Jump to content

Sienas siltināšana no iekšpuses


markei
 Share

Recommended Posts

Sveika IT tauta.

 

     Jau kādu laiku lauzu galvu, jo ieplānota vienai istabai sienas siltināšana no iekšpuses, kura ir ārsiena mājai(jaunais lietuvietis). Kā labāk/pareizāk būtu nosiltināt? Ar vati plāksnēs, ar putuplasta plāksnēm?!? Pašam patiktu poliuretāna loksnes ar jau pielīmētu reģipsi.

    Daži aspekti:

 

     -Rudeņos, kad ilgi nesākās apkures sezona, uz minētās sienas šur tur pārādās pelējums, kas tiek apspricēts ar pretpelējuma līdzekli un ir miers līdz nākamajam rudenim. Doma ir notīrīt sienu un pirms siltināšanas nomālēt ar kādu ķīmiju.

     -Siltināmā sienas daļā ir apkures caurules un radiators. Radiators protams būs virs sienas, bet caurules paliks siltināmajā slānī. Ziemas aukstajos mēnešos bargos salos caurules ir diezgan karstas. Kā sadzīvo siltināmie materiāli ar karstu trubu? Te vairāk interesē no veselības viedokļa vai nerodas kaitīgi izgarojumi.

     - Cik labi/kaitīgi ir ārsienai, ja tā tik nosiltināta no iekšpuses? Mitruma līmenis sienā, temperatūras izmaiņas. Vai nebūs tā, ka palielināsies mitrums sienā un ziemā tā siena izsals. Ietekme ilgtermiņā, jo dzīvoklis īpašumā tomēr.

 

              Kādi ir Jūsu ieteikumi, kāds būtu labāks risinājums. Ceru, ka te atradīsies kāds kompetents cilvēks. Celtnieks neesmu, tāpēc iespējams esmu sarakstījis muļķības.

 

 

 

Link to comment
Share on other sites

 

 

Doma ir notīrīt sienu un pirms siltināšanas nomālēt ar kādu ķīmiju.

Notīri visu nost un gruntēt ar ''thiefgrunt'', ''betonkontakt''- nosaukumi var būt gramatiski kļūdaini.

 

Kā sadzīvo siltināmie materiāli ar karstu trubu?

Putupolistirols sadzīvos labi, vairāk jau pa 70 grādiem nebūs.

 

vairāk interesē no veselības viedokļa vai nerodas kaitīgi izgarojumi.

Tas viss tev atradīsies zem apmetuma-rodband vai PM- apmetuma kārtas un špakteļa + krāsa vai tapetes.
Izgarojumi ir no visa kā, zem tā slāņa viss būs ok.
Aiz radiatoriem būtu labi likt 'pepi repleks'-nav īsti precīzs nosaukums, foliju lai atstaro siltumu, bet tas ir 'čakars' jo jāņem nost radiātori, ja nav nekas traks jau nenotiks, tikai siltums protams ies arī uz āru.

 

Cik labi/kaitīgi ir ārsienai, ja tā tik nosiltināta no iekšpuses?

NU ārējā siena sals un uzņems mitrumu, tāpēc iesaka no iekšpuses siltināt vasarnīcas- ātri var piesildīt. Bet ir gadijumi protams ka tas ir vienīgais veids kā siltināt- no iekšpuses(dzīvokļi, utt).

 

Vai nebūs tā, ka palielināsies mitrums sienā un ziemā tā siena izsals

Protams ka palielināsies, bet dzīvokli tu no ārpuses nevari nosiltināt, pie 3-5 cm putķika tu to nemanīsi, tad jāsiltina visa māja.

 

Ietekme ilgtermiņā, jo dzīvoklis īpašumā tomēr.

Nesabruks ne 5, ne 10 gados, bet dzīvokli savādāk kā no iekšpuses nevar nosiltināt. Labots - deriksx
Link to comment
Share on other sites

jarajara

no aŗpuses vai iekšpuses? domas dažādas , bet ja pareizi izdari viens pīpis. ieteiktu akmens vati.  bet nu ar - kas nu patīk. tikai ne putoplastu. būs stulbi pārrakstīt sīkumus, tāpēc dodies uz paroc, isover, knauf lapām , viņiem visiem ir skaisti materiāli ka un kā pareizi.

 personīgi ieteiktu likt 15 cm. mazāk nav jēgas. man ir vairāk . nekas nepelē , vasarās ok , ja aizkari ciet, ziemās radiatori praktiki nogriezti. neaizmirstam ventilāciju, logos un kaut vienu caurumu pasīvai. 

 brošūra ir tipa http://www.paroc.lv/~/media/Files/Brochures/COM/Paroc-Conci-INT.ashx

bet var atrast katram materialam savu. vajadzētu saprast sienas uzbūvi. karkass , izolācijas matriāls, tvaika barjera, apdares materiāls.

Link to comment
Share on other sites

putupolistirolu labāk neizmantot - neelpo un ir ugunsnedrošs. Iesaku iestrādāt vati starp CD profiliem, tomēr elpo un neveidojas liels mitrums.

Link to comment
Share on other sites

Dzīvoklī ieteiktu likt vai nu 5 cm fibrolītu, vai arī izvēlēties isoplates 37 mm der arī 25 mm biezās, dabīgi materiāli, kas neprasa čakarēšanos ar uzstādīšanu. Ir elpojoši, priekšroku dotu loksnēm, jo ar mazāk no sienas biezuma tiks aizņemts, 5cm loksne tas pats, kas 15 cm paroks, (Pats nokļūdījos, 5 cm fibrolīts ir tas pats, kas 15 cm keramzītbetona bloks pēc siltumenergoefektivitātes :D

Labots - graver
Link to comment
Share on other sites

jarajara

vēl viens zinātnieks. visi citi stulbeņi , a šis re materiālu atradis, kas ar 5mm spēj pārsist 15 cm paroc. asveicam .

Link to comment
Share on other sites

Domugrauds

Plēve, 5-10cm putuplasts, reģipsis, un tālāk brīva izvēle ko līmēt virsū

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Autoram - pagūglē "rasas punkts", daudz kas kļūs skaidrs. Siltinot no iekšpuses... siena-siltinātājs-tvaika barjera(plēve)-reģipsis .

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Kategoriski nepiekrītu par siltināšanu no iekšpuses kur nu vēl ar 15cm biezu izolāciju(ceru ka tas ir domāts no ārpuses), gan no teorijas gan no prakses. Aiz biezas(5cm+) siltumizolācijas uzklāšanu no iekšpuses, ārsienas temperatūra aiz izolācijas tuvosies temperatūrai laukā, ja siena ir mitra, tad kas notiek ar ūdenim sasalstot ceru nav jāstāsta, protams, jūtas sekas tuvākajās desmitgadēs nebūs. Tāpat kas notiek aiz "rūpīgi" ieklātas tvaika izolācijas ar pelējumu no kura bēgām... tas var smuki neviena neredzēts augt un vairoties. Ir reizes kad praksē nekas nepēlē un viss ir skaisti, bet biežāk ir pretējais variants. Nosiltinātā siena būs auksta, tā atdzesēs pārseguma paneļus - būs auksta grīda un griesti, un stūros atkal būs klāt pelējumus. Iespējams, ka redzu tikai sliktos piemērums, bet tā iemesla dēļ tagad jaucam nost šādu te uzparikti ko visi iesaka.

Tad jau labāk līmējam plānu ekstrudēto(lai nebūtu papildus tvaika izolācija jālieto) putuplastu, līdz 5cm, vairāk nē, ilgterminā tā būs labāk, (ja māju nosiltinās no ārpuses, šo siltinājumu būtu ieteicams demontēt), vai lietojam Graver ieteiktos materiālus un uzriez pa virsu apdari, bez  reģipšiem, būs ātrāk, vienkāršāk un labāk.

Kā alternatīva, protams, ir jāšanās ar karkasa būvniecību, kvadrāmetru zagšana no telpas un pelējuma audzēšana aiz reģipsa, jo izviedot perfektu tvaika barjeru ir ļoti rūpīgs darbs, bet to labāk atstāj citiem.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

ārsiena,

līmjava ar špakteļlāpstu pa visu loksnes laukumu,

ekstudētais putu polistirols (XPS), 50 līdz 70 mm,

rotband vai MP apmetums ar iestrādātu sietu 6 mm,

ūdens bāzes krāsa vai tapetes.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Guest wersa

Vispirms pārbaudi sienu uzbūvēšanas kvalitāti. Kādas drenāžas, u.c kā uzbūvēts.

Sūdīgi salikta siltināšana sapelēs mēbeles, nevis siena. Reģipša vietā var normālus dēļus, līdzīgi parketa dēļiem. Pelējuma noņemšana ar normālu ķīmiju,  jāvēdina, jāmazgā. Vienalga, cik slikta siena, māja, pelējums bez sēnēm neaug. Siena var būt slapja, piloša, bet nepel. Pelējums obligāti rūpīgi jālikvidē.



Sanchus ir zināšanas un ķēriens, uzreiz jūtams. Būvnieks?

Link to comment
Share on other sites

Guest wersa

Drīz laiks uz doktoriem. Uzrakstīji lētu, īsi un konkrēti. Kodolīgi :) .

Link to comment
Share on other sites

Labi, siltināt nedrīkst. A ko darīt ar skaņas izolāciju? Praktiski tas pats vien ir, kas siltumizolācija. Ja kāds teiks, ka ārsienām to nevajag, tad ui kā skaņa pa tām pārvietojas no viena stāva uz otru.

Link to comment
Share on other sites

tikko atbrīvoju minēto sienu, paplēsu nost kājlīsti un tapeti un konstatēju, ka aiz apmetuma vietām ir tukšumi. Paklauvējot pa sienu smuki var dzirdēt.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Drīz laiks uz doktoriem

šobrīd esmu doktorantūrā.

 

dotā konstrukcija ir aprēķināma, un ir pierādāma tās droša ekspluatācija (lietojot ar XPS izolāciju līdz 70 mm biezumam).

svarīgi ievērot LBN 002-01 5.daļas 25. un 31. punktu.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Paklauvējot pa sienu smuki var dzirdēt.

Puķiku uz tāda jebkurā gadijumā neuzlīmēsi

1.Dauzīt nost kur skan +30-50 cm kur neskan un remontapmetuns - PM, rodband, pirms tam gruntēt

Pat ja liksi rēģipsi tā pat vajadzētu saremontēt apmetumu, tavs tak dzīvoklis.

Link to comment
Share on other sites

unguentum

Mans darba grafiks (kā es to darīju)

 

1)pirmais kas jādara ir jārauj nost apmetums līdz ķieģeļiem/gāzbetonam un ar Fungicīdu jāiznīdē sēnīte cik nu var - nedēļu katru dienu ar fungicīdu - kārtīgi slapju ar otu vai rulli sasūcināt gāzbetonu/ķieģeli (tos kas aiz apmetuma) un labi vēdina, jo fungicīds ir toksisks - bet apmetums 100% jāņem nost, jo tas visdrīzāk būs caurausts ar sēnes saknēm, sporām (tur nu nekā).

 

2) Ieteicams būtu uz apstrādātās sienas uzklāt plānu špakteļkārtu (lai aizbāztu iespējamās gaisa spraugas starp ķieģeļiem/gāzbetonu). NEIZMANTOT ģipsi(zinu kad lētāks, bet saskarsmē ar ūdeni izjuks.

 

3) no iekšpuses nu pilnīgi noteikti jāizmanto akmensvate (ieteiktu Rockwool Multirock 35) pats izmantoju 5 cm biezu(pasīvu māju ar nevajadzētu - nejutīsies omulīgi).

Akmensvate nr.1 elpo un mazāka iespēja, kad sēne ieaugs, nekā putuplastā;

nr2 tā nedeg - putuplasts deg,

nr3 pieguļot tām karstajām apkures trubām putuplasts lēnām garos izdalot toksisku gāzi, akmensvatei tāda neradīsies.

 

4) ja aiz reģipša paliek AUKSTĀ!!! ūdens truba's, tad tās jāapliek ar poliuretāna siltumizolāciju (trubas ar caurumu - mīksts depo 40-50 san gab). Siltajām tas nav vajadzīgs. Aukstajām trubām to dara, jo ap tām veidojas kondensāts (mitrums).

 

5) atstāj 1,5 cm lielu gaisa spraugu starp vati un kondensācijas plēvi.

 

6) pieliek profiliem reģipsi - špaktelē ... visa apdare - ko nu gribēsi.

Labots - unguentum
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Galvenais neaizmirst par ventilācijas sakārtošanu telpā. Pieredze rāda, ka pēc "nopakošanas" (gan logu, gan sienu) un neesošas vai nepareizi ierīkotas ventilācijas - telpās redzamais pelējums parādās jau pēc 3-4 gadiem. Esmu askatījis daudzus objektus un visur vienāds stāsts.

Link to comment
Share on other sites

Logam ir ventilācija, ko var atvērt, neverot vaļā logus. Tik aizmirsu kā viņu tur sauca, tāda plakana plata uzparikte logam.

Link to comment
Share on other sites

aiz elpojošās akmens vates jums tak tāpat jāliek ir tvaika barjera :)

visi šitie gudrinieki par elpošanu nejēdz padomāt vienu slānīti tālāk.



Telpas gaisa monitoringam pēc tam ļoti noderīgs ir termometrs ar higrometru. Ja procenti kāpj virs 70, tad jāvēdina.

Link to comment
Share on other sites

Man īsti nav skaidrs kāpēc autors grib siltināt dzīvokļa sienu no iekšpuses?

 

Auksts dzīvoklī? Pelējuma dēļ?

 

Skatoties no mājas viedokļa vienas dzīvokļa sienas siltināšana no iekšpuses ir tikai un vienīgi kaitīga! Arī siltuma zudumi diez cik nemazināsies. 

Vienīgais jēdzīgais veids - siltināt visu māju no āras, bet to jau izbīdīt cauri ir praktiski nereāli. 

 

Pelējums pa lielam rodas no tā ka siena ir mitra. Un mitra viņa dēļ tā ka ir auksta - kondensējas mitrums uz viņas.

Ja sienu siltinām no iekšpuses - viņa paliek vēl aukstāka, žūst sliktāk, pelē vairāk tikai pelējums nav redzams kādu laiku! 

Skaņas izolācija no siltinājuma ir nekāda! 

Ja sienu siltina no iekšas, tad nedrīkst telpas mitrumu pie sienas pielaist - ja siltinām ar vati jāliek plēve - tvaika barjera.

Siltinot ar putiku pats putoplasts pilda tvaika barjeras funkcijas, tāpēc vienkāršāk un lētāk ir siltināt ar to.

Link to comment
Share on other sites

Siltināšanas iemesls ir kā tā istaba būs paredzēta bērnam un ziemā tā istaba ir pati vēsākā. Kas jau izdarīts- ir uzlikts jauns logs ar 3kāršu paķeti un ar ventilāciju atsevišķi. Vēl paredzēta ir radiatoru maiņa. Varbūt ar jaunu logu un jauniem radiatoriem būs gana, bet gribas tomēr lai bērnam ir pietiekoši silti.

Link to comment
Share on other sites

Mēs reiz šādas aukstas sienas vienkārši  nolīmējām ar putuplasta tapeti. Efekts ir, vismaz siena vairs nav auksta. Logu nomaiņa ari noteikti dos efektu. Tā tomēr ir liela platība.

Link to comment
Share on other sites

Mhm, vates elpotājiem vajag iebāzt galvu maisiņā un pamēģināt kā ir elpot.

Visi materiāli ir labi un vatei nav ne vainas, taču to kvalitatīvi iestrādāt ir daudz grūtāk kā pielīmēt putuplastu. Pelējums aiz ekstrudēta putuplasta neaugs, jo putuplasts slikti laiž cauri tvaikus, tāpēc telpas mitrums netiks līdz sienai, nevarēs kondesēties, bet lai veidotos pelējums, viens no faktoriem ir mitruma esamība.

Savukārt iestrādāt tvaika izolāciju virs vates, tā, lai nebūtu neviena cauruma ir sarežģīti un dārgi. Cik no jums, vates piekrītēji, ir izmantojuši speciālas līmlentas, lai hermetizētu tvaika izolācijas savienojumvietas ar griestiem un blakus sienām? Tepat misters unguentum, bļauj, ka vajag izolēt aukstā ūdens caurules, jo redz radīšos kondensāts, bet siena aiz siltinājuma arī būs auksta,reizēm vēl aukstāka par aukstā ūdens cauruli... tieši tas pats notiks uz sienas, ja nebūs ideālās tvaika izolācijas un tādas nebūs. Ja bail no putuplasta garošanas, noizolējam caurules un nelaižam putuplastu klāt tieši pie caurulēm.

Pāris iedomātas sienas siltinājuma varianti:

Ar perfektu gudro tvaika izolāciju, viss ir kārtībā: http://www.u-wert.net/berechnung/u-wert-rechner/index.php?&d0=1.25&mid0=196&d1=0.02&mid1=622&d2=5&mid2=1594&d3=24&mid3=43&bt=0&T_i=20&RH_i=50&T_e=-10&RH_e=80&outside=0

Ar slikti iestrādātu tvaika izolāciju būs tuvāk šim: http://www.u-wert.net/berechnung/u-wert-rechner/index.php?&d0=1.25&mid0=196&d1=5&mid1=1594&d2=24&mid2=43&bt=0&T_i=20&RH_i=50&T_e=-10&RH_e=80&outside=0

Neprāts ar 15cm + "gudro" tvaika izolāciju http://www.u-wert.net/berechnung/u-wert-rechner/index.php?&d0=1.25&mid0=196&d1=0.02&mid1=2970&d2=15&mid2=1594&d3=24&mid3=43&bt=0&T_i=20&RH_i=50&T_e=-10&RH_e=80&outside=0 protams perfekti iestrādājot tvaika izolāciju nekādas kondesāta problēmas nebūs(tomēr nederēs gudrā izolācija, vajadzēs pilnībā hermētisku), bet paskatieties kāda temperatūra ir ārsienas iekšpusē un tas ir pie -10, kas būs pie -20...

Ar putuplastu, viss ir vienkārši un skaisti: http://www.u-wert.net/berechnung/u-wert-rechner/index.php?&d0=8&mid0=1955&d1=24&mid1=43&bt=0&T_i=20&RH_i=50&T_e=-10&RH_e=80&outside=0

 

e=d, relatīto mitrumu virs 60% nevajag laist, optimāli cilvēkam ir 45-50%.

Labots - maize
  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

teorētiski nevajag laist virs 60, bet praktiski to pie Latvijas klimata ir ļoti grūti izdarīt bez sildierīcēm vai kondicioniera..

Link to comment
Share on other sites

@maize - optimistiski ir Tevis pieminētā āra t (-10).  tiklīdz t būs mazliet zemāka tā kondensāta draudi klat! Neazmirsti ka ārsiena uzņem mitrumu arī no āra! 



... un relatīvais mitrums arī optimistisks iekštelpai paņemts! 

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

iekštelpas mitrums atkarīgs no apdzīvotības.

ISO 13788 izdalīti divi veidu dzīvokļi: ar zemu un augstu apdzīvotību, un speciāli gadījumi, ja rādītāji ir zināmi vai konstanti.

 

dzīvokļiem ar zemu apdzīvotību pelējuma sēnīšu augšanas risks ir novembrī, savukārt, dzīvokļos ar augstu apdzīvotību, augusts.

pielikumā aprēķinu rezultāti.

pieņemts, ka ārsiena ir keramzītbetona paneļi ar lambdu 0.46 W/mK

 

untiteled_3.klase.txtuntiteled_4.klase.txt

Link to comment
Share on other sites

 

 

e=d, relatīto mitrumu virs 60% nevajag laist, optimāli cilvēkam ir 45-50%.

 

... lai nelaistu ir papildus izdevumi, kas saistīti ar to pašu ventilāciju. (gaisa sausināšana vai dabīga ventilācija, kas letakos variantos būs pretrunā siltum noturību). Rekuperaciju diezvai topika autors ir ieplanojis. 

 

 

 

bet siena aiz siltinājuma arī būs auksta,reizēm vēl aukstāka par aukstā ūdens cauruli..

 

... Autors gan nav pieminejis aukstā ūdens cauruli, bet ja arī būtu, tad ko darīt siltajos gadalaikos, ja siena un gaiss ap cauruli būs stipri siltaki par cauruli?

Šāda situācija var daļēji notikt arī kamēr apkures sitēmā ir auksts ūdens un vairs netiek sildīts - īpaši novērots pirmo stavu dzīvoķļos pie viencauruļu vertikālās sadales. veidojas kondensāts uz trubām! 

Link to comment
Share on other sites

Nu maizes dotajā kalkulatorā http://www.u-wert.net lai nomodelētu sienu un paskatītos kāds tajā būs mitruma un temperatūras režīms nav jābūt raķešu inženierim. Vienīgā problēma tur ir vācu valoda, tomēr var saprasts. Kad plānoju mājas siltinājumu arī šo lietoju lai vismaz teorētiski pārbaudītu dažus pieņēmumus. 

 

Es nesiltinātu dzīvokļa sienu, vai ja siltinātu, lai būtu patīkamāk pieskarties, tad es līmētu putuplasta tapeti kā ediots teica - vienkārši, lēti. Bet no dārgajiem variantiem labums ir apšaubāms....  

 

 

p.s.

Mani kaitina, kad tehniski izglītoti cilvēki lieto tādus "terminus" kā "sienu elpošana" - elpo tikai dzīvas būtne, sienas gadījumā var runāt tikai par ūdens tvaiku difūziju. Un caur nevienu kaut cik normāli uztaisītu sienu nenotiek gaisa apmaiņa tādos apmēros lai tas būtu ņemas vērā. 

Link to comment
Share on other sites

iekštelpas mitrums atkarīgs no apdzīvotības.

 

 

Negribētos ar Tevi diskutēt - teorija tas izklausas labi. Un tas der variantam kā vajadzetu būt pie noteiktu apstakļu pareizas izpildes un ekspluatacijas.

 

Uz lielāko daļu padomju dzīvokļu attiecināms sekojošais Tavs teikums:

 

speciāli gadījumi, ja rādītāji ir zināmi vai konstanti.

 

 

... un radītāji vienmēr būs ar sliktu ventilāciju, vai otru galējību ar "caurvējlogiem" un kosmisku siltum rēķinu ;)

Labots - tapa
Link to comment
Share on other sites

 

 

Neazmirsti ka ārsiena uzņem mitrumu arī no āra!

Ziemā (salā) laukā mitrums ir ļoti zemā līmenī - ne velti ziemā telpas ir jāmitrina speciāli, jo gaiss ir pārāk sauss.

Link to comment
Share on other sites

diskutabls ir "zems līmenis".

mitruma saturs ir relatīvs (%) vai absolūts (g/m3).

absolūtais mitrums āra gaisam augstāks ir vasarā (ISO 13788 aprēķins), relatīvais augstāks ir ziemā (avots: LBN 003-01).

 

tabula:

T-Psat-Vsat_tabula_-30_+30.pdf

 

saskaņā ar tabulu (pielikumā), ja ziemā āra gaiss ir ar 90% mitrumu pie -10 grādiem, tad absolūtais mitrums ir 1.92 g/m3;

ja vasarā mitrums gaisam ir 70% pie +20 grādiem, tad absolūtais mitrums ir 12.08 g/m3.



izskaidrojams arī, kāpēc ziemā labi vēdinātās telpās gaiss -10/90% ar 1.92 g/m3, ieplūstot labi ventilētās telpās, uzsilstot līdz 20 grēdiem, rada telpās ap 15% mitruma saturu. tādēļ ziemā koka dēļu grīdās rodas spraugas un vasarās grīdas piebriest. tāpēc bojājas klavieres un muzeja eksponāti.. utt.

Link to comment
Share on other sites

@Knaabis - sienas ilgi žūst. Ziemā papildus vēl lietus un slapš sniegs. un pēc nedēļas jau -20 :) Latvijā pēdējos gados aktuāla parādība!

Link to comment
Share on other sites

Tapa, kādi spēki, tavuprāt, virza mitrumu caur sienu no ārpuses uz iekšpusi laikā, kad ārā ir -10C RH90% un telpā +20C RH60%?

Link to comment
Share on other sites

@maize - zinu, ka pēc teorijas ziemā mitrums virzās no iekšas uz āru, vasarā otrādi.

Bet mani teksti saistīti ar tavu rakstīto par mitruma nerašanos un putuplastu.

Pelējums aiz ekstrudēta putuplasta neaugs, jo putuplasts slikti laiž cauri tvaikus, tāpēc telpas mitrums netiks līdz sienai, nevarēs kondesēties, bet lai veidotos pelējums, viens no faktoriem ir mitruma esamība.



Ārsienas būs mitras pašas par sevi, sevišķi ēnas pusē, vai mājas galos. Un ņemot par piemēru Tevis piedāvāto siltināšanas paņēmienu:

Ar putuplastu, viss ir vienkārši un skaisti: http://www.u-wert.ne..._e=80&outside=0

 

... mazākās nobīdes no ideālā varianta relatīvajā mitrumā vai temperatūrā  -  izveido kondensātu starp siltumizolāciju un sienu.

 

 

Tā kā mitrums neradīsies no telpas, bet gan no ārsienas puses!

Labots - tapa
Link to comment
Share on other sites

 

 

dzīvokļos ar augstu apdzīvotību, augusts.

Šis man šķiet dīvaini; augustā taču logi lielākoties vaļā (varbūt kaut kad izpētīšu pievienotos failus...)

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...