Tasteris Ierakstīts Janvāris 11, 2013 Share Ierakstīts Janvāris 11, 2013 (labots) Labdien!Kāda varētu būt vidēja alga uz rokas programmētājam, kurš nesen beidza augstskolu (programmētājus). Programmēšanas pieredze neliela - programmēja studiju darbus, diplomdarbu, un ne pārāk sarežģītus personiskus projektus? Labots Janvāris 11, 2013 - vintars2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
kristers77 Janvāris 11, 2013 Share Janvāris 11, 2013 Skatoties vai tev ir kādas vēl zināšanas,ko esi ieguvis pats mācoties. Kā minimums no viena projekta vari savākt tos pašus 50ls. Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Janvāris 11, 2013 Share Janvāris 11, 2013 400-600Ls Link to comment Share on other sites More sharing options...
viesturs0711 Janvāris 11, 2013 Share Janvāris 11, 2013 300 uz rokas būs. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Tufjord Janvāris 11, 2013 Share Janvāris 11, 2013 Bez ironijas. Ja tiešām tāds atalgojums,un bij ja beidz augstskola,iespējams vel studiju kredīti. Skumji. Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Janvāris 11, 2013 Share Janvāris 11, 2013 Skumji, ne skumji, bet cilvēks pats raksta - "programmēšanas pieredze neliela". Ja, beidzot augstskolu, būtu jau 5-7 gadu pieredze programmēšanā (ja programmēšana interesē, tad tas nav nekas nereāls), tad arī varētu cerēt uz pieklājīgāku ciparu. 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
eddyboi Janvāris 12, 2013 Share Janvāris 12, 2013 Kas nav nekas nereāls? Kur dabūt pieredzi, ja neviens bez pieredzes neņem? Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Janvāris 12, 2013 Share Janvāris 12, 2013 (labots) eddyboi, programmēšanas (vai da jebkādas citas jomas) pieredze un darba pieredze ir pilnīgi atšķirīgas lietas - it īpaši programmēšanā. Labots Janvāris 12, 2013 - binary 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
shark Janvāris 12, 2013 Share Janvāris 12, 2013 (labots) Jā, 23 gadus veciem tūdaliņiem noteikti ir reāla 5-7 gadu pieredze. Tad jau sanāk, ka šiem tūdaliņiem bija jāsāk strādāt no 13 gadu vecuma uz pusslodzi, t.i. pa 4 stundām katru darba dienu. Paralēli darbam vēl skola. Izklausās reāli. Labots Janvāris 12, 2013 - shark Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Janvāris 12, 2013 Share Janvāris 12, 2013 shark, vēl viens atradies, kas nejēdz atšķirību starp "darba pieredzi" un "pieredzi"? Nu jā, tad nav brīnums, ka dažs labs te pa 300 Ls uz rokas saņem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
shark Janvāris 12, 2013 Share Janvāris 12, 2013 Nu mēs, muļķi, acīmredzot nezinām, ko Tu esi domājis ar 1 gada pieredzi. Pēc Tavas loģikas 1 gada pieredze programmēšanā prasa mazāk laika nekā 1 gada darba pieredze programmēšanā... Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Janvāris 12, 2013 Share Janvāris 12, 2013 Nē, kāpēc? Pieņemot, ka vidusskola + bakalaurs prasa 7 gadus (kāda nu kuram tā vidusskola un bakalaurs; man vidusskola bija 4 gadi, koledža+bakalaurs - 4.5 gadi; un nē, tas nebija ar "palikšanu uz otru gadu" vai tml figņām), tad 5-7 gadu pieredze programmēšanā, beidzot augstskolu, nav nekas nereāls. Tas, protams, pieņemot, ka cilvēks šos gadus ir nevis notriecis pa bāriem (vai kur nu tie jaunieši pieliek mūli), bet darījuši kaut ko prātīgu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Tasteris Janvāris 12, 2013 Author Share Janvāris 12, 2013 (labots) Jūs kaut kā aizgājāt oftopikā. Runa nav par to vai jāstaigā pa bāriem vai jāprogrammē, nav arī par to vai var izdzīvot pelnot Ls 300. Jautājums ir tāds kāda tagad ir vidēja tirgus vērtība džunioram. Tā kā džuniors ir jēdziens nekonkrēts, prasīju cenu aptuvenu diapazonu. Pieredze gados arī ne par ko neliecina, jo var gadiem nodarboties ar wordpress.org portfolio veidošanu un uzskatīt to par pieredzi. Labots Janvāris 12, 2013 - vintars2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
kiwi Janvāris 12, 2013 Share Janvāris 12, 2013 usver jau atbildēja Savā laikā mums augstskolas profesors teica tā: 2. kursā sāk strādāt paralēli mācībām un beidzot maģistrus tev ir 5 gadu atalgota darba pieredze. Kam nu pusslodzes, kam nu vairāk, bet pieredze ir lai 24 gadu vecumā jau saņemtu zolīdu atalgojumu priekš LV un būtu maģistra grāds. Bet nu katrs lai pats izvēlas savu ceļu un lai veicas 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Guest fmx Janvāris 12, 2013 Share Janvāris 12, 2013 (labots) Nu blin nevar par neko maksat, tie diplomi ko LV augstkolas izsniedz tur labi ja 2% derigi darba tirgum. Vajag izpildit visus darba deveja uzdevumus + vel klat un atra tempa nevis par izsniegto uzdevumu - domat kaa tas bija jaaprekina, kaa MYSQL datu ievades kods jauzraksta utt.., kuros pierakstos meklet un tadu tipazhu LV ir daudz. Un beigas meklet citu darbu kur lielaka "HALJAVA" Labots Janvāris 12, 2013 - fmx Link to comment Share on other sites More sharing options...
gatisl Janvāris 16, 2013 Share Janvāris 16, 2013 Jautājums ir tāds kāda tagad ir vidēja tirgus vērtība džunioram Pats gan tur neesu nekad strādājis, bet ir dzirdēts, ka Accenturee ir kādi 350 Ls jaunajiem censoņiem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Čakls Janvāris 18, 2013 Share Janvāris 18, 2013 kas nejēdz atšķirību starp "darba pieredzi" un "pieredzi"? Nu jā, tad nav brīnums, ka dažs labs te pa 300 Ls uz rokas saņem. Paskaidro, lūdzu, ar ko atšķirās pieredze no darba pieredzes. Es nopietni prasu, bez prikoliem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Janvāris 18, 2013 Share Janvāris 18, 2013 Čakls: pieredze ir tas, ko tu iegūsti, mājās programmējot lietas, par kurām tev algu nemaksā un darba līgumu neslēdz. Aiz tīri sportiskas intereses. Kā augstskolas darbu, ko tev neviens netraucē uztaisīt galvastiesu pārāku nekā citiem. Kā nodarbi vakaros, paralēli pamatdarbam vai mācībām. Darba pieredze ir tas, kas parādās VSAA - kur tu esi X gadus strādājis vai vismaz ārpus VSAA redzesloka haltūras regulāri taisījis par naudu. Ne visiem ir paveicies, ka pieņem darbā un sāk algu vēl pirms cilvēks ir savas pirmās lielās lietas uztaisījis. Dažiem ir brīvs laiks, lai mācītos taisīt paši kaut kādas lietas savam priekam, un bez pasūtījumiem eksperimentēt "pamēģināšu uztaisīt lapu sev ar forumu un viesu grāmatu un galeriju". Taisot advancētākas utilītas, spēlējoties ar Win32 API (baigi interesantā tēma un spēcīga manta malvārēm ) un veidojot implementācijas zināmām lietām (multikāstam, piemēram). Taisot IRC botus. Taisot klonus kādam redzētam saitam, piemēram, draugiem. Taisot automatizācijas kādam tāskam - nu kaut vai online spēlītēm "čītus". Ir milzums veidu, kur var praktizēties, nestājoties darbā. Iedod cilvēkam rokās āmuru, un viņš visapkārt ieraudzīs ļoti daudz iesitamu naglu 4 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Janvāris 18, 2013 Share Janvāris 18, 2013 Tak augstskola negarantē nekādus ienākumus un pieredze ir jānopelna. Diploms ir papildus bonuss tālākai izaugsmei. Jebkur pasaulē, lai saņemtu normālu algu, ir smagi jāstrādā sākot no apakšas, vai ar maģistra grādu jālasa Īrijā sēnes. Lai saņemtu tagadējo normālo programmētāja algu, bija daudz daudz daudz daudz naktis jāsēž ārpus darba laika, naktīs. Paralēli studijām, pa vidu kodēju dažādas lietas, eksperimentēju, lasīju. Manā laikā internets bija liela ekstra un pieejama neierobežotā daudzumā tikai noteiktos iestādījumos. Tagad nets ar informāciju ir pat mobilajā telefonā, kur var izzināt jebko. Tad rodas jautājums, vai kaut kas tagad ir mainījies un no zila gaisa var nokrist programmētājs, kas visu zinās un pratīs kodēt? Vēl jāpiemin, ka pašmācība laba lieta, bet strādāt komandā, gūt pieredzi lielos projektos var strādājot IT firmās. Ir nācies saskarties ar PHP un CSS frīlanceriem, kas vispār nesaprot weblapu kopumā un jebkurš solis pa kreisi ir auzas. Diemžēl tādiem nevar maksāt vairāk pa 300 Ls. Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Janvāris 18, 2013 Share Janvāris 18, 2013 (labots) geee... usver, interesants salīdzinājums par to āmuru A man tagad jauns hobijs top… Kas zina, varbūt kādreiz noderēs darbā. Sūdi tādi, ka tajā jomā lielu daļu pieredzes/zināšanu nevar dabūt ne kaut kādās skolās, nedz arī darbā - būtībā *viss* (izņemot kaut kādu trulu koda rakstīšanu vai fizikas pamatzināšanas) ir apgūstams pašmācībā. Nēnu sāk parādīties kaut kādas pāris darba vietas, kas kaut ko dara tajā virzienā (vismaz ir dzirdēts par tādiem nelieliem cilvēku grupējumiem), bet nav daudz tādu. Vot kad kaut kam *tādam* uzduras (t.i., pats sāk interesēties un darboties), tad izpratne par jēdzienu "pieredze" vēl vairāk sašķobās - "darba pieredze" kļūst vēl mazsvarīgāka, savukārt "dzīves pieredze" (vai kā nu to nosaukt) - … Nu paši sapratāt. ai, mazliet filozofisks laikam noskaņojums pēc sasodīti neveiksmīgas dienas. Labots Janvāris 18, 2013 - binary Link to comment Share on other sites More sharing options...
Čakls Janvāris 18, 2013 Share Janvāris 18, 2013 (labots) Čakls: pieredze ir tas, ko tu iegūsti, mājās programmējot lietas, par kurām tev algu nemaksā un darba līgumu neslēdz. Aiz tīri sportiskas intereses. Kā augstskolas darbu, ko tev neviens netraucē uztaisīt galvastiesu pārāku nekā citiem. Kā nodarbi vakaros, paralēli pamatdarbam vai mācībām. Darba pieredze ir tas, kas parādās VSAA - kur tu esi X gadus strādājis vai vismaz ārpus VSAA redzesloka haltūras regulāri taisījis par naudu. Nu, tas, principā, bija skaidrs . Man, godīgi sakot, bija interesanti dzirdēt kā jūs salīdzinātu "mājas pieredzi" ar "darba pieredzi". Nu, piemēram, savam projektam cilvēks ļoti ātri kļūst apmierināts ar rezultātu, savukārt darbā priekšniekam un/vai klientam uztaisīts darbs var nepatikt. Tātad, mājas pieredze - bezjēdzīgs sūds, bet darba pieredze - super imba. Nu, kaut kas tamlīdzīgs (pārspīlējot, protams) Labots Janvāris 18, 2013 - Čakls Link to comment Share on other sites More sharing options...
asaris555 Janvāris 18, 2013 Share Janvāris 18, 2013 Čakls, var sanākt arī otrādāk Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Janvāris 18, 2013 Share Janvāris 18, 2013 Čakls: godīgi sakot, mājās taisītās lietas un darbā taisītās lietas nemaz nav TIK atšķirīgas. Ja ir normāla analīze iesākumā un paturēta iespēja paplašināt sistēmu ( nevis sahārdkodēt visu ), tad jau tikai kādu laiku aizņem pietūnēt lietu, ja klients paprasa papildus kaut ko. Taisi tik kā pašam liekas forši un viss būs labi. Algotajā darbā atkal ir tā, ka ļoti daudz laika aiziet koordinējoties un visādos blabla, nevis tieši taisot. Un bieži vien sanāk izmantot freimvorku tādu, kāds nu ir sistēmā, nevis kādu gribētos, it sevišķi uzturamajām legacy sistēmām. Piemēram, pirms 7 gadiem ar patvaļīgu, megaeksotisku un meganepazīstamu freimvorku uztaisīta sistēma - šodien 10x vairāk laika aiziet jaunu fīču pievienošanai nekā ar labu, modernu freimvorku (par tiem laikiem es NEpārspīlēju). Kamēr mājās tu varētu mierīgu sirdi koncentrēties uz darāmo un žigli realizēt prasības, nevis izšķiest enerģiju, uzturot sarūsējušu, grūti remontējamu 1965. gada CCCP ražojuma kombainu, jo tas, lūk, ir klienta kapitālieguldījums, ko klients negrib tā vienkārši atmest un ko būtu padārgi nomainīt uz modernu. "Korporatīvās izstrādes" ēnas puses. Tā var arī nosist X gadus, tēlaini izsakoties, remontējot vecus kombainus - pieredze, kas vairs nekad nebūs vajadzīga. Bet arī - darba pieredze. Plus vēl tas, ka ja tu taisi kaut ko mājās, tad tu līdz kaulam to visu arī saproti. Okei, varbūt nonāc pie secinājuma, ka to pašu varēja uztaisīt ar kādu citu freimvorku, bet tu visu saproti. Aizsietām acīm vari pateikt, kurā brīdī kas tieši notiek sistēmā un kur ir "pudeles kakli" un kā to pielāgot tiem vai citiem apstākļiem. Darbā savukārt bieži vien ir tā, ka piesēdina pie sistēmas, par kuru nezini, kā tieši apakšā tas uztaisīts, un nekad arī neuzzini - mēneši aiziet, realizējot biznesa loģiku, tad sēdies pie nākamās sistēmas, realizēt biznesa loģiku citā projektā. Tas arī tāds mīnuss "darba pieredzei", salīdzinājumā ar "savu pieredzi". Link to comment Share on other sites More sharing options...
Čakls Janvāris 19, 2013 Share Janvāris 19, 2013 (labots) usver, Liels paldies ! Ļoti interesantas domas un salīdzinājumi. Čakls, var sanākt arī otrādāk Man to bija grūti iedomāties, jo es strādāju citā jomā (taisu taustamās detaļas, nevis kodu)... bet, tā padomājot, to, ko saka uzsver, var piemērot arī manai nozarei. Labots Janvāris 19, 2013 - Čakls Link to comment Share on other sites More sharing options...
MarisO Janvāris 19, 2013 Share Janvāris 19, 2013 (labots) Pēc LU beigšanas es strādāju par 50 USD Toreiz vispār bija liela veiksme, ja izdevās atrast atbilstošu darbu (ne kādā kafejnīcā / par apkopēju). Kādi 30 cilvēki pieteicās uz dažām 50$ vakancēm. Viens laikam bija bomzis, jo viņam pat normālas drēbes nebija. Tad visiem lika kodēt vairākas dienas iekš LINC. Visiem pat dators netika, jo to bija kādi 10. Tikai daži spēja kautko uzprogrammēt un tika pieņemti darbā. Es arī biju to vidū (tas bija brīnums) un tad es sāku tur strādāt (ne LINC, bet javā). Tiesa gan, darba līgumu tur nedeva (visu algu maksāja aploksnē). Es tagad esmu pārvācies uz UK, šeit nav tādu problēmu atrast normālu darbu. Labots Janvāris 19, 2013 - MarisO Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Janvāris 19, 2013 Share Janvāris 19, 2013 MarisO, cik vēl gadus šo savu "veiksmes stāstu" sludināsi? Pats vainīgs, ka gāji uz tādu firmu pa 50$ vergot un studiju laikā pirkstu nepakustināji, lai kaut ko iemācītos vai papraktizētos. Tā nav pieredze, ko citiem dot par labu piemēru. Tagad iespējas ir čupām pat tepat Latvijā, ja vien galva ir uz pleciem un mūža sapnis nav veģitēt urbinot dibenu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
MarisO Janvāris 19, 2013 Share Janvāris 19, 2013 studiju laikā pirkstu nepakustināji, lai kaut ko iemācītos vai papraktizētos. studiju laikā es ļoti daudz praktizējos un mācījos, man iedeva diplomu "ar izcilību" Link to comment Share on other sites More sharing options...
itanium Janvāris 19, 2013 Share Janvāris 19, 2013 Es jau gaidīju šo MEGA stāstu... 4 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Čakls Janvāris 19, 2013 Share Janvāris 19, 2013 (labots) MarisO, Vecums nav uzrādīts A kurā gadā tādas briesmas notika ? Nu, es par 50 USD algu. Labots Janvāris 19, 2013 - Čakls Link to comment Share on other sites More sharing options...
VIL Janvāris 19, 2013 Share Janvāris 19, 2013 A kurā gadā tādas briesmas notika ? Nu, es par 50 USD algu. 90-to gadu pašā sākumā, kad vēl bija rubļi, daži kantori varēja maksāt algu dolāros. Līdz ar lata ieviešanu algas Latvijā maksāja latos. Tā kā tas varēja būt kāds 1991.-1992. gads. 50USD tolaik bija baisa nauda. Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Janvāris 19, 2013 Share Janvāris 19, 2013 tad es sāku tur strādāt (ne LINC, bet javā) Java was originally developed (..) and released in 1995 as a core component of Sun Microsystems' Java platform. paprasiet gūglei "site:boot.lv Mariso 50$" un redzēsiet sīkākas detaļas. Varbūt pie BUJ šitais stāsts jāieliek, ja tiek apžļembāts vietā un nevietā jau gadiem ilgi? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Janvāris 19, 2013 Share Janvāris 19, 2013 (labots) Ko var zīlēt, runa iet par BTG 2001. gadā, kas ir tālu no pieminētiem 90-iem. Spriežot pēc atsauksmēm, darbības stilu joprojām nav mainījuši un ir vieta, kur labiem programmistiem iet ar lielu līkumu. Es arī tajā laikā vergoju citā vietā pa 50Ls mēnesī par tekstu pārrakstītāju 4h dienā, ar vidusskolas diplomu un gandrīz bez jebkādas darba pieredzes. Guvu mācību, apgreidojos, iemācījos daudz ko un pēc 5 gadiem pelnīju daudz vairāk, lai vairāk nekad nevergotu pa grašiem. Ko dod izcilība mācībās, ja atrod vislielāko ūķi un tad atlikušo mūžu raud par sačakarēto programmētāja karjeru Labots Janvāris 19, 2013 - Skrandainais 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Janvāris 19, 2013 Share Janvāris 19, 2013 (labots) Kolēģi ir strādājuši par minimālo 2009. gadā. Ar 3 gadu pieredzi tai kantorī algotā darbā. Jo ļauj sev kāpt uz galvas, un darba devējs to izmanto - sak`, no tevis labuma īsti nav, bet par minimālo vari strādāt. Kurš no abiem iegūst? Kurš no abiem zaudē? Kurš spiež programmētāju strādāt par tādu algu? Pašam alga ir mainījusies pat par 200Ls, aizejot uz interviju blakus kantorī vai vairākos, secinot, ka visur ir ar mieru no rītdienas maksāt ievērojami vairāk un informējot par to savu darba devēju. Ne vienreiz vien. Ja es nebūtu interesējies, tad ko es varētu vainot par savu algas apmēru? Un Latvijā ~2001. nebija viens uzņēmums vien. Tieto/Konts, Nexum, DPA, DIVI, utt utjpr. Kaut kas man liek domāt, ka kāds vispār pat nav apsvēris iespēju painteresēties, vai blakus kantorī gadījumā nepiedāvātu 5..10x vairāk kā tajā uzmetēju kantorī. Kāpēc par to ne pušplēsta vārda neskan sūdzībās par "nepateicīgo Latviju"? Labots Janvāris 19, 2013 - usver 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
VIL Janvāris 19, 2013 Share Janvāris 19, 2013 Gribi teikt, ka Latvijā bija tāds kantoris BTG, kas principiāli meklēja dolārus, lai varētu katram cilvēkam reizi mēnesī samaksāt 50 dolāru banknoti? Link to comment Share on other sites More sharing options...
MarisO Janvāris 19, 2013 Share Janvāris 19, 2013 50 dolāru banknoti nē, tie tika pārkonvertēti uz latiem un ielikti aploksnē kurā gadā tādas briesmas 2001. gadā. Īstās briesmas bija tiem, kurus sūtīja uz ārzemēm (ASV un UK), kur visi dzīvoja ļoti bēdīgos apstākļos un strādāja vismaz 80h nedēļā. Viens tur nomira, itkā ar sirdi. Domājams, ka no pārpūles. Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Janvāris 20, 2013 Share Janvāris 20, 2013 (labots) koda vergi. Atņem pases, uzkar kaklā numuru, sadzen vienā koda fermā un aiziet - kapā no šejienes līdz vakaram. Apkārt ugunsmūris ar dzeloņstieplēm, nepaklausīgos par biedinājumu citiem uz 24 stundām ieliek karcerī, kur pieejams tikai 486. dators (bez koprocesora) un iezvanpieeja .. kurus sūtīja uz ārzemēm (ASV un UK), Kuram vieta verdzībai, kuram - laimes zeme, uz kurieni aizmukt .. izskatās, ka neatkarīgi no valsts katrs pats ir savas (ne)laimes kalējs un (ne)normālu darba devēju darbinieks. Labots Janvāris 20, 2013 - usver 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
MarisO Janvāris 20, 2013 Share Janvāris 20, 2013 kaklā numuru nekāra, bet viņiem bija web lapa ar darbinieku bildēm un numuriem Link to comment Share on other sites More sharing options...
Čakls Janvāris 20, 2013 Share Janvāris 20, 2013 Labi, pa tēmu: mans klasesbiedrs stradā (programmētājs) Latvijā, alga stipri pāri 1k... pat tuvāk 2k latu. Uz ārzemēm, skaidrā lieta, pat netaisās. Pašam alga ir mainījusies pat par 200Ls, aizejot uz interviju blakus kantorī vai vairākos, secinot, ka visur ir ar mieru no rītdienas maksāt ievērojami vairāk un informējot par to savu darba devēju. Vot ! Mums darbā notiek tieši tāpat ! Atrast alternatīvu - ir vienīgais veids, kā palielināt sev algu paprasiet gūglei "site:boot.lv Mariso 50$" un redzēsiet sīkākas detaļas. Google tikai divus linkus dod. Link to comment Share on other sites More sharing options...
tr4nkv Janvāris 21, 2013 Share Janvāris 21, 2013 No tā ko redzu sev apkārt, diapazons varētu būt 200-400 ls atkarībā no zināšanām un kantora. P.S neesmu aktīvs foruma lasītājs/rakstītājs, bet nu MarisO ar savu depresīvo stāstu ir piegriezies pat man Nez, mans radinieks 2000 gadu sākumā strādāja kādā kantorī par programmētāju un pelnīja ~160 LS (neatceros precīzu ciparu) bez augstākās izglītības. Bet nu MarisO ir leģenda, neko darīt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
0xDEAD BEEF Janvāris 22, 2013 Share Janvāris 22, 2013 (labots) Hi, 2001. gadā man bija 17(varbūt 18). Tiko biju pabeidzis vidusskolu. Strādāju progmeistarā par pasniedzēju. 2Ls/h. Pēc kāda gada pārvācos uz Bluecoat. 300Ls mēnesī. Kādī 50$? WTF? 50$ tajā laikā varēja nopelnīt 10h strādājot uz rentacoder.com pasūtījuma darbiņus paralēli. Runājot par programmētāju iesācēju algām - Accenture šāda iesācēja 1-2 kursa studenta (principā tam nav nozīme, kura kursa, svarīgi pieredze) karjeras līmenis būs Trainee vai Intern, kuram ~3 mēnešu laikā būtu jāpārtop par Programmeru. Programmera alga ir 300-400Ls. Varbūt kādā projektā ar specifiskiem skiliem (kuru topika autoram nav) vairāk. Tas nav daudz, bet tad atkal, programētāji ar augstāku līmeni (Senior Programmer, Analyst programmer) saņem 2, 3, 4x vairāk, bet viņu produktivitāte ir 4, 6, 8x lielāka (un vairāk). Galu galā - maksā par to, ko spēj izdarīt (arī atkarīgs no motivācijas un personīgajām īpašībām). Tagad, btw, Accenture organizē bezmaksas bootcampu studentiem (riga.bootcamp@accenture.com), ļoti laba perspektīva. Pasniedzēji tiešām ir top-level (tas nav universitātes BS ar borland pascal). Pēc tam labas izredzes tikt strādāt Accenture. Var paveikties kādā specifiskākā firmā atrast labāk apmaksātu darbu, bet tam parasti ir zināmi mīnusi: - neskaidras karjeras izaugsmes iespējas - specifiski skilli, kuriem grūti atrast darba piedāvājumus (piemēram, 1c) - jocīga darba organizācija (iekšējā virtuve, kompānijas kultūra) EDIT: lai arī man 2001. bija tikai v-sk izglītība un es jau saņēmu 300Ls, nevajag sevi salīdzināt ar mani, unless neprogramēji jau aizrautīgi sarežģītu šitu kopš 10 gadu vecuma. Beefs EDIT2: btw, veiksmīga intervija un prasmes tajā var ieteikmēt algu par +- 25%. Ir cilvēki, kas speciāli sagatavo intervijām (arī IT sfērā). Man ir pazīstama meitene, varu ieteikt (not-for-free-protams )... tb - ieteikt par free, bet viņa nestrādā par free. EDIT3: imho labāk tēmēt uz C#, Java, Axapta, SAP developeri, nevis C++/C/HTML/CSS/PHP. Iemesls - tuvāk biznesam, perspektīvāk karjerai. Labots Janvāris 23, 2013 - 0xDEAD BEEF 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!