uzdevumu. Parastam, atkārtotā zemējuma kontūram pārējais pretestība pārāk lielu lomu nespēlē, jo šā vai tā zemējuma kontūrs ir savienots ar neitrāli, bet neatkarīgam kontūram zemējuma kontūram pārejas pretestība ir tieši saistīta ar fāzes īslēguma strāvu uz zemējumu. 1 Ω pārejas pretestība dod 230A īsslēguma strāvu, bet 10 Ω tikai 23A.

Parastam lietotājam neatkarīgs zemējums nafig nav vajadzīgs, un tas pat ir ļaunums, jo rada viltus drošības sajūtu, bet patiesībā ne pret ko neaizsargā.

Labots - Firza
  • Patīk 2

Share this post


Link to post
Share on other sites
vvv

 

 

Parastam lietotājam neatkarīgs zemējums nafig nav vajadzīgs, un tas pat ir ļaunums, jo rada viltus drošības sajūtu, bet patiesībā ne pret ko neaizsargā.

 Ļoti pareizi pateikts. Es vēl no skolas atceros, viens pasniedzējs skaidri izskaidroja par tiem saviem zemējumiem. Nekad (vai gandrīz nekad) neizdosies pašam savās mājās izveidot tādu zemējumu, lai potenciālu starpības starp nulli un savu zemējumu nebūtu. Biedrs Firza ir gudrs.

Share this post


Link to post
Share on other sites
Andzzeys

Te kāds ir dzīvs? Īpaši noderētu Firza padoms!

 

Principā jautājums ir par privātmājas jaunu pieslēgumu. Tad pareizi no diskusijas sapratu, ka pietiek ar 4x16 ALU kabeli no ST kastes līdz mājai?

Un tālāk mājā, ja gribu arī kādus noplūdes automātus ielikt, jātaisa pašam ir atsevišķs zemējums? Principā tad no ST kastes man atnāks tikai 3 fāzes dzīslas un viena nulle?

 

Šitā nav īsti mana tēma, tikai mēģinu nedaudz satāmēt izmaksas - kā jau te tika minēts, ALU kabelis tomēr ir stipri lētāks par Cu kabeli. Pašam pagrabā pat mētājās 5x6 Vara kabelis vairāki desmiti metru, tikai žēl, ka tas priekš iekšējas instalācijas paredzēts.

Share this post


Link to post
Share on other sites
Andzzeys

Ronalds, mājai jā, bet garažā moš kādreiz kāds jaudīgāks aparāts varbūt tiks iemests... Un te jau minēja, ka mājai ALU mazāku par 16kvadrātiem nemaz nevar!

Share this post


Link to post
Share on other sites
Ronalds

Takš apskaties kabeļu izvēles tabulu ko iedevu! 

16mm2 tur 52A strāvu! Un sadales tīkli nemaz privātajiem vairāk par 32A pieslēgumu nepiedāvā. Kam tāds perebors? 

Share this post


Link to post
Share on other sites
jema
Pirms 11 minūtēm , Ronalds teica:

Un sadales tīkli nemaz privātajiem vairāk par 32A pieslēgumu nepiedāvā

Nu nu, man bračkam 120 bija, dēļ dārdzības uz 60A pārgāja :biggrin:

Share this post


Link to post
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!

×