Elektrības kabeļi, maksimālās slodzes, latvenergo.

[Raimonds1]

Autors nav pateicis, cik stundas dienā viņam tos 30kW vajag. Tāpēc neko izrēķināt nevar.

Varbūt tajā ražošanas procesā to jaudu vajag tik uz pusstundu.

[Guest wersa]

Ja pusstundu varbūt ģenerators arī der. Tikai cik maksā  labs ģenerators?

[Artic^MX]

Bez slodzes rāda 232 V.

 

Ah, laikam vēl krietni jāpaguļ uz šo problēmu.

Te vēl viena ideja ienāca prātā, lai liek trafu un skaitītāju vada otrā galā (to 850 metru otrā galā), bet tāpat jau bik salecas summā.

 

Kas attiecas uz ģeneratoriem. Ir par to domāts.

Ja kurina dīzeli, tad kilovats izmaksā ~ 0.2 Ls. (tikai degvielā) nerunājot par aparāta cenu + apkopēm, bet no otras puses, 14k par līniju.

[alusbundza]

 

skaitītāju vada otrā galā (to 850 metru otrā galā), .

ko tev tas dos? 

[ivo]

 

 

Te vēl viena ideja ienāca prātā, lai liek trafu un skaitītāju vada otrā galā (to 850 metru otrā galā), bet tāpat jau bik salecas summā.

Un? Ko tas maina?

[Artic^MX]

Tad viņiem nebūtu jāatbild par tiem 850 metriem, jo skaitītājs būtu sākumā, tāpat kā automāts.

[Grossmeister]

Te vēl viena ideja ienāca prātā, lai liek trafu un skaitītāju vada otrā galā (to 850 metru otrā galā), bet tāpat jau bik salecas summā.

Ja tev pie 18 A slodzes , spriegums no 232 V nokrīt uz 200 V , tad pie 40 A nokritīs zem 200 V , a domā dzinējam tas patiks ? Pilnīgi iespējams , ka tos 850 metrus arī nāksies likt ar resnāku kabeli , ja jau reiz uz līniju ir tāds sprieguma kritums .

 

P.S. Man te bija formulas un tabulas sprieguma zudumu ( % )aprēķināšanai līnijā . Ja zinātu kabeļa šķērsgriezumu , varētu uzmest nelielu teorētisku aprēķinu .

Labots Augusts 15, 2013 - Grossmeister

[Raimonds1]

ss.lv/msg/lv/construction/tools-and-technics/tool-machines-machinery-equipment/generators/okloc.html

puse no jaudas par Ls1000

protams, ja to jaudu nevajag 24/24 vai 12/24h režīmā.

[Artic^MX]

Netaisīšu jaunu tēmu, bet pacelšu.

 

Ja tiek iets ģeneratora ceļš, ir kādas metodes kā ģeneratoru var sasinhronizēt ar tīklu?

Respektīvi, salikt tīklu un ģeneratoru uz vienas līnijas.

[Ronalds]

Jautājums kāpēc to vajag?

Ja tīkls ir pieejams generators nav vajadzīgs, ja tīkla nav, nav ar ko sinhronizēt.

 

Uz kuģiem kur palielinātas slodzes gadījumā vajag pieslēgt otru ģeneratoru process notiek apmēram sekojoši - starp abu ģeneratoru fāzēm tiek pieslēgts analogais voltometrs. Tad tiek regulēti neaktīvā ģeneratora apgriezieni lai voltometra bulta nekustas pārāk ātri. (Lai frekvences +/- sakrīt) Tiek ķerts moments kad voltometrs rāda nulli un abi ģeneratori saslēgti ar rubiļniku.

[Firza]

 

 

salikt tīklu un ģeneratoru uz vienas līnijas.

Ja gribi ražot elektrību un pārpalikumu dzīt iekšā kopējā tīklā, tad lasi par Mikroģeneratora pieslēgums.
Ja gribi ar elektrību nosit pāris elektriķus, tad nekāda sinhronizācija ar tīklu nav vajadzīga. Pilnīgi pietiks iedarbināt pietiekami jaudīgu benzīna / dīzeļa ģeneratoru, kad līnija ir atslēgta dēļ remontdarbiem, lai pāris elektriķi nonāktu kapsētā. Nu, labi, muldu – ja elektriķi veicot remontdarbus uz atslēgtās līnijas ievēros drošības tehniku: pārbaudīs sprieguma neesamību remontdarbu vietā, uzlikt drošības zemējumu, tad ar elektrību nevienu nenositīs.
Pat i nezinu kādā gadījumā vēl būtu vajadzība pēc rezerves barošanas, kura darbojas sinhroni ar elektrotīklu. Vienfāzes iekārtām, avārijas barošanai nav vajadzīga sinhronizācija ar tīklu, Pilnīgi pietikt ar UPS, kaudzi ar akumulatroiem un kaut kādu pavisam primitīvu automātiku, kura palaiž autonomo ģeneratoru, bez kādas sinhronizacijas (ja nav elektrības, tad nav jau ar ko sinhronizēties).
Ja runa ir par trīsfāzu iekārtu, kurai elektrības pārtraukums nedrīkst būt vispār (piemēram: mikroshēmu ražošana), un tad ir aizdomas, ka neatliks nekas cits kā taisīt savu, pilnīgi autonomu elektroapgādes sistēmu, izmantojot ģeneratorus, kuri nav saistīti ar kopējo elektrības tīklu.

[Artic^MX]

Mēģināšu vēlreiz īsumā aprakstīt problēmu.

Ir elektrības pieslēgums ~ 10 kW, bet ar opciju palielināt uz ~13 kW.

 

Vajag darbināt agregātu, kuram jaudu prasa 25 kW.

 

Spēcīgāka līnija = 20'000 EUR

 

Viena no idejām ir iekšdedzes motora elektro ģenerators ar jaudu ~15 kW un saslēgt kopā ar tīklu, ja ir iespējams.

 

Pēc tā linka atkal izklausās, ka sadales tīkli grib plēst nenormālas naudas.

Labots Janvāris 17, 2014 - Artic^MX

[ggg97]

Dabā tās tīkla ar ģeneratora  jaudām summēt tās  vienkārši neizdosies. tas būs jāslaņo ar tīkliem, lai, kā jau te teica, no stabiem nekristu elektriķi, vai kaimiņiem nenosviltu mājsaimniecības elektroiekārtas.

Labots Janvāris 17, 2014 - ggg97

[Firza]

Mikroģeneratora pieslēgums ir domāts tam, lai saules paneļu, mazo vēja ģeneratoru lietotāji varētu izmantot kopējo elektrotīklu par elektrības akumulatoru. Tas ir – Latvenergo nepērk elektrību no „mikroģeneratora pieslēguma”, tā ļaut pārpalikumu ielaist kopēja tīklā, un kad mazajam elektrības ražotājam nepietiek savas elektrības, viņš to bez maksas var paņemt atpakaļ no kopējā tīkla.
Dotajā gadījumā ir divi varianti, vilkt jaudīgāku līniju no kopēja tīkla (vai meklēt citu vietu, kur  elektrības pieslēgums ir vajadzīgo jaudu), vai tasīt savu autonomo elektroapgādi. Ģeneratora paralēlā darbība ar kopējo tīklu neies cauri, un pat, ja notiek brīnums un ST atļauj realizēt šādu projektu, ir aizdomas, ka lēts tas prieks nebūs. Nederēs parasts būvmateriālu veikalā nopērkams ģenerators. Vajadzēs speciālu ģeneratoru, kurš ir apgādāts ar automātiku frekvences, sprieguma sinhronizēšanai. Un pat, tad mārrutks viņu zina, kā nodrošināt to, lai tā iekārta ņemtu precīzi 10kW no ST un parējos 15kW no autonomā ģeneratora.

 

P.S. Hmm, tehniski laikam jau tas jaudu sadalījums 10 / 15 kW, priekš moderna ģeneratora vadības bloka nebūtu liela problēma, jo tam var iestatī, lai ģenerators ražo precīzi 15kW. Bet problēma būs ar to, kā nodrošināt to, lai patēriņš nekad nekristu zem tiem 15kW, jo savādāk visa lieki saražotā elektronerģija aizies kopējā tīkla, par kuru neviens nemaksās.

Labots Janvāris 17, 2014 - Firza

[Gints_lv]

 

 

Vajag darbināt agregātu, kuram jaudu prasa 25 kW.

Tiešais degvielas motors un elektrība paliek pārejam? 

[viesturs0711]

Ja nav noslēpums, ko ir paredzēts darbināt?

[ju]

Ja ir 25kW iekārta, tad tas ir kāds normāls bizness, kam 20kEUR ienvestīcijas būtu normāla lieta.

Likt kaut kādu ģeneratoru klāt tiešām būs kuiņa (šo vārdu te laikam atļauts lietot), un sakarīga risinājuma gadījumā noteikti ne lētāka.

Un pie tam

http://sadalestikls.lv/lat/klientiem/pieslegumi/kartiba_par_nosacijumiem_efektivai_slodzes_izmantosanai/kartiba_efektivas_slodzes/

Labots Janvāris 18, 2014 - ju

[Ronalds]

Principā cita vieta biznesam varētu būt sakarīgs risinājums.

[Artic^MX]

Nebiju dzirdējis par tādu lietu kā "efektīvas slodzes izmantošana" - liels paldies par šo info.

 

Interesentiem, par to, kas tiks darbināts.

Laika gaitā ir savākušās vairākas iekārtas, lentzāģis (7.5 kW), metāla virpa (7.5 kW), formātzāģis (4 kW), ēvele (4 kW) un arī viena dzirnava (~ 25 kW, ja precīzi tad pat iespējams 28 kW).

 

Dzirnava vispār vēl nav darbināta dēļ iemesla, ka jauda par mazu.

 

+ vēl plānos ir tikt pie vēl dažiem agregātiem.

 

--------------

 

Cita vieta atkrīt.

 

Vēl par pieslēgumu runājot - man nepatīk tā situācija, ka par manu naudu viņi nopērk vadus, nopērk transformatoru, visu uzstāda un tas beigās vēl pieder viņiem.

Labots Janvāris 18, 2014 - Artic^MX

[Firza]

Ilgtermiņā tas, ka kabelis un transformators ir ST īpašums Tev pašam ir izdevīgāk. Ja kas sabojāsies, tad to remontēs ST, bet ja tas ir Tavs īpašums, tad remontēsi pats par savu naudu.

Decembrī pašam bija gadījums, kad objektā pazuda viena fāze. Izrādījās, ka ir izsists drošinātājs transformatora apakšstacijā. Nakts vidū atbrauca ST darbinieki drošinātāju nomainīja un pēc konsultācijas ar dispečeru dienestu uzzināja, ka kabelis nav viņu, dabūju noklausīties lekciju par to kāpēc vispār izsaucu ST darbiniekus, ja reiz kabelis pieder man. Kad teicu, ka man taču nav atslēgas no transformatora apakšstacijas, atbilde; „a kāpēc jums nav atslēgas, ja reiz šeit ir jūsu kabeļi”. Nezinu vai ST pēc tam piestādīja kādu rēķinu par drošinātāja maiņu, bet vispār jau šajā gadījumā tam vajadzēja būt maksas pakalpojumam.
Ja tā darbošanās šajā vietā nav paredzēta ilgtermiņā, tad labāk protams būtu paturēt kabeli un transformatoru, ko pēc biznesa beigšanas varēs demontēt un pārdot.

[ju]

Dzirnavai ar 25kW vajadzēs pieslēgumu uz kādi 50kW, ja gribēsi to palaist. Lai gan kūstošie drošinātāji varētu arī palaišanu turēt. Ja nu vienīgi liek kādu verķi klāt mīkstai palaišanai, bet tas uz tādu jaudu arī maksās kādus 1-2kEUR.

Ja jau vēl tie pārējie verķi, tad tur bez tiem variantiem vajag kādus 40kW kopā pat tos 50kW, un tad jau bizness ies.

Un ja jau tērē, tad atpakaļ dabūsi.

[labiitis]

Neesu biznesmens, bet elektrība-->ražošana-->nauda nāk.  Problēmas ar elektrību=apstājas ražošana=nauda nenāk. Kas var būt stabilāk par Latvenergo pieslēgumu? Ja tas ir nopietni, tad par 15k nevar būt nemaz jautājumu...

[Dzonijs]

Ja zirgs nenāk pie siles, tad silei jānāk pie zirga. Pa 15K var nopirkt Zemes gabalu ar visu ēku pie normālas līnijas, kur pieslēgt to savu agregātu.

Labots Janvāris 18, 2014 - Dzonijs

[Ronalds]

Dzonijs, ko nozīmē pieslēgt to savu aparātu?

 

Ja gabals atradīsies pie 380V līnijas, tāpat jauns pieslēgums būs jāierīko un es varu pa 99% grantēt ka esošajā līnijā nebūs jaudas rezerves lai latvenergo iedotu kaut 32A pieslēgumu. Bet topika autoram pat ar to nepietiks. 

 

Ja gabals pie 20KV līnijas, tad vajag trafu un tas jau ir desmiti tūkstošu.... 

 

Cita lieta ka laukos ir pilns ar visādiem puspamestiem gateriem un cehiem, kuros jau krievu laikos ir ierīkoti jaudīgi elektrības pieslēgumi. Te topika autoram jādomā un jāizrēķina - kas lētāk maksāt sadales tīkliem par jaudas pacelšanu esošajā vietā vai nopirkt (nomāt) kādu ražošanas objektu kur jau ir nepieciešamās jaudas. 

[Tārps]

  Ko tad mals ar tik milzīgām 25 kW dzirnavām. Tur tak ap 10 T pa dienu maļ.  Kādreiz, kad degviela un strāva pa zemes virsu tecēja , varēja atļauties tik neekonomiskus agregātus.  Tagad, ja arī dabūsi lielo strāvu, būs jāmaksā par jaudu, vienalga patērēsi vai nē.

  Lielos dzirnavu motorus parasti taisīja 400/660 V, un palaida zvaigznes slēgumā, bet kad ieskrējies, pārslēdza uz trijstūra slēgumu. Tādējādi izvairījās no milzīgām palaišanas strāvām.