Jump to content

skandas JBL ES90


alusbundza
 Share

Recommended Posts

alusbundža, pastiprinātājs "NEDOD ĀRĀ OMUS", pastiprintājam ir noteikta minimālā pretestība, ar kādu viņu drīkst slogot, ja slodze pa lielu (lasām - pretestība par mazu), tad ir liels risks, ka var iestāties vecais draugs Kirdiks

Link to comment
Share on other sites

  • Replies 208
  • Created
  • Last Reply

Top Posters In This Topic

  • ivo

    19

  • kevins

    33

  • alusbundza

    37

  • Luke

    22

Top Posters In This Topic

Posted Images

NeticuNevienam
taas nu gan ivo ir mulkjiibas. tad vismaz var izshkjirt, ka tajaa rokaa ir dazhaadas gjitaaras, nevis viss vienaa putraa. [ tipiska atshkjiriiba piem starp leetu 2 joslu un korektu 3 joslu ]

Tipiskā atsķirība? Un kāda būtu "tipiskā" atšķirība starp lētu 3 joslu un korektu 3 joslu skanejumu? (vai lētu 3 joslu un korektu [ausis asiņo dzirdot šo vardu, kad runa ir par skanējumu - jo tā ir individuāla lieta katram klausītājam] 2 joslu skanējjumu? Kā Tu KOREKTI vari salīdzināt 2 joslu un 3 joslu skanējumu vispār??

Labots - InFanTīlis
Link to comment
Share on other sites

alusbundza
alusbundža, pastiprinātājs "NEDOD ĀRĀ OMUS", pastiprintājam ir noteikta minimālā pretestība, ar kādu viņu drīkst slogot, ja slodze pa lielu (lasām - pretestība par mazu), tad ir liels risks, ka var iestāties vecais draugs Kirdiks
pareizi Ivo, es tikai gribēju pateikt tiem ,kas vispār neko nesaprot šajā lietā vienkāršā valodā
Link to comment
Share on other sites

audio_spoks

Piemetīšu savus piecus kapīķus vietējam tesiņa. Principā jau gan tā ir aksioma, ka mazas akustikas/mazas problēmas, lielas akustikas/lielas problēmas. Turklāt, lai normāli izvietotu lielas grīdinieces, var nākties ne tikai mēbeles stumdīt, bet arī sienas graut un grīdas mainīt. Un par to krieviski dēvēto telpisko vai aptverošo skaņu ir tā, ka pamatā visu štrumi un vokāls atrodas vidējā diapazonā. Savukārt par lokalizāciju un telpisko izvietojumu atbild augšas. Vienīgais ko piedod basi ir sava veida "gaļa" un "fundaments" Protams ir jau tādas blices kā Yello, kuriem ir tie dabā neesošie, hipertrofētie basi. Bet tad jau labāk divas labas plauktinieces un labu aktīvo subiķi. Un laime pilnībā. Te jau viens pieminēja Rīgā nopērkamo Velodyne subi. Ja piepirkt to klāt pie plaukta akustikām un kārtīgi salikt visu, skanēs labāk kā tādas pašas cenas grīdenieces. Bet nu katram jau savs. Katrā gadījumā fakts paliek fakts, ka plaukta akustikas par teiksim Ls 300 skanēs vismaz par kārtu labāk kā grīdenieces par Ls 300.

Link to comment
Share on other sites

...

Infantiils, iespeejams ka neesam liidz galam sapratushies. Man ir vienalga, un es saprotu, ka hifi pasaulee taa ir pienjemts, ka katrs klausaas to ko veelas, ne par to staasts. Arii par skaljrunju izveeli akustikaas runa neiet. Vieni augshaas klausaas polimeerus, citi titaanus, citi izodinamikjus...

Kas attiecas uz Ivo gadiijumu, par korekto atskanjoshanu es jau manupraat izskaidroju. Man taa liekas, ka tas nav normaali, ka viss skan vienaadi putraa. Es piekriitu ka ir cilveeki, kam patiik vienaa konkreetaa gadiijumaa kaa skan gjitaara [ uz taadas akustikas ] , bet manupraat tas nav korekti. Vai tas ir normaali ka visas gjitaaras skan vienaadi taapeec ka viens ZF murmulis ir leens augsheejos vidos un piikstulis ir kropliigs zemajaas augshaas ????

Es vairaak par tehnologjisko procesu izstraadee/ filtru buuvi. Redz, ir kaudze kompaaniju leetajaa, videejaa galaa, kas sleepj sliktu skaljrunju izveeli ar nekorektiem pasiiviem filtriem [ piem tie korekti nesummeejas, taisot putru un izpluudushu skaneejumu gan krosa joslaa, gan oktaavu zem/ virs taa, vai krosa joslaa pie 3k ] , gan vienkārši nekorektiem pasiiviem filtriem pat pie normaalu skaljrunju izveeles [ piem tipisks piemeers ar viena biedra Cervin vegu, kur zemais gals bija leens ] . Nu nez .....

leetaa segmenta akustikaam vispaar manupraat neviena akustika meeriijumus nav redzeejusi, nominaalus samet kalkulatoraa un taisa tik .....

Labots - kevins
Link to comment
Share on other sites

Jā, bet kā Tu to nelaimīgo subiķi normāli pieslēgsi stereo pastiprinātājam? Nē, nu var jau speciāli taisīt suba izeju utt. Var vilkt vadus no akustikas uz subi un tad uz past., bet tā var iedzīvoties garos vados, kas atkal nav labi.

Link to comment
Share on other sites

Konstatators

Ivō

 

Nesapratu īsti, tu ir no tiem, kas dzird garus vadus? Dzird, ka uz vienu kanālu par 2 metri garāks vads kā uz otru vai uz mirstīgu cilvēku sistēmas spēj atšķirt akūnos superpizduper bezskābekļa opc cop fsc hvz vadus no standarta akustiskā vada par 50-80 kapeikām metrā?

Labots - Lemberghini
Link to comment
Share on other sites

alusbundza

audio-spoks, pēc manām domām plauktinieces der tikai mazās telpās (līdz 20m2) , ja telpa ir lielāka, tad tikai grīdenieces

Link to comment
Share on other sites

Nē protams. Bet man nepatīk čakars

Link to comment
Share on other sites

tumbām nekad nevar būt mazāki omi ko var dot ārā pastiprinātājs, var slēkt klāt ja tu negriezīzi uz pilnu klapi, bet parasti tā nenotiek, jo štīmē vienmēr griežam līdz kroplim un tad pastūzim čabaš

 

3gadu laikā nekas nav noticis un domāju arī nekas nenotiks :crazy:

Link to comment
Share on other sites

Nu par tiem vadiem runaajot :D

labaak i neielaidishos shaja sarunaa..biju tik stulbs,ka nogriezu pastuza originalo elektribas vadu ar skerem:Dviileju caurumu kopaa ar draudzeni,lai iemontetu ligzdu:)beigaas uztaisiju.un pameginaju..viilies nu nepavisam nebiju..vadu uz testu panemu (cena 100ls).

Bija atshkiriba..aptuveni pa 20% uzlabojas skanejums tieshi pie zema/videja skaluma.loti forshi.:)

un runajot par sabvuferi stereosistema.tas ir kompliceti-jaa.bet var.un efekts IR.man vis smuki saslegts.uz a izejas stav 2x2,1 m vadi uz tumbam.un b izejaa vadi staav uz sabi.pastuzim ieslegt s rezhims a+b.un prieki var saakties.griezham smago skaluma pogu un visa sisteema(sabis un tumbas) skan kopaa.loti uzmanigi sabvufers pirms tam jaapieregule,tacu vins sanem tieshi taadu pashu impulsu kaa tumbas.

 

Link to comment
Share on other sites

alusbundza

duksis, tad jau labi, tu korekti klausies mūziku, bet man tas nav pieņemami, jo bieži uzgriežu uz maximālo, katru piekdienas vakaru, man ir tāds princips - ja ir tesiens tad ir, ja nav tad vispār neklausos

Link to comment
Share on other sites

vinjsh klusu klausaas. skalji klausoties, tur jaabuut ir auzaam, tur nav variantu. milziigs thd, DF nekaads ..... nu ....slikti tur viss buus

Link to comment
Share on other sites

alusbundza

andys22, Bija atshkiriba..aptuveni pa 20% ,kā tu to varēji izmērīt?

Labots - alusbundža
Link to comment
Share on other sites

tur nekas nav jaameera. piesledz, un dzird, ka kautkas skanjaa atnaak valjaa , kautkaa taa .... taas vienkārši asociacijas cilveekam. man arii dazhreiz taadas uznaak

Link to comment
Share on other sites

b izejaa vadi staav uz sabi.pastuzim ieslegt s rezhims a+b

Nu, ja tumbas 8 Om un subis ar, tad var.

Link to comment
Share on other sites

Piedaloties divkapeiku mešanā, un nedaudz offtopikojot, esmu novērojis, ka virs 1000LVL par pāri ir diezgan vienalga vai grīdas vai plauktu tumbas. Līdz tam, par kaut kādu skanēšanu varētu runāt plauktiniecēm no 500 uz augšu, grīdai - 800+. Kas gan sevī attiecīgi ietver pilnvērtīgus skaļruņus un filtrus.

 

Ar retiem izņēmumiem, protams.

Labots - DSTr
Link to comment
Share on other sites

Kaspars12
taas vienkārši asociacijas cilveekam. man arii dazhreiz taadas uznaak

 

Es arī piekritīšu, ka domām ir liels spēks, atliek dabūt kaut ko spīdīgāku par iepriekšējo un skanējums būs "labāks", ja to uzlabošanas procesu esi pats darījis, tad efekts vēl lielāks. Ne vienu vien reizi pats to esmu jutis, pēc laika savācies, uztaisi korektāku salīdzinājumu un prāta aptumšošanās pazūd :D Atlika man pieminēt plauktinieces un lapa aizgāja par to, kas labāks. Bet nu uz vienādu budžetu jau pats esmu novērojis, ka ir ar kārtu tas skanējums labāks. Te tika pieminētas lielas telpas, bet man jau liekas, ka tieši tāda kompromisa istaba, ap 15kvm ir tieši laikā, lai iekārtotu jauku mūzikas BAUDĪŠANAS istabu. LIelās telpās notiek diskotēkas :D

Labots - Kaspars12
Link to comment
Share on other sites

nu diezvai 15kvm buus kaads optimaals cipars.manupraat tas stingri atkariigs no izstarotaaju izmeeriem. a par iegrieshanu alusbundzam gan var piekrist :) man arii patiik biku iegriezt. ja klausaas ,tad klausaas :)

kas attiecas uz plauktu akustikaam---> jaadomaa, ka Dstr nosauktajaa cenu diapazonaa visaam jaabuut korekti speeleet vismaz no 60-70hz, savaadaak tomeer buus skanjdarbi, kuros dazhaadi zemaako oktaavu bundzinju stereoefekti vareetu pazust deelj 1 suba centraa [ teoreetiski jau , ja instrumentam buus augstaakas harmonikas, to taapat buutu jaavar lokalizeet caur plaukta akustikaam ]

Labots - kevins
Link to comment
Share on other sites

alusbundza
atliek dabūt kaut ko spīdīgāku par iepriekšējo un skanējums būs "labāks",
nu tu gan visiem nositi garīgo
Link to comment
Share on other sites

teoreetiski, sava taisniiba vinjam ir. bet ir arii lietas, kas ir dzirdamas, un arii dzirdeetas, un kuras noliegt nav nekaadas jeegas/ vajadziibas. Ir tiem vadiem pienesums .....vienalga, ir vinji spiidiigi vai nee

Link to comment
Share on other sites

Ivo.

Vai tad subim ari ir jaanem veraa pretestiba?es runaju par aktivo sabvuferu. a+b rezhimaa stereo pastuzis vienkarshi dod impulsu sabim un viss.sabvufers pats sevi darbina ar iebuveto pastuzi..

Link to comment
Share on other sites

Konstatators

Es saprotu un piekrītu, ka vadiem ir nozīme. Liela nozīme ir signāla vadiem, pie attiecīga cenu līneņa varbūt arī tumbu vadiem, bet kad standarta Hi-Fi sistēmu īpašnieki sāk parrunēt par barošanas vadu ietekmi uz skanējumu, es aiz smiekliem palienu zem galda... (rēc) (ņirdz) :D

 

Padomā, nomainot vienu sūda pusotra metru garu posmu no sienas līdz pastūzim skanējums uzlabojas par 20%. (Jā, jā ir tāds mistisks kvaitātes mērītājs ar skalu iedalītu procentos) Ja izkaļam nah visu dzīvokļa elektrības vadu sistēmu un iemontējam sienā "labo" vadiņu, uzlabojums jau 29%, ja aizrokasmies līdz pilsētas apakšstacijai - 40%. Rokam tālāk, ķeramies pie augstsprieguma līnijas un ja vēl beigās pārlodējam šo to Pļaviņu HESā, rezultātā skaņas uzlabojums 95%!

 

Nafig Wilson Audio Alexandria par 200 štukām, pamaini vadiņu un klausies Hi-Endu uz pārsimt latiem...

 

:mrgreen:

Labots - Lemberghini
Link to comment
Share on other sites

alusbundza
Padomā, nomainot vienu sūda pusotra metru garu posmu no sienas līdz pastūzim skanējums uzlabojas par 20%. (Jā, jā ir tāds mistisks kvaitātes mērītājs ar skalu iedalītu procentos) Ja izkaļam nah visu dzīvokļa elektrības vadu sistēmu un iemontējam sienā "labo" vadiņu, uzlabojums jau 29%, ja aizrokasmies līdz pilsētas apakšstacijai - 40%. Rokam tālāk, ķeramies pie augstsprieguma līnijas un ja vēl beigās pārlodējam šo to Pļaviņu HESā, rezultātā skaņas uzlabojums 95%!
par šo tekstu es smējos 10 minūtes
Link to comment
Share on other sites

Jāņem pastiprinātājs ar atsevišķu priekšpastiprinātāja izeju, vai kombinācija pre/power, tad ar subi var izrīkoties visādi.

 

Es saprotu un piekrītu, ka vadiem ir nozīme. Liela nozīme ir signāla vadiem, pie attiecīga cenu līneņa varbūt arī tumbu vadiem, bet kad sāk par barošanas vadu ietekmi uz skanējumu runāt, es aiz smiekliem palienu zem galda... (rēc) (ņirdz)

 

Ar ko signāla vadi ir izpelnījušies tik lielu cieņu?

Link to comment
Share on other sites

Konstatators

A kā uzvedas signāla vads ar sūdīgu ekrānu tuvu pie barošanas vadiem un vēl tonnas citu vadu, kas parasti mētājas aiz aparātiem? Vai ja tie paši RCA ir uztaisīti parāk gari + sūdīgi + blakus 230V?

Link to comment
Share on other sites

Vads ar sūdīgu ekrānu vienkārši nav normāls vads, kur tādus vispār var dabūt?

Un ko nozīmē pārāk garš? Ir izmantots 10m, nekādu dzirdamu problēmu.

Link to comment
Share on other sites

Konstatators
Liela nozīme ir signāla vadiem,

 

A es kaut kur definēju, kas uzskatāms par normālu? :mrgreen: Es tik teicu, ka ir liela nozīme, daudz lielāka (pat krimināla) salīdzinājumā ar to varbūtēji niecīgo šķirbu skaņā starp parastu celtniecības bodē nopērkamu vadu ar 2mm šķērsgriezumu un krutajiem opc poc cop bezskābekļa vadiem palaistiem uz tumbām (iespējams, ka arī tiem var just šķirbu, bet cik kruta/dārga tehnika tur vajadzīga grūši pateikt, bet nu tāds pārsimt LS hi-fi noteikti ne)

 

A par garumu kaut kas bija gan, nepateikšu cik bija tas teorētiskais redline, desmit metri jau ne, bet ja iet jau otrais desmits (mazums), tad iespējams, ka kaut kas nebūs labi, protams, atkal, ja izmanto pirksta resnuma n ekranu vadu par n Ls metrā, tad mož i po.

 

Vispār es offtopiku no savas puses par vadiem - off (labots, laikam nē), paldies par uzmanību :sarkasms:

Labots - Lemberghini
Link to comment
Share on other sites

Pilnīgi noteikti negribas sākt vadu karus, bet ja it kā saprātīgs cilvēks par kaut ko ieņirdz, tad ir mazliet dīvaini. Pilnīgi iespējams, ka strāvas vadam nav nekādas nozīmes. Arī tad, ja, piemēram, viens ir 0.75mm2 un otrs 1.5mm2 ? Diez vai. Nav tak zināms, kas tur bija pirms tam. Ja cilvēks dzird jūtamu uzlabojumu, tad ir vērts iedziļināties, kas tur atšķīrās, nevis sludināt standartizēto tas nevar būt, tāpēc ka nevar būt.

Link to comment
Share on other sites

Konstatators

Ediots

 

Blind tests? Viņš parakstīsies uz blind testu? Un rezultāts? Varētu pat saderēt...

 

Kā nav zināms? Iepriekš tur bija tāda lieta kā oridžinal vads.

 

Pareiz te Kaspars12 teica, ja vadiņš savām rociņām pusi dienas ķīlēts, nu kā neskanēs labāk? :sarkasms:

Labots - Lemberghini
Link to comment
Share on other sites

Tas, ka pavecs aparāts varētu būt nokomplektēts ar 0.75 vadu (nemaināmu), nav brīnums. Domāju, ka jaudas pastiprinātājam tā varētu būt viena no šaurām vietām.

Labots - ediots
Link to comment
Share on other sites

Konstatators
aptuveni pa 20% uzlabojas skanejums tieshi pie zema/videja skaluma

 

Ja pipars būtu uzrakstījis, ka pie liela skaļuma (lielas patērējamās strāvas), vēl OK, bet pie maza skaļuma? Elektroni nespēj izspraukties caur oriģinālo vadu pie nelielas noslodzes? :>

Link to comment
Share on other sites

Par to tonalitāti plauktiniecēm vai grīdiniecēm; Cik esmu salīdzinājis savus Phonar Volume 2 (grīdinieces) ar Compact 2 (plauktiniecies), kam skaļruņi (domājams arī filtri) tādi paši, tik atšķiras skandas augstums, man tajā laikā arī likās, ka grīdinieces ir tonāli vairāk iekrāsotas par plauktiniecēm. Gribētu dzirdēt Kevina komentāru par šo, paša skaidrojums būtu sekojošs;

To tonālo iekrāsu dod nekas cits kā korpuss. Grīdiniecēm tas korpuss ir uz pusi garāks. Ja plauktinieci un augšpuses un apakšpuses attiecīgi satur skaidene ar atstatumu kādi 40+ cm, grīdiniecēm tas attālums no augšas līdz apakšai ir uz pusi lielāks. Tā kā šāda veida tumbām tiek ekonomēts uz "razporkām", saprotams, ka 90cm gara skaidenes plātne vibrēs vairāk kā nepilnu pusmetru gara skaidenes plātne. Pie tam virsma, kas vibrē arī attiecīgi ir uz pusi lielāka, t.i. uz pusi lielāka vibrējoša virsma skan attiecīgi arī skaļāk kā uz pusi mazāka vibrējoša virsma. Lielākā kastē vūfera Fs arī attiecīgi samazinās vismaz par trešdaļu oktāvas, ja ne par pusoktāvu vai pat visu oktāvu salīdzinājumā ar plauktiniecēm. Tas nozīmē, ka vūfera difuzoram ir lielāks gājiens, attiecīgi, tas arī vairāk drebina tumbas sienas. Arī ar tumbas iekšpusē vismaz budžetniecēm neieraudzīt bitumena padus, voiloka tapsējumu vai mdm skaņu slāpējošo materiālu. Cik esmu redzējis, parasti pretim vūferim ir kāds maziņš gabaliņš porolona. Tas arī ir viss. Tā kā akustiskā enerģija un arī stāvviļņi netiek noslāpēti/pārvērsti siltumā. Tas viss dod tonālo iekrāsu grīdinieces skanējumam. Pieņemu, ja tādai grīdiniecei 1.5cm skaidinieces vietā tiktu izmantots, piemēram, 3cm biezs mdf, saliktas pienācīgi daudz "razporkas", salīmēti bitumena padi, notapsētas ar voiloku, akustiskajām putām etc. kā nākas, tā grīdiniece skanētu uzreiz pa visam savādāk. (nu Kevins noteikti teiks, ka no pārtapsēšanas samazināsies porta labums :D ) Vienkārši ražotājs, ja viņš varēs 10 santīmus ietaupīt uz materiāliem un/vai darbu, viņš to izdarīs. Nemaz nerunājot par to, ka shippings 15kg smagai tumbai maksā daudz lētāk kā 50kg smagai tumbai.. :D

Viena lieta, kas man plauktiniecēm labāk patīk kā grīdiniecēm- vācieši no jebaja labprātāk sūta tās pa pastu kā grīdinieces. :D

Link to comment
Share on other sites

Ja pipars būtu uzrakstījis, ka pie liela skaļuma (lielas patērējamās strāvas), vēl OK, bet pie maza skaļuma? Elektroni nespēj izspraukties caur oriģinālo vadu pie nelielas noslodzes? :>

 

Var jau būt. Grūti noticēt, ka būtisks uzlabojums parādās no nekā. Lai gan, cik novērots ar sevi, lēts un efektīvs skanējuma uzlabotājs ir glāze vīna vai pudele alus, atkarībā no gadalaika.

 

Jā, pilnīgi iespējams, ja grīdinieču korpusus taisītu nopietnākus, tad starpība vairs nebūtu tika statīvu cena.

Labots - ediots
Link to comment
Share on other sites

nezinu gan Luke, vai korpuss. Jaa, vareetu buut staavviljnji, bet muusdienu akustikaas, ar muusdienu materiaaliem ..... Es driizaak teiktu, ka paaraak plashss spektrs atstarojas no griidas un tpc ir kraasojums. Paceljot kastes augshaa, tev jau samazinaas atstarojumi jau tuvajaa laukaa.... manupraat, tur buus tas aspekts ....

Link to comment
Share on other sites

Grūti pateikt, Kevin- manis minētajā piemērā iet runa par divjosliniecēm, kur izstarotāji faktiski atrodas līdzīgā, ja ne vienādā augstumā. Nu ok, grīdiniecei fāzgriezēja ports zemāk..

Link to comment
Share on other sites

luke. nu tu padomaa. ja tas viss staav uz griidas , kaads ir attaalums liidz griidai , un kaads tur sanaak viljnja garums ?

Link to comment
Share on other sites

Ivo. Vai tad subim ari ir jaanem veraa pretestiba?es runaju par aktivo sabvuferu. a+b rezhimaa stereo pastuzis vienkarshi dod impulsu sabim un viss.sabvufers pats sevi darbina ar iebuveto pastuzi

Nu es biju domājis, ja slēdz kā pasīvo. Kā aktīvo nekad nebija ienācis prātā, ka var pieslēgt no akustiku izejas. Cik tas vispār korekti?

Link to comment
Share on other sites

alusbundza
Kā aktīvo nekad nebija ienācis prātā, ka var pieslēgt no akustiku izejas.
, šo es arī nesaprotu, izskaidrojiet
Link to comment
Share on other sites

audio_spoks

Apskatāmies bildīti šajā lapā http://www.hometheaterhifi.com/volume_11_1/velodyne-spl-800-1000-1200-subwoofers-2-2004.html drusku zemāk, un paskaidrojam, kas tad nav saprotams? Ikvienam normālam aktīvajam subim var iedot iekšā kā līnijas signālu, tā arī to kas no pastiprinātāja. Subis pats atfiltrēs nost lieko un viss notiks. Zēni teoriju vajag lasīt, un vēlams daudz. Citādi sanāk tikai, ka labai skaņai vajag lai var ietopīt grīdā un pudeli šņabja (kā te kāda bija ar skaņas uzlabošanu). Šeku te ir ko palasīt, nu tā aiz gara laika http://rel.net/support/rel-connectivity/ un te arī vēl http://rel.net/support/rel-set-up/

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share


×
×
  • Izveidot jaunu...