Jump to content

Bitcoin


GaGlets
 Share

Recommended Posts

pirms 1 stundas , Gestapo teica:

ikrīta labrītiņs izpalika?

 

Šito vajag izrunāt! Es nekādā mērā nevēlos uzņemties pienākumu ik rītu publicēt valūtu kursus. Pāris rītus tos publicēju, jo tie pārsteidza ne mani vien, arī cilvēki, kas ar to ikdienā naudu pelna, bija šokēti, jo nebija nekāda fundamentāla iemesla cenai celties tieši šobrīd. Tāpat man bija nepārprotami skaidrs ka būs arī lēciens atpakaļ, un tāpec arī teicu ka, ja ETH nokritīs vēlreiz zem 80 EUR, tad nenoturēšos un piepirkšu.

 

Daudzi profesionāļu pazaudēja labas summas šī iemesla dēļ, jo nostrādāja šortistu apcirpšana. Par to neesmu dzirdējis nekur, bet mana personīgā versija ir tāda, ka patreiz ir ciet lielākā kriptobirža (Binance ap 60% no tirgus), vēl dažai labai no lielajām ir nopietnas problēmas Bitfinix ar USDT un zādzību cīnās, bet Cryptopija paziņoja par likvidēšanos dēļ nozagtās summas. Tas radīja situāciju ka gandrīz viss kriptovalūtas apjoms kas kruķījās biržās bija nobloķēts, nu pieņemsim ka 80+%. Pieņemot ka biržas bija ieinteresētas pēc iespējas ilgāk noturēt zemu kursu, lai pārdalītu valūtu krājumus par labu ieinteresētajām personām, nu, vai vismaz bija līdz ausīm iekšā šai procesā – šajā situācijā tās nespēja nobremzēt kursa lēkšanu uz normālu līmeni, kas sen jau ir iekrājiies atlikto gaidu un augušo ieguves izmaksu rezultātā. Ja nu viss ir pilnīgi otrādi, tad tam, kas gribēja pacelt kursu tieši šai brīdī ,bija jāiztērē vismaz 5x mazāka naudas summa lai to paveiktu .

Link to comment
Share on other sites

Jurkins
pirms 2 stundām , abi teica:

jo nebija nekāda fundamentāla iemesla cenai celties tieši šobrīd

Vot, "fundamentāls" iemesls gan, droši vien, bija. Tikai par fundamentālajiem iemesliem jūtūbes komentētāji netiek iepriekš (ne arī pēc tam) informēti.  Kāpēc būtu jāklačo teksti aļa "jesļi probjot 2500, to potom sledujuščij uroveņ 2800, a jesļi ņet..."? Tāpēc ,ka vienīgais veids, kā viņš var stabili nopelnīt, ir no pateicīgo klausītāju apmeklējumiem.

Link to comment
Share on other sites

p.s. blakus topicā tirgo maining plati. Tā kā var paņemt un rakt, lai segtu inflāciju ?

  • Kādas šausmas! 1
Link to comment
Share on other sites

Nu vispār jau baumo, ka ir tieši tā kā  @abi teica par USD vai EUR. Viens liels spēlētājs parvietoja savu naudiņu, jeb citiem vārdiem - spekulēja ar valūtu :))) + šonedēļ bija kkads tur saiets laikam kriptocilvekiem, kas arī ietekmēja kursu uz augšu, jo varēja "pievienot jaunus cilvēkus un līdz  ar to pieprasījums auga" 

 

Bet nu Oki, es joprojām uzskatu, ka kripto ir naktone, bet tikai ja tiks ieviesta normāla regulācija nevis kas notiek tagad, kad ar tīru "haipu" vai "paniku" var izraisīt abnormalas svārstības

Link to comment
Share on other sites

2019.05.16. , 17:35, marrtins teica:

Paskaties pats, cik strauji pieauga valdību parāds un cik strauji privāto, kopš 2008 gada (uzspied 10Y)

 

Uzspiedu. 2010 vs 2019 = +40% EU28 valdību parādi. Nekas traks 9 gadu laikā, ņemot vērā, ka inflācija arīdzan kaut kāda ir. Protams, relatīvā masa arī ir pieaugusi, bet tikpat labi var argumentēt, ka kopprodukts ir pieaudzis.

 

2019.05.16. , 17:35, marrtins teica:

Nevaru saprast vai tu esi par sistēmu, kur daži izredzētie dabū likviditāti saviem sūdiem, bet citi nē

 

Principā nenoliedzot, ka nedaudzi līkie benefitē uz sistēmu, uzskatu, ka lielāks ļaunums ir mūsu pašu 100 ieliktnīšu balsojamā mašīna, kuriem trūkst elementāras sajēgas par šo pašu sistēmu. Katru reizi, kad tiek nobalsots budžets ar deficītu, varu spert zemes gaisā. Lai vai kā tagad tiek ķengāts, savulaik Ulmanim pieeja bija vienkārša un manā skatījumā absolūti pareiza: Nedrīkst izdot vairāk, nekā ieņem! Laikā, kad "mana valsts, mana tauta" ir tukša skaņa, balsotājiem ir po, jo nav jau viņu personīgā nauda. Nu i kas, ka tur ārējais parādiņš palielinās? Tak anonīms ir gan tas budžets, gan nodokļu maksātāju kopums. Visi tā dara (izņemot igauņus un norvēģus), un vai tad mēs rižiki, vai?

 

Kas attiecas uz portfeļu likviditāti, tad "drukātājiem" tajā 2009.gadā bija jāpieņem Zālamana lēmums. Nograut banku sistēmu kopumā, vai uzturēt likviditāti, pumpējot paaugstinātu nodokļu masu no tautas daudzu gadu garumā, lai apsegtu NĪ burbuļa un "atvasināto produktu" nestos zaudējumus. Es nesaskatu neko nepareizu izvēlētajā rīcībā. Jā, daudzu banku vadītāji/akcionāri berzēja rokas, jo tas saglabāja gan viņu kapitālu, gan arī dzīvības, taču, ja tas netiktu darīts, parasto iedzīvotāju skaits, kas ciestu no banku sistēmas kraha, būtu daudzkārt lielāks.

 

2019.05.16. , 17:35, marrtins teica:

Bet viens man ir skaidrs - sapelnītam kapitālam nav iespējams konkurēt ar "piedrukāto kapitālu", lai cik viedi šie centrālie kontrolieri sevi nepozicionētu.

 

Nav man statistikas un slinkums meklēt. Taču kaut kur esmu dzirdējis, ka procentuāli lielākie spēlētāji vērtspapīru tirgos ir pensiju fondi. Nu tas ir nopelnīts kapitāls, nevis piedrukāts.

Link to comment
Share on other sites

Jurkins
pirms 3 stundām , msp teica:

parasto iedzīvotāju skaits, kas ciestu no banku sistēmas kraha, būtu daudzkārt lielāks.

Kad grasies nokrist no 1 m augstuma, "kāds" tev fiksi pasniedz palīdzīgu rociņu (nu ne jau par velti, kā tanī brīdī liekas). Tu kāp tik tālāk (jo gudri onkuļi saka, ka tā ir pareizi). Nākamreiz, kad grasies nokrist no 2 m augstuma, notiek tas pats. Un tā daudzas reizes. Tu jau esi pieradis. Bet tad vienā brīdī (pieņemsim 25 m augstumā) kaut kas sanāk ne tā... Varbūt, labāk būtu no 1 m nokritis, izdarījis pareizos secinājumus u.t.t. Bet šis stāsts nav par cilvēkiem.

  • Patīk 1
  • Kādas šausmas! 1
Link to comment
Share on other sites

1615364201_visskrtb.thumb.PNG.782f01be24d9f8aac4788bf8fd9d9cfa.PNG

Tikai bez stresa!!!

Link to comment
Share on other sites

marrtins
2019.05.17. , 18:21, msp teica:

Uzspiedu. 2010 vs 2019 = +40% EU28 valdību parādi. Nekas traks 9 gadu laikā, ņemot vērā, ka inflācija arīdzan kaut kāda ir. Protams, relatīvā masa arī ir pieaugusi, bet tikpat labi var argumentēt, ka kopprodukts ir pieaudzis.

 

Nu runa jau bija par dinamiku - kurš vairāk aizņemas;) 

 

Kopproduktā arī iet iekšā valdību deficīttēriņi, resp, arī valdības tēriņi palielina kopproduktu. Būtu interesanti paskatīties statistiku par pieaugumu pa nozarēm.

 

2019.05.17. , 18:21, msp teica:

100 ieliktnīšu balsojamā mašīna, kuriem trūkst elementāras sajēgas par šo pašu sistēmu. Katru reizi, kad tiek nobalsots budžets ar deficītu, varu spert zemes gaisā. Lai vai kā tagad tiek ķengāts, savulaik Ulmanim pieeja bija vienkārša un manā skatījumā absolūti pareiza

100 ieliktnīši tak vairs faktiski neko nekontrolē, tāds pašvaldības modelis viens sanāk kopš drukāšanas aparāts ir atdots ECB. Bail iedomāties, kādus deficītus inflācijas un davalvācijas viņi sadrukātu, ja printeris būtu pašu rokās :shok:

 

Ulmaņlaikā lats bija piesaistīts zeltam/sudrabam un tā vienkārši piedrukāt un caur parādu tērēt nebija tik vienkārši kā mūsdienās - tolaik tomēr bija jāatrod reāls aizdevējs :D

 

2019.05.17. , 18:21, msp teica:

ja tas netiktu darīts, parasto iedzīvotāju skaits, kas ciestu no banku sistēmas kraha, būtu daudzkārt lielāks.

Kā būtu tas vēl ir zem lielas jautājumzīmes. Tie paši, kurus izbailoja tagad arī pie katras izdevības kviec cik viss būtu slikti, ja to mēslu grēdas nebūtu pārkrautas uz publikas pleciem. Un ko tad tie baņķieri tagad dara? Precīzi to pašu ko pirms tam, tikai pakāpē 10. Manuprāt to visu sistēmu vajadzēja jau toreiz nolaist podā, tagad tās pašas problēmas ir uzblīdušas eksponenciāli.

 

2019.05.17. , 18:21, msp teica:

Taču kaut kur esmu dzirdējis, ka procentuāli lielākie spēlētāji vērtspapīru tirgos ir pensiju fondi. Nu tas ir nopelnīts kapitāls, nevis piedrukāts.

Tas tiešām ir nopelnīts, bet par to jau es saktu - tas tiek erodēts caur inflāciju, ieguldīšanas riskiem un nespēju šo kapitālu kaut vai izīrēt (lasi aizdot uz procentiem), jo ir jākonkurē ar pasaules lielākajām CB un viņu printeriem (piebilde tiem, kas negrib/nevar saprast domu un piesiesies vārdam printeris, tad zem vārda printeris ir domāts valūtas apritē palielināšana) un 0% vai negatīvām likmēm un uz lētas naudas adatas sēdošām valdībām.

Labots - marrtins
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

2019.05.17. , 18:21, msp teica:

Nav man statistikas un slinkums meklēt. Taču kaut kur esmu dzirdējis, ka procentuāli lielākie spēlētāji vērtspapīru tirgos ir pensiju fondi. Nu tas ir nopelnīts kapitāls, nevis piedrukāts.

 

Negribas aizlaist šo tēmu pa tiešo podā, bet nu tomēr... Esmu pret подмена понятий – nevajag jaukt pienākās pensija ar nopelnīta pensija/ pensijas kapitāls. Nepretendēju uz precīziem cipariem, bet principā pensijas saņēmējiem nav nekā kopīga ar pensijas kapitāla pelnītājiem. Kaut kāds vidējais pensionārs ap 80 gadiem, ko viņš ir pelnījis? Labākajā gadījumā dažus gadiņus pastrādājis Latvijas Republikā ar 100 Ls aldziņu uz papīra, bet saņem jau 20-25 gadus pa 300-500-600, vai cik nu tur EUR ik mēnesi. Vai tās 200 000 militārpersonas ar ģimenēm, kuras patreiz  tā pārmet Levita kungam... Visas vidēji nu jau gadus 20 saņem tos pašus 300-500 EUR mēnesī, bet daudzas nav ne dienas strādājušas un maksājušas Latvijas Republikā nodokļus. Tā ka nevajag, ne jau pensionāri nopelnīja to "kapitālu ko lielākie spēlētāji iegrūž vērtspapīru tirgū"! Smieklīgākais ir tas, ka šo kapitālu kā reizi ļoti nopietnā apmērā, varbūt pat galvenokārt, sastāda no visa kalibra deputātu, valsts ierēdņu un valsts uzņēmumu darboņu  megaalgām samaksātie nodokļi. ?

Labots - abi
  • Kādas šausmas! 2
Link to comment
Share on other sites

niekojos, vēl strādāju, pēdējo reizi 0,3 alu 16. aprīlī par godu pirmajam brančam Turcijā iejēmu, tā kā sūtīgs no manis BAPists

Link to comment
Share on other sites

pirms 15 stundām , marrtins teica:

100 ieliktnīši tak vairs faktiski neko nekontrolē

 

Budžeta pieņemšana ar proficītu, uzkrājumu veidošana, nodokļu politika. Tas joprojām ir nacionālā likumdevēja rokās. Visiem visskas sasolīts,

partiju sponsori un aizdevēji caur massmēdijiem un citām svirām rada spiedienu, un... Jā, rezultātā valsts parāds ir 60% no kopprodukta.

 

pirms 15 stundām , marrtins teica:

Kā būtu tas vēl ir zem lielas jautājumzīmes.

 

Anarhija - maķ poryadka :) .

 

pirms 14 stundām , abi teica:

Tā ka nevajag, ne jau pensionāri nopelnīja to "kapitālu ko lielākie spēlētāji iegrūž vērtspapīru tirgū"!

 

Abi, kāpēc vēlies šo ekstrapolēt uz Latvijas pensionāriem? Tad, kad 96.gadā LV ieviesa sajēdzīgu pensiju sistēmu, UK, NL, FR utt. pensiju fondu aktīvi jau bija mērāmi miljardos. Teiksim, ja Holandes pilsoņi bija jau 20 gadus maksājuši daļu no ienākumiem fondos no algām, kas bija top dažos % pasaulē, tad vari parēķināt pats kāda līmeņa kapitāla pārraugi tie ir. Plus talantīgi ieguldītāji 20 gados kapitālu spēj dubultot no intereses vien (es te nerunāju par Swedbanku).

Link to comment
Share on other sites

Jurkins
Pirms 9 minūtēm , msp teica:

kāpēc vēlies šo ekstrapolēt uz Latvijas pensionāriem?

Bet kā vispār kaut ko var ekstrapolēt? Eiropas valstīs lielais pensiju fondu uzplaukums bija gados, kad arī visās citās jomās notika strauja izaugsme. Tā vairs nav un nebūs.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 32 minūtēm , msp teica:

kāpēc vēlies šo ekstrapolēt uz Latvijas pensionāriem?

Nu sorry, kaut kā lokāli uztvēru, bet vienalga, nekas jau pa lielam no tā nemainās. Patreizējais pensionārs visās pasaules valstīs pa lielam pensijā mēnesī saņem summu, kas varētu būt apmēram vienāda ar pirms 20-25 gadiem viņam vēl strādājot samaksāto nodokļu summu gada laikā. Nu ja tur arī kļūda +/- 30-40-50%, tad nemaz nepretendēju uz precīziem cipariem un kur nu vēl visās pasaules valstīs, te vairāk runa par kopējo principu kā rodas nauda.

Link to comment
Share on other sites

pirms 1 stundas , Jurkins teica:

Tā vairs nav un nebūs.

 

Nu ja - nav jau pēckara būvniecības.

 

Tagad vairāk diktē toni patēriņš un dzīvošana šeit un tagad. Pērciet bitkoinus - rīt būs dārgāk!

Interesants ne tik sen sanāca salīdzinājums, kad Forbes tur savus kārtējos apskatus bija publicējis. Ar kolēģiem nosmējāmies, ka Cukerbergs ir pirmajā vietā. Ja varam iedomāties, ka FB pēkšņi vienā dienā vairs nav (bankrotē, piemēram), tad cilvēku dzīvē nekas liels nemainās, vien dažas neērtības tiem, kam mazais bizīts uz FB lapas karājas. Problēmas vien akciju turētājiem. Salīdzinājumam, piemēram, Nr.133 - Gian Luiggi Aponte & Rafaela Aponte, kas kopīgi ir īpašnieki pēc izmēra otrajai plašpatēriņa rēderejai pasaulē. Ja šāda uzņēmuma pēkšņi vienā dienā vairs nebūtu (te var ielikt arī citus - energo kompānijas, ogļūdeņražu pārstrādes utt), tad preču aprite pasaulē stātos nost, reālās preču piegāžu izmaksas piaugtu cenā vairākkārtīgi utt, respektīvi ikviens planētas iedzīvotājs to izjustu uz savas ādas. Bet kapitalizācija šim vīram gandrīz par kārtu atšķiras no Cukerberga. Tādas, lūk, vērtības.

Link to comment
Share on other sites

Ja pazudīs kompānija rēdereja, tad turpmāk tie paši kuģi brauks turpat vien, tik zem citas izkārtnes. Neliels satricinājums un nekas vairāk. Ja vēlies ar FB salīdzināt tad ir jāsalīdzina situācija kad visi tie kuģi vienā dienā un sekundē nogrimst, gluži kā FB pēkšņi izslēdzas. Tad jā, būtu mērena jezga. Tik, ja FB izslēgtos, tad daļa lietotāju pat BOOT netiktu iekšā jo autentifikācija caur FB, bet kas darītos visā pasaulē elektroniskās kopmercijas jomā vispār būtu kā apokalipse. Cilvēki taču FB autentifikāciju izmanto gluži tāpat kā Google autentifikāciju, cilvēki netiktu vairs iekšā savos AliExpress, Amazon, eBay, kriptobiržu, visdažādāko sociālo tīklu un sazin vēl kādu iestāžu kontos. Tās būtu reālas ziepes, ne ba nu sūda eID kartes pārstāj darboties, bet milzīga vispasaules autentifikācijas sistēma.

Link to comment
Share on other sites

Nafig logoties ar feisbuku? 

  • Patīk 2
  • Atbalstu 1
Link to comment
Share on other sites

Tak ērti, ja tev ir vien viens akaunts konkrētajā sistēmā. Uzliec Aliexpress FB autentifikāciju un aizmirsti par parolēm reiz par visām reizēm kā uz datora, tā telefonā. Es tā nedaru, bet nevaru noliegt ka tā ir fantastiska ērtība, gluži tāpat kā uz datora dzīvojoša Google autentifikācija, kas darbina visu sākot ar Youtube un Gmail darbību, beidzot ar komentāriem Delfos, BOOT un kur tik visur vēl ne. Google autentifikator aplikāciju diezgan plaši lietoju finansu lietām.

Labots - abi
Link to comment
Share on other sites

Pirms 3 minūtēm , abi teica:

tik zem citas izkārtnes

 

Bija precedents 2.5 gadus atpakaļ. Bankas izrāva štepseli korejiešu Han Jin rēderejas operatoram. Globālā konteineru pārvadājumu daļa ap 4%. Kuģi, konteineri, kravas iesala līdz pat 8 mēnešiem, kamēr tika risināta juridiskā puse. Tā bija reāla jezga - vari palasīt internetos. Globālie pārvadājumi cenā dubultojās, kamēr jautājums sakārtojās šī pusgada laikā, jo viss ir tik ļoti pielāgots un salāgots, ka neviens nav spējīgs šos papildus 4% paņemt. Jo, saprotams, tas saistīts ar reālām investīcijām reālos dzelžos, nevis ekranizētos bitkoinos.


Katrā kontā var piereģistrēties atsevišķi. Nav obligāti jālieto universālie Google, FB utt. Tās ir sīkas neērtības.

 

Savukārt, ja, piemēram, noklājās pārtikas imports Kongo, tad atkal iet vaļā lokāls kariņš.

Link to comment
Share on other sites

Var jau būt, tik es par to ne pa ausu galam neesmu dzirdējis, manas kravas kā brauca ar kuģi par 10 gadus vecam cenām (konteinerā, nu varbūt atkabinātā šalandā, bet par to gan es stipri, stipri šaubos, precīzi nezinu, neesmu interesējies), tā brauc vēl šobrīd, un es stipri šaubos ka kāds BOOT biedrs bez Tevis ir pamanījis globālo pārvadājumu cenas dubultošanos šajā sakarā. 

 

T.i. es neapšaubu ka tas vis ir dikti svarīgi, nopietni utt., bet cilvēkam parastajam traģēdija iestāsies vien ar FB atslēgšanu, a tur kaut kādi 4% pilnīgi pie tirsas

Labots - abi
Link to comment
Share on other sites

Pirms 32 minūtēm , abi teica:

Uzliec Aliexpress FB autentifikāciju un aizmirsti par parolēm 

Ok, katram savs. Man ir atsevišķas paroles un useri,kuri arī pašatcerās. Vnk iespējams, ka paranoja, bet sanāk tā, ka ja uzlauž feisbuka akountu, tad tiek pie pārējiem arī. Vai man nav taisnība? 

Link to comment
Share on other sites

TOoMoOT
Pirms 4 minūtēm , Racer teica:

Vai man nav taisnība? 

Ir taisnība. Tomēr katru reizi jāuzdod jautājums, kāds ir sliktākais iespējamais scenārijs. Ja tiek iekšā manā Aliexpress, tad ļaundaris var redzēt manu pasūtījumu vēsturi, adresi, sarakstīt glupības pārdevējiem, izdzēst profilu, pasūtīt preci pats ar savu karti caur manu profilu. Respektīvi, neko tādu, kas mani uztrauc, viņš izdarīt nevar. Līdzīgi ir ar citiem servisiem, kur man ir FB autentifikācija, Spotify, Endomondo. Nu ko tur tādu var sadarīt? Tāpēc izdarīju izvēli reģistrēties ar FB kontu. Tagad gan es parasti izvēlos google kontu, kur tas ir iespējams.

Link to comment
Share on other sites

Kruta Tev, ja man kāds ļaundaris tiktu iekš Ali klāt, tad varētu pirkt līdz man overdrafti izbeidzas.....

Labots - abi
Link to comment
Share on other sites

TOoMoOT
1 stundu atpakaļ, abi teica:

Kruta Tev, ja man kāds ļaundaris tiktu iekš Ali klāt, tad varētu pirkt līdz man overdrafti izbeidzas.....

 

Katrs mēs paši pieņemam lēmumus, uz kādiem riskiem izejam un kādas likmes liekam. Jautājums viens, vai tas ir tā vērts? 

Tavā gadījumā jājautā, kāpēc tu esi saglabājis savas maksājuma kartes informāciju, ja ir tik lielas likmes?  Rič bič?

 

Link to comment
Share on other sites

Labs jautājums... Kaut kā jau nonivelējušās sajūtas, pierasts ka visi kam nav slinkums – Ali, Amazon, eBay, vēl kāds, tāpat bez prasīšanas tik rauj naudu nost no konta un neko tur izdarīt nevar. Gribi ar viņiem strādāt – piekrīti noteikumiem. Ir bijis ka gandrīz pēc pusgada norauj no konta 200 EUR, jo redz customers ir pažēlojies savai bankai un tā pieprasa Paypal atgriezt piķi, ko šams arī izdara. Formāli dod iespēju attaisnoties un iesniegt kaut kādus savus pierādījumus, bet pircējam vienmēr vairāk taisnības. Tāpēc labāk tirgotu par kriptovalūtu, tur neviens neko kaut kad atpakaļ paņemt nevar ? (ja vien nelieto kaut kādu starpnieka sistēmu, par tādām te pļāpājam vakar/aizvakar).

Kas attiecas uz Ali, biju pārliecināts ka viņš pats saglabā kartes datus. Lai nu kā, man alītī ir jau kaut kādi virzienā uz 300-500 pirkumi, ne katru mēnesi ko pērku, bet tad kad tomēr pieķeros ko pirkt, tad ir 10-20-30 pasūtījumi no vietas – sajāsies prātiņā katru reizi kartes datus bakstīt. Pa lielam brīdina tas ka uz e-mail telefonā jau nāk paziņojumi - pirki to + samaksāji par to. Tad var ātri saprast ka kaut kas nav riktīgi un fiksi prasīt alītim lai nobloķē un ķer ciet neģēli. Ir 2x bijis gadījums kad alītis pavisam žigli noreaģē - aizdomīgs darījums atcelts, nauda atgriezta man atpakaļ uz konta. Tad gan pats pirku dārgu mantu par aizdomīgi zemu cenu – nepaveicās.:pooh_door:

Link to comment
Share on other sites

Cik es saprotu, tad AliPay pagaidām netaisās izmatot jebkādas kriptovalūtas, jo to neļauj Ķīnas valdība.

Link to comment
Share on other sites

Kas to lai zina kā tālāk būs, bet tā ir ļoti spēcīga alternatīva esošajām maksājumu sistēmām. pi daraškā jau 2 gadi kā viņi plosās. Un tas ir labi, lai tik konkurē ārā PayPal, savādāk tie tik lepni ka nepakam neļauj pievienot 3 manā ģimenē lietotas starptautiskas maksājumu kartes, kas izdotas ārpus ES. Pārbaudījis īsti neesmu, bet gan jau ka AliPay nav tādu problēmu.

Link to comment
Share on other sites

TOoMoOT
2019.05.20. , 17:50, abi teica:

10-20-30 pasūtījumi no vietas – sajāsies prātiņā katru reizi kartes datus bakstīt.

Skaidrs. Tad, saglabāta maksājumu karte, protams, stipri atvieglo dzīvi. BET parasti lielie online iepirkšanās dūži uztaisa sev atsevišķu Debit-karti, ar ko iepirkties internetā. Pārskaiti summiņu, kas tuvākajā laikā varētu tikt tērēta un riska likme ir krietni mazāka. Nozagta over-drafta summa, vispār ir sitiens pa olām. Nezinu, vai es uzdrīkstētos vispār tādas kartes datus bakstītu kaut kur internetā.

Labots - TOoMoOT
Link to comment
Share on other sites

2019.05.21. , 19:40, abi teica:

3 manā ģimenē lietotas starptautiskas maksājumu kartes, kas izdotas ārpus ES

baltkrievija, raša un mongolka? Var jau būt, ka savā starpā tās ir starptautiskas.

Link to comment
Share on other sites

Iekš RIMI lielveikala darbojas, citur ES teritorijā nav bijusi vajadzība mēģināt. Tās nav iekšējā tirgus kartes, ja kas, mūsu iekšējā tirgus kartes arī daudzās zemēs vari pats savā cisku lasītājā spraust. Nu vismaz agrāk tā bija, sen nav tādas kartes bijušas, patreizējo situāciju nezinu. Varbūt tādas vispār vairs nav LV.

  • Kādas šausmas! 1
Link to comment
Share on other sites

2019.05.20. , 13:44, Racer teica:

Vai man nav taisnība? 

nebūs gluži 100% taisnība.. daudzos saitus ir papildus 2FA autorizācija.. piem., ebay.. pārsvarā logojos ar FB.. papildus man uz mobilo atnāk kods, kas pie fb logina jāievada.

Link to comment
Share on other sites

Jā, man piemēram Paipalis to kodu atsūtīja pēc minūtēm 15 ar paskaidrojumu ka tas derīgs 10 min un attiecīgi noziņo ka nevar pārliecināties ka tas esmu es, un supportam klāt netiek, jo nevar pārliecināties ka tas esmu es ...

Link to comment
Share on other sites

Jā, tā arī ir, ka Paipala dikti tramīga paliek, ja mēģini piekļūt viņai no citas valsts. Var izvērsties par visai nepatīkamu problēmu.

Link to comment
Share on other sites

raiviic
pirms 2 stundām , CAP teica:

piem., ebay.. pārsvarā logojos ar FB..

Nu it kā saprātīgs cilvēks izlikies, bet nu - tad varbūt uzraksti savus kodus pie mājas uz žoga ? Nu kur cilvēkiem prāts, kaut kur ielogoties ar Paypal, oranžā portāla, Googles u.c. akkountiem? Es vēl par kaut cik pieņemamu uzskatu (un šur tur izmantoju) ielogoties ar internetbanku, bet lai to darītu ar kaut kādām izgāztuvēm ... Bet nu katrs izklaidējas, kā prot.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 3 minūtēm , raiviic teica:

izgāztuvēm

un ebay nav izgāztuve? :D beidz smīdināt... un kāds sakars kodiem un žogiem.. 2FA kodu sūta ebay... bez tā tāpat neviens svešs neko neizdarīs. Par mani neuztraucies.. uztraucies labāk par sevi.

Labots - CAP
Link to comment
Share on other sites

AndrisBB

Es faktiski visur, kur var, logojos ar Googles accountu. Ar Feisbuku tā retāk, jo pēctam nemanot bieži sanāk parakstīties un sekot visādām lapām.

Bieži pat ir tā ka ja lapā nevar ielogoties ar Google, tad vispār atmetu ar roku :D

 

Labots - AndrisBB
Link to comment
Share on other sites

2019.05.15. , 22:29, abi teica:

Savukārt EUR/USD tiek drukāti pilnīgi bez jebkāda seguma, vienkārši nobalso cik drukāsim un viss – neliela komisija pieņem lēmumu cik daudz nākošajā laidienā tiks nodrukātas nearko nesegtas salvetītes ar prezidenta u.c. attēliem. Mūsdienās neeksistē neviena fiat valūta kas būtu ar kaut ko materiālu nosegta.

 

Apsveicu: Latvija šogad jau ir nodrukājusi no zila gaisa  vienu miljardu EUR! (700+300 miljoni)

 

https://www.tvnet.lv/6693583/valsts-kase-starptautiskajos-tirgos-emitejusi-obligacijas-300-miljonu-eiro-apmera

  • Kādas šausmas! 3
  • Slikti! 2
Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...