Kā veikt DVAvi kodēšanu uz DVD formātu

[Hitchcock]

Vēlme: Sava ceļojuma (1. capturēts no digitālās videokameras; 2. iespējams, ka veikta kaut kāda video rediģēšana) ierakstīšana DVD matricā, lai varētu atskaņot uz stacionāra DVD player.

 

Nepieciešams: Canopus Pro Coder 2, DVAvi fails, dators.

 

Canopus Pro Coder 2

Atveras logs. Kreisajā pusē trīs pogas (Source, Target, Convert).

 

1. Izvēlamies pogu "Source";

 

-) Spiežam "Add". Cietajā diskā atrodam iepriekšsagatavoto DVavi failu. Spiežam "Open";

 

-) Vienīgais, ko varētu mainīt - "Aspect ratio". Standartā (default) nāk 4:3. Nepieciešams nomainīt uz 16:9, ja video ir filmēts šādā pat platuma/augstuma attiecībā. Parastām kamerām šādas iespējas nav. Parasti 4:3.

 

2. Izvēlamies pogu "Target";

 

a) -) Spiežam "Add". Zem sadaļas CD/DVD->DVD izvēlamies vajadzīgo. Atkarīgs no videokameras. Ja kamera pirkta Eiropā, Austrālijā vai Āzijā, tad liela iespēja, ka būs PAL. Ja ASV, Kanādā vai Japānā, tad NTSC. Šajā gadījumā izvēlēšos MPEG2-DVD-PAL (Mastering Quality). Kāpēc mastering quality? (lasīt zemāk);

 

-) "Base Name". Iespēja piešķirt galafailam (fails pēc kodēšanas) papildus nosaukumu. Ja source fails (punkts a)) ir, piemēram, "celjojums", tad ierakstot šajā laukā 123, galaiznākums būs 123_celjojums;

 

-) "Path". Vieta cietajā diskā (HDD), kur tiks kodēts jaunais fails. Pie izvēles padomājam par brīvo vietu šajā diskā (free space). Vēlams izvēlēties tādu disku uz kura neatrodas operētājsistēma;

 

-) "Use source filename if required". Ja izņem ķeksi, tad netiks rādīts laukā "base name" ievadītais teksts;

 

-) "Stream Format". Izvēlamies "DVD Program/Elementary Stream", jo pēc tam taisīsim DVD Menu. Ir iespēja uzreiz kodēt uz DVD (VOB files), bet tad zūd iespēja pašam izveidot menu;

 

-) "Stream Type". Izvēlamies "MPEG-2 Elementary Stream". Kodēšanas rezultātā tiks iegūti divi faili (Video un Audio). Otra iespēja "MPEG-2 Program Stream" piedāvā iegūt vienu failu (Video+Audio);

 

-) "Video Standart". Izvēlamies tāpat kā pirmajā punktā (lasīt augstāk par NTSC un PAL);

 

-) "Interlacing". Izvēlamies "Lower/Bottom Field First" (Pie DV video vienmēr izvēlamies šādu);

 

-) "Aspect ratio code". Atstājam to, kas ir;

 

-) "Quality/Speed". Izvēlamies Mastering Quality.

 

*Kāda atšķirība starp highest quality un mastering quality?

Daudzām mājas videofilmām (homemade) pietiek ar highest quality. Mastering quality ir paredzēts komerciāla rakstura DVD. Bieži vien atšķirību nevar saskatīt. Ja izvēlamies highest quality nevis mastering, tad kodēšanas ilgums būs krietni mazāks. Kodēšanas ilguma atšķirības ir sākot no 1 stundas līdz pat vairākām reizēm ilgāk. Tā kā kodēšanas ilgums tāpat būs vairākas stundas (atkarīgs no video garuma un vēl dažiem parametriem), tad izvēlēsimies mastering. Kodēšanas ilgums Mastering kvalitātē ~ atstāt ieslēgtu datoru pa nakti. Vai dažu stundu dēļ mēs neizvēlēsimies labāku kvalitāti? Izvēlēsimies. High speed un High quality ir attiecīgi ātrāki un zemākas kvalitātes nekā abi augstākminētie.

 

b) Tālāk seko sadaļa "Video-Bitrate Control". Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē attēla kvalitāti. Aizpildīsim laukus, tad paskaidrošu par visu kopā (kas ir kas).

 

-) "Bitrate type". VBR (Variable Bitrate);

-) "Number of passes". 2 pass;

-) "Video Bitrate". Katrā gadījumā cits skaitlis. Šajā gadījumā – 5824 (Kāpēc? skat.zemāk);

-) "Max Bitrate". 9000;

-) "Min Bitrate". 2000.

 

* +) CBR - Constant Bitrate. Visu laiku vienāds bitrate. Izmanto, ja video materiāls ir īss. Ja vidējais bitrate ir 8000 vai vairāk, tad izmanto CBR (ne vienmēr);

+) VBR - Variable Bitrate. Izmanto, ja video materiāls ir garš un ir ierobežots apjoms (DVD diskā ir jātaupa vieta). Tiek noteikti trīs bitrate: min, vidējais un max bitrate;

+) 1 pass un 2 pass. Vienīgais pluss, kas ir 1 pass kodēšanas metodei - 2x ātrāk nekā 2 pass.

 

* Ar max un min bitrate iespējams paeksperimentēt. Daži saka, ka Canopus min jāliek 5000 (ar mazāku bitrate attēls ir izplūdis – blurred). Pārējās programmās min parasti liek ~2000-2500. Es izvēlējos 2000. Par max bitrate ir dažādi viedokļi: daži liek max 9800, 9200, 8000 u.c. Ir manīti vecāki DVD playeri, kuri neatbalsta lielākus bitrate par 8000 (vieni no pirmajiem aparātiem). Ir dažas DVD authoring programmas, kuras „it kā” neatpazīst lielus bitrate. Atrodams arī viedoklis, ka mājas video, lielāks bitrate par 8000 nav nepieciešams, jo tas nedod reālu kvalitātes pieaugumu. Min un Max bitrate neietekmē video faila apjomu. Ar min un max tiek noteiktas robežas (kāds bitrate tiek lietots attiecīgajā brīdī). Piemēram: a) cilvēki sēž un sarunājas labi apgaismotā telpā – samērā statisks kadrs, kurā nav nepieciešams liels bitrate; b) cilvēks sēž kanoe laivā un traucas lejup pa krāčainu upi – plūstošs ūdens, straujas kameras kustības u.t.t. nepieciešams liels bitrate, jo sarežģīts video materiāls. Nav pareizs uzskats, ka lielāks min bitrate – labāka kvalitāte.

 

!!! Mans ieteikums – izgriezt mazu video gabaliņu un eksperimentēt ar min un max bitrate. Nav noteikts bitrate standarts, jo to iespaido video materiāla garums, video materiāla kvalitāte un cik daudz vietas mēs varam tērēt izveidotajam video. Šajā gadījumā - "mājās taisīts" (home-made) video un parasta 4.37 GB DVD matrica. Video garumu es izvēlēšos 1h 36m 23 sec (kā piemēru).

 

*Kā noteikt video bitrate?

Ir dažādi video bitrate kalkulatori (1; 2; 3 u.c.), kuros ievadot skaitļus var iegūt vēlamo vidējo bitrate. Var palasīt arī šo rakstu par bitrate noteikšanu, bet lai saprastu principu, es izskaidrošu kā to var aprēķināt manuāli (ar aritmētikas palīdzību).

 

DVD-5 (parastā DVD matrica) apjoms ir 4475MB vai 4,37GB. Vietu, ko varam atvēlēt video nosaka 2 faktori: audio faila lielums un pārējie faili (Other assets jeb menu).

 

+) Audio fails. Pienācis laiks apskatīt audio faila formātu un bitrate. Lielākā daļa kodēšanas programmu piedāvā MP2 un PCM (WAV). Agrāk bija daži DVD playeri, kas neatbalstīja MP2 (sevišķi NTSC), bet tagad tas jau ir aiz muguras (tā vismaz runā). PAL DVD stacionārajiem playeriem būtu jāatskaņo MP2 (99,9%, ka tā būs). Ja diskā ir daudz vietas (ja video ir mazāks par stundu, bet ne vienmēr), tad var izmantot PCM (1536 kbps), bet ja ir mājas video, tad pilnīgi pietiks ar MP2 (384 kbps). Kvalitātes atšķirības ar ausi nav dzirdamas (izejmateriāls jau nav profesionāls video). Ja grib, tad var likt arī mazāku kbps, bet nav ieteicams zem 224 kbps (es neaizliedzu to darīt).

 

Lai noteiktu audio faila izmēru (MB), izmantosim programmu ffmpeggui. Atveram programmu (fails – ffmpeggui).

Audio source – dvavi fails;

Format – iespēja izvēlēties starp MP2 un AC3. Ja ļoti gribas, tad var likt AC3, bet brīdinu jau iepriekš, ka dažām DVD Authoring (ar ko taisa DVD menu un vob failus) ir problēmas ar šī standarta atpazīšanu, lai to atrisinātu ir jāinstalē speciāli plugini. Kam mums liekas problēmas? Izvēlamies MP2;

Bitrate – 384 (var variēt. Mazāks audio bitrate, vairāk vietas paliks video);

Sampling rate – 48000;

Audio channels – 2;

Audio output – jaunais audio fails (norādam, kur saglabāt).

Spiežam convert. Kad tas būs izdarīts, tad būsim ieguvuši audio failu, ko vēlāk izmantosim DVD Authoring programmā.

 

+) Pārējie faili. Menu neaizņem daudz vietu (parasti default dažādās programmās ir 25 MB). Ja vēlamies taisīt grandiozu menu, tad būs jāpadomā par vietu, bet domāju, ka mums pietiks ar 25 MB. Lai nebūtu jādomā (kas kā kur), tad no iegūtā vidējā video bitrate atņemsim 50 kbps. Tā arī būs vieta menu.

 

-) Kā aprēķināt vidējo video bitrate (average video bitrate)?

Es izvēlējos, ka mans video ir 1h 36m 23 sec garš.

1) Cik liels ir izveidotais audio fails? Tā kā man konkrēti nav šāda video (garums), tad izvēlēšos „uz dullo” audio faila lielumu, bet tas nemaina lietas būtību, jo jūs zināt savu audio faila lielumu. Piemēram – 328 MB;

2) DVD matricas ietilpība ir 4475 MB. No šī lieluma atņemam audio faila lielumu. 4475-328=4147 MB. Tātad, video materiāla izvietošanai ir 4147 MB;

3) Nepieciešams noteikt video filmas garumu sekundēs. 1h 36m 23sec. 1(h)*3600(sec)+36(min)*60(sec)+23(sec)=5783 sekundes;

4) Jāaprēķina vidējais video bitrate. (4147MB*1024*8)/5783=5874;

5) Lielums, ko izmantosim jeb average bitrate: 5874-50=5824.

 

-) Audio-basic. Tā kā jau iepriekš izveidojām audio failu ar ffmpeggui, tad nav nepieciešams to darīt vēlreiz. Tāpēc, lauciņā „Use Audio” liekam Don’t Use.

 

* Izvēlamies pogu „Advanced...”, kur atrodas ekrānam pa vidu (nedaudz pa kreisi). Atrodam sadaļu „Intra DC Precision” un ieliekam tur skaitli 10. Par šī rādītāja lielumu arī ir diskusijas. Ņem vērā kodējamo objektu grūtības pakāpi. Jo lielāks, jo sarežģītākus objektus var kodēt (sarežģītākais – ūdens). Iespēja, ka pieaugs video kvalitāte. Var paeksperimentēt.

 

3. Izvēlamies pogu "Convert";

 

-)Preview varam atslēgt, jo diez vai sekosim līdzi kodēšanas procesam. Spiežam – convert. Sākas kodēšanas process. Ja datoru atstājam uz nakti, tad var ieklikšķināt „Shutdown PC when finished”. Kad kodēšanās process būs beidzies, tad dators automātiski izslēgsies. Nav obligāta šī funkcija. Pēc kāda brīža parādīsies laiks (remaining) līdz kodēšanas beigām.

 

-) Kodēšanas laiks ir atkarīgs no datora specifikācijas. Nav ieteicams paralēli veikt citas darbības (lietot internetu, spēlēt spēles u.t.t.).

--------------------------------------------------

-) Gala rezultātā tiek iegūti divi faili (skaitot klāt izveidoto audio failu). Audio fails ar paplašinājumu .mp2 un video fails ar paplašinājumu .m2v

 

-) Pēdējais solis līdz mājas DVD video izveidei ir DVD Authoring jeb menu veidošana. Drīzumā gaidāma pamācība!

 

Secinājumi: Eksperimentēt un vēlreiz eksperimentēt ar dažādiem parametriem, jo katrs video materiāls ir savādāks. Nav vienota formula, lai izveidotu ideālas kvalitātes video. Lasiet dažādus informācijas avots un mācaties! Ieteikums sākumā izmantot DVD-RW matricas.

[Racer]

Krievi ir nonaakushi pie secinaajuma, ka Canopus 2.0 Mastering q atbisltot 1.5 HQ. Viskvalitatiivaakie video tomeer sanaakot ar 1. versiju MQ. Nezinu - cik paeksperimenteeju, tieshaam 2.0 pie zemaakiem bitrate bik bluuriigaks i, bet pie klasiskas home video kvalitaates ir gana labs arii 2.0, jo tiek ieguuts aatrums, pie tam buutiski.

[Hitchcock]

Es par tiem krieviem arī lasīju. Arī angļu valodas forumos saka, ka 1.5 versija dod vislabāko kvalitāti, bet 2.0 versija ir ātrākā un pietiekami laba priekš home made video.

[Racer]

Pasta, laikam nepreciizi uzrakstiiju, krievi uzskata, ka labaakaa ir 1.0 versija...

[Guest bons]

Kur var dabūt Canopus Pro Coder 2?

[Tontons]

Šeit

[Guest naides]

Canopuss nepiedāvā triālu, atšķirībā no Rhozet:

http://rhozet.com/products.html

 

Vienīgi jāizdomā pareizā versija, kāpēc triāls ir vajadzīgs

(es pateicu, ka vaig *.GXF un *.LXF formātus uz MPEG2

konvertēt korporatīvajiem klientiem).

 

FYI, ProCoder ir stipri apgraizīts Carbon Coder v2.0.2!