Jump to content

Metināšanas simulācijas iekārta


GK_ART
 Share

Recommended Posts

Kāda iespēja/laiks/izcenojumi/idejas uzbūvēt šādu simulatoru?

 

Kabīne ar iespējām virtuāli apgūt metināšanu, veikt kontroles šuves izveidi un automātisku kļūdu identifikāciju

 

Virtuālās metināšanas stends MIG/MAG metināšanas simulācijai un metināšanas deglis ar sensoriem

22" collu LCD displejs skārienjūtīgs displejs

Metināšanas detaļu turētājs ar sensoriem

Metināšanas detaļas kakta šuvēm un V-veida šuvēm

Metināšanas maska ar sensoriem

Iebūvēta Audio sistēma

Iespēja pieslēgt datoru  tīklam

Iespēja pieslēgt 3D lēcas

 

šis konkrētais būs:Lincoln Vrtex 360

 

izpildes laiks ne vairāk kā 3 mēneši

Link to comment
Share on other sites

Ja ir iespēja, tad varam ko domāt! lincoln pārstāvniecība latvijā man ir konkurents, tātad nevaru izmantot šo iekārtu! vajag ko citu, bet analogu nevaru atrast

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

tas laikam trīcročiem, lai nesavainojas. lai gan tādus pie aparāta arī pēc simulācijas nevajadzētu laist.

Link to comment
Share on other sites

Domugrauds

Nav nopietni tak caur virtuālo pasauli metināt, tas būtu tas pats kas dzert un pīpēt i ivdē

Link to comment
Share on other sites

bet metināmais aparāts taču maksā pārsimt latus, ko nu tur vēl simulēt?

 

Industriālās iekārtas - metināmie aparāti maksā 5000 - 20 000 Eur

Šeit visdrīzāk ir runa par "jauna metinātāja testēšanu/trenēšanu pirms laist sačakarēt kuģim korpusa šuvi".

Labots - hyk
Link to comment
Share on other sites

Industriālās iekārtas - metināmie aparāti maksā 5000 - 20 000 Eur Šeit visdrīzāk ir runa par "jauna metinātāja testēšanu/trenēšanu pirms laist sačakarēt kuģim korpusa šuvi".

 

tieši tā!

gaidu PM piedāvājumus līdz 15 aprīlim, ja nebūšu neko citu analogu atradis šai ierīcei (ir reāla iespēja latvijas programmētājiem pierādīt sevi un labi nopelnīt) lai gan stirpri šaubos ka mums ir tik spēcīgi programmētāji un tehnologi

Link to comment
Share on other sites

Iespēja ka ko tādu uz vietas varēs uztaisīt ir ļoti maza, vietējie var uztaisīt "kasti" un ielikt tajā metināmo, un ja izvēlas labu kantori tad softu saslēgt ar uzņēmuma softu, bet ne pašu "trenēšanas sistēmu - sensorus, pārbaudes iekārtas" sataisīt.

Visdrīzāk jāmeklē high-end metinamo aparātu pārstāvis/ražotājs kurš var iedot kontaktus tāda testēšanas stenda ražotājiem uzstādītājiem no kāda projekta ar kuru paši saskārušies.

 

15. ir pirmdiena... :D tur neko nevarēs izdarīt tik ātri, kā minimums nedēļa vajadzīga, vienīgais variants ko var ieteikt - "izgāzt konkursu uz specifikācijas nepilnību pamata" un ja izdodas meklēt tikmēr savu piedāvājumu, vai arī pārliecināt klientu ka ir alternatīva un tā ir labāka un lai klients iedod pāris rezerves dienas - pagarina termiņu konkursam par nedēļu...

Labots - hyk
Link to comment
Share on other sites

Da neatradīsi Tu nevienu, kurš kaut ko tādu no nulles 3 mēnešos uztaisīs.Tas jau nav viena cilvēka darbs, tas ir lielas komandas darbs, kur vien saprot elektroniku, otrs metināšanu, trešais raksta datoram programmu, ceturtais programmē PLC u.t.t. Tam nav sakara ar programmētāju spējām vai nespējām. 

Un, pat ja notiks brīnums un tiešām izdosies atrast tādu komandu, kura to visu uztaisīs no nullēs (nevis nopirks gatavu), tad izmaksās Jums tas prieks daudz vairāk nekā tā konkurentu iekārta. Maksāt vajadzēs ne tikai par pašas iekārtas izgatavošanu, uzstādīšanu un programmas uzrakstīšanu, bet arī par to, ka vēl vismaz pusgadu pie Jums brauks iekārtas taisītāji, lai novērstu projektēšanas defektus un uzlabotu programmas darbību (protams, ka par to vajadzēs maksāt jums, jo arī par "brīvpusdienām" kāds maksā).

A ko Jūs darīsiet ar to paštaisītos iekārtu, ja tās izgatavotājiem apniks to uzturēt, piemēram, dēļ tā, ka firma bankrotēja, vai izjuka izstrādātāju komanda - galvenais metināšanas speciālists aizgāja pensijā? Ja tomēr izdodas atrast firmu, kura uzņemas to darbu darīt, tad slēdzot līgumu tur vajag iekļaut punktu par to, ka kopā ar iekārtu līdzi ir jādod visas elektriskās shēmas, datora programmas kods, un ja iekārtai ir vajadzīgs PLC, tad arī tā programmēšanas kods. Tad vismaz būs kaut minimāla garantija, ka par lielu naudu pirktā iekārtā, pēc gada nepārvērtīsies par dārgu metāllūžņu kaudzi,dēļ tā, ka iekārtas taisītājs sadomāja bankrotēt. 

Labots - Firza
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Firza, ideālā pasaulē tev tādai iekārtai tās shēmas būs izveidotas, bet mēs dzīvojam reālā pasaulē. Ja nopietnām iekārtām dokumentācija klibo, tad kur nu vēl no 0 latvijā veidotai custom iekārtai...

 

Šāda simulatora izveidei vajadzēs ļoti daudz naudas es pat teiktu 20k ls tas būs tā iesākumam..... Jo pat vecs harvestera simulators, kuram kloķi tiek simulēti uz P1 kastes maksā 20k tagad....... Šiom simulatoram ir jau vairāk kā 20 gadi.... un nekā tur smalka nav.

 

Savukārt 3D simulatoru metināšanai nu ..... Es redzu projektu uz pusgadu, tas ir ja sāk meklēt, kas to izdarīs šodien un ar apgalvojumu, ka nauda nav šķērslis.

Link to comment
Share on other sites

Par šo gadījumu neņemos spriest, un piekrītu tiem, kuri saka, ka tādā tempā to paveikt nav iespējams.

Protams visu izšķir nauda, smadzenes, brīvais laiks un ieinteresētība. Bet cik man ir gadījies sastapties ar līdzīgām problēmām tad secinājums ir tāds - jebkura prototipa izstrāde ir daudz dārgāka par gatavo massveida produktu. Ja tādu verķi jau var nopirkt - tad tas izmaksās daudz lētāk nekā to uzražot vienā eksemplārā un vēl steidzami.

P.S Un vai tad nav jāmetina caurules, nenoteiktas līnijas, un jāmetina sev virs galvas, vai nav jānosaka leņķis attiecībā pret detaļu etc.?

Tur nepietiek tikai ar metinājuma zīmējumu. jāsāk ar to ka metinātājs jāapkabina ar visādiem sensoriem un mēnesi jākolekcionē rādījumi, lai pēc tiem sanāktu daudz maz ticams simulators.

Link to comment
Share on other sites

Protams, ka nekādus programmu izejas kodus neviens nedos, bet tad līgumā ir jāparedz kādas citas garantijas pret to, lai klients pēc gada nepaliktu ar dārgu lūžņu kaudzi uz rokām. Šitā jau ir ļoti nopietna iekārta. Tas vairs nav nekāds DIY projektiņš, ko par pāris simti latiem var paveikt labs programmētājs, no darba brīvajā laikā. Ja nu tomēr gribi tasīti savu unikālu iekārtu pilnīgi no nulles, tad šo darbu labāk būtu uzticēt nopietnai starptautiskai firmai ar vārdu (tā firma ar vārdu var būt arī no Latvijas, tikai nezinu vai tādas vispār ir), kura nepazudīs tūlīt pēc projekta pabeigšanas. Tad vismaz būs kaut neliela garantija, ka nepaliksi dārgu lūžņu kaudzi, jo nebūs vairs neviena, kas to iekārtu var saremontēt, un nav vairs neviena, kurš izlabos kļūdas programmatūrā.
Labāk uzreiz met pie malas domu par tādas iekārtas būvi. Meklē kādu, kurš tās iekārtas piedāvā jau gatavas. Nauda izteiksmē tas būs stipri lētāka, nekā šāda, paštaisīta iekārta. Un arī iekārtas uzturēšanas ziņā, specializētā iekārta sanāks lētāk, jo ir starpība vai uzlabojumi programmā tiek tasīti priekš liela skaita šādu iekārtu, vai tas tiek darīts priekš vienas unikālas iekārtas. Gan jau, ka vēl dabūsi katru gadu maksāt apaļu summiņu par iekārtas pakalpošanu, jo par velti viens to iekārtu neremontēs, un programmas kļūdas nelabos.

Link to comment
Share on other sites

Vai nav vienkāršāk jaunajam metinātājam iedot divus lūžņus, sametināt un tad aizvest uz kādu laboratoriju šuvi notestēt? Tas būs lētāk un rezultāts ticamāks, nekā kaut kādam pašbūvētam simulatoram.

Link to comment
Share on other sites

Mazliet painteresējos kā tie metināšanas stimulatori darbojas, un nonācu pie secinājuma no elektronikas viedokļa tur nekā sarežģīta nav. Ir vajadzīga virtuālā metināšanas pistole ar čupu devēju, kuri fiksē pistoles atrašanās vietu 3 dimensiju telpā (iespējams, ka to var izdarīt ar pāris gravitātes sensoriem). Jūtībai gan jābūt ļoti augstai, jo metināšana kustību amplitūda ir milimetros. Vēl tai pistoli vajag ON/OFF slēdzi stieples padeves un degļa ieslēgšanas simulēšanai.
Sarežģītā lieta šeit metināšanas procesa vizualizācijas programma. Bez pamatīgas zināšanu bāzes metināšanā, tādu programmu neviens Tev te Latvijā neuzrakstīs, bet "metinātājs – programmētājs" nav pārāk izplatīta profesija. Metināšanas procesā ir tik daudz mainīgi lielumu (strāva, stieples padeves ātrums, degļa pārvietošanas ātrums, degļa attālums līdz metinājuma vieta, degļa slīpums pret metinājuma vietu), kuri ietekmē šuves izskatu un kvalitāte. Tā, ka programmētājam ilgi vajadzēs mācīties, lai saprastu kā tas vai cits parametrs atstāj iespaidu uz šuves ārējo un izskatu, un kā to pareizi attēlot vizualizējot metināšanas procesu, lai tas tiešām izskatītos tā, kā tas izskatās dabā.

Link to comment
Share on other sites

nevajag pārspīlēt, nav tik traki tass viss! no savas puses casus met aparātam, met galdus/stendus, met. hamelion aizsargmaska , degļus (pistoles) modeļus varu dot, (dizaina elementus) (par to neiet runa, ar to nav problēmas, viss ir uz vietas) bet kas saistīts ar it jomu, nav ne mazākās sapršanas (optiskās lēcas, sensori utt), noteikti cik noprotu tad tajā met. aparāta casā iebūvēts pc.. skārienjūtīgs displejs un tad jau tālāk tikai softs (sāpīgākā tēma).. kurš var uzmeistarot tādu gatavu apmācības programmu mig/mag metināšanai..? Piekrītu, par MIG/MAG metināšanu jāzin a-z, bet tā ka mums savs meistars ir, var paskaidrot/izskaidrot cilvēkam saprotamā valodā.. galvenokārt par to iet runa.. šis lincoln 25k eur maksā, esot vēl no ewm welding šāds aparāts (arī mani konkurenti), bet pats arī vēl neesmu atradis informāciju ar šo aparātu.. būs analogs piedāvājums 1-dien, k-kāds ukraiņu ražojums



 

 

Sarežģītā lieta šeit metināšanas procesa vizualizācijas programma. Bez pamatīgas zināšanu bāzes metināšanā, tādu programmu neviens Tev te Latvijā neuzrakstīs, bet "metinātājs – programmētājs" nav pārāk izplatīta profesija. Metināšanas procesā ir tik daudz mainīgi lielumu (strāva, stieples padeves ātrums, degļa pārvietošanas ātrums, degļa attālums līdz metinājuma vieta, degļa slīpums pret metinājuma vietu), kuri ietekmē šuves izskatu un kvalitāte.

par to arī iet runa! kurš grib nopelnīt/apgūt jaunas zināšanas? visticamāk neviens.. esmu par to pārliecinājies ntās reizes, cilvēki ir slinki, nepakustinās ne pirkstiņu savas labklājības labā..

Link to comment
Share on other sites

Vai ir izsludināts konkurss par šāda simulatora iegādi? Droši vien viena no mācību iestādēm?

Link to comment
Share on other sites

Da kāda mācību iestāde. Puisis runā par konkurentiem - tātad grib ražot konkurentspējīgus aparātus jau esošajiem. Ir sapircis dažādus (iespējams nesavienojamus) knibuļus un tagad meklē duraku, kurš to visu savāks kopā un izveidos aparātu līdzvērtīgu citiem. A viņš tikai brauks augumā un šņāps kāpostu.

Cik tad kungs ir gatavs maksāt (minimāli) 3...5 šauras specialitātes profesionāļiem 3 mēnešus? Tas būs lētāk un labāk kā jau nopērkams aparāts?

Bet maksāt viņš negrib, jo darāmo darbu novērtē kā nenozīmīgu štruntu, viss ir steidzami, visus slauc par slinkiem muļķiem - tādi klienti nekad nemaksā un meklē pie kā piesieties.

 

Link to comment
Share on other sites

kurš grib nopelnīt/apgūt jaunas zināšanas? visticamāk neviens.

Ja cilvēkam tas pasākums būs vienreizējs, un vairāk tās iegūtās zināšanas nekur nebūs izmantojamas, tad tiešām labāk ir nemaz netērēt laiku, lai to specifisko lietu mācītos. Šā vai tā, tās iegūtās zināšanas, bez tālāka reāla pielietojuma ātri aizmirsīsies. Tad jau tiešām labāk laiku iztērēt lietderīgi mācoties kaut ko tādu, kas nākotnē var noderēt. Tu taču pats arī nemācīsies elektroniku un programmēšanu, lai pats tādu stendu uztaisītu no nulles. Nu vot tieši tā pat ir arī citiem cilvēkiem – kāda jēga mēģināt apgūt metināšanas tehnoloģijas nianses vienam projektam.

Ir aizdomas, ka tos metināšanas stimulatorus taisa tās firmas, kuras pašas nodarbojas ar metināšanas iekārtu izgatavošanu, jo viņām ir liela zināšanu bāze par metināšanas procesu. Cilvēkam, kurš pats nekad nav metinājis, vajadzēs ilgi un dikti mācīties gan metināšanas teoriju, gan arī apgūt praktiskās iemaņas, lai vispār varētu saprast ko un kā tas vai cits metināšanas parametrs ietekmē. Nav jau jēgas uztaisīt metināšanas stimulatoru, kas līdzināsies datorspēlei, ar minimālu saistību ar reālo metināšanu.

 

P.S. Cerams, ka tēmas autors nav jau uzvarējis kādā metināšanas simulatora iepirkuma konkursā, ar savu zemāko cenu, bez reālām iespējāma tādu iekārtu piegādāt.

Labots - Firza
Link to comment
Share on other sites

Es jau otro dienu lasu topiku un nevaru saprast, kur šeit reāli ir tas iemesls, lai no jauna izstrādātu vidēji augstu tehnoloģiju iekārtu, kas prasa izteikti interdisciplināru zināšanu bāzi. Un jo vairāk es lasu, jo vairāk redzu, ka tas ir kārtējais santīmmīlniecības projekts, ko paredzēts izvilkt pāris labticīgiem entuziastiem, kas pēc projekta vairs tādi noteikti nav. Lai kaut nedaudz izmaksu ziņā ietaupītu ir noteikti vajadzīgs vismaz viens cilvēks, kurš kaut ko ļoti līdzīgu ir izstrādājis.

 

Savādāk var tak uztaisīt reskinu House of Dead 2 automātam, lai metinātāji trenējas un par samestajām kapeikām tiek finansēts programētāju Roltona fonds.

Labots - RudeWolf
Link to comment
Share on other sites

Ražotājfirmas šādu simulatoru nepirks, drīzāk nopirks liekāku metināšanas aparātu. Mācību iestādēm tāds varētu noderēt, lai jaunieši izprastu kā vispār deglis jātur. Nemot vērā viņu ierobežoto budžetu, Linkolns viņiem nespīd. Izskatās jau labi. Droši vien ne viens viens simttūkstotis ir aizgājis izstrādē un kādi pāris gadi. Nopirks zapiņu. Ukraiņiem starp citu PSRS laikos bija slavens pētnieciskais institūts elektrometināšanas jomā. Vēl pat nav nolikvidēts

http://paton.org.ua/rus/serv/serv.html

Link to comment
Share on other sites

 

 

Ražotājfirmas šādu simulatoru nepirks

 

Muļķības... tieši pretēji...

Ar lieku metināšanas aparātu nevar pārbaudīt šuves tā kā ar šādu iekārtu...

 

Lincoln nav high-end, bet gan "liels mainstream" ar dažiem "gandrīz high-end" modeļiem...

Link to comment
Share on other sites

Būs jāpajautā pazīstamam metināšanas inženierim, kam metināšanas iekārtu tirgošana un klientu konsultēšana tehnoloģiskos jautājumos ir bizness. Es esmu mazliet paturējis degli rokā un pāris vārdos iepazinies ar metināsanas tehnoloģiju, tāpēc nevaru iedomāties, ka datorsimulators var pilnīgi nosimulēt konkrētus apstākļus. Vispār jau pēc viņa vārdiem, lielākā problēma, ir ka metinātāji neprot pareizi iestādit konkrēta aparāta optimālus režīmus, konkrētam darbam. Tas vairāk attiecas uz TIG metināšanu, it sevišķi alumīniju. Ir daudz laika un nervu jāiztērē, lai cilvēkus apmācītu. Metināšanas skolās jau parasti visus rezīmus iestāda meistars. Skolēnam atliek tikai spiest. Visbiežāk, kad tiek notirgots jauns aparāts, klients drīz vien zvana - "tavs aparāts ir sūds un nekam neder" Tad jābrauc un vairākas stundas jāstāsta. Pēc laika firmā nomainās metinātāji un atkal viss no sākuma.

Labots - Aigars
Link to comment
Share on other sites

Tam kuru interesē šāda iekārta ir pilnīgi vienalga ko "boot.lv forumā kāds domā par to kas skaitās smuka šuve...", viņu interesē "lai kuģis nenogrimst", nevis lai kādam liekas "štobi smuki bilo"...

 

Nav tāda termina metināšana "galvenais iestatījumi pareizi, kaut cirvim degli rokā un kuģi metināt", metinātāji pēc profesijas ir miljoniem, bet ar tādām lietām kam paredzētas specializētas iekārtas strādā tikai labākie kādu ir ļoti maz...

Kuģus, naftas platformas utml metina tikai daži labi speciālisti un nejau nu skolās viņi to kvalitāti iemācījās, bet specializētajos uzņēmumos caur praksi...

Labots - hyk
Link to comment
Share on other sites

Par vietēju firmeli, kas metināja kuģus, arī bija stāsts. Savesti nelegāli viesstrādnieki, kas dzīvo turpat uz kuģa, nedēļām nemazgājas. Kvalificēts metinātājs kāds viens varbūt ir. Rezultātā kuģīts tiek sametināts reizes 3-4 lētāk kā arzemēs.

Link to comment
Share on other sites

Nelegāli/legāli - vienalga kādi, metinātāji no bijušās PSRS tieši parasti ir daudz kvalitatīvāki par vietējajiem kas domā ka ir baigie speciālisti...

 

Kuģiem, naftas platformām, vitāli svarīgām metāla konstrukcijām šuves tiek pārbaudītas ar speciālām iekārtām nevis "uz aci".

Link to comment
Share on other sites

 

 

nedēļām nemazgājas.

 

Kāds sakars tam cik cilvēks bieži mazgājas ar to kāds viņš ir metinātājs????  

Link to comment
Share on other sites

Labi, mazliet papļāpājām par lietām, par ko mums aptuvena nojauta. Lai nozares speciālisti paši tiek skaidrībā.

Link to comment
Share on other sites

Maza replika:

 

 

Kāds sakars tam cik cilvēks bieži mazgājas ar to kāds viņš ir metinātājs????  

Man vairāk pazīstama TIG metināšana un nav izdevies nevienu nevīžīgu cilvēku ar degli rokās redzēt,  metinot milimetra detaļas utml. Domāju, tas attiecās uz jebkuru kvalitatīvu darbu...

Link to comment
Share on other sites

  1. Jautātājs izklausās no kādas lēti "dārgās" apmācību firmas. Nu piemēram "BUT", kas cenšas ražot desmitiem un simtiem metinātāju nedēļas laikā.

    Rezultatā visa pasaule (jēdzīgākie uzņēmumi) ir pied.... sti un vairs pie sevis praktizēties šos nejēdzīgaos metinātājus nelaiž. Tad nu cenšas tagad meklēt bezcerīgu variantu ar simulatoru.

  2. Kārtīgiem uzņēmumiem tik šauras specalizācijas metinātāji nav vajadzīgi, ja nu vienīgi kāds super specs, konkrēta pasūtījuma izpildei. Pēc tam ar kāju pa d...su un ārā. Vajag metinātāju , kurš var metināt gan ar elektrodu, gan pusautomātu, gan TIG veidīgajiem (to arī pēdējā laikā jau ir vairāki paveidi) un pie vajadzības arī nerūsējošo, mazrūsējošo, krāsainos un lēģētos tēraudus.  Tur nu vajag metinātāju, kurš spēj redzēt kā kūst metāls, ne tikai dedzināt loku un uzvemt papildmetālu.

  3.  Dažus mēnešus strādāju pie metināmo konstrukciju kvalitātes kontroles. Tad nu redzēju tādus metinātājus desmitiem, kas ar putām uz lūpām kliedza, ka viņi ir augsti profesionāļi, bet vairāk par nopļūtītu šuvi ideālos metināšanas apstākļos radīt nespēja. Nemaz nerunājot par BUTa ražojumiem, kuri bija noderīgi tikai sametināto detaļu tīrīšanai.

    Lai radītu simulatoru, vajadzētu tik daudzus parametrus kontrolēt, ka ar 100 sensoriem nepietiktu. Un kas tad simulēs metālu tehnoloģijas zināšanas? 

Link to comment
Share on other sites

 

 

Nemaz nerunājot par BUTa ražojumiem, kuri bija noderīgi tikai sametināto detaļu tīrīšanai.
Un autoelektriķi ir tieši tādāpat līmenī. 
Link to comment
Share on other sites

Eh čaļi,

GK_ART ir ideja uzmeistarot metināšanas simulatoru. Tā ir viņa ideja, viņa finases.

Jūs neesat pozīcijā, lai teiktu, ka viņš to nedrīkst darīt, kur nu vēl izteikt asas replikas.

 

Tiem sērijveidā ražotajiem verķiem (tiem, kam ļoti mazs pieprasījums) ļoti bieži ir tādas cenas, ka individuāli izstrādāt sanāk lētāk vai pat tik pat.

Arī esmu sastapies ar tādam iekārtām, kas maksā mežonīgi un pilnīgi uznāk vēlmi pašam tādu uztaisīt.

 

Lai vai kā, GK_ART, galvenais turpināt, gan jau atradīsies kāds entuziasts, saliksi visas izmaksas uz papīra un tad arī redzēs visu kopskatu.

Link to comment
Share on other sites

 

 

Tiem sērijveidā ražotajiem verķiem (tiem, kam ļoti mazs pieprasījums) ļoti bieži ir tādas cenas, ka individuāli izstrādāt sanāk lētāk vai pat tik pat.

Es teiktu, ka parasti tas ir vairākkārt dārgāk. Ja arī sanāca lētāk, tad visticamāk tas ir tālu no tā, ko sniedz "dārgais" analogs.

Lai kaut ko šādu uztaisītu, ir jāpiesaista vairāki speciāllisti:

1) Elektroniņiķis

2) Progarmmētājs

3) Kaut kāds fiziķis/ķīmikis (iespējams divi vai pat vairāk), kas uztaisīs visiem procesiem matemātisko modeli un vēl spēs to iestāstīt programmētājam

Priekš programmētāja kādam būs jaūzraksta specifikācija, ko tieši programmēt.

No sākuma jāuztaisa prototips, kurš vēl tiks attīstīts, un parasti tādam beigās nav "tovarnij vid". Tātad jātaisa vēl atsevišķš gala produkts.

Testēšanas laikā var nākties mainīt komponentes, jo kaut kas būs nokūpējis.

OK, pieņemot, ka 3 no minētajiem speciālistiem uzņemas arī projekta vadību, testēšanu, montāžu, un pieņemot, ka viņi kaut kādā rakā tiek galā 3 mēnešos, tad viņiem visus šos 3 mēnešus jāmaksā normāla alga, kas godīgam darba devējam uz glaviņu izmaksās SĀKOT NO 3000 Ls/mēnsī (t.i. ieskaitot arī darba devēja maksātos nodokļus) uz galviņu. Pareizinam to ar galviņām un mēnešiem sanāk jau 27 000 Ls priekš algām vien.

Protams, Latvijas darba devējam vulgaris čakarētājam sanāks lētāk.

Link to comment
Share on other sites

Bet tur tāpat kādam no komandas ir jābūt ar reālu pieredzi šādu iekārtu izstrādē. 3 mēnešos var tikt galā tikai tad, ja jau ir gatava zināšanu bāze ar ko strādāt.

Link to comment
Share on other sites

  • 2 months later...
Raimonds1

Ja ir atvēziens uz ideālu iekārtu, kas simulē visu iespējamo, tad tas uzdevums ir ļoti apjomīgs, dārgs utt.

 

Ja paņem par modeli 40cm garas 4mm biezas plāksnes, kuras ar vertikālu šuvi jāsametina, tad tas pasākums sāk izskatīties cerīgāk.

 

Pamatprasmei vienmērīgi pārvietot metināšanas degli pareizā leņkī un attālumā no plāksnes apakšas līdz augšai ar nelielam sānkustībām pa šuvi, lai to aizpildītu, būtu labs caurkausējums ar plāksnes pamatmetāla kušanu un šuve neizveltos uz āru un ari nebutu izgrauzts gar šuves malām - to visu var definēt un izdomāt.

 

Pēc tam jau var mainīt plāksnes biezumu, noslīpināt 1-2-3 vai visus 4mm 45grādu leņkī malas, mainīt attālumu no 0 lidz 3mm ar 0,2mm soli, ieviest kā parametru plāksnes platumu, kas ietekmē tās uzkaršanu un līdz ar to pamatmetāla kušanas ātrumu, no kā programmai jākoriģē metināšanas ātruma, degļa leņka un sānkustību amplitūda un frekvence.

 

 

Projekta izstrādātājs paņem tās plāksnes komplektus, dažādi sagatavo malas, saliek dažādos attālumos un mēģina vismaz dažus centimetrus sametināt pareizi. Tad izdomā, kas bija, ka sanāca un kas notika, ka nesanāca. Plāksnes vidu mainijās skata leņkis, roku stāvoklis,  bija grūti saglabāt degļa leņki? Metāls uzkarsa un iepriekšējais ātrums bija par mazu, izdedzināja caurumu?

 

Un tad to pārvērš ciparos.

Link to comment
Share on other sites

Arnolds Piepe
metināmie aparāti maksā 5000 - 20 000 Eur

 Es daudzus gadus strādāju dažādu datorvadības iekārtu ražošanā - tai skaitā esam būvējuši plūsmas simulācijas tuneļus HVAC sistēmām, kustīgās platformas avio simulatoriem, aviācijas dispečeru centrus un ko tik vēl ne. Pieredzējušie kolēģi tepat jau smīn, un iesaka uzeiz atvēsināt autoru, jo šādas iekārtas konstruēšana un izgatavošana izmaksās vismaz pāris dārgā gala metināmo cenu, kā arī trīs mēneši ir nereāls deadline - reizināt ar divi. Pērc vien gatavu un stiep šurp no kādas eiropas kuģubūvētavas/būvniecības izglītības iestādes!

 

EDIT: Jupis, pamanīju iesūtīšanas datumu!

Labots - Arnolds Piepe
Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Tas topiks datuma dēļ paliek mazāk interesants?

Protams, ka pilnīgs, precīzs simulators ir dārgs un sarežģīts.

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...