Jump to content

Sienas siltināšana no iekšpuses


markei
 Share

Recommended Posts

 

 

Šis man šķiet dīvaini; augustā taču logi lielākoties vaļā

tas pats no sērijas, kāpēc pagrabi pelē vasarā, bet ziemā žūst.

mitruma saturs uz iekšējās sienas virsmas augustā ir visaugstākais, kas pārsniedzot 80% rada pelējuma sēnītēm labvēlīgu augšanas vidi (pie 100% kondensējas pilienu veidā).

tāpēc dzīvokļus visgrūtāk izvēdināt, ja ārā ir slapjš un mitrs.

ja papildus nāk klāt augsta apdzīvotība telpas pusē, tad pelējums vasarā dotā situācijā ir neizbēgams.

Link to comment
Share on other sites

unguentum

Maize - paņem putuplastu, pieliec muti un mēģini viņam izpūst cauri un tad to pašu ar parasto vati.

Tvaika izolācijas plēvei ir caurumi - nepiemirsti tādu lietu, jo neizmanto siltumnīcas plēvi.

 

Vate "elpo" nejau ar plaušām, bet caur to notiek efektīvāka uzkrātā ūdens destilācija, kur ūdens molekulas caur tvaika izolācijas plēvi lēnām, bet efektīvi difundē uz telpu(istabu).

Putuplastam cauri nenotiek destilācija, jo tas ir noslēgta struktūra un ūdens mēģinot destilāciju momentāli atduras pret nākošo putuplastu savienojuma vietās! un situācija ir tā pati, kā ar katla vāku, kurš uzlikts katlam, kurā vārās ūdens - ūdens kondensējas un pil atpakaļ notiek ūdens stagnācija + siltums = sēne.

Tieši tādēļ vati sauc par "elpojošu".

 

Tie cilvēki kuri kaut reizi ir ņēmušies ar izolāciju un dabūjuši skatīties, kas notiek ja siltināts ar putuplastu arī ir galvenokārt tie, kuri fano par vati.

 

Tādēļ vari neapsaukāties, jo tie ir galvenokārt celtnieki.

 

Bildē redzama siena, kura bij siltināta ar putuplastu - ūdens stagnēja starp sienu un putuplastu, jo tas "neelpo" un nespēja difundēt uz telpu. 

 

Lieki piebilst, kad no iekšpuses viss izskatās smuki un skaisti.

 

innendaemmung-schimmel.jpg

Labots - unguentum
Link to comment
Share on other sites

 Es gan ieteiktu siltumizolācijas veidošanas no iekšpuses gadījumā tomēr lietot minerālvati. Paroc vai Rockwool lapās ir gatavi pareizi mezgli, ko izmantot par paraugu. Tikai nevajag atkāpties no vates ražotāju ieteikumiem, neko neracionalizēt uz savu galvu. Maksimālais siltumizolācijas biezums 50 mm - 70 mm. Vispār sienu siltināšana no iekšpuses nav tik laba kā siltināšana no ārpuses. Galvenie trūkumi: siena ziemā paliek aukstajā zonā, nepieciešama tvaika izolācija no telpas iekšpuses. Te viens komentētājs nepareizi iesaka tvaika izolāciju likt starp sienu un siltumizolāciju, to nedrīkst darīt. Minerālvates siltumizolācija starp riģipša metāla karkasa elementiem, tvaika izolācijas plēve (0.2 mm bieza), riģipsis. Šāda sistēma ir sabūvēta ļoti daudzās vietās, ir ļoti labi sevi pierādījusi.

 Ieteiktu par daudz neuzticēties ši topika autoritātei Sanchus. Nevajag sludināt putupolistirolu dzīvoklī. Var būt kā variants, bet tas ne tuvu nav tas labākais un pareizākais.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

 

 

paņem putuplastu, pieliec muti un mēģini viņam izpūst cauri un tad to pašu ar parasto vati

tad veic šo pašu operāciju velkot plaušās gaisu. redzēsi, kurš materiāls ir nekaitīgāks.

caurpūšamībai (R.a) ar ūdens tvaiku pretestības koeficientu (mi) ir mazs sakars.

 

 

caur to notiek efektīvāka uzkrātā ūdens destilācija,  [...], bet efektīvi difundē uz telpu (istabu)

termini un procesa virzieni sajaukti. starpcitu, apskaties ūdens tvaika pretestības, piemēram, LBN 002-01, 7.tabula.

akmens vatei 1, XPS vidēji 165, tvaika izolācijai 100`000.

..

pārējais ir sviests.

ja problēmas ar vannas izstabu un virtuvi atdalošās starpsienas hidroizolāciju, tad kļūda ir celtnieku nezināšanā. pagalam darbs un materiāls.

 

 

Ieteiktu par daudz neuzticēties ši topika autoritātei Sanchus. Nevajag sludināt putupolistirolu dzīvoklī

LBN 002-01 25.punkts nosaka to, ka, siltinot no iekšpuses, ir jālieto materiāli ar augstu tvaika pretestību.

te kolēģi jau iepriekš teica, ka der minerālvate metāla profilu karkasā, taču savā praksē 99.9% gadījumos dzīvokļos iebūvētā tvaika barjera funkcijas nepilda.

atzīstās, kurš ar speciālām adhezīvām lentām, liekot roku uz sirds, ir salīmējis visus tvaika izolācijas plēves/membrānas perimetrus, pieslēgumus un salaiduma/pārlaiduma vietas? desmit kvadrātmilimetri (10 mm2) spraudziņa un jūsu tvaika izolācijas kvadrātmetrs (1 m2) ir neefektīvs.

Link to comment
Share on other sites

Unguentum, khm khm no kādas pakaļas un kāda sakarā tu to bildi izvilki, pats saproti vai pa miegam kaut ko  sajauci? Tā ir kaut kāda karkasa siena, kur abās pusēs reģipsis un kura nemaz neizskatās pēc ārsienas, labi vāciešiem cits klimats :). Vispār lapā no kurienes šī bilde nāk nav pretenziju pret putupastu, bet gan iztrūkstošu tvaika izolāciju. Tā kā ši bilde nekāda veida neapstiprina tavus pekstiņus, par putplasta ļaunumu.

Man nav nekādu pretenziju pret vati, bet zinot (kaut tepat izlasot kā tiek iestrādāta vate) īpaši jau tvaika izolācija, ar šādu konstrukciju būs lielāki mēsli kā ar pielīmētu putupastu. Zinu kā "elpo" vate un tās plusus, bet paceļiet roku, tie kuri kā tvaika izolāciju neizmantos parasto plēvi un iestrādās tvaika izolāciju rūpīgi, lai šie plusi darbotos?! Uzliks parastu plēvi, nekāda "elpošana" nevar notikt,tad kāpēc mocīties buvēt karkasus, ja tas viss aizņem vairāk vietas un plusu nav?

Vēl trakāk, ja būs caurumi tvaika izolācija vai tā nebūs rūpīgi savienota ar griestiem/sienātm, tad mitrais gaiss no telpas ies cauri vatei, sastapsies ar auksto sienu un tur smuki kondensēsies, ja kodensācija būs intesīvāka par iespēju izžūt un "izelpot", tad būs dziļā pakaļā, gan pelējums var būt klāt, gan samirkusī vate zaudēs savas siltumizolācijas īpašības.

Uzlīmējot putuplastu, mitrums no telpas aiz tā nevar nonākt un pelējums nevar rasties, tāpat arī barības vielas no kā baroties tur īsti nebūs, jo siena ir mūra, nevis gardais papīrs un ģipsis.

Link to comment
Share on other sites

Kas vainas parastai plēvei? Domā, caur tvaika plēvi kaut kas žūst? Tvaika barjeras funkcija ir nelaist cauri ūdens tvaikus.

Kāds zina, tvaika plēve vispār ir kaut kādā ziņā labāka? Laiž cauri O2 un CO2? Gan jau ka O2 un CO2 pietiek citu ceļu.

Link to comment
Share on other sites

 Iesaku neklausīt arī komentētāja maize teiktajam. Nu ko var to putupolistirolu telpās slavēt. Nevajag putupolistirolu telpās. Nelieto  putupolistirolu telpās, jo ugunsgrēka gadījumā putupolistirols izdala ļoti indīgas vielas. Un murgaini nolikt sauso būvi - minerālvate, karkass, tvaika izolācija, riģipsis, kas ir simtgadīga sistēma, ir pārbaudīta, izpētīta un ļoti labi strādā. Gudrinieki atradušies. Turklāt, riģipsis uz karkasa ir viegli un ātri izbūvējams paša spēkiem. Nespeciālistam būs ļoti grūta noņemšanās ar līmjavām un apmetumiem. Riģipsis, kad pieskrūvēts, ir gatavs, līmjavas un apmetumi žūs nedēļām.

 Komentētāja Sanchus vietā pakaunētos. Būvinženieris taču. Tas pīrāgs, ko tu iesaki, ir maigi izsakoties debils. Tēmas autors jau rakstīja, siena ir sliktā stāvoklī. Tātad jāveido apmetums uz sienas, tas prasīs nedēļām ilgu žūšanas laiku. Ja līmē putupolistirolu, jāizmanto speciālas līmjavas. Visi tvaika izolācijas uz vates nepilnību sludinātāji, atbildiet, kā ir ar tvaiku caurlaidību putupolistirola plātņu savienojuma vietās. Un kronis visam Sanchus ieteikumā - Knauf Rotband uz putupolistirola. Nav paredzēts Rotband uz putuporistirola, to pat celtnieks Vasja vai Koļa zinās, lai arī tiem nav maģistra grāda būvzinātnē. Un kas tas par 6 mm sietu? Es kaut kā zinu, ka uz putupolistirola lieto stikla šķiedras sietu ar acu izmēru 4 mm, pirmais kas iēnāk prātā redzot vārdus "6 mm siets" ir tērauda stiegru siets ar tērauda stiegrām 6 mm diametrā.

 Tēmas autors lūdza praktisku padomu. Atbilde - ja jāveido siltumizolācija no sienas iekšpuses, lieto riģipsi uz karkasa ar karkasā iestrādātu minerālvates siltumizolāciju 50 mm biezumā (biezāku siltumizolāciju likt nedrīkst, maksimālais biezums varētu būt 70 mm, bet ne vairāk). Starp karkasu un riģipsi tvaika izolācija -  vismaz 0.2 mm bieza polietilēna plēve. Iesaku apskatīt Paroc vai Rockwool mezglus. Pats labākais - piezvanīt šīm firmām un Knauf (par riģipsi). Padomus no viņiem dabūsi jēdzīgākus, nekā no šejienes gudrīšiem.

 Putupolistirolu neiesaku, varētu būt tikai tāds pagaidu variants, bet ne jau kā galvenais ieteikums.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

(labots)

Tēmas autors jau rakstīja, siena ir sliktā stāvoklī.

to es nerakstīju, ka siena ir sliktā stāvoklī. Protams es nevaru novērtēt stāvokli, bet vienīgais, ko varētu pārmest tai sienai ir mazliet pelējums pāris vietās rudeņos līdz apkures sezonai, ko 10 minūtēs var pieveikt ar ķīmiju.

Tagad man galvā ir putra, atbildes ir pat vairāk nekā cerēju, bet viens saka vienu, otrs otru. Sāku domāt, ka jāapstrādā to sienu ar ķīmiju pret pelējumu un varbūt nemaz nesiltināt un cerēt, ka jauns 3kāršais logs un jauni radiatori padarīs to istabu siltāku.

Labots - markei
Link to comment
Share on other sites

 

 

tikko atbrīvoju minēto sienu, paplēsu nost kājlīsti un tapeti un konstatēju, ka aiz apmetuma vietām ir tukšumi. Paklauvējot pa sienu smuki var dzirdēt.
Link to comment
Share on other sites

maize, on 19 Jul 2013 - 01:26, said: Uzlīmējot putuplastu, mitrums no telpas aiz tā nevar nonākt un pelējums nevar rasties, tāpat arī barības vielas no kā baroties tur īsti nebūs, jo siena ir mūra, nevis gardais papīrs un ģipsis

... vot ieciklējies!

 

 

markei, on 19 Jul 2013 - 10:41, said: vai tas ir rādītājs, ka siena ir sliktā stāvoklī?

Ja ir bijis pelējums - tad iespējams, ka pieminētajos tukšumos ir pelējuma daļas, kuras nedabūsi āra mercēdams ar ķīmiju sienas virsmu. Uzliekot pa virsu jaunu sienas "pīrāgu" būs labs sakums jaunai sēnei.

 

markei - kāda tev tieši lietuviešu sērija? no ka sienas - paneļi vai mūris? cik biezas?

Atradu!!! Jaunai lietuviešu projekts ir no paneļiem ar lodžiju! Vai šāda?

 

1.jpg

Labots - tapa
Link to comment
Share on other sites

 

 

Nav paredzēts Rotband uz putuporistirola, to pat celtnieks Vasja vai Koļa zinās

apskatījos Knaufa lapā, ka der iekšdarbiem. Par saderību neesmu pārliecināts.

apmetums uz sieta 6mm domāts apmetums 6mm ar iestrādātu stikla šķiedras sietu.

 

 

atbildiet, kā ir ar tvaiku caurlaidību putupolistirola plātņu savienojuma vietās

XPS plātnēm ir spunde, kas nešķērso izolāciju visā plātnes biezumā, tādēļ tiešā veidā šķirbas neveido.

 

starpcitu, risinājums ar XPS pirms dažiem gadiem ir ieteikts no Jura Birša puses. Nedomāju, ka viņš ir lielākais dunduks būvniecībā.

Link to comment
Share on other sites

 markei, ja veidosi siltumizolāciju riģipša karkasā, sienas stāvoklis būs mazāk svarīgs, nekā ja kaut ko līmēsi uz šīs sienas. Pareizi darīsi, ja pirms siltumizolācijas izbūves attīrīsi sienas virsmu no pelējuma. Sameklē kādu pretsēnīšu līdzekli, ļoti labs piedāvājums ir Vincents Polyline. Vislabāk, uzzvani viņiem, ieteiks pareizo. Mājaslapa - polyline.lv. Tirgo šo produkciju būvmateriālu veikalos, nav dārgi, viegli iestrādāt.

 Bet jāsaka, siltinot sienu no iekšpuses, sienai radīsi nelabvēlīgākus apstākļus nekā vispār nesiltinot. Jebkurā gadījumā. Tā nu tas ir, un tur neko neizgudrosi. Pareizāk ir siltināt sienu no ārpuses. Ja nav variantu, tad siltini, bet neklausi Sanchus un maize.



Dzirdēju to raidījumu, kur Biršs ieteica putupolistirolu. Uzsvēra Biršs toreiz, ka tas ir tikai pagaidu risinājums. Un labi zinu Juri Biršu. Sanchus, ar tavu izglītības līmeni arī Birša teikto tev vajadzētu filtrēt.

Link to comment
Share on other sites

unguentum

Sanchus un Maize - toč zaj***l ko jūs ten gribat? Lai visai ģaimenei Astma izveidojas? Pēc teorijas arī vēzi izārstēsi - praksē gan to gatavu nedabūsi.

 

Putuplasts no iekšpuses ir iespējami sliktākais variants!

Link to comment
Share on other sites

ugentum, tu lasi ko tev raksta un vari atbildēt pēc būtības, vai arī esi ieciklējies, tāpat kā es? :))

Savā dzīvē esmu redzējis un jaucis ārā vairākas nekvalitatīvi uzbūvētas karkasa/reģipša/plēves siltunājums, aiz kurām ir tādi sūdi pelējuma izskatā ka uzreiz ar ugunsmetēju jāiet virsū. Jā, vaina nav vatē, bet tvaika izolācijas nepilnībās.

Labāk pastāsi, ka ir "elpojošas" tvaika izolācijas, kuras ziemā nelaiž cauri mitrumu, bet vasarā laiž, tāpat, kā pareizi izveidot saslēgums ar apkārtējām konstrukcijām, ka lietot manžetes vadu izvadei caur tvaika barjeru, kā iestrādāt rozetes nesabojājot tvaika izolāciju.

Ja to visu izdarīs būs super ideāli, bet vairumā gadījuma tas noteik tā: mitrā, sapelējušā, dzīvokli samet profilus, sabāž vati, kaut ka nebūt uzrullē pa virsu stiltumnīcas plēvi sacaurumo ar skrūvēm, pie sienām spraugu aizsmērē ar ģipsi, izrauj plēvē caurumus rozetēm un dzīvo "laimīgi" vēl lielākā mitrumā... jā uz sienas pelējumu neredz, bet aiz šis jaukās konstrukcijas notiek tieši tas ko raksta tajā vācu lapā.

Labots - maize
Link to comment
Share on other sites

 maize, tāpēc, ka pie mums padarbojušies bars celtnieku līkām rokām, kas nejēdz iestrādāt tvaika izolāciju, tu noliksi sistēmu kā nekam nederīgu. Jāstrādā rūpīgi un pareizi, un viss būs labi. Tā jau es jebkuru materiālu nosaukšu par sliktu, jo, redz, kaut kādi halturščiki viņu uzlika un bija bēdas.

 Un nevis sludina, ka kvalitatīvi jāizpilda darbi, bet aģitē cilvēkus likt dzīvoklī putuporistirolu.

 "Putupolistirols sadaloties izdala kancerogēnas vielas, kas uzkrājas organismā", šo vārdu autors ir Juris Biršs.

Link to comment
Share on other sites

unguentum

Izklīdēsim šo strīdu.

 

Lai autors brauc uz Berģu Depo - tur pie celtniecības materiāliem (vate,putuplasts utt.) ir konsultētājs pārdevējs Indulis ap 50 gadu vecs hiperaktīvs cilvēks(Celtnieks).

Konsultēs seju pret seju par putuplasta/ vates priekšrocībām, trūkumiem, nosauks kā veidot izolāciju un kas tam nepieciešams. Protams droši kad piedāvās savus pakalpojumus.

 

Bez tam, ienāca prātā lieta, kad autors droši kad dzīvo PSRS celtnē kurai siena sastāv no ārpuses ķieģeļi, tad gaisa sprauga (ap 5cm plata) un tad gāzbetons. 

Var arī konsultēties, vai ir iespējams siltināt to gaisa spraugu(ekovate, putuplasta bumbiņas, akmens/stikla vate, HK35). Tā, lai nebūtu jāsiltina kaimiņu sienas pārāk daudz. Tas tākā būtu zelta vidusceļs - protams, ja var izdarīt un droši, kad var.

 

Reku šeku laba grāmata iesācējiem:

6fcff919-2b6e-4ef2-828e-eea93f2f2ccb.JPG

 

Protams autoram pašam būs jāizlasa.

 

Pašam lietu reizi ir noderējusi.

Labots - unguentum
Link to comment
Share on other sites

Nomainot logus no caurajiem padomju uz normāliem mūsdienu dzīvokli paliek jūtami siltāks! Esmu 2 dzīvokļus remontējis, abiem pēc logu nomaiņas iekšā bija tik silts kā nācās ziemā turēt logus vaļā, savādāk iekšā 26- 27 grādi bija.... Protams ka besīgi turēt vaļā logu un maksāt mega ciparu par apkuri.... 

Ja vēl nomainīti radiatori, tad vispār! Domāju ka nav ko saspringt uz sienas siltināšanu. 

 

Bet ja runājam par siltināšu no iekšas un putiķs vs vate, tad 

Vatei pluss ka viņa nedegoša, ja būs ugunsgrēks mazāka skāde, bet tāpat sūdi lieli. 

Pēc pārējiem parametriem putiķs ir viennozīmīgs uzvarētājs - lētāks, vienkāršāka uzstādīšana, vienkāršāka un lētāka konstrukcija. Nav jāčakarējas ar mitruma izolāciju. 

Link to comment
Share on other sites

 

 

Putupolistirols sadaloties izdala kancerogēnas vielas

tagad parunāsim, kādos apstākļos sadalās, erodē (irst) putu polistirols?

pateikšu uzreiz atbildi - noslēgtā, blīvā konstrukcijā nekas tur vērā ņemams nesadalās.

Link to comment
Share on other sites

Vēl viens putupolistirola sludinātājs. Lētāks būs tikai EPS, kas vispār ir neprātīgs pasākums iekštelpās. XPS būs krietni dārgāks par vati. Un stādies priekšā tos ilgos žūšanas procesus, uz kuriem būs jāgaida, kad apmetīsi savu putupolistirolu. Riģipsi ar siltumizolāciju starp karkasa elementiem vienai sienai var saveidot dienas laikā. Aizšpaktelē šuves, skrūvju vietas un līmē tapetes vai krāso. Ja kāds tvaika izolācijas ierīkošanu sauc par čakarēšanos, tad viņam nav sajēgas no šiem darbiem nemaz. Ko tikai viņi, kas bez sapratnes, te padomus bārsta.

Tēmas autoram. Redzi, kādu problēmu tev saorganizēja šis forums. Nekavējies te, bet apzvani siltumizolācijas ražotāju firmas, viņi tev visu ātri saliks pa plauktiņiem.



Sanchus, noslēgta blīva konstrukcija putupolistirolam ir, piemēram, consolis trīsslāņu sendvičtipa sienu paneļi - dzelzsbetons/putupolistirols/dzelzsbetons. Vai putupolistirols grīdā zem stiegrota betona kārtas. Kur tev nošpaktelēts putupolistirols ir noslēgta blīva konstrukcija?

Un vispār, kur rodas idejas par putupolistirolu no iekšpuses? Gadu desmitiem lieto risinājumus ar minerālvati un riģipsi. Tas tiešām ir atkosts pilnībā. Ir milzīgi trūkumi siltumizolācijai telpas iekšpusē kā tādai, bet ja savādāk nevar, siltinām. Ir daudz variantu ar ekoloģiskiem materiāliem, piemēram, tā pati isoplātne. Bet klasika - vienkāršākā un pārbaudītākā metode ir minerālvate starp karkasa elementiem, tvaika izolācija, riģipsis.

Link to comment
Share on other sites

  • 1 year later...
Otomārs Zutis

Labdien!

Dzīvoklī (projekts nezināms, ķieģeļu  un paneļu māja mazpilsētā) vēlos nosiltināt virtuves ārsienu no iekšpuses, jo ziemā ir sasodīti auksts! Daļu sienu kādreiz aizņēma aukstuma kambaris, kuru nojaucu. Par cik esmu iesācējs šādos darbos, tad jautājumi iespējams kādam liksies triviāli, esmu šo to lasījis, taču viennozīmīgas atbildes neesmu guvis.

 

1.       Kādu siltināšanas materiālu izvēlēties? Vati vai putuplastu. Daudz diskusiju daudz viedokļu. Par cik būs nepieciešamība nosiltināt apkures trubas  ½ metra garumā, tad domāju, ka piemērotākais variants būtu akmens vate.

 

2.       Pirms siltināšanas vēlos aiztaisīt ventilācijas caurumu sienā un plaisas, skat att. http://postimg.org/image/srt6igcrd/

Vai to ir nepieciešams darīt ?

Kā aiztaisīt plaisas (ar ko)?

Kā aiztaisīt ventilācijas caurumu (man doma bija iecementēt ķieģeļus)?

 

3.       Vai starp siltināmo materiālu un ārsienu ir nepieciešams atstāt gaisa spraugu?

 

4.       No kādiem profiliem veidot konstrukciju. Knauf mājas lapā ir risinājums no UD/CD profiliem, starp cd profiliem liekam vati, pa virsu plēvi un tad reģipsi.

Vai ir nepieciešams likt siltināmo materiālu aiz (zem) CD profila?

Ja starp siltinājumu un ārsienu ir vajadzīga gaisa sprauga, tad no kādiem profiliem veidot karkasu, vai piemēram šādi: http://www.youtube.com/watch?v=ENPtpbpLNnw

 

5.       Kā izveidot karkasu stūrim, vai šādi būs ok - http://vashgipsokarton.ru/konstrukcii/ugol.html

 

6.       Ja pie sienas piekāršu  virtuves skapīšus, vai likt reģipsi 2 kārtās? Ugunsdrošo?

 

7.       Kādu plēvi izvēlēties?

 

8.       Kādu vati izvēlēties?  Cik biezu? Loksnēs, ruļļos, kādi parametri  (vates) jāskatās siltinot no iekšpuses.

PALDIES

Link to comment
Share on other sites

Kādi tev ir logi? Jautājums tāpēc, ka aiztaisot ventilāciju tur nebūs gaisa. 

 

Ar putuplastu ir vienkārši - uzklāj un gatavs, bet skrūvi tajā neieskrūvēsi. Tāpēc putuplastu parasti liek uz ārsienām. Ja taisi riģipša sienu, tad protams labāk ir likt vati, jo tā laiž caur mitrumu, tai ugunsdrošība ir augstāka. 

 

Vates biezums ir atkarīgs no tā, cik tev daudz naudas un lielas telpas, kuras reducēt. Var likt kaut 200mm, tikai platība būtiski samazināsies. 

Link to comment
Share on other sites

Video viss izskatījās baigi smuki, bet praktiski, lai dabūtu taisnu sienu, tos profilus nāksies līmeņot.

Padomjlaika kvalitāte nekāda labā nebij.

Caurumu varētu samazināt un izmantot priekš tvaika nosūcēja.

Link to comment
Share on other sites

1. Vati

2. Ja tur būs virtuve, var jau tajā caurumā ielikt nosūces ventilatoru, ja tāds jau nav kaut kur. Pamatā jau tas bija tai aukstuma telpai. Principā var taisīt ciet. Protams, kā jau mūra mājā, jāiazmūrē.

3. Nē

4. Visvieglāk jau no tiem pašiem speciālajiem. Starp betonu neaizmirsti ielikt amortizējošo lenti

5. Gan jau derēs. Starp tiem bleķiem es ar ieliktu amorizējoši lentu.

6. Principā jau tehnoloģija paredz gandrīz vienmēr likt 2 kārtas. Var jau arī tā nedarīt. Ja zināms, kādā augstumā stiprinānsi, vari apakšā palikt kādu dēli vai saplākšņa joslu. Riģipsis jau parasti ir ugunsdrošs.

7. Pretkondensāta.

8. Gan jau ka vairāk pa 10cm biezāku netaisīsi, un arī baigi jau nevajag. Vieglāk šajā gadījumā būs ielikt loksnes.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Otomārs Zutis

Paldies par atbildēm.

Logs plastmasas,

tvaika nosūcēja izvads ir pieslēgts pie cita ventilācijas cauruma.

Link to comment
Share on other sites

No iekšpuses siltinot vati nedrīkst likt biezāku par 5 cm. Kaut kur tiek minēti 7 cm. Ja uzliek siltumizolāciju no iekšpuses par daudz biezu, ārsiena nedabū siltumu no telpas iekšpuses, no ārpuses caursalst pilnībā. Tāpēc ir sienu siltināšana no iekšpuses ne tas labākais variants. Siltinot no iekšpuses starp riģipsi un vati jāliek tavaika izolācijas plēve - 0,2 mm bieza polietilēna plēve. Nekādas pretkondensāta plēves, jūs ko. Ir variants ar foliju, bet tas lai paliek pirtīm. Tvaika izolācijai 0,2 mm bieza polietilēna plēve. Cik var teikt?

Link to comment
Share on other sites

Ugunsdrošo reģipsi vari neņemt, pietiks ar balto.ideāli  divās kārtās uzlikt

Vati paņem ar labāku siltumizolācijas koefcentu, drusku dārgāka bet nesiltini jau hektārus

Tvaika plēve 150 vai 200 mkr

Link to comment
Share on other sites

Vati neņem ruļļos. Vertikālām konstrukcijām ruļļu vate neder. Vajag vati plāksnēs.

Kāpēc visi, kam jābūvē siltumizolācija, neuzdod jautājumu pirmajām personām? Cik tas ir vienkārši, internetā atrodi Paroc mājas lapu, tur ir kontakttelefoni, piezvani, izstāstīs tev visu kā pareizi ar vati siltināt, internetā ir Knauf mājas lapa, tur ir kontakttelefoni, piezvani, izstāstīs tev visu kā pareizi riģipsi iebūvēt. Šeit forumā dažs labs gudrītis tādas lietas pasaka, ka mati ceļas stāvus. Un pēc tam par tām brīnumlietām vēl "nopietnas" diskusijas izvēršas.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Siltinot no iekšpuses starp riģipsi un vati jāliek tavaika izolācijas plēve

Varu piebilst ka OBLIGĀTI JĀLIEK!

Elektrības vadi un kontakti jāvelk starp plēvi un riģipsi  neko negriežot plēvē, tai jāpaliek vienā gabalā, šuvju vietas rūpīgi jāsalīmē ar speciālo līmlentu  - vate padodas deformācijām un plēvi vajadzības gadījumā pasildot var izstiept lai būtu vieta kontaktam. 

 

Un sienām tikai vate plāksnēs - ruļļos neder jo var ar laiku sēsties. 

Link to comment
Share on other sites

Spraugas nedrīkst atstāt starp materiāliem, ja nu vienīgi tur nav speciāli paredzēta būvmateriālu vēdināšanas iespēja. Viss rūpīgi jānopako. Paroc akmensvatei ir dots siltināšanas risinājums no iekštelpas puses detaļa-(paroc ms-04). Parasti cenšas izvairīties no siltināšanas slāņa izvietojuma telpas pusē, izvēloties šādu risinājumu ziemā esošajā mūrī rasas punkts atradīsies mūra sienā, kur tad arī tas mitrums kondensēsies un mitrinās visu sienu, Tvaika izolācija protams kavēs papildus mitruma migrāciju no telpas puses, bet sienā tik un tā kondensēsies tas pats ārā esošais mitrums. Siltāks būs noteikti, bet siena slapjāka arīdzan.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Tā jau vairāk būs apakšējo stāvu kaimiņu problēma. Starp citu tie kas iesaka neelpojošu plēvi likt, kur tas kondensāts paliks? Tecēs caur griestiem kaimiņiem uz galvas? Prasti padumjo laiku mājām starp ārsienu un griestu paneļiem ir tādas smukas  šķirbas.

Labots - andza
Link to comment
Share on other sites

 

 

sienā tik un tā kondensēsies tas pats ārā esošais mitrums

Gaisa mitrums migrē no siltākā uz aukstāko un telpās parasti ir siltāks nekā ārā :)

 

 

kur tas kondensāts paliks?

Mitrums paliks tur kur tam jāpaliek- gaisā un kondensāts neveidosies, jo siena būs tik pat silta kā istaba.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

 

 

Starp citu tie kas iesaka neelpojošu plēvi likt, kur tas kondensāts paliks?

 Negudrojieties te. Sausās būves sistēma - vate karkasā, tvaika izolācija, riģipsis ir ļoti sena un pārbaudīta. Ir sienu siltināšanai no iekšpuses kā tādai trūkumi, viens no šiem trūkumiem ir nepieciešamība pēc tvaika izolācijas, kas izsauc to, ka tiek izslēgta gaisa apmaiņa caur sienu, tas ir, siena neelpo.

 Kas ir kondensāts? Tas ir mitrums, kas izkrīt no gaisa ūdens pilienu veidā vietās, kur tiek pārsniegts gaisa maksimālais mitrums. Gaiss satur kaut kādu daudzumu ūdens, kas ir tvaika veidā. Pie katras temperatūras ir kaut kāds maksimālais ūdens daudzuma procents gaisā. Jo augstāka temperatūra, jo lielāku ūdens daudzumu gaiss var saturēt. Jo zemāka temperatūra, jo mazāku ūdens daudzumu gaiss var saturēt. Ir tāds jēdziens - rasas punkts. Daudzi ar to putrojas, rasas punkts ir temperatūra, līdz kurai atdziestot gaisam, veidojas kondensāts. Tas atkarīgs no spiediena, gaisa relatīvā mitruma. Normāls istabas gaiss ar kaut kādu relatīvo mitrumu rasu neveido istabas temperatūrā. Nav nekāda kondensāta istabā normālos apstākļos. Skatamies, kas notiek, ja telpa siltināta no iekšpuses. Vate ir siltumizolators, vate istabas pusē ir silta, prom no istabas puses auksta.

 Ja nav tvaika izolācijas, istabas siltais gaiss virzās aukstuma virzienā cauri vatei netraucēti. Gaiss atdziest, un ar garantiju vienā brīdī kaut kur sienā gaisa temperatūra nokritīs līdz vērtībai, kas ir vienāda ar rasas punktu. Te sāksies problēmas, mitrums no gaisa izkritīs ūdens pilienu veidā, veidosies kondensāts. Tas būs sienā, siena samirks, sala laikā ūdens sasals, tādējādi siena tiks pakļauta bojāšanai. Ja ārā temperatūras būs pavisam zemas, iespējams rasas punkts iestāsies kaut kur uz robežas starp sienu un vati, vai pat vatē, to uzreiz varēs "baudīt" kā ūdens notecējumus sienas apakšā uz grīdas. Tāpēc OBLIGĀTI IR JĀLIETO TVAIKA IZOLĀCIJA SILTINOT SIENAS NO IEKŠPUSES. TVAIKA IZOLĀCIJA JĀLIEK UZ VATES NO TELPAS PUSES.

 Ja ir tvaika izolācija, istabas siltais gaiss ar visu tajā esošo mitrumu vatē netiek. Protams, absolūti nohermetizēt vati nav iespējams, bet censties vajag tvaika izolāciju ieklāt pēc iespējas rūpīgāk, ar pārlaidumiem (20 cm vismaz), salaidumus vēlams salīmēt ar atbilstošām līmlentēm, jācenšas neizveidot caurumus elektrības slēdžu, rozešu vietās. Un nederēs te nekādas pretkondensāta plēves. Pretkondensāta plēvei ir citi uzdevumi, to lieto pārsvarā zem jumtu segumiem. Pretkondensāta plēves tagad ir daudz un dažādas, bet vienkāršākās darbojas tā - zem jumta seguma kondensējušam mitrumam pretkondensāta plēve neļauj nokļūt savietotā jumtā vai bēniņos, ūdens pa to plēvi notek. Apakšējā virsma pretkondensāta plēvei ir ar pūkainu struktūru, kas var saturēt kaut kādu ūdens daudzumu. Zem pretkondensāta plēves ir gaisa sprauga, pa kuru vējojas gaiss, kas ūdeni no pretkondensāta plēves žāvē. Pretkondensāta plēve laiž cauri gaisu. Tātad, virs siltumizolācijas telpas pusē neder.

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

vvv

Minēto skurpulozo scenāriju vajag tad, ja mājā ļoti mitrs gaiss un nekā to nevar samazināt, jo ventilācijas nav vai tā darbojas ļoti vāji. Kā reiz šī cīņa ar mitruma efektiem ir tieši vecās un renovētās mājās, kur izjaukta dabiskā gaisa cirkulācija. Daudzi, labu gribēdami ieliek plastmasas logus nepadomājot, ka līdz ar to zūd gaisa apmaiņa.  

 

Nesen biju laukos senču mājās, kur arī bija nomainīti logi - mitrums tāds telpā, ka lāzerprinteris burtiski kūp drukājot uz mitra papīra un sāls traukā pārvērties pikucī. Kurinot krāsni atkal mitrums paliek un rodas saunas efekts. Tagad jātērē nauda mitruma savācējiem, lai var normāli dzīvot. Tāpēc pirms visas spraugas perfekti aizblīvēt ar plēvi, 3x vajag padomāt, kādas tam būs sekas. 

Link to comment
Share on other sites

O, vecā labā tēma :)

Reku pāris bildes kā var izskatīties pašdarbnieku un te ļoti aizstāvēto reģipša karkasa būvēšana pēc pāris gadiem.

001.jpg

002.jpg

 

Telpa ar centrālo apkuri, mitrums uz paaugstinātā pusi, bet nav ne virtuve ne vannasistaba.

Viss jau skaisti, tikai tipiskās kļūdas:

- pie griestiem nav pietiekami rūpīgi salaista tvaika izolācija ar pārsegumu.

- siltinot no iekšpuses aukstums arī  pa pārsegumu saldē dziļāk un problēmzona pārvietojas pirms siltinājuma.

Bieži vien saņemās nosiltināt un iebūvēt karkasā arī griestus tāpēc problēmas neparādas un neparādīsies redzamas tuvākos gados. Esmu bijis svaigi izremontētos dzīvokļos kuros pēc pāris gadiem ieejot  jūti pelējuma smārdu, prasot iedzīvotājiem, šie izbrīnīti, neko nejūt un nekas nepelējot..

Protams ir neskaitāmi veiksmīgie stāsti, daudzas daudzīvokļu mājas ir sauss gaiss, pietiekami siltumnoturīgas sienas, tvaiku mazcaurlaidīgas tapetes vai krāsas, kas viss kopā piedod tvaika izolācijas nepilnības vai pat neesamību un sēnes sienās nesanāks audzēt.

 

Bet joprojām turos pie viedokļa, ka dilentantiem labāk lietot vienkāršu siltināšanas sistēmu - tas ir pielīmēt putuplastu, vai kokšķiedru plātnes ;)

 

P.S. Visi materiāli ir labi, ja tos pareizi lieto.

Labots - maize
Link to comment
Share on other sites

Skatos, ka Maize ir izlabojis savu pēdējo postu par tvaika izolācijas plēves īpašību pielīdzināšanu putuplastam. Putuplasts, pat ekstrudētais laiž cauri tvaikus - Ūdens tvaika pretestības faktors µ XPS putuplastam ir 150, saplāksnis 400, metāliem un stiklam 1000000. Te pat parasts saplāksnis vairāk kā divas reizes aiztur tvaikus par Maizes slavēto putuplastu. Man pašam netīšām izdevās piedzīt XPS plātni pilnu ar ūdeni, uzliku to kā vāku ūdens mucai(vasaras dušai), tur ūdens sasilst pamatīgi, naktī vēss, viss tvaiks mēģināja iet caur vienīgo ceļu. Sauss tas putuplasta loksnes vāks svēra labi ja 200 gramus, ceļot to nost tas svēra jau pāri kilogramam - tātad mazāk kā 1/2 m² loksnes man uzsūca un sevī uzglabā litru tīra ūdens. Lieki piebilst ka to loksni nemaz tagad tā vienkārši neizkaltēsi.

Labots - egoisc
Link to comment
Share on other sites

Egoisc kas par ražotāju bij tam "XPS", vismaz kādā krāsā? :)  Un kas notiktu ja tu uzliktu reģipsi un vati šai mucai? :D

Putuplastu pielīdzināt tvaika izolācijai nevēlos, pilnīga taisnība, ka putuplasts laiž cauri tvaikus, bet to daudzums dzīvojamās telpās parasti nesasniedz tādu daudzumu, lai jūtami ietekmētu siltumvadtīspēju.

 

Vispār mūra ēkas no iekšpuses nevajag siltināt, ne ar ko, viss.

Link to comment
Share on other sites

Pieslēdzoties tēmai par siltināšanu no iekšpuses. Vēlos nosiltināt ~20 cm biezu ziemeļu puses ķiegeļu sienu no iekšpuses. Agrāk daļa no sienas bija nosiltināta no iekšpuses ar ~15 cm koka plankām. Esmu izštukojis:

1. uz ķiegeļiem uzlikt kartonu

2. pūst ~ 10 cm ekovati

3. starp sienu un kokšiedras plātni vai reģipsi

4. pēc vates iestrādes virsū tvaika barjeras plēvi.

5 vēlvienu reģipsi.

 

Ekovati izvēlos, lai gadījumā ja sienā tomēr nonāk mitrums, tā atdotu atpakaļ uz ārsienu.

Varbūt kāds var pakomentēt...

Varbūt kādam  ir zināms kāds interneta resurss, kur aprakstīts kā pareizi ielikt tvaika barjeru...

Link to comment
Share on other sites

 

 

bija nosiltināta no iekšpuses ar ~15 cm koka plankām
Nu (žirna) lai neteiktu vairāk.Bet tagad liktu karkasu reģipsim un 5cm vati

 

ķiegeļu sienu
siltumnīcas plēvi gan nevajadzētu likt.

 

 

iekšpuses ar ~15 cm koka plankām
Viņas gadījumā neturēja visu ēku un nebija nesošās?

Ar tādām piestātni laivām, ziemeļjūrā vietējie būvē.. :)

Link to comment
Share on other sites

 

 

Viņas gadījumā neturēja visu ēku un nebija nesošās?

Nu varbūt ir 10 cm, bet Nē nesošās nav.. Laikam tā ir ka vecās mājas cēla pamatīgi...

 

 

Bet tagad liktu karkasu reģipsim un 5cm vati

Nebūs pa aukstu LV klimatā, nepelēs? Tur kur koka plankas, vietām pelējums manāms..

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...