ediots Ierakstīts Septembris 17, 2013 Share Ierakstīts Septembris 17, 2013 (labots) Tātad, radiniekos ir vetārsts un ik pa laikam paceļas jautājums, ka Latvijas tirgū neesot piemērotas datorprogrammas. Angliski tas tips laikam saucas Practice Management systems. Lielākoties cilvēki kaut kā dažādi bakstoties. Skaidrs, ka ir pieejami dažādi ārzemju varianti, bet abonēšanas izmaksas ap Ls 100-200 mēnesī. Tādam anglim vai amerikānim tas droši vien ir normāli, te tas tā kā būtu par daudz. Turklāt tā ir svešā valodā un atbalsts tālu prom. Kādi Ls 20-40 vēl būtu pieņemami. Vai tiešām Latvijā ir vērts veidot tikai grāmatvedības sistēmas? Vai, teiksim, kādi simts perspektīvie klienti nebūtu pietiekami programmas izveidei un attīstībai? Nekas ļoti specifisks taču tur it kā nav. Dzīvnieku ārstēšanas/potēšanas kartiņas, to saimnieki, noliktava, rēķini. Grāmatvedību pat varētu nejaukt iekšā. Datu sinhronizācija starp neatkarīgiem datoriem. No vienas puses kaut kāda nozares specifika tur noteikti ir, bet no otras puses izstrādātājs varētu būt monopolists vietējā tirgū. Labots Septembris 18, 2013 - ediots Link to comment Share on other sites More sharing options...
HTC Septembris 17, 2013 Share Septembris 17, 2013 (labots) Nu pag, neko konkrētu nepateici. risinājumu var atrast, tikai jāzin prasības un tu tās nosaucis neesi. Piekam šīs prasības varētu būt visai specifiskas, jo šaubos, ka vetārstam derēs virspusēja sistēma. Cik saprotu, tad tur jābūt pilnai kartei / arhīvam par konkrēto dzīvnieku, attiecīgi no kā tas pirkts, kam pārdots tālāk.., tāpat cik reizes braukts sēklot, noņemt asins analīzes, ar ko ir slimots, kādas zāles dotas un t.t. Tas datu apjoms, kas tur ies iekšā ir diezgan liels, piekam. ja sāk siet mājās stāvošo zāļu kaudzi klāt- kā noliktavu - uhh, bitīt matos..., jo cik saprotu pēc tam vetārstam par katru pudelīti ir jāatskaitās, tāpat arī jāatcerās kura kaimiņiene ir samaksājusi, kura lūdz pagaidīt līdz pensijai.. Atceros kā pirms vairākiem gadiem ~11 - ~12 māte ņēmās ar pierakstiem - ento klažu kaudzes mētājās apkaŗt, tāpat arī kvītis -bardaks bija pamatīgs, ja uz doto momentu nekas nav mainījies - tad rodas jautājums, kas notiek? Uztaisīt var, nav problēmu, bet vajadzīga tikai specifikācija. bet man kautkā neticās, ka nav jau gatavu risinājumu tieši vetārstiem... Labots Septembris 17, 2013 - HTC Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Septembris 17, 2013 Author Share Septembris 17, 2013 (labots) Tieši tā, man arī nav īsti saprotams, kāpēc vēl nekā nav. Citi raksta kladītēs, citi exceli un tamlīdzīgi, cik nu paši prot. Esot bijusi doma par kādas ārzemju programmas adaptēšanu, tas kaut kur pačibēja. Idividuāls pasūtījums vienam klientam nav pārāk interesants, to apmaksāt tāpat nevar. Vajag kaut ko universalu vai ļoti viegli pielāgojamu vienam dakterim vai klīnikai ar vairākiem. Specificēt droši vien kaut ko varētu, bet vai tas tiešām ir izšķirošais vai datubāzē ir vairāk vai mazāk lauku? Lielāks vai mazāks datu apjoms, kas ir iekšā, droši vien maz ko nozīmē, tas ir tikai teksts. Droši vien svarīgāk ir zināt kādi aprēķini jāveic, pēc kā ir jāmeklē, kādas atskaites nepieciešamas. Noliktava, norēķini, tās taču ir standarta lietas jebkuram biznesam, nav nekas pārāk specifisks, manuprāt. Jā, noliktavai ir jāpiesaista klāt izlietotās zāles pie dzīvnieka, pārdotās veikalā, atlikumi, termiņi, utt. Dzīvnieku kartiņas, saimnieki. Noteikti būs arī kas specifisks. Vai tas ir viens saimnieks ar savu sunīti, vai arī fermeris ar simts govīm. Abos gadījumos jābūt pilnai darbības vēsturei par katru dzīvnieku. Mani šobŗid vairāk interesētu, kādām summām vajadzētu apgrozīties, lai kāds ņemtos to taisīt. Cik klientu vajadzētu, kādas uzturēšanas izmaksas. Citādi cilvēks skatās ārzemju virzienā. A mēs te tikmēr lepojamies ar savu IT potenciālu. Labots Septembris 17, 2013 - ediots 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
gathis Septembris 18, 2013 Share Septembris 18, 2013 Lai kaut ko reāli izskustinātu, ir jārunā ar lv izstrādes firmām, tad arī zināsi atbildi. vienam ārstam tas noteikti nav reāli, tur noteikti jāmetas kopā... Link to comment Share on other sites More sharing options...
zeds Septembris 18, 2013 Share Septembris 18, 2013 (labots) ediots: 100 klienti, pa 20 mēnesī , LVL24000 gadā. Tas nosedz divu programmētāja algu + izdevumus + administrēšanas izdevumus , bet ne īpaši vairāk. Man neceltos roka organizēt šādu "pievilcīgu" biznesu, ir lietas kurās ieguldītā nauda nes lielāku atdevi. Labots Septembris 18, 2013 - zeds Link to comment Share on other sites More sharing options...
ImissimI Septembris 18, 2013 Share Septembris 18, 2013 Man šķiet, ka ne tikai vetārstiem, bet arī ģimenes ārstiem u.c. ir līdzīga situācija. Biju potēties pret ērču encifalītu un dabuju pa muguru, ka atkal nokavēti datumi un tā. Prasīju - nu kā, jau kādas reizes četras esmu bijis pie jums, kaut kur pierakstīts esmu - tak uzzvanat, ka man jāierodas. Un aizgāja runa līdz apmēram tam, ka viņiem tik ekseļa tabuliņa. Prasiju vai ta nav kādu CRM vai kā tāda uz ko bija atbilde, ka esot bijuši te daži piedāvāt, bet cena pārāk kosmiska prasīta. Tāteikt programmā objekts jātaisa "pacients" un tālāk jau vai tas suns vai kaķis vai cilvēks - nav diža starpība no ārsta apmeklējuma viedokļa - zvanīs jau saimniekam ne sunim, vai kāmim. Bet tas apcilātais jautājums, kāpēc nekā tāda nav, varētu būt, ka jau ir izskaidrots ar zeda atbildi, kas ir ticamāk kā tas, ka neviens nav pamanījis nišu kā tādu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ju Septembris 18, 2013 Share Septembris 18, 2013 (labots) ediots: 100 klienti, pa 20 mēnesī , LVL24000 gadā. Tas nosedz divu programmētāja algu + izdevumus + administrēšanas izdevumus , bet ne īpaši vairāk Es teiktu, ka tu pat vēl esi optimists Lai gan, ja paņemtu arī vēl ģimenes ārstus klāt, tad jau kaut kas sanāktu arī pa 20Ls/mēn Ja vēl kādu ārzemju klientu (tur gan varētu būt atkal kaut kāda specifika) ... Labots Septembris 18, 2013 - ju Link to comment Share on other sites More sharing options...
HTC Septembris 18, 2013 Share Septembris 18, 2013 (labots) zeds, šie 100 klienti ir jādabū, jaunās paaudzes vetārstiem problēmas strādāt ar datoru/planšetēm nav, bet vecās paaudzes... tieši tāpēc arī pasākums riskants, jo tu nezini, tie būs 5 lietotāji vai 10, tajā pašā laikā laukos vetārstiem nepaliek daudz liekas naudiņas ko maksāt mēnesī par sistēmu.. un pēc maniem ieskatiem, pat 20Ls jau ir liels cipars (nerunāju par pilsētā esošajiem vetārstiem). Te jau drīzāk būtu jāskatās un jārēkina mēneša maksa katram vetārstam individuāli, pec pakļauto klientu/dzīvnieku skaita un t.t. , lai nebutu tā, ka vetārsts kurš ņemās pa 5 fermām vienlaicīgi maksā tik pat cik vetārsts tālā latgales nostūrī un cīnās par katru kapeiciņu ... Ir projekti, kur ienākumi nav noteicošais faktors... un, manā skatijumā, šis ir viens no tiem. Labots Septembris 18, 2013 - HTC Link to comment Share on other sites More sharing options...
zeds Septembris 18, 2013 Share Septembris 18, 2013 Starp citu produkti ir un vēl OpenSource http://en.wikipedia.org/wiki/List_of_open-source_healthcare_software bet viņi ir jātulko, jāadaptē,jāuztur. Man personīgi intereses nav, tā ka ediots var ķerties klāt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Septembris 18, 2013 Author Share Septembris 18, 2013 Labi, ja 20 ir par maz, tad cik vajadzētu? Tas tads piemērs tik, 40 arī nederētu? Es te šobrīd tikai gribu saprast vai nekā nav tāpēc, ka vienkārši nav apjausta niša, vai arī iespējamā lietotāju bāze ir pārāk maza, lai kāds te vispār kaut ko uzsāku. Nedomāju, ka kāds kantoris varētu dzīvot tiko no tā vien, ja nu vienīgi individuālais darbinieks, bet kā papildus nozare - kāpec gan ne? Kaut tie paši ārzemnieki, kas tur tik specifisks Latvijai? Nav jau grāmatvedība. Varbūt tiešām bāze var būt līdzīga ar citām pakalpojumu sniegšanas nozarēm, kaut tiem pašiem ģimenes ārstiem. Lai gan tur ir vlasts mēroga programmas un slimnīcām pavisam cits finansējums. Interesnati, cik bija tā kosmiskā cena ģimenes ārstu gadījumā? Te šobrīd no angļiem bija atsūtīts piedāvājums pa 100 lati mēnesī plus uzstādīšana un apmācība, vieniem citiem angļiem mājas lapā skatos, ka ir kādi 150 lati, bet bez sākotnējiem ieguldījumiem. Dārgi Latvijas apstākļiem, protams. Par kādu pusi no tā vēl varētu domāt. Skaidrs, ka tā nauda ir jānopelna no klientiem. Bet ja tas ietaupa laiku un sniedz labāku sakārtotību, tad ir vērts. Noslodze ir pietiekama. Viņi tur ir trīs ārsti laikam, veikaliņš. Viens ņemas pa klīniku ar mazajiem, divi braukā apkārt, ņemas ar fermām un izbraukumu izsaukumiem. Nav tā, ka laukos nauda neapgrozās, lielās fermas maksā labi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
HTC Septembris 18, 2013 Share Septembris 18, 2013 · Hidden by Aigarsclp, Septembris 18, 2013 - Tukša muldēšana. Hidden by Aigarsclp, Septembris 18, 2013 - Tukša muldēšana. Ielīda dīvainis, kur ķirzaka? Link to comment
ediots Septembris 18, 2013 Author Share Septembris 18, 2013 Par opensourci nebiju padomājis, bet ārstiem ņemtties un iedziļināties arī nav daudz iespēju. Pietiek ar to, ka pastāvīgi jāpapildinās savā nozarē. Es pats arī no programmēšanas neko. Tik kādus gadus desmit atpakaļ iznāca vairāk padarboties pie grāmatvedības programmas ieviešanas, uzturēšanas, bet ne ar programmēšanu. Es vienkārši nevaru iedomāties, ka veterināram būtu kaut kas ļoti specifisks, droši vien drīzāk Latvijā vispār nav nekā no šāda tipa sistēmām mazajiem lietotājiem. Tie paši ģimes ārsti, zobārsti, citi privātie pakalpojumu sniedzēji. Skaidrs, ka lielajiem ar simtiem darbinieku un klientu ir citi mērogi un finanses, tur situācija labvēlīgāka. Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Septembris 18, 2013 Share Septembris 18, 2013 ģimenes ārstiem ir Ārsta birojs. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Septembris 18, 2013 Author Share Septembris 18, 2013 (labots) Diez cik tā maksā? Skatos, ka ārstiem ir arī tads Medius, mēnesī maksā Ls 30. http://web.medsoft.lv/medius/lv/about/ Te vēl tads http://www.profdok.lv/ , cenas arī ap 30 latiem. Labi, cilvēku ārstu ir vairāk, bet tomēr. Tie nepavisam nav kosmiski cipari un pilnībā paceļami. Labots Septembris 18, 2013 - ediots Link to comment Share on other sites More sharing options...
canis_lupus Septembris 18, 2013 Share Septembris 18, 2013 (labots) Atbalstāms projekts! Gan jau ka informācijas sistēmas izstrādei atrastos atbalsts no lielsaimniekiem, kuri šim projektam varētu palīdzēt piesaistīt ES fondu naudiņas. Pašam ir pāris lopiņi saimniecībā, kuriem apsēklošana un grūsnības pārbaude tiek atzīmēta parastā sienas kalendārā. Būtu ideāli, ja vetārsts un lopa saimnieks varētu redzēt un atzīmēt veiktās manipulācijas, kas ir veiktas ar dzīvnieku lauksaimniecības datu centrā, jo kaut kādas atsevišķas IS uzturēšana paralēli LDC būtu apgrūtinošs pasākums, ja nomainās vetārsts vai lopa novietne. Izlietoto preparātu izmaksas un uzskaite tiek apkopota katram vetārstam savā grāmatvedībā. Labots Septembris 18, 2013 - canis_lupus Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest wersa Septembris 18, 2013 Share Septembris 18, 2013 (labots) 24k gadā, iekasēti no klientiem, nekādos apstākļos nesegs 2 vidēja līmeņa programmētāju algas. Aizmirsām papildus izdevumus, nodokļus. Algas nodokļi, telpa jur aderesei, tel uzturēšana utt utml. Supports arī būs jāveic no PC, ne graustiem, uz kuriem licencēts softs utt. Rēķinot pliku algu vien - 12 k gadā uz galviņu, tas nav 1k mēnesī par uz papīra . Kāds supports vajadzīgs? 24/7? Tad 4 darbinieki kā minimums + kāds rezervē slimības gadījumiem utt. Optimālam darbam, nav autostāvvietu dežuranti, kam viegli likt 1/2 un 1/3 režīmā vergot dežūrās. Protams, ja nepieciešams domājošu darbinieku supports. Vai ar mieru no Indijas angliski saņemt supportu? 8h darba dienās darba laikā? Problēmas un jautājumus apkalpos, piem no 9 līdz 13 un no 14 līdz 18 darba dienās? Dežūrnumuru gribat? Kur zvanīt, ja kas jautājams, jeb googlē ar mieru meklēt atbildes? Administratīvais - vismaz 1 darbinieks, labi, ja apvieno ar citu darbu, lētāk. Tātad, kādu supportu grib? Cik h diennaktī, kurās dienās? Kādu supportu - kur piedāvā pārlādēt, pārinstalēt, izslēgt/ ieslēgt PC, vai domātu ko tev saka un ko rubītu? Ģim ārstiem ir Ārsta birojs, pareizi te saka. Varbūt to mēģināt lietot lopiem? Tie kā nekā vērtīgāki kā cilvēki ( realitāte Baltijas valstu sabiedrībā) . Pareizi saka, EU fondu piesaiste, valsts naudiņu piesaisti var mēģināt. Birokrātiem patīk centralizētas uzskaites sistēmas utml. Tiesa, atkal komisijas, komitejas izvērtēšanai, apstiprināšanai, iepirkumiem, tehniskās, metodoloģiskās utml komisijas utt. Kā parasti. Ģim ārstiem, skolu datorizācijai utml - tur valsts, eu, visādas naudas apakšā. Rekur bija projekts, skolniekam pa planšetei utt. Dators skolotājam, trešie tēvadēli biblenēm, utt, e veselība LOL utt utml. Labots Septembris 18, 2013 - wersa Link to comment Share on other sites More sharing options...
HTC Septembris 18, 2013 Share Septembris 18, 2013 (labots) wersa nepārspīlē , iet runa par padziļinātu db un tikai, ja vajadzēs afigenno programmu+supportu 24*7+izbraukumus, tad augšas izlems izsludināt konkursu un pirms konkursa rezultāta, kā parasti, bus jau zināms ari uzvarētāja kantoris, bet tas toč nenotiks, paskaties kas notiek ar slimnīcām, ja valdība liek mīksto uz slimniekiem tad kāda vēl var būt runa par dzīvniekiem Labots Septembris 18, 2013 - HTC Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Septembris 18, 2013 Author Share Septembris 18, 2013 Eu, nepiesienaties 20 latiem. Es skaidri zinu, ka 100 lati par ārzemju variantu ir par daudz. Kā arī nedomāju, ka būtu jātaisa augšā specuzņēmums šai vajadzībai Jā, ja tas Indijas anglis sapratīs mūsu Latvijas angli, tad būs tas derēs. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Bruketajs Septembris 18, 2013 Share Septembris 18, 2013 Ārsta birojs jau ir piemērs ideālai programmatūrai cenas/gļuku/attieksmes ziņā. Veterināriem ir pieejams daudz kas no Opensource Ņemam, tulkojam, samaksājam kādam, lai ievieš un miers - nekādu maksu ik mēnesi, ja vien nevajag kautko piekodēt. Neaizmirstam mazu ziedojumu tam projektam - viņi arī ir cilvēki.. Nu un nav jau hyperlepni programmētāji tam jānoalgo - atrodam caur šejieni prātīgu studentu, kas to izdarīs mazliet ilgākā posmā, bet ne sliktāk un būs labi jums abiem. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest wersa Septembris 18, 2013 Share Septembris 18, 2013 Nu bet protams . Specuzņēmums vai ne, cik dienas un stundas mēnesī grib supportu ( telefons, skype, epasts)? Ko gribat no supporta darbinieka? Kādas prasmes? Kādu attieksmi, cenšanos palīdzēt utt? Jā, pašu DB un GUI, kādu vienkāršu programmu uzcept daudz firmas varētu. Arī daži sakooperējušies IT frīlanceri, entuziasti utt. Bet supports, uzturēšana utt? Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Septembris 18, 2013 Author Share Septembris 18, 2013 Attiecībā uz cilvēku ārstu programmām, ir tur sava specifika. Kaut vai, ka ir saimnieka kartiņa un dzīvnieku kartiņas, kam jābūt savstarpēji saistītām. Savukārt cilvēku ārstiem ir sava specifika saistībā ar valsts prasībām. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Bruketajs Septembris 18, 2013 Share Septembris 18, 2013 Dzīvnieku softam ir jāatbilst personas datu aizsardzības nolikumam, tas arī viss. Arī cilvēku softam ir identiska situācija. Supportu pie kautkāda klientu daudzuma var nodrošināt viens cilvēks un kā jau bezmaksas softam - par katru incidentu samaksa. Abonēšanas modelis nekad nav normāli strādājis - citam pa dārgu, kādam pa maz stundas iekļautas, kādam vispār krēsls spiež... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest wersa Septembris 18, 2013 Share Septembris 18, 2013 Tikai nodoklīšus neaizmirstam... . Par kādi 5 k uzceptu ātri vien, labi 3-4 mēn laikā to progu. Tikai nevajag teikt, ka lētāk utt. Papīri būs jāraksta, nodokļi jānomaksā, jo vetārsti gribēs uzrādīt, no kurienes proga, izdevumus iegādei, abonamentam. Tālāk - supporta izmaksas? Tāpēc, cik un kādu supportu gribat useriem, progai? Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Septembris 18, 2013 Author Share Septembris 18, 2013 Droši vien, jo gļukaināks produkts, jo lielāks supports vajadzīgs Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest wersa Septembris 18, 2013 Share Septembris 18, 2013 Jā, cilvēku ārstu db - fiz personu dati - adreses, diagnozes, diagnožkodi, telefoni, e pasti, darbavietas, ieņemamais amats, iepriekšējās nodarbošanās utt. Abortu skaits pagātnē, utml. Droši vien tās specifiskās parsības ir izvirzītas, izstrādātāji sapiķojuši doķu čupu noformēšanai par šito, utml. Par to medicīnu man nav zināšanu. Tomēr tik daudz skaidrs, ka sensitīvie dati un fiz pers dati tur ir. Bija kaut kāds e veselības un programmu integrācijas projekts ar vairākām konsultatīvām utml komisijām utt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Septembris 18, 2013 Author Share Septembris 18, 2013 Gribētos, lai tas viss nav vienreizējs pasākums, tehnoloģijas, situācijas un kaut vai valsts prasības ir mainīgas lietas. Nevar tak ik pēc pāris gadiem sākt visu no jauna. Link to comment Share on other sites More sharing options...
HTC Septembris 18, 2013 Share Septembris 18, 2013 (labots) lielākā dala saitu satur sensitīvus datus (piem. reģistrācija maratoniem/facebook/draugiem/spokiem un t.t.) . labi, eju strādāt, mana ideja/vīzija skaidra un man ar to pietiek. Labots Septembris 18, 2013 - HTC Link to comment Share on other sites More sharing options...
canis_lupus Septembris 18, 2013 Share Septembris 18, 2013 Wersa patiesību ir licis galdā. Patlaban jau liels cilvēku skaits tiek nodarbināts Lauksaimniecības datu centrā, viņi labi zivi cērt savā nozarē, manuprāt nebūtu milzu problēma šim datu centram piejūgt klāt topošo vetārstam vajadzīgās programmas DB moduli. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest wersa Septembris 18, 2013 Share Septembris 18, 2013 (labots) Jā, sevišķi webiskam risinājumam piejūgt moduli nebūs milzu grūtības. Vienīgi, kamēr dokumentācija tiks noformēta, programmatūra apstirpināta utt, paies laiks. Lauksaimniecības datu centrs nav slikta vieta, tiešām zinoši cilvēki. Atļāvos pārmainīt komentāru. Labots Septembris 18, 2013 - wersa Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Septembris 18, 2013 Author Share Septembris 18, 2013 (labots) Man gan arī negribētos, ka te ir tads noskaņojums, ka viens mazs pivātais nupat grasās pasūtīt izstrādāt (un apmaksāt) programmatūru veselai nozarei. Mani vienkārši mazliet pārteidz fakts, ka Latvijā vēl nekā tāda nav. Droši vien virsraksts maldinošs, vajadzētu palabot. Bruketajs, on 18 Sept 2013 - 12:20, said: Ārsta birojs jau ir piemērs ideālai programmatūrai cenas/gļuku/attieksmes ziņā Kas tur ir pa problemu? Tāds modelis šeit vienkārši nestrādā?Sasaiste Lauksaimniecības Datu centru droši vien būtu labi, lūk arī piemērs nepieciešamā supporta līmenim. Vai maz kas tur mainās. No privātprakses viedokļa tas var būt un var nebūt, ne jau visiem apkalpošanā ir fermas. canis_lupus, on 18 Sept 2013 - 12:32, said: Wersa patiesību ir licis galdā. Patlaban jau liels cilvēku skaits tiek nodarbināts Lauksaimniecības datu centrā, viņi labi zivi cērt savā nozarē, manuprāt nebūtu milzu problēma šim datu centram piejūgt klāt topošo vetārstam vajadzīgās programmas DB moduli. Vai tad tas Lauksaimniecības Datu centrs ir izmantojams ikdienas darbā? Cik no viņu lapas var saprast, tas vairāk tāds vienvirziena pasākums. Cilvēks dod ziņas valsts reģistrā, aizpilda veidlapas un viss. Plus visādām izziņām ir cenrādis.Attiecībā uz opensourci, tas arī tāds puspasākums. Ja pats neesi spējīgs veikt izmaiņas, vai projekts apstājās, ko tālāk? Ir, ir lietotāju (un programmas) atbalsts vajadzīgs, protams. Man ir pretjautājums wersam par supportu. Vai grāmatvedības programmas vai kādas citas tamlīdzīgas lietotāju atbalsts ļoti atšķirtos no tā, kas varētu būt vajadzīgs vetārstam? Skaidrs, nozares pamatlietas ir jāpārzin, bet pēc būtības? Labots Septembris 18, 2013 - ediots Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest wersa Septembris 18, 2013 Share Septembris 18, 2013 (labots) Neesmu vetārsts. Firmas un programmu supports ir ļoti dažāda līmeņa. No zvana jebkurā diennakts laikā, pretī kvalificēts lietpratējs, līdz parastai darbiniecei tikai darba dienās. Grāmatvedības programmu supports ļoti atšķiras - biržu integrētās programmatūras 24/7 un līdz mazām, kur darbalaikā pieejams admins, priekšā sekretāre- atbildētājs. Labots Septembris 18, 2013 - wersa Link to comment Share on other sites More sharing options...
Baigais Janka Septembris 18, 2013 Share Septembris 18, 2013 Mani vienkārši mazliet pārteidz fakts, ka Latvijā vēl nekā tāda nav. Nu, tāpēc jau arī nav, ka visas mazās nozares ņergojas. Man ar viens pazīstams bitenieks piesējās - uztaisi to un uztaisi šito, no esošā neko īsti labu nevar piemeklēt. Kā sāk runāt par izcenojumiem - ooooo! Sajūta, ka tiešām uzskats, ka ko jaunu var par 20 Ls dabūt gatavu. Nu - sametieties bitenieki visi kopā, kur problēma. Ā, nu tas atkal garām, ai nu - ko tur... Nu ta sēž bez produkta un nečīkst Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Septembris 18, 2013 Author Share Septembris 18, 2013 Janka, diez vai tā mazais bizness var aiziet uz banku un palūgt desmit tūkstošus programmas izstrādei un pēc tam ņemties ar tās tirdzniecību un visu saistīto, lai atgūtu ieguldījumu. Jā abonēt par kaut kādu ikmēneša summu ir iespējams. Līdzīgi kā mēs maksājam par internetu, mobile telefonu, utt. Ja programmatūras kantoris to nevar, tad kas vēl var? Man šobrīd ir nozīmīgi noskaidrot situāciju vai vērts ko meklēt tepat uz vietas, vai rakāties pa ārzemju piedāvājumiem. Reku HTC izrādīja ieinteresētību, viņam esot vēl pāris vetārstu pazīstami. Lauksaimniecības Datu centru ieteica, bet kā valsts uzņēmums tas diez vai būs ieinteresēts. Tie paši biškopji, gan jau nekas būtiski atšķirīgs tur nebūtu. Es vēl saprastu, ja prasītu ko individuālu un unikālu, tad man droši vien man tas arī būtu jāfinansē. Bet ja tas ir kaut kas unificējams nozares mērogā, to varētu darīt biznesa struktūra, kam tas ir pamatdarbs. Vai vetārsti ir interesants apjoms vietējiem kādas programmas izstrādē/pielāgošanā, nezinu. Tāpēc te arī mēģinu ko saprast. Atbalstāms projekts! Gan jau ka informācijas sistēmas izstrādei atrastos atbalsts no lielsaimniekiem, kuri šim projektam varētu palīdzēt piesaistīt ES fondu naudiņas. Pašam ir pāris lopiņi saimniecībā, kuriem apsēklošana un grūsnības pārbaude tiek atzīmēta parastā sienas kalendārā. Būtu ideāli, ja vetārsts un lopa saimnieks varētu redzēt un atzīmēt veiktās manipulācijas, kas ir veiktas ar dzīvnieku lauksaimniecības datu centrā, jo kaut kādas atsevišķas IS uzturēšana paralēli LDC būtu apgrūtinošs pasākums, ja nomainās vetārsts vai lopa novietne. Izlietoto preparātu izmaksas un uzskaite tiek apkopota katram vetārstam savā grāmatvedībā. Jā, starp citu, man nav ne jausmas, ko izmanto lielo fermu īpašnieki. Varbūt tur ir jau kaut kas gatavs, jeb arī tos varētu pieskaitīt potenciāliem klientiem? Diezgan daudz tur tiešām būtu kopēja. Link to comment Share on other sites More sharing options...
canis_lupus Septembris 18, 2013 Share Septembris 18, 2013 (labots) Man ir zināmi vairāki vetārsti, tādi kas ir akadēmiju absolvējuši un tādi kas pa tehnikumiem ir savākuši savas prasmes. Praktiski viņus varētu aptaujāt par esošo situāciju un vēlmēm nākotnē. Vismaz katrs no viņiem patlaban apkalpo pāri par 200 lielajiem lauksaimniecības dzīvniekiem, par privātajiem sīklopiņiem man nav ne jausmas, taču to arī nav mazums. Ar datorprasmēm nav lielu problēmu, jo šie cilvēki ir inteliģenti un ātri adaptējas, tā pat kā vairums cilvēku ārstu. Patlaban esmu darbā, bet pēc darba labprāt papļerkstētu ar cilvēkiem, kā viņi sistematizē, apkopo un nodod kolēģiem infu par ārstēšanas procesu. Piezīme: Ir veterinārās klīnikas, kurās strādā pa vairākiem vetārstiem, kā šīs klīnikas tiek galā ar informācijas apkopošanu un analīzi ir jājautā pašu klīniku vadītājiem. Labots Septembris 18, 2013 - canis_lupus Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Septembris 18, 2013 Author Share Septembris 18, 2013 Jā tiešām būtu interesanti. Jo radiniekam arī apjoms ir tāds, ka sāk prasīties pēc daudz maz normālas sistēmas. Cilvēks brauc uz semināriem, redz tos ārzemju piedāvājumus un kasa pakausi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Septembris 18, 2013 Share Septembris 18, 2013 Es taisu līdzīgas sistēmas. (esošās nav par veterinārijas tēmu, bet princips līdzīgs - specifiski uzskaites softi) Diemžēl pirmajam klientam nākas segt visus izstrādes izdevumus. Ja izdodas pārdot vēl kādam tiek domāts par "peļņas" sadalīšanu. Ja topika autora pazīstamais vet. ārsts vēlas šādu sistēmu, tad atrast vēl pārīti būs pietiekami sarežģīt. Tasīt gatavu sistēmu un tad meklēt klientus - baigais risks tomēr. Savā laikā "ieberzos" uz automātisku vieglo auto ceļazīmju ģenerācijas softu. Domāju ka praktiski jebkurai firmai takš tādu vajag, kādus pāris desmitus klientus atrast nebūs problēmu. Nekā - izdevās pārdot tik vien kā pāris eksemplārus... Nopelnītā nauda nauda knapu aldziņu vien nodrošināja. Tā ka ja vetārsts ir vismaz kādu 1kls ar mieru ieguldīt vai atrast pāris kolēģus ar ko sadalīt izdevumus - principiāli varētu ko izdomāt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Septembris 18, 2013 Author Share Septembris 18, 2013 Nja, droši vien ir visādi zemūdens akmeņi arī izstrādātāju pusē, kurus es nevaru zināt. Ar tādu individuālu pasūtījumu arī ir riskanti, jo tas var iznākt pārāk specifisks un grūtāk adaptējams iespējamiem citiem. Un kas notiek pēc izpildes? Kā ar tālāko dzīvesciklu? Kaut kādi labojumi, pielāgošanās citas programmatūras izmaiņām, kaut vai jaunam interneta pārlūkam, planšetdatoru ienākšanai lietošanā? Atkal to visu finansēt vienam pašam? Ideāli būtu, izstrādātājs arī ir ieinteresētā persona un programma ir izstrādātāja pastāvīgā uzraudzībā. Tātad tai būtu jābūt pastāvīgā piedāvājumā un līdz ar to gana universālai, lai būtu interesanta arī citiem (nozarē). Mazo biznesam diemžēl ir tā problēma, ka ieguldīt uzreiz lielus līdzekļus ir grūti. Kaut ko atlicināt no regulāra apgrozījuma ir vienkāršāk. Vetfonds esot bijis gatavs ņemties un adaptēt amerikānu programmu, kaut kas nojucis. Varbūt kāds ir lietas kursā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Septembris 19, 2013 Share Septembris 19, 2013 ediots, tāda ir to mazo (specifisko) softu problēma - viņi ir dārgi. Šajā gadījumā veterinārārstu LV ir maz un tādu kas māk strādāt ar PC un ir kaut ko gatavi ieguldīt specifiskā softā ir vēl mazāk. Bet kādam par to ir jāmaksā. Līdz ar to cena arī ir atbilstoša. Pa sviestmaizi nav un nebūs! (Es strādāju kā freelancers, manas izmaksas ir minimālas, tomēr ēst gribās un ar labdarību nenodarbojos) Šajā gadījumā pasūtītājiem jākooperējas - viņiem iespējams ir asociācija. Varbūt caur to var apzināt softa gribētājus un savākt piķi. Nezinu kā ir ar zvēru zālēm, bet cilvēku medicīnā medikamentu un aparatūras ražotājfirmas aktīvi "reklamē" savus produktus (pēdiņās, jo reklāma kā tāda ir aizliegta). Reklamēšana notiek piemēram caur fondiem, kurus sponsorē kāda zāļu firma pretī cerot saņemt viņu produktu pastiprinātu lietošanu. Līdzīgā veidā esmu izstrādājis vienu specifisku softu klīnisko pētījumu veikšanai. Iespējams ka te ko līdzīgu var izbīdīt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Septembris 19, 2013 Share Septembris 19, 2013 (labots) Man arī vienīgais reālais variants šķiet par samešanos vairākiem dakteriem kopā. Bez pāris tūkstošiem Ls neiztikt, kā minimums. Vēl viena ideja (un shameless plug pie reizes) - uzņēmums, kurā es strādāju, izstrādā grāmatvedības sistēmu Horizon. Tā satur gan vispārējas grāmatvedības lietas, gan arī daudzas lietas, kas izstrādātas tieši konkrētiem klientiem pēc viņu vajadzībām. Nu, protams, šie klienti ir lielas organizācijas (bankas, valsts uzņēmumi, utml), kuri spējīgi pacelt cenas ciparu - bet sametoties vairākiem interesentiem kopā, es domāju, ka mazajiem arī būtu iespējams ko tādu nofinansēt. Nu, un, ja to cenu varētu pacelt, tad varētu būt uzreiz vairāki ieguvumi - tas viss būtu uzreiz sajūgts arī kopā ar grāmatvedību, kā arī, iespējams, ka daļa no nepieciešamās funkcionalitātes jau būtu programmā (tur jau ir tādas lietas, piemēram, kā klientu kartiņas, dažādi piedāvājumi un rezervācijas, laika plānošana, noliktavas...), kas cenu samazinātu. Bet, nu, tad ir jāsaprot, ko tieši vajag, un cik liels papildus darbs tur jāveic. Labots Septembris 19, 2013 - Vilx- Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Septembris 19, 2013 Author Share Septembris 19, 2013 Vai Horizon ir nācis no Apvāršņa? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts