Jump to content

5. centralizētais eksāmens - ķīmijā vai fizikā


Murlo
 Share

Recommended Posts

2.ģim ja pareizi atceros fizika/ķīmija tikai viens gads humanitārajai program. , dabaszinību visi 3 gadi ir ķīm/fiz.

Link to comment
Share on other sites

Gāju skolā ar Hum novirzienu - vidsskolā ķīmija/fizika bija divus gadus un eksāmenu varēja droši likt, tie kuri gribēja likt eksāmenus, tiem piedāvāja vēl papildus konsultācijas

Link to comment
Share on other sites

a ko tas mainīs, ja cilvēkam, stājoties universitātē šī eksāmena rezultāti netiek ņemti vērā? 

 

Ministrs laikam domā, ka, ja ir eksāmens, tad značit visi mācās.... naivulis.

 

 

 

Ir jārada vide, kurā cilvēki gribētu mācīties, censties. 

Labots - shark
Link to comment
Share on other sites

Nu, nez, man laikam bija paveicies ar skolotājām, jo par ķīmiju no pamatskolas līdz ģimnāzijas beigām (2001.g.) bija baigā interese. Ņēmu no bibliotēkas neorganiskās ķīmijas grāmatas, lasīju, veicu eksperimentus, pierādīju dažādu vielu klātesamību utt.

Atceros kā ģimnāzijā ar klasesbiedru rajona ķīmijas olimpiādē 1. un 2. vietu paņēmām, neskatoties uz to, ka mums bija vispārizglītojošā klase un dabaszinību klase palika garu degunu :mrgreen:

Izvēlējos arī centralizēto eksāmenu ķīmijā- visi lūrēja kā uz nenormālu :)))) Nu, neko- A līmenis- 190 punkti no 200, vēl tagad nav skaidrs, kur pagrūdu tos 10 punktiņus.

Un tad nāca augstskola...

Tas bija pārsteidzoši, kā no prakses pilnīgi atrauta sausa teorija var sabojāt interesi par priekšmetu. Kaut kāds fufelis- d H rašanās, temperatūru rēķināšanas u.c. sūdi, mistiskas formulas. Dabūju "iesk." un danuinah to ķīmiju.

 

Bet vai vajag papildus eksāmenus? Protams, ka vajag! Te gan jāskatās cik liels būs blējēju bars, kuriem tiek pārkāptas tiesības laist fufeli. Lai iznāk pāris kucināmo slīcēnu indigo gadi un lai jaunieši saprot, ka bez šādiem priekšmetiem nevar un lai sāk mācīties. Nu, bet, ja cilvēks ir dauns tad ir un papildus eksāmens, diemžēl, neko tur nemainīs...

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Iesaku painteresētes, no cik gadiem vietējā skolā vispār sāk mācīt teksta uzdevumu risināšanu un vienādojuma nezināmo apzīmēšanu ar simboliem. To pašu vienkāršāko - Jānīitim tik konfektes, Pēterītim par 4 mazāk, kopā 20. Ar vienādojumu un nezināmajiem.

Link to comment
Share on other sites

nevertell

Bet neviens eksāmens neatrisinās problēmas, kuras risināt var tikai vecāki. Ja bērnam ģimenē stāsta, ka skola ir tufta, tad tur visa ģimene ir dalbojobi. Diemžēl, daudzi ir arī tādi.Vēlviens eksāmens tikai neļaus viņiem būt sekmīgiem, kas arī ir labi.

Link to comment
Share on other sites

Ja ne no pirmās, tad no otrās gan.

Draugu meita - 3. klasē, pirmajā klasē alfabētu mācījās gadu.

Mūsējā nupat sāka 1. klasi - alfabētu izdragāja cauri līdz ziemsvētkiem.

Viņi neko neatkārto, tikai dragā uz priekšu.

Glītrakstīšana kā šķira neeksistē, nu jā, tagad modē teikt "kāds Tev skaists rokraksts Times New Roman laikam?" :sarkasms:

Mājasdarbus nu jau močī pat bērnudārzniekiem.

Mācību process notiek turbo tempā, nepaspēji - pats vainīgs. 

Ja vecākiem nesanāk laika noņemties ar bērnu un tam izskaidrot sīkāk/atkārtot - vāks garantēts.

Link to comment
Share on other sites

canis_lupus

Eksāmeni ir vajadzīgi, vismaz tie kalpo kā daļa motivācijas mācīties un nelaist mācību stundu laikā muļķi. Attiecībā uz nopietnu cilvēku izteikumiem par skolēnu slinkumu - nav melots! Skolā, mācību stundā ir daļa skolēnu, kuri cenšas tikt līdzi apgūstamajam un normāli strādā, bet ir liela daļa skolēnu, kuru vecāki nepiegriež vērību viņu mācību darbam, līdz ar ko šie slaisti traucē censoņiem stundā mācīties un paši arī neko neimācās. Ar jēdzīgākajiem kadriem varētu atsevišķi pastrādāt, pat dažāda veida laboratorijas darbus novadītu līdz vēlam vakaram, bet aldziņa par īsu, mājās gaida ģimene un lērums haltūru, lai komunālos nosegtu. Privātstundas vēl varētu paņemt, bet tur atkal bišķi pietrūkst skolēna vecākiem skanošā. Kaut kā jau tā sistēma kustas uz priekšu, paldies visu augstākajam, ka ir pašaizliedzīgi pedagogi, kuri savu privāto dzīvi ir piegriezuši līdz minimumam un savu brīvo laiku un darba laiku velta tikai skolēnu izglītošanai. Nebrauc viņi ar svaigiem auto, nav viņiem mugurā svaigākās lupatas un nav viņi tie spilgtākie dzīves veiksminieki, viņi vienkārši dara savu sirdslietu. Es pamēģināju vadīt informātikas stundas un sapratu, ka par grašiem nav vērts laiku tērēt un ražot brāķa produkciju - t.i. palaist no sola topošos indigo. Dakteris bērziņš un siksnas tante vēl varētu glābt pasauli, obligātais militārais dienests dažu labu iegrozītu pareizajās sliedēs, vismaz lielu daļu nihilistu un pohujistu par cilvēkiem izaudzinātu.

Link to comment
Share on other sites

versatile

 

 

a vecākiem nesanāk laika noņemties ar bērnu un tam izskaidrot sīkāk/atkārtot - vāks garantēts.

Ja vecākiem nesanāk laika noņemties ar bērnu, tad varbūt nevajag to bērnu taisīt, bet sakārtot dzīvi lai laiks sanāktu? Negribu nevienu mācīt, bet nu šitā frāze ir pipec - pat ar suni ir "jāņemas", kur nu vēl ar bērnu, jo īpaši, ja negrib lai "vāks garantēts".

Link to comment
Share on other sites

nigerskijs gangsterskijs

Man vidusskolā pirm 10 gadiem bija tāds mistiks priekšmets, dabaszinātnes, 2 stundas nedēļa un tur populārzinātniskā formā bija bioloģijas, fizikas un ķīmijas apvienojums, turpretī bija 5 vēstures, 2 kūltūras vēstures, loģika (matemātiskā), politika.. utt. Ķīmijas skolotāja stāstija par ķīmijas pielietošanu sadzīvē, par tīrīšnas līdzekļiem, pārtikas ražošanu utt, nebjia nekas jārēķina, Manām prasībam pret dzīvi pilnīgi pietiek ar pamatskolā ķīmijā iemācīto, tomēr par skādi nebūtu nācis arī nopietnāks variants. Eksāmenu fizikā vai ķīmija vidusskolu beidzot nenoliktu.

Bet lai vai kā daudzi te apgalvotu dabaszinātņu priekšmeti nav grūti, tas ir mīts, tos ir elemntāri iemācīties, viss balstās uz vairā vai mazāk elementārām likumsakarībām pēc tam augtskolā divi semestri ar fiziku nekādas grūtības nesagāja, un tad jau arī bija skaidrs kāpēc tas man vajadzīgs. Toties sociālos priekšmetus daudz necieš jo tie ne tikai prasa pielietot mehāniskas zināšana, bet arī analizēt, domāt un saprast cēloņus un sekas! Es uzskatu, ka izglītībai ir jābūt pilnvērtīgai, arī fiziķim ir jāsajēdz kaut kas no kūltūras vēstures, juridiskajām lietām un politkias un otrādi. Citādi sanāk tikai codemonkey, kas nav nekas vairāk kā ēdoš staigājoš un bezdošs instruments.

 

Gan eksaktiem gan hmanitāriem priekšmetiem ir vajadzīgi labi skolotāji, bez tā, tās viss ir pilnīga huiņa neatkarīg, ko liek kārtot! Bet to risināt ir daudz gŗutāk nekā paziņot ka jauns eksāmens mums atnesīs laimi!

 

ps. Neesam visi vienādi, man piemēram matemātika šķita, kā 2 pirkstus apmīst, bet mans māsadēls nav slinks, mācās cītīgi, bet matemātiku  var sagremot tikai ar grūtībām, toties labs mūzikā (mācīsies profesionāli mūziku) un sportā

Labots - nigerskijs gangsterskijs
Link to comment
Share on other sites

 

 

Ja vecākiem nesanāk laika noņemties ar bērnu, tad varbūt nevajag to bērnu taisīt, bet sakārtot dzīvi lai laiks sanāktu?

Aizej uz skolas vecāku sapulci un pasaki to tiem, kuri pukst par savu bērnu zemajām sekmēm. :mrgreen:

Jo skolotāju par tādu tekstu no darba atlaidīs.

Patreizējā mācību programma neatstāj nekādu vietu vielas atkārtošanai. Salīdzinot ar to, ko mums mācija pirmajās klasēs, te viss notiek daudz ātrāk.

Mēs ar sīko ņemamies, iespēju robežās, tāpēc labi redzu atšķirības starp savu un tiem, kuru vecāki liek uz e-klasi un sekmēm skaistu /ignore

 

@Fitz

Do not treat people equally, treat them fairly.

Šis kā reiz ir "treat equally" piemērs.

Link to comment
Share on other sites

nevertell

Skāde ir tāda, ka sūdīgs skolotājs vērtēs un mācīs sūdīgi. Bet sūdīgi mācot humanitāros var ļoti labi ieborēt faktus. Būtībā iespiest bērnam paurī datus, varbūt kautkādas relācijas arī iemācīt. Bet sūdīgs skolotājs eksaktos priekšmetus neiemācīs nekā, jo tur plika informācija ne sūda neder. Jāiemāca ir domāt un izprast, lietas, kuru sasniegšanai nepieciešama atdeve gan no skolotāja, gan skolēna. Lielāko daļu Latvijā ne viens, ne otrs nav spējīgs. 

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Tas bija pārsteidzoši, kā no prakses pilnīgi atrauta sausa teorija var sabojāt interesi par priekšmetu. Kaut kāds fufelis- d H rašanās, temperatūru rēķināšanas u.c. sūdi, mistiskas formulas. Dabūju "iesk." un danuinah to ķīmiju.

 

Nezinu par kuru augstskolu tu runā, bet ķīmijas fakultātē pirmajā kursā tad es beidzot sāku saprast kas ir rekacija, kāpēc tā notiek utt. Tieši skolā ir tikai sausa teorija bez pamatojuma un galvā jāiekaļ kaudze ar reakcijām, kaut gan to var atrast jebkurā grāmātā. Skolas ķīmijas kursā nemāca domāt un saprast, tikai pieņemt faktu kā pasšaprotamu un lieki neuzdot jautājumus.

Otrkārt, vie tiešām tu domā, ka mūsdienās ķīmiķi nodarbojas ar tām primitīvajām reakcijām, kas tevi tik ļoti saista un liekās praktiskas? Paskaties, kas ir mūsdienu ķīmijas zinātne un varbūt sapratīsi kapēc mehānimismi un tie enerģiju aprēķini ir svarīgi. No prakses viņam atrauts. 

Labots - andza
Link to comment
Share on other sites

 

 

Jāiemāca ir domāt un izprast

Te jau sākas problēma - ne visi ir spējīgi un vispār grib to iemācīties... tas par "domāt"... 

Link to comment
Share on other sites

Palasot diskusiju, tā arī nesapratu, par ko topika autoram ir cepiens. Par to, ka būs 5 eksāmeni nevis 4?

Kad sāks studēt, tad vienā sesijā būs vairāk.

Link to comment
Share on other sites

Domugrauds

 

 

Kad sāks studēt, tad vienā sesijā būs vairāk
Te nu ir atkarīgs kur studēs
Link to comment
Share on other sites

nevertell

Nezinu gan, lizard. Tad jau drīzāk apgriezti proporcionāla. Tie, kas nesaprot, bet daudz domās, pārdomās vienu un to pašu 15 reizes, bet beigās tāpat viņi neko nebūs sapratuši. 

Link to comment
Share on other sites

Tie, kas nesaprot, bet daudz domās, pārdomās vienu un to pašu 15 reizes, bet beigās tāpat viņi neko nebūs sapratuši.

 

 

A kas elektrībai svarīgāks - spriegums vai strāva?

Labots - RudeWolf
Link to comment
Share on other sites

Problēma ir tajā , ka ne visi bērni ir mācījušies pēc eksaktās programmas . Problēma ir tajā , ka ja uzspiedīs papildus eksāmenu , tas nemudinās mākslinieku kļūt par kodolfiziķi . Ok , labs piemērs mana meita , kura mācījās Dārziņos humanitāro programu , bet nu studē Amsterdamā Baleta akadēmijā , paralēli divus gadus nobeidzot vidusskolu tālmācībā . Un te pēkšņi kaut kādam ministrellim sakāpj čuras galvā un bams !!! Un ko tiem bērniem , kas ir mācījušies pēc Valsts akreditētās programmas , bet ne to , kas ministrellim paticies , tagad pakārties? kā viņi var pusgada laikā apgūt to , kas viņiem nav mācīts ( un būtībā arī vajadzīgs) ? kā vienmēr - apdauzītas idejas ar agbšaubāmu motivāciju - labāk būtu radījuši darba vietas , kas veicinātu studēt tos , kam tas interesē un kas tajā saskata jēgu !

Link to comment
Share on other sites

Tak lai akreditē jaunu mācību programmu un tad da jelkādu līmeni prasa no bērrniem , kam tas ir mācīts . Ar piebildi , ka pie obligātajiem eksāmeniem tad vajadzētu būt mākslas vēsturei , mūzikas vēsturei un psiholoģijai . Tad var būt līdz teikšanai nonāks mazliet adekvātāki cilvēki , kas sapratīs , ka nevar nemitīgi mainīt spēles noteikumus , spēles gaitā -ne  bērniem , ne uzņēmējiem , nevienam ... Un to , ka Valsts attīstība ir tieši atkarīga no pārdomātas un ilglaicīgas attīstības programmas . Nevis viens idiņš iekviecas - daram tā ... atnāk nākošais idiņš , nefiga - daram šitā . Bet cilvēki mērķtiecigi  mūk prom no šīs trakomājas ....

Labots - Peleecis
Link to comment
Share on other sites

Tad jānoliek, ka tajā un tajā gadā nāks tāds un tāds noteikums. Lai gatavojas, gluži kā ieiešanai eiroleiputrijā.

 

Cita lieta, ka līdz tam laikam būs trīs citi ministri, kas domās citādāk.

 

Un par eksi vismaz soc. zinībās esmu tikai par. Bet atkal - zināšanas panāk nejau ar extra ekšiem.

 

I mean, ja tu esi iedzimis demokrātiskā valstī, tad ir tikai normāli, ka pilnvērtīgai tās vadīšanai ir nepieciešams zināšanu ekipējums, kas ļauj labāk izvērtēt politiski sociālos procesus un attiecīgi rīkoties. Savādāk tas ir kā piesēžoties pie nejēgas kompja, atver pārlūku un tur 6 mail.ru toolbāri, atveras Acme download accelerator un kompi paātrina kāda ultra optimizācijas paka.

Labots - RudeWolf
Link to comment
Share on other sites

Es kā fizikas skolotājs teikšu tā - sen vajadzēja, bet tas neko nemainīs.

Kamēr valdīs principi:

  • nauda seko skolēnam;
  • uz otru gadu atstāt nevar;
  • vecākiem vienmēr taisnība;
  • vidusskola - dienaszagļu inkubators;
  • centralizētiem eksāmeniem - jā, iestājeksāmeniem - nē 

tikmēr viss ritēs vecajās sliedēs. Ok. pirmajos gados būs zems līmenis (līdzīgi kā matemātikā), bet tad lai stāvokli uzlabotu izstrādās un piedāvās vieglākus eksāmena darbus. Kad arī tie būs "par grūtu", tad to "augstlēkšanas latiņu" noliks uz zemes vai ieraks trīs pēdu dziļumā.

Diemžēl izglītības sistēma ir viens liels biznesa projekts, kurā tā organizatori vismazāk domā par kvlitatīvu galarezultātu.

Link to comment
Share on other sites

Ja cilvēkam ir nepieciešama izglītība, ir jāčāpo uz skolu un jākārto eksāmeni. Ja nepieciešamas zināšanas - jāiet uz bibliotēku.

 

Tiem, kuri apgalvo, ka eksāmeni pāri visam : apdomājiet, vai paši tos - šeit un tagad - noliktu. Es pats, visticamāk, fizikā vai ķīmijā būtu nesekmīgs.

Link to comment
Share on other sites

Es vispār sliecos vairāk uz to ka mums jāiet UK virzienā. modelis, respektīvi, katram domāt un izvēlēties priekšmetus, kas viņam patīk un mācīties tikai tos, nevis visu uzreiz, šobrīd izglītības sistēma darbojas tikai, lai dotu darbu skolotājiem, nevis kaut ko reāli iemācītu, kultūras vēsture ir tam spilgts piemērs. Un neviens nesasniegs izcilus rezultātus sfērā, kas ivņam nav tuva vai patīk, un to taču mēs gribam?

 

Vēl var minēt zemo kvalitāti, bet ko gan var gribēt ja skolotājs pelna 300Ls,bet trauku mazgātājs irijā 1000ls.

Labots - PuPs
Link to comment
Share on other sites

Kad studēju Helsinkos, tad varēja manīt tās "katrs mācās ko grib" sistēmas mīnusus. Īsti nav iespējams ne par ko diskutēt ar kādu, jo katrs ir ielīdis savā ultra speciālizācijā (american indian transsexual poetry studies) un neko ārpus tās neprot. Līdz pat tādām elemetārām lietām, ka lampiņu nomainīt baidās, jo "neko no tām eletrības lietām nesaprot".

 

Katram ir jāzina pamatus gan eksaktajās, humanitārājās, gan arī dabas zinātnēs, lai vispār varētu nonākt pie kāda kopsaucēja ikdienā. Beigu beigās, kā smejies, tas tomēr paplašina tavu kā cilvēka redzes loku.

 

Un, kā jau es teicu - eksāmens var būt, bet neviens nesaka, ka tev/tavam sīcim to ir jānokārto uz A.

Link to comment
Share on other sites

Zini ... pasaki to cilvēkam , kam vidējā atzīme ir virs deviņi , ka būtībā jau var arī uz četri kārtot ... Un protams , ka vajag plašu izglītības un redzes loku . Protams , ka nebija prāta darbs sašķaidīt visu specializācijās . Bet nu com on - katrs jampampiņš tagad te nāks un mainīs visu , kā ienāk prātā - tā teikt paeksperimentēsies ar bērniem , a mož nojobņī ....Ok . , ja pieņemtu tā , ka nākotnē , tiem, kas beidz pamatskolu ir jāreķinās ar to un to , un galvenais - tam visam apakšā būtu rūpīgi izstrādātas programmas un pedagogi , kas to var pasniegt bērniem . Bet šitie izgājieni - šodien mums vajag mikrouzņēmumus , nākošgad ne .... vai arī , kā šinī gadījumā - a davai tagad visi daram tā !!!! Tur pat par izglītību vairs nav runa bet par mūsu varnešu un lēmēju psihisko stāvokli .

Tapēc jau minēju , ka nenāktu par skādi arī humanitāros virzienus eksāmenos ielikt . kādreiz cīņas mākslu adeptiem bija jāmācās spēlēt arī ka'ds no mūzikas instrumentiem . Kapēc ?Tapēc , lai veidotos harmoniska personība .... savādāk saražota te new generation , kuriem cipariņi acu vietā  , bet aiz tiem nav nekā , ne dvēseles , ne sirdsapziņas , tukšums

Labots - Peleecis
Link to comment
Share on other sites

 

 

Es vispār sliecos vairāk uz to ka mums jāiet UK virzienā.

 

Valsti, kurā apmēram 30% "pamatiedzīvotāju" paaudzēm ilgi dzīvo uz sociālās palīdzības sistēmas rēķina nu gan nevajadzētu piesaukt šeit kā piemēru. Bez tam UK vēl joprojām ir izteikta cilvēku iedalīšana šķirās. "Nabagi" mācās valsts skoliņās, vidusslānis un visi titulēties privātajās. Protams arī darba tirgus attiecīgi katrai šķirai savs. 

Link to comment
Share on other sites

nigerskijs gangsterskijs

Zini man šķiet, ka absolūtu deģenerātu un idiotu īpatsvars Latvijā arī ir tuvu 30%, nekāda pētījuma, kas šo skaitli apstiprina man nav, iespējams, ka tas pat ir lielāks un arī es pats tur iekļūtu, bet nāku no lauku ciemata un tur vairumam mana vecuma "vīriešu, nav nekādas lielākas intereses par fiziku kā 2L tilpums un par ķīmiju kā 7% alkohola šķīdums, un bialoģija aprobežojās ar bazaru, kur tiek pieminēti zīdītāju dzimumorgāni. Viņiem godīgi sakot arī pie..., kādi eksāmeni jākārto.

Labots - nigerskijs gangsterskijs
Link to comment
Share on other sites

Es gribēju teikt, ka ar savu izglītības sistēmu UK ir veiksmīgi nodrošinājusi to, ka saglabājas ļoti liela un diezgan viegli manipulējama strādnieku šķira. Kā arī atvieglotas karjeras iespējas "izredzēto" šķiras bērniem. Vienkārši bērni, kuru vecāki nevar atļauties maksāt par privātajām skolām, zemās izglītības kvalitātes dēļ nav spējīgi nokārtot iestājeksāmenus prestižajās augstskolās. Kaut kādā augstkolā jau protams tikt var un UK tādu ir daudz, bet tas automātiski ierobežo karjeras iespējas. Pietiek vien paklausīties kāda valoda ir bērniem kas ampleklē valsts skolu (akcents tāds kā var saprast labi ja katru 10 vārdu, pat iedzimtie britu pieaugušie) un kā runā tāda paša vecuma privāto skolu audzēkņi. Un tam nav nekāda sakara ar intelektu, tā ir mācību metodes ietekme.

 

Otrkārt, mūsdienās ir ļoti daudz profesiju, kurās lielas priekšrocības ir bagātu vecāku bērniem. Tie paši piloti, ārsti, dažādas humanitāro zinātņu jomas, juristi, māksla, balets, opera. Lai šajās jomā izsistos ir vajadzīgi daudzi gadi, un tikai bagātu atvašu bērni var atļauties 10-20 dzīves gadus dzīvot bez algas (jā Londonā ir daudz tādu stažieru darba vietu bankās, juridiskajās firmās utt) vai arī ienākumiem kas ir zem minimālās algas.

 

Vai tāda sistēma ir vajadzīga Latvijā?

Link to comment
Share on other sites

andza, tu runā tā it kā Latvija būtu kāds tur nebūt ūber veiksmes stāsts, tas ir labi ka cilvēki var dzīvot uz pabalstiem, LV viņi vienkārši kļūst par bomžiem vai aizbrauc.

Viss ko es gribēju pateikt ir ka cilvēkiem jādod izvēle, neviss jāuzspiež no augšas velns viņu sazin ko, kas reāli vairākumam nav vajadzīgs, ja valstij vajag rūpniecību, tās ir valsts problēmas, un indivīdam nav jācieš vairākuma stulbuma dēļ.

Link to comment
Share on other sites

viesturs0711

Skolāspar skolotājiem strādā īsti sava darba fanāti, kas tādi ir pēc sava aicinājuma! Atalgojums diemžēl nav konkurētspējīgs, tāpēc arī reizēm iemāca, kā sanāk! Ideju par eksāmenu ķīmijā vai fizikā es atbalstu, bet ar noteikumu, ka tie priekšmeti tiek mazliet vairāk un labāk mācīti!

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...