Aigars Novembris 20, 2018 Share Novembris 20, 2018 Pēc kāda laika varēs mierīgi ar bitkoiniem nopirkt benzīnu Viada, kedas Sportland, picas Čīli vai Lulu un vēl kādās 1000 vietās Latvijā. Maxsimā iespējams, bet Rimi nē. Vēl kādās 500 tūkst. vietās pasaulē. Pa tiešo nē, bet būs viens starpnieks. Par bitkoinu kursu spriest neņemos. Man tas arī īpaši neinteresē. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mielestapa Novembris 20, 2018 Share Novembris 20, 2018 Cerams, ka vismaz Latvijas valdība pēc apstiprināšanas attapsies un Bitcoin darboņiem atlīdzinās zaudējumus saistībā ar kursa izmaiņām! 1 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
optimuss Novembris 20, 2018 Share Novembris 20, 2018 pirms 2 stundām , Aigars teica: Pēc kāda laika varēs mierīgi ar bitkoiniem nopirkt benzīnu Viada, kedas Sportland, picas Čīli vai Lulu un vēl kādās 1000 vietās Latvijā. Maxsimā iespējams, bet Rimi nē. Vēl kādās 500 tūkst. vietās pasaulē. Pa tiešo nē, bet būs viens starpnieks. Par bitkoinu kursu spriest neņemos. Man tas arī īpaši neinteresē. Iespējams, bet pēc praktiskās pieredzes - tas nav reāli. Kaut kāda mistiska iemesla dēļ 12.novembrī uznāca "čujs", ka nav ko marinēt tos pārsimt eur vērtos koinus (samainoti ar gpu kādu laiku atpakaļ), samainīju visus uz btc un iztērēju internetveikalā (caseking.de), kur var "samaksāt" ar bitkoiniem (reāli jau samaksā EUR tāpat, funkciju btc<>eur nodrošina starpnieks). Nočakarējos krietnu laiku, jo izvēlētais Android maciņš neatbalsta konkrēto btc maksājuma veidu, (nebija intiutīvi saprotams, kur ir problēma), pēc tam apstiprinājums jāgaida bezmaz pusstundu (atkal, saistīts ar kkādiem settingiem par izvēlēto komisijas maksu). Es atvainojos, bet ikdienas lietošanai tas ir galīgi garām. Protams, visu to var izpētīt un izdarīt, bet kāda H pēc? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Taspats Novembris 20, 2018 Share Novembris 20, 2018 pirms 3 stundām , Zin... teica: Tak bitkoins ir "nospradzis" jau 3 reizes ja nemaldos, tāpat atlidoja atpakaļ Jā, bitkoins pēdējo desmit gadu laikā sprāgst, bet nekādi nevar nosprāgt - no centa daļas līdz centiem - tad līdz dolāriem - tad līdz desmitiem dolāru - tad līdz simtiem dolāru - tad līdz tūkstošiem dolāru. Bet nu šoreiz toč nosprāgs, vai ne? Link to comment Share on other sites More sharing options...
aoma Novembris 20, 2018 Share Novembris 20, 2018 Nosprāgs, mīļie, nosprāgs. Ka varētu nosprāgt PSRS, pat 80-to beigās ar neviens neticēja, un ES nobeigšanās dabīgā nāvē ar ir tikai laika jautājums. Link to comment Share on other sites More sharing options...
abi Novembris 20, 2018 Share Novembris 20, 2018 (labots) yoohooo izskatās pēc panic sale, forši, ātrāk būs atpakaļ personīgi es ar nepacietību gaidu kad nostrādas mans orderis ETH-LTC pie attiecības 4.6, uzliku kad bija kaut kas ap 2.9 pirms pāris mēnešiem, pāris reizes jau aizšūpojās līdz attiecībai 4.2 Labots Novembris 20, 2018 - abi Link to comment Share on other sites More sharing options...
Taspats Novembris 20, 2018 Share Novembris 20, 2018 Nuriels ir tāds pats gudrinieks kā Paul "Faxmachine" Krugman. Ne visi viņu uztver nopietni, kaut gan kopumā jau vērtīgi ieklausīties arī kritiķos. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Novembris 21, 2018 Share Novembris 21, 2018 Kriptovalūtu drošība tiek nodrošināta ar aprēķinu sarežģītību! Mainošana nav jaunu koinu iegūšana, bet gan maksājumu apstrāde, viņu iekļaušana ķēdē, par ko maksā ar kriptovalūtu. Kriptovalūtas nekad nekļūs par plaši pielietotu maksājumu veidu jo vienkārši maksājumu izmaksas ir ļoti lielas. Un neekoloģiskas! Tiek dedzināta gāze, ogles iekš tec lai ražotu elektrību kura tiek patērēta hešus rēķinot. Mums ir pieejamas nesalīdzināmi lētākas tehnoloģijas lai maksājumus nodrošinātu! Ja mainošana, jeb maksājumu apstrāde paliek neizdevīga, tad viss process apstājas. Maksājumi netiek apstrādāti un kriptovalūta vienkārši sabrūk. Kāda gan jēga no valūtas, ja ar viņu nav iespējams samaksāt? Nu izskatās ka tagad tas notiks! Ja nu tomēr tagad BTC nesagrūs, tad tas ir tikai laika jautājums, jo pa lielam nekam citam, kā spekulācijām kriptovalūtas nav derīgas. Nu labi - vēl melnais tirgus. Savādāk klasiska finanšu piramīda. Bet visas finanšu piramīdas sabrūk. Link to comment Share on other sites More sharing options...
abi Novembris 21, 2018 Share Novembris 21, 2018 (labots) Oi, piemirsu ka te visu ir ar Oma likumu jāpamanto. Var arī tā: Pieņemsim ka trīsfāžu rūpnieciskais ģenerātors ražo 3 kriptovalūtas AAA, BBB un CCC kuru vērtība ir volatīva un atbilst fāzes tekošajam spriegumam pret nulli. Kopējā tirgus kapitalizācija ir 380V+ (šeit variet palabot ja kļūdos, nu nebūs tak tekošā visu fāžu spriegumu summa 220V+220V+220V=660V, bet kaut kas mazāk, bet vairāk par 380V). Ģenerātoram darbojoties, katras fāzes spriegums pret nulli mainās pa sinusoīdu no nulles līdz 220V - tātad katras no šīm kriptovalūtām vērtība regulāri sasniedz maksimumu 220V un pēc tam krīt līdz 0V, taču viņu savstarpējā fāze pret fāzi vērtība visu laiku ir 380V - tas ir - kādu divu kriptovalūtu kopējā vērtība jebkurā laika sprīdī ir 380V, mainās vien to savstarpējā proporcija no (atkal palabojiet kas zina precīzi, proporcija mainās no cipara kas ir lielāks par 0V līdz ciparam kas ir mazāks par 380V, bet nekad tieši netuvojas šīm vērtībām). Tas ir, divu kriptovalūtu savstarpējā attiecībā to kopejā vērtība vienmēr manāmi lielāka par nulli un manāmi mazāka par maksimumu. Un tagad iedomājamies ka aizpeld spoles un sākas fāžu nobīde - šajā situācijā sprieguma vērtības starp fāzēm sāk iegūt nestandarta vērtības un tās būs tādas tik ilgi kamēr ģenerātoru nesalabos, bet viņu vienmēr salabo. Tad lūk, cilvēki kas zina, ka reizi pāris gados ģenerātors saplīst un tiek kādu laiku labots, labi zina kā tieši izmanīsies vērtības starp fāzēm un pieņem atbilstošus tirdzniecības lēmumus. Aiziet uz laiku no tirgus, vai spēlē uz valūtu proporciju izmaiņām, vai vēl ko citu, variantu pietiek, bet tas ir parāk sarežģīti lai ar Oma likumu izstāstītu. Konkrēti es vēlos nospēlēt uz Laitkoina un Ētera savstarpējās vērtību proporcijas izmaiņām, - visu pārvērst vienā kad kurss abnormāli izmanās vienam par labu, un tad atpakaļ, kad kurss abnormāli izmainās otram par labu. Un šādi, jaukā noskaņā, gaidīt kad cena pēc kāda laika visām kriptovalūtām atgriezīsies atpakaļ, tik tai brīdī man, iespējams, būs jau 2x vairāk Ētera vai Laitkoina kas nopelnīts ar pacietīgu gaidīšanu un savstarpējas maiņas darījumiem. Labots Novembris 21, 2018 - abi 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Dils Novembris 21, 2018 Share Novembris 21, 2018 Nu kāpēc tik gari jārunā par to par ko nav nekādas sajēgas ?... ne par vienu ne par otru ... 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
abi Novembris 21, 2018 Share Novembris 21, 2018 Labākas idejas kā elekriķim izstāstīt par kriptovalūtām nebija Link to comment Share on other sites More sharing options...
Dils Novembris 21, 2018 Share Novembris 21, 2018 Nu jā, jāmēģina piesaistīt jaunas aitas piramīdai, citādi tā vairs neturas kopā... 2 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
raiviic Novembris 21, 2018 Share Novembris 21, 2018 Tieši tā un diemžēl, aitu/aunu vēl ir daudz, kuri regulāri kāpj uz tā paša, kaut pārkrāsota grābekļa (kas labi redzams ne tikai piramīdu, bet arī vēlēšanu sakarā). Jautri būs palasīt viņu vaimanas, kad paliks pie tukša gaisa burbuļa. Ja tiešām neprot/nespēj pelnīt naudu ar savu darbu, tad vismaz jāiemācās spekulēt biržā, kas noteikti ir daudz drošāks variants iegūt (vai pad*^$t) reālu naudu, nevis netveramu gaisu. Bet - kā jau pierāda mūsu pašu BB, Auseklīša, krājbankas, vai lielā kaimiņa MMM u.c. "burbuļu" notikumi - lielākā daļa tautas smadzenes (ja vispār ir) neizmanto. Diemžēl daļa to kuri izmanto, atrodas "frontes otrā pusē", pērk īpašumus ārzemēs un naudu (kura pašiem nemaz nav, bet ir nez kāpēc bērniem, sievām, 80-gadīgajai omei) glabā ne jau Latvijas bankās. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Taspats Novembris 21, 2018 Share Novembris 21, 2018 1 stundu atpakaļ, raiviic teica: Bet - kā jau pierāda mūsu pašu BB, Auseklīša, krājbankas, vai lielā kaimiņa MMM u.c. "burbuļu" notikumi - lielākā daļa tautas smadzenes (ja vispār ir) neizmanto. Vispār bitcoin burbulis visvairāk līdzinās nekustamo īpašumu burbulim - tajā fāzē, kad daudzi tirgus dalībnieki izdomā pirkt īpašumu nevis, lai tur dzīvotu un varbūt pat ne lai izīrētu, bet kā investīciju. Nekustamo īpašumu burbuļi ik pa laikam notiek, tai skaitā attīstītajās ekonomikās, nu tā vienkārši tas ir. Ar Auseklīšiem, BB un MMM nekādas līdzības NAV, jo nekādus procentus par bitcoin neviens nesola. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Novembris 21, 2018 Share Novembris 21, 2018 Just now, Taspats teica: Vispār bitcoin burbulis visvairāk līdzinās nekustamo īpašumu burbulim Nē! Jo nekustamā īpašuma vērtība, lai arī kāda krīze būtu, nekad nekad līdz nullei nenokritīsies! Bet kriptovalūta gan var mierīgi līdz nullei nogāzties! Pirms 2 minūtēm , Taspats teica: jo nekādus procentus par bitcoin neviens nesola. Jā - procentus nesola, bet princips ir identisks - jaunie dalībnieki maksā gan par sistēmas uzturēšanu, gan vecajiem! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Taspats Novembris 21, 2018 Share Novembris 21, 2018 Pirms 5 minūtēm , Ronalds teica: Nē! Jo nekustamā īpašuma vērtība, lai arī kāda krīze būtu, nekad nekad līdz nullei nenokritīsies! Bet kriptovalūta gan var mierīgi līdz nullei nogāzties! ok, daļēji varētu piekrist, bet 50-75% vērtības pēc burbuļa plīšanas nekustamā īpašuma cenas gan var zaudēt. Pirms 8 minūtēm , Ronalds teica: Jā - procentus nesola, bet princips ir identisks - jaunie dalībnieki maksā gan par sistēmas uzturēšanu, gan vecajiem! Ko nozīmē "jaunie dalībnieki maksā gan par sistēmas uzturēšanu, gan vecajiem"? Tagad jaunais dalībnieks var nopirkt bitcoin par $4000, bet pirms gada vecais varbūt pirka par $15 000 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Novembris 21, 2018 Share Novembris 21, 2018 Just now, Taspats teica: Ko nozīmē "jaunie dalībnieki maksā gan par sistēmas uzturēšanu, gan vecajiem"? Kurš maksā par elektrību un videokartēm maineriem? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Taspats Novembris 21, 2018 Share Novembris 21, 2018 Pirms 7 minūtēm , Ronalds teica: Kurš maksā par elektrību un videokartēm maineriem? Elektrību un videokartes var uzskatīt par izejvielām ražošanas procesā, par tām maksā gala pircējs, kas var būt gan "jaunais", gan "vecais". Link to comment Share on other sites More sharing options...
ervie Novembris 21, 2018 Share Novembris 21, 2018 (labots) Pirms 19 minūtēm , Ronalds teica: Nē! Jo nekustamā īpašuma vērtība, lai arī kāda krīze būtu, nekad nekad līdz nullei nenokritīsies! heh. tu to pasaki to grūstošo pamesto lauku māju īpašniekiem.... (jo cena jebkurā gadījumā veidojas no pircēja vēlmes īpašumu iegūt) Labots Novembris 21, 2018 - ervie Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Novembris 21, 2018 Share Novembris 21, 2018 @ervie bet tāpat to māju vērtība nav nulle! Es pa 100 eur/gab pāris paņemtu! Bet baidos ka pat dziļākajā glušā neviens pa tādu cenu nepārdos! 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
groove Novembris 21, 2018 Share Novembris 21, 2018 Pirms 14 minūtēm , Ronalds teica: @ervie bet tāpat to māju vērtība nav nulle! Es pa 100 eur/gab pāris paņemtu! Bet baidos ka pat dziļākajā glušā neviens pa tādu cenu nepārdos! https://www.businessinsider.com/cheap-detroit-homes-2011-6 Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Novembris 21, 2018 Share Novembris 21, 2018 pirms 1 stundas , Ronalds teica: Es pa 100 eur/gab pāris paņemtu! Bet baidos ka pat dziļākajā glušā neviens pa tādu cenu nepārdos! Pie katras mājas noteikti ir klāt zeme. ja ir vēl arī mežs (gan jau pārdots, bet ja nu tomēr), tad pavisam interesants darījums. Kaut vai labi nosiltināt vecu koka māju, lai ziemā tajā varētu dzīvot, izmaksā krietni virs 100 eur. Tā ka tādas mājas vērtība ir galvenokārt tikai zemē. Link to comment Share on other sites More sharing options...
abi Novembris 21, 2018 Share Novembris 21, 2018 Nafig te zemi jaukt iekšā, pagalam neveiksmīgs salīdzinājums, kaut zināma saistība ar burbuļiem jau tur ir gan. Vajag ņemt ko tuvāku - Privatizācijas sertifikātus ar nominālvērtību 28 Ls un to kā ļautiņi sapirkās valsts uzņēmumu akcijas un kas no tā visa vēl Rīgas biržā ir dabonams un par kādu summu pārskaitot uz Privatizācijas sertifikātiem. Vo tur gan bij īstais uzmetiens un bija ne vien pilnīgi nulle atlikumā, bet vēl kārtīgi jāsamaksā par vērtspapīru konta uzturēšanu. 1 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mielestapa Novembris 21, 2018 Share Novembris 21, 2018 Laukos kādreiz bija labi laiki, kad esošajām saimniecībām pagasts bez prasīšanas piešķīra papildus zemi no brīvajām platībām, piemēram, lauksaimniecībai. Tagad visas esošās brīvās zemes ar mājiņām ir nopirktas, pie mums laukos (Ogres novadā) ir bagāta firma ar varenās Austrumzemes kapitālu, kas atpērk jebkuru pleķi, pat pilnīgā purvā. Draudzējas ar pensionāriem, atpērk zemītes, regulāri pārbauda, vai bankas vai tiesu izpildītāji nerīko izsoles, un vienmēr nosola lielāko summu. Bija pat kuriozs, kad parādos nonācis iedzērājs gribēja pārdot mājeli ar zemes pleķi par 8000 eiro, bet neviens nepirka, jo vajadzēja sievas piekrišanu (īpašums iegūts laulībā, bet reģistrēts uz iedzērāju), visbeidzot lieta nonāca līdz tiesu izpildītājam, un mājele rūkdama aizgāja pa 15000 eiro ar visu zemes pleķi, drinkerītim vēl naudas žūksnis pāri palika pēc parāda nomaksas. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
hehe Novembris 21, 2018 Share Novembris 21, 2018 1 stundu atpakaļ, abi teica: Vajag ņemt ko tuvāku - Privatizācijas sertifikātus ar nominālvērtību 28 Ls un to kā ļautiņi sapirkās valsts uzņēmumu akcijas un kas no tā visa vēl Rīgas biržā ir dabonams un par kādu summu pārskaitot uz Privatizācijas sertifikātiem. Vo tur gan bij īstais uzmetiens un bija ne vien pilnīgi nulle atlikumā, bet vēl kārtīgi jāsamaksā par vērtspapīru konta uzturēšanu. Tas ir kapitālisms, ir dažādi. Akciju nominālvērtība 20 gadi atpakaļ bija 1 lats, par vienu sertifikātu sanāk 28 akcijas. Latvijas Gāzes viena akcija šobrīd maksā 10.5 eiro, vēl tikpat ir izmaksāts ikgadējās dividendēs. Link to comment Share on other sites More sharing options...
abi Novembris 21, 2018 Share Novembris 21, 2018 (labots) Pag, pag!! Tur tak savādāk bija! Privatizācijas sertifikata nominālvērtība bija 28 Ls, bet akciju vērtība, as to lai vairs zina kāda bija tā vērtība, smagi jārok katrā gadījumā atsevišķi, bet pieņemsim ka akcijas vērtība bija mūsdienu naudās 10 EUR ekvivalents, bet lai viņu nopirktu bija jāpiedalās izsolē vai kā nu tas toreiz pareizi saucās un tad cilvēki lai dabūtu tieši kāroto akciju solīja 3-5-10 x lielāku summu (Privatizācijas sertifikātu nominālvērtībās) lai tik vinnētu aukcionu un akcijas tiktu pasam nevis kaimiņam. Es ar tur kaut ko drusku darīju pats, tik jau aizmirsu ko un kā. Mutere paņēma Rīgas komercbankas akcijas par visu sertifikātu summu un pazaudēja pilnīgi visu, man ar kādas pāris bija. Pats savas ieliku Latvijas Balzamā un padsmit gadus vēlāk notirgoju par kaut kādiem 200-300 latiem īsu brīdi pirms sākās marazms ka vajag akcijas deklarēt, iesniegt gada ienākumu deklarāciju, sākumdeklarēties un vēl kaut kas ko es tolaik nepakam negribēju darīt. T.i. visa man pienākošos sertifikātu summa padsmit gadu laikā nonivelējās līdz apmēram 10 sertifikātu nominālvērtībai. Brīdi vēlāk es pats nopirku Privatizācijas sertifikātus par apmēram 3-4 Ls gabalā par kopējo summu ap 400 Ls lai noprivatizētu pamestu dzīvokli un pēc 2 gadi to iemainīju pret 6000 Ls ekvivalentu. Negribas celt augšā arhīvu, bet proporcija apmēram tāda arī ir ka ar muteri kopā varējām akcijās nopelnīt/pakāst summu 300Ls vai vienkārši noprivatizēt pamestu dzīvokli un 10 gadus agrāk saņemt 6000 Ls. Visgudrāk izdarījās trektermaņi, kā saņēma sertifikātus, tā uzreiz notirgoja pa kādi 26 Ls/gabalā un naudu izlaida pa kājstarpes šļauku Labots Novembris 21, 2018 - abi Link to comment Share on other sites More sharing options...
hehe Novembris 21, 2018 Share Novembris 21, 2018 Pirms 51 minūtēm , abi teica: bet akciju vērtība, as to lai vairs zina kāda bija tā vērtība Nominālvērtība ir nominālvērtība. Tā ir mainījusies tik cik mainījusies valūta. Bija 1 lats, nu ir 1.40 eiro. Valsts 25% LG pārdeva par nominālvērtību. 1999. gada februārī Rīgas Fondu biržas Oficiālajā sarakstā sākās to 25 % AS Latvijas Gāze akciju kotēšana, kuras valsts 1998. gadā par privatizācijas sertifikātiem pārdeva Latvijas iedzīvotājiem un AS Latvijas Gāzedarbiniekiem. https://lg.lv/investoriem/akcionari Link to comment Share on other sites More sharing options...
Tuubijs Novembris 21, 2018 Share Novembris 21, 2018 @Mielestapa par kuru uzņēmumu ir runa? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mielestapa Novembris 22, 2018 Share Novembris 22, 2018 pirms 12 stundām , Tuubijs teica: @Mielestapa par kuru uzņēmumu ir runa? SIA Tilbe Link to comment Share on other sites More sharing options...
DjUbuntu Novembris 22, 2018 Share Novembris 22, 2018 pirms 14 stundām , hehe teica: Nominālvērtība ir nominālvērtība. Tā ir mainījusies tik cik mainījusies valūta. Bija 1 lats, nu ir 1.40 eiro. Valsts 25% LG pārdeva par nominālvērtību. 1999. gada februārī Rīgas Fondu biržas Oficiālajā sarakstā sākās to 25 % AS Latvijas Gāze akciju kotēšana, kuras valsts 1998. gadā par privatizācijas sertifikātiem pārdeva Latvijas iedzīvotājiem un AS Latvijas Gāzedarbiniekiem. https://lg.lv/investoriem/akcionari Par sertifikātiem un akcijām sarakstīta pilnīgas muļķības. (1) Valsts neko nepārdeva par nominālvērtību. Bija sākotnējais publiskais piedāvājums, kur atkarībā no pieprasījuma rēķinājās cena, t.i. jo vairāk bija gribētāji, jo dārgākas akcijas. Piemēram minētajā LG pirmajā kārtā cena (pārrēķinot latos pēc nominālvērtības) bija 31.84 Ls. Īstajai cenai gan jāpieliek klāt fakts, ka fiziskas personas sertifikātus 1998.gada septembrī pārdeva par 2.33 Ls. (2) Sertifikātu cena tuvi nominālvērtībai reāli bija tikai īsu brīdi 2006. gadā (kam bija objektīvi iemesli). Šobrīd pērk pa ~23.50 EUR / gab (neņemot vērā komisijas maksas). (3) Vislielākā uzvārīšanās salīdzinot ar vērtības pieaugumu bija privatizēt dzīvokli. No akcijām bija veiksmīgi un neveiksmīgi varianti, bet klasiskais privatizētais divistabu dzīvoklis nodrošināja vērtības pieaugumu vismaz desmitkārt. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
PlayingTheSaint Novembris 22, 2018 Share Novembris 22, 2018 es nemaz ar nezināju, ka tāda lieta kā sertifikāti vēl eksistē, vecāki noprihvatizēja dzīvokli par tiem, vēl klāt piepirka, jo trūka or smth Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Novembris 25, 2018 Share Novembris 25, 2018 Bitkoinam Black Friday atlaides. Jau zem 4k USD par vienību. Ko saka guru? Ņemt kamēr ir tik lēti vai vēl pagaidīt? Link to comment Share on other sites More sharing options...
raiviic Novembris 25, 2018 Share Novembris 25, 2018 (labots) Ar bezvērtīgu papīra naudu var vismaz krāsni iekurt (jo tualetei pārāk cieta ), bet ar nulles vērtības virtuālo naudu - nu varbūt vienīgi virtuālai tualetei. Nu grūst tā piramīda, tas ir neizbēgami agrāk vai vēlāk. Ja gribas tikt no naudas vaļā, labāk ziedo kādai bāreņu, vai suņu (bet to Betons uzlauzīs) patversmei. P.S. Protams, ir arī veiksmes stāsti (kas tikai apstiprina iepriekš teikto) - savā laikā BB, kad solīja kosmiskus procentus, tur mazliet uz gadu ieliku un kādu pusgadu pirms kraha izņēmu krieni patīkamāku ciparu. Labots Novembris 25, 2018 - raiviic 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Novembris 25, 2018 Share Novembris 25, 2018 Pirms 38 minūtēm , e = d teica: Jau zem 4k USD par vienību. Kaut kur lasīju, ka 5k par vienību ir tā robeža, kad mainings jeb transakciju apstrāde paliek neizdevīga. Maineri sāk slēgt ārā savas fermas. Un tas ir šīs avantūras beigu sākums! Maksājumi netiek iekļauti blokķēdē, jeb netiek apstiprināti - līdz ar to norēķini paliek neiespējami. Jau tagad kā saprotu mainošana ir izdevīga ja tiek lietota zagta elektrība - piemēram valsts iestāžu admini serverus "lietderīgi" izmanto. Vai arī valstīs kur lēta, subsidēta elektrība. Bet šis jau kriptovalūtas neglābs! Nevar maksājumu sistēma balstīties uz šādiem "datu centriem" Link to comment Share on other sites More sharing options...
rubb Novembris 25, 2018 Share Novembris 25, 2018 (labots) Pirms 43 minūtēm , Ronalds teica: tas ir šīs avantūras beigu sākums Labots Novembris 25, 2018 - rubb 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
laikamTak Novembris 25, 2018 Share Novembris 25, 2018 pirms 1 stundas , e = d teica: Ņemt kamēr ir tik lēti vai vēl pagaidīt? Forekāsts Tak ir. Ko tur daudz zīlēt. :D 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
AndrisBB Novembris 25, 2018 Share Novembris 25, 2018 Pirms 53 minūtēm , laikamTak teica: Forekāsts Tak ir. Ko tur daudz zīlēt. Sanāk ka nākamgad Oktobrī/Novembrī jāsāk pirkt. Tikmēr pa to laiku var cītīgi strādāt un krāt naudu ko ieguldīt. Ja pa gadu iekrāj kādus 5k, tad sanāks apmēram 3.5 BTC. Pēc 2 gadiem jau varēs pārdot un dabūt 33k. Neslikta peļņa. Link to comment Share on other sites More sharing options...
jema Novembris 25, 2018 Share Novembris 25, 2018 Pirms 1 minūtes , AndrisBB teica: Ja pa gadu iekrāj kādus 5k Vajag vairāk, pārdod viss kas ir īpašumā, peļņa būs lielāka! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Gestapo Novembris 25, 2018 Share Novembris 25, 2018 Pirms 4 minūtēm , jema teica: pārdod viss kas ir īpašumā Un krītu paņemt! 1 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
abi Novembris 25, 2018 Share Novembris 25, 2018 pirms 1 stundas , Ronalds teica: Kaut kur lasīju, ka 5k par vienību ir tā robeža, kad mainings jeb transakciju apstrāde paliek neizdevīga. Maineri sāk slēgt ārā savas fermas. Un tas ir šīs avantūras beigu sākums! Maksājumi netiek iekļauti blokķēdē, jeb netiek apstiprināti - līdz ar to norēķini paliek neiespējami. Muļķības, izlasīji bet nesaprati jēgu! Bitkoin cena mierīgi var būt daži centi un mainot to var uz visparastākā notebūka, ja vien nav citi konkurenti, kas arī grib mainot. Patreiz drusku samazinās tīkla jauda, jo sviež arā novecojušu aparatūru, kas vairs nespēj tik sekmīgi konkurēt ar visjaunāko aparatūru, bet zemā kursa dēļ atturas no jaunas aparatūras pirkumiem, gaida kad situācija nostabilizēsies pirms ieguldīt naudu aparātos. Kaut kur Āzijā arī plūdu dēļ vesela ieleja ar maininga fermām izgāja no ierindas, var internetā paskatīties kā konkurētnespējīgus aparātus ved ar tačku uz parstrādes punktiem. Tas pats kā Latvijā ar cūku fermām - kā gaļas kombinātam nokrīt iepirkuma cena, cūkas izkauj lai nevajag pa dārgo barot un nodod gaļā. Kā paceļas iepirkuma cena, sāk atkal audzēt. Principā starpības nav nekādas. 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!