e = d Septembris 22, 2012 Share Septembris 22, 2012 kursa plānā iztrūkst čanelings, lai kontaktētos ar citām civilizācijām? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Septembris 23, 2012 Author Share Septembris 23, 2012 Tāpēc zinošiem un labas gribas cilvēkiem būs pieskatīt sabiedrību un valsts medijus, kādu sviestu tur mēģina promotēt un demokrātiski, aktivi iebilst. Āmen. Tajā skaitā visādus tur diskusiju raidījumus par skolnieku un atzīmju nesavietojamību. Link to comment Share on other sites More sharing options...
darklight Septembris 23, 2012 Share Septembris 23, 2012 (labots) Šeku reku: http://www.tvnet.lv/...ereti_6_miljoni Pateicoties Ķīlim un Sprūdžam, es sāku atgūt ticību Reformu partijai. Labots Septembris 23, 2012 - darklight Link to comment Share on other sites More sharing options...
Aleksejs Septembris 26, 2012 Share Septembris 26, 2012 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Septembris 27, 2012 Author Share Septembris 27, 2012 Iekļaujošajā izglītībā parādījusies tendence visiem piedalities, visiem justies labi, kompetenti un ir zināma nevēlēšanās izjust jebkādu piepūli, domājot un saprotot. Tam sekas ir novienadošanās. Link to comment Share on other sites More sharing options...
MarisO Septembris 27, 2012 Share Septembris 27, 2012 (labots) Kad es biju LU datoriķos, tad par "gaišredzību" tur nekas nebija. Tur bija teksta redaktors VI, bet tur nebij EMACS. Bet tagad man darbā ir EMACS, ko nu ? EMACS taču ir labāks, jo tas ir programmējams iekš e-lisp. Un vēl tajā LU bija tāds windows. Nu bet nav lietojams man darbā windows ! Vajag kautkādu unix - like. Apple lapsi man nedeva, nācās likt ubuntu uz desktopa kastes. Labi, ka LU bija AIX - nu tas līdzīgs linuksam ir. Nu tad es vismaz zinu, ka tur var ls ierakstīt, un tad: oh my god, mate, look at this shit ! Tas kautko tur rāda. Kad es dzīvoju LV, tad vienā darbā man gan bija windows un vēl NOTEPAD (kur rakstīt programmu). Nu tas ir pilnīgs draņķis. Tāpēc windows man vairs nepatīk. Nopirku sev Apple lapsi, tur par laimi, tas EMACS ir. Tad es varu mājās iemācīties EMACS. Gaišredzība ļoti noderētu programmētājiem, lai var paredzēt kur būs kāds defekts, lai var laicīgi salabot. Kāpēc gaišredzību neizmantot Test Driven Development vietā ? Nebūtu laiks uz testiem jātērē. Iepriekšējā darbā viens zēns katru dienu sēdēja ilgi un tos testus rakstīja. Pārējie tikai smējās par tiem unit testiem. Beigās viņš sadusmojās un iesniedza atlūgumu. Tagad pavisam prom no UK. Kautkur Austrijā esot redzēts. Te nu ir Agile Software un TDD sekas. Dažreiz ne pārāk labas. Labots Septembris 27, 2012 - MarisO Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Septembris 27, 2012 Share Septembris 27, 2012 (labots) MarisO, un tas skaitās super-puper progress - no Notepad uz EMACS? Tur pat zirgam jāsmejas, ņemot vērā, ka pieejamas simtiem alternatīvas, bet kā redzams, tev ir slikta karma tās saredzēt un palīdzēs tikai pravietis vārdā Apple. Pastāsti man neizglītotam cilvēkam, kas te tik briesmīgi bija jāapgūst? Cik gadus mācījies, lai karotes vietā varētu lietot dakšiņu? Labots Septembris 27, 2012 - Mr.Līkrocis Link to comment Share on other sites More sharing options...
serioussam909 Septembris 27, 2012 Share Septembris 27, 2012 Notepad-veidīgie taču priekš programmēšanas nav lietojami vispār (ja nu vienīgi kādu quick fixu caur ftp). Nopietnam darbam vajag normālu IDE (Visual Studio, NetBeans, utt). Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Septembris 27, 2012 Share Septembris 27, 2012 serioussam909, matrixveidīgiem keksiem mākoņprogrammēšana ir orgasma paveids Link to comment Share on other sites More sharing options...
MarisO Septembris 27, 2012 Share Septembris 27, 2012 (labots) Emacs ir ideāla vide priekš kodēšanas LISPā (Clojure). Sainstalējot un sakonfigurējot veselu pluginu baru, tas kļūst līdzvērtīgs VisualStudio vai Eclipse (labāks, ja atceras visas vajadzīgās taustiņu kombinācijas). Lai to izdarītu ir jautcik jāsaprot emacs lisp. Turklāt vecie teksta redaktori tagad ir modē. Viens paziņa reiz strādāja kantorī, kur visi programmētāji izmantoja VIM. Tas tur bija obligāts. Iemācoties ap 40 redaktora komandu, tas kļūst produktīvāks par jebkuru IDE. Labots Septembris 27, 2012 - MarisO Link to comment Share on other sites More sharing options...
Леший Septembris 27, 2012 Share Septembris 27, 2012 Gan notepad-veidīgie, gan "nopietnie" atkrītumi a-la eclipse, netbeans utt ir pilnīgs mesls salīdzinājumā ar sublime. Esmu izprovējis tos visus, Sublime ir vienīgais, kuru var lietot. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Septembris 27, 2012 Share Septembris 27, 2012 MarisO, gribētu redzēt to produktivitāti, kad tev jānotestē dati uz servera. Apkakāsies gan ar visiem text-veidīgajiem redaktoriem. Ļeša, IDE ir vairāk nekā tikai palagu ģenerēšanai. Čurāt stāvus, tupus, guļus jebkurā gadījumā paliek tikai un vienīgi čurāšana. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Леший Septembris 27, 2012 Share Septembris 27, 2012 Ļeša, IDE ir vairāk nekā tikai palagu ģenerēšanai. Paskaidrosi dziļu domu? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Septembris 27, 2012 Share Septembris 27, 2012 (labots) Ļeša, dziļā doma tāda, ka rakstīt kodu ir tā paša koda veidošana. Nav starpības, vai tu viņu izģenerēji atejā, kāpņu telpā, ar datoru, uz papīra lapas, superpuper redaktoru ādas krēslā. Tie visi ir tikai instrumenti nevis ģenialitātes etalons. IDE ir daudz vairāk funkciju par teksta redaktora funkcijām un podziņu "Build". Ja to darbā nevajag, tad arī Notepad būs krutāks. Labots Septembris 27, 2012 - Mr.Līkrocis Link to comment Share on other sites More sharing options...
Леший Septembris 27, 2012 Share Septembris 27, 2012 Paldies, ka izskaidroji, es visu laiku biju domājis, ka programmētāji spaida podziņas, lai uz ekrāna parādītos burtiņi, un jo smukāk burtiņš izskatās, jo krutāks IDE. 6 gadu laikā esmu provējis kodēt visvisādās vidēs, sākot ar notepad, un beidzot ar krutiem netbeans/eclipse utt. Un ja es saku, ka Sublime saliek visus pārējos kopā ņemtos, tad man ir pietiekama argumentācija šo apgalvot. Tava doma bija tāda, ka nav svarīgs IDE, svarīgs ir koderis. Tad laikam tu domāsi, ka izcils celtnieks ar stikla āmuru iesitīs naglu labāk, ka slikts celtnieks ar metālisko āmuru? IDE ir instruments, un kāpēc lai neizmantotu labu instrumentu? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Septembris 27, 2012 Share Septembris 27, 2012 (labots) Леший, pareizi saprati Instrumenti jāprot izmantot un katrā ir savi pozitīvie aspekti. Par to sāku runāt, jo izskatās, ka viens otrs par mācīšanos/izglītošanos uzskata jaunu instrumentu apgūšanu, kas jau norāda uz ne tik labu tendenci. Labots Septembris 27, 2012 - Mr.Līkrocis Link to comment Share on other sites More sharing options...
MarisO Septembris 28, 2012 Share Septembris 28, 2012 jānotestē dati uz servera Es uzrakstītu skriptu, kas testē datus uz servera. Kautvai no emacs shell. Lai gan, ja tas darāms regulāri, tad labāk lai CI (build) serveris to dara. Sublime esmu mēģinājis. Ir labs, tikai syntax highlighting iekš LISP gan tur īsti nedarbojas. Laikam nesaprot LISP veidīgo sintaksi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Леший Septembris 28, 2012 Share Septembris 28, 2012 (labots) syntax highlighting iekš LISP gan tur īsti nedarbojas. Cik sapratu, tad tu kodē clojure? Tikko notestēju, default install: (kods paņemts no wikijas) EDIT: Settingos ir jāpamainā syntax highlight failu tipam uz Clojure, ja sublime pats pēc extension nesaprātīs. Labots Septembris 28, 2012 - Леший Link to comment Share on other sites More sharing options...
Baigais Janka Septembris 28, 2012 Share Septembris 28, 2012 Nu, man pietiek ar faktu, ka sublime nav tūlbāra, lai norautu viņu havajā Man bieži lietojamām darbībām jābūt pa rokai ar peli. Standarta tūlbārus gan parasti novācu un savu sakustomizēto ielieku, vot, tad var šancēt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Леший Septembris 28, 2012 Share Septembris 28, 2012 Kaut kā man bieži lietojamas darbības neasociējas ar peli. Bet ja vajag, tad vari salikt dajebko gan iekš augšejas izvēlnes, gan iekš context menu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Septembris 28, 2012 Share Septembris 28, 2012 (labots) Gan notepad-veidīgie, gan "nopietnie" atkrītumi a-la eclipse, netbeans utt ir pilnīgs mesls salīdzinājumā ar sublime. Esmu izprovējis tos visus, Sublime ir vienīgais, kuru var lietot. te ir tehnisks fōrums vai tīņu "a sarkanās peles ir krutākas par Logitech, jo es tā teicu!!!". Ja reiz runā, tad pakomentē, ar ko tas ir labāks? 6 bildītes rotē 1. lapā ar vispārzināmām koda redaktoru fīčām: 1) mainīgā refaktorēšana, to pārsaucot. eclipse Ctrl+1, Idea Ctr+F6 2) "modify block", Alt+M iekš Notepad2 3) auto-complete importiem. Eclipse - sāc rakstīt, piemēram "import MGC", CTrl+Space: piedāvā MyGreatClass vai citas, kuras atbilst. 4) faila atvēršana. Ctrl+T/Ctrl+R iekš Eclipse, Ctrl+N/Ctrl+Shift+N iekš Idea 5) konkrētas funkcijas atvēršana failā. Ctrl+O iekš Eclipse, Ctrl+F12 iekš Idea 6) "modify block", Alt+M iekš Notepad2 No tā visa es redzu 2. un 6. smukāk iznestu. Piemēram, lai uztaisītu no stringu virknes rindiņas vai no rindiņām virknes vai izvāktu noteiktas simbolu secības, man ir jālien iekš Notepad2. Šeit to redzu iekšā. Tas ir tas, par ko tu fano, jo citiem tā nav? Funkcijās viņš ar 1 klikšķi prot auto-complete pēc klases tipa uztaisīt mainīgā nosaukumu kā IntelliJ Idea vai Eclipse - lai nav jāģenerē randomnosaukumi lai mainīgo nosauktu? Klasēs viņš prot ienest jaunus laukus no konstruktorā pierakstītiem mainīgajiem? Automātiski atpazīst izmaiņas parentklasēs, piedāvā labot konstruktorus ar 1 klikšķi? Parent klasei spēj piekļūt ar 1 klikšķi "parādi, kāds izskatās parents"? Klases metodes spēj saģenēt kā "override/impelement methods"? Implementācijas no interfeisiem spēj atrast ar 1 klikšķi "parādi, kuras vietas šito implementē"? DDMS/debugeri/GWT debugeri viņam var piekurbulēt? Izsaukumu hierarhiju viņš var parādīt? Tās liekas pašsaprotamas fīčas. Vajadzētu to visu un vēl papildus, lai stāstītu, ka "šito citi neprot". Savulaik fanoju par vieglajiem redaktoriem - ko uz disketēm var nēsāt. Kad sākās ņemšanās ar projektiem, kur OOP tiek izmantots ļoti nopietni un kur es pats neesmu visu rakstījis, tad fanošana pazuda. Jo IDEs zināmu koda inteliģenci piedāvā un izsekojamību projektos. PLUS vismaz 90% citur atrodamo fīču. Un milzumu pluginu, ja kaut kā trūkst. -- MarisO: TDD noderīguma noliegšana kā "labāk gaišreģi algot, lai katrs jauniņais varētu ieraudzīt, kurš un kā ir salauzis projektu, ka tas vairs nebildojas", pamatojot to ar "viens puika nevarēja mobingu izturēt, jo `patērēja daudz laika testiem/patērēja vispār laiku testiem/citi nepazina, kas ir testi/ieraksti savu variantu` " - tas neizklausās nopietni. Labots Septembris 28, 2012 - usver Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Septembris 28, 2012 Share Septembris 28, 2012 (labots) usver, MarisO teksti jau sen nav nopietni - vai nu viņš smagi dzer vai lieto apreibinošas vielas, ja šādas lietas, kuras parasti raksta iesācēji-programmētāji, publicē kā jaunatklājumus pārejot no teksta redaktoru uz IDE (vai arī pretēji). Šie visi pārējie teksta fufeļrīki (VIM u.c.) ir tikai skriptu (ne risinājumu) izstrādes rīki, kas sakoncentrējuši sevī automatizētu darbību kopumu. Diez vai kvalitatīvi uz šiem varēs strādāt ar TFS, debagot kodu uz servera. Labots Septembris 28, 2012 - Mr.Līkrocis Link to comment Share on other sites More sharing options...
nevertell Septembris 28, 2012 Share Septembris 28, 2012 Patlaban LU datoriķus māca ar Code::Blocks. Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Septembris 28, 2012 Share Septembris 28, 2012 (labots) VIM cilvēki slavē saistībā ar to, ka tajā esot dažādi šortkati, kas ļauj neņemt rokas nost no klaviatūras. Bet parādītajos demo es vēl neesmu neko tādu īpašu ieraudzījis - viss ir tieši tāpat kā modernajās IDE`ēs. Nu .. varbūt bija aktuāli pirms 15 gadiem, kad IDEs bija mazāk populāras - man vajag redzēt piemērus lai ticētu tam tagad. Drīzāk drukāšanu uz vismaz 50 WPM būtu noderīgi daudziem programmētājiem pacelt un uz klavieri nelūrēt - ar to jau būtu daudz panākts. Labots Septembris 28, 2012 - usver Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Septembris 28, 2012 Author Share Septembris 28, 2012 (labots) Man ir jautājums - kā varētu saveidot tādu programmu - vajag grafiski rindiņā 128 simbolus, 0 un 1 protams, bet ērtībai tie varētu būt kaut kādi krāsaini punkti un grupās pa 8, lai ērti ar pāris taustiniem vai burtiem to rindu uzrakstīt. tad nu uzraksta, teiksim, 64 tādas rindas, ātri, veikli un pārsaktāmi. Un tad vajadzetu tās rindas atsevisķi, mašīnkodā kā pilnīgi nodalītu vienibu no tās krāsainā, grafiskā pasakuma nost. Pārkopētam SD kartē tādam failam vajadzetu saturēt 2 daļas - grafisko,pārskatāmo, blāķiem maināmo un atbilstošu mašīnkoda rindiņu. Kā to varētu izveidot un cik tas maksātu? Labots Septembris 28, 2012 - Raimonds1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Septembris 28, 2012 Share Septembris 28, 2012 Raimonds1: drīzāk paskaidro, kāds būs pielietojums - kāds ir tipiskais biznesa process (kā sekretārei paskaidro - ko un kā lietotāji īsti dara ar to visu)? pie reizes - kāda platforma? Link to comment Share on other sites More sharing options...
JDat Septembris 28, 2012 Share Septembris 28, 2012 Yes! Yes! Yes! Speciāli raimondiņam un citiem pieGdieņiem: [media]http://www.moonmodule.com/cs/ccm_v1.swf[/media] Link to comment Share on other sites More sharing options...
Baigais Janka Septembris 28, 2012 Share Septembris 28, 2012 ->Raimonds1 Emmm, kauču ka samurgots tas viss..., gribi atgriezties pie perfokaršu principa? Manuali druķierēt mašīnkodu iekšā un vēl binārajā formātā? Cerams vismaz saprotams, ka "mašīnkods" nav nekas universāls, bet konkrētam proču tipam piesaistīts? Link to comment Share on other sites More sharing options...
JDat Septembris 28, 2012 Share Septembris 28, 2012 (labots) Baigais Janka! Viņam nevajag binarņiku priekš konrēta CPU. Viņam vajag vizualizēt savus jēlos "divriteņu" izgudrojumus vadu un bezvadu komunikāciju tehnoloģijās. DL jau teica ir ir pilnmēness. Un tad vēl pieGdiena arī... Labots Septembris 28, 2012 - JDat Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Septembris 28, 2012 Author Share Septembris 28, 2012 (labots) Janka, interese ir par mašīnkoda ievadīšanas ērtumu - krāsaini kvadrātiņi vai pāris cipari un 8 zīmju rindiņa ir gatava. Pēc tam - par jau gatav akoda ertu iegušanu no SD kartes faila. Ērtu, atpazīstamu, atdalītu no krāsām un visa parējā. Programma, kas ar to strādas, būs pavisam cita. īsts retro Labots Septembris 28, 2012 - Raimonds1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Леший Septembris 28, 2012 Share Septembris 28, 2012 usver, ja pareizi sapratu, tad tavs saraksts ar funkcionālu attiecās uz javu, un es javā nekodēju (un cerams arī nekodēšu, jo http://www.javasux.com/), tāpēc nevaru tev pateikt, cik labs ir javas atbalsts. Bet pieļauju, ka starp gaziljona pluginu šo to var sameklēt. Piemēram, lai uztaisītu no stringu virknes rindiņas vai no rindiņām virknes vai izvāktu noteiktas simbolu secības, man ir jālien iekš Notepad2. Šeit to redzu iekšā. Tas ir tas, par ko tu fano, jo citiem tā nav? Ja pareizi sapratu, tad tas tiek veikts ar banālo find-replace+pāris regexi, pielabo, jo līdz galām šo frāzi nesapratu. Konkrēti kas mani apmierinā Sublime - viennozīmīgi ātrums (sublime salīdzinājumā ar eclipse ātruma ziņā ir kā usain bolt salīdzinājumā ar stabu), konfigurācijas iespējas, iespēja viegli rakstīt pluginus, viegli pieslēgt projektus, kā aŗī, sakombinēt, piemēram, vienā projektā gan FTP, gan versiju kontroli (nesen bija tāda vajadzība). Konkrētam projektam man ir sakonfigurēti vajadzīgie šortkati. Layouti, DND režīms, konsole, komandu saraksts utt - var turpināt bezgalīgi. Un par TDD: nesen esmu dzirdējis ļoti labu frāzi threadā par TDD: "Most "Best Practices" in Software Engineering are there to keep bad programmers from doing too much damage". Link to comment Share on other sites More sharing options...
Baigais Janka Septembris 28, 2012 Share Septembris 28, 2012 krāsaini kvadrātiņi vai pāris cipari un 8 zīmju rindiņa ir gatava. Man gan jau ka arīdzan piektdienas smadzeņu tūska sākusies, tā arī nedalec Kas gan mašīnkodu ievadei var būt ērtāks par veco, labo hex formātu? Tas tak ir - divi cipari, un 8 zīmju rindiņa ar 1 vai 0 gatava... Link to comment Share on other sites More sharing options...
JDat Septembris 28, 2012 Share Septembris 28, 2012 Baigais Janka! Tu aizmirsi veco labo citātu: Ir 10 veidu civlēki: Tie kas saprot un tie kas nesaprot bināro skaitīšanas sistēmu. Tu un Raimonciņš esat pretējās fronēs. Pats zini kurš ir kurā... Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Septembris 28, 2012 Share Septembris 28, 2012 (labots) @Леший: 99% no manis uzskaitītā ir aktuāli jebkurā OO valodā. OOP principi vai tad atšķiras pa valodām? Atšķiras tikai sintakse. Vienīgais, kas no visa manis nosauktā bija Java-specifisks: 1 rindiņa, kur minēts "DDMS/GWT". Tu parent klasē nomaini parametru vai konstruktorā pievieno jaunu parametru. IMO rīkā ir jābūt iespējai to visu ar 1 klikšķi pārnest uz child klasēm, jābūt iespējai to papildus parametru pielikt klāt pie klases konstruktoriem. Jābūt iespējai redzēt, kurās vietās šo metodi citas klases izsauc. Izsaukumu hierarhijai jābūt redzamai. To visu un vēl citas ērtības uzskatu par normālas strādāšanas neatņemamu sastāvdaļu, kas ļauj koncentrēties uz būtisko, priecājoties, ka nemaisās pa kājām vajadzība iet un katrā vietā pielabot/meklēt to visu ar roku. Vai Sublime tiešām piedāvā milzumu tāda tipa lietu un vēl papildus, kā nav citās IDE`ēs? Vai arī galvenokārt tikai ātrums iepatikās, kad teici, ka citi ne tuvu nestāv? TDD ir sevi labi parādījusi lieta, tāpat kā versiju kontroles sistēmas - savādāk jau to neizmantotu. Šāda domāšana klišejās, neiedziļinoties būtībā, atgādina tekstu par "real programmers" (dekorācijas mainījušās, bet būtība tā pati): The only parameter passing mechanism endorsed by Real Programmers is call-by-value-return, as implemented in the IBM\370 FORTRAN-G and H compilers. Real programmers don't need all these abstract concepts to get their jobs done -- they are perfectly happy with a keypunch, a FORTRAN IV compiler, and a beer.[..] .College graduates these days are soft -- protected from the realities of programming by source level debuggers, text editors that count parentheses, and "user friendly" operating systems. Worst of all, some of these alleged "computer scientists" manage to get degrees without ever learning FORTRAN! Are we destined to become an industry of Unix hackers and PASCAL programmers? ( avots: http://home.agh.edu..../real_prog.html ) -- visumā rezumējot izskatās, ka tas, kas ir sajūsminājis, ir ātrums un tas, ka pamatlietas ir iekšā - projekti, ftp utml. Plus iespēja nākotnē rakstīt/izmantot pluginus, ja savajagās. Ir kaudze tādu, kas ir ātrāki par tradicionālo Eclipse ( Komodo IDE, Coda (mac), E text editor (tā paša ports uz windows) utml ), par kuriem kāds apgalvo, ka tas esot visviskrutākais pasaulē, bet nu kaut kā parādās un nozūd tādi, neizraisot revolūciju - jo aptuveni viss tas pats jau iekšā vien ir, nepārspējot IntelliJ Idea vai tml. Tāpēc skeptiski skatos uz apgalvojumu, ka jauns superredaktors uzradies. Labots Septembris 28, 2012 - usver Link to comment Share on other sites More sharing options...
Леший Septembris 28, 2012 Share Septembris 28, 2012 usver, tev ir jāsamierinās ar to, ka visi ikdienā neizmanto tās visās fēčas, piemēram, es tās neizmantoju, jo tādas vajadzības vienkārši nav (developēju JSā). Slinkums strīdēties ar cilvēku, kas uzskata, ka developēšana java pasaulē ir etalons programmēšanai. Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Septembris 28, 2012 Share Septembris 28, 2012 Kur es kaut kur būtu Java uzsvēris? Saku - visur OOP ir vienāds. Junittestus visur var rakstīt, kodu refaktorēt, treisot un papildināt klases - PHP, Python, Javascript, Groovy - izvēlies. Bet nu ja kaut kas tāds nav pat bijis aktuāls, tad skaidrs - ir bijuši skaļi apgalvojumi "jo es tā teicu - subjektīvi iepatikās". Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Septembris 28, 2012 Share Septembris 28, 2012 (labots) Леший, vari iedomāties veidot C# vai kādu citu MS projektu neizmantojot IDE? Tā teikt, programmēšana jau sākotnēji bija paredzēta Visual Studio. Ja kāds jūtas apgarots, var rakstīt 100% korektu kodu notepadā un konsolē kompilēt. Bet vai no tā šāds programmētājs būs krutāks par "standarta" programmētāju? Labots Septembris 28, 2012 - Mr.Līkrocis Link to comment Share on other sites More sharing options...
JDat Septembris 28, 2012 Share Septembris 28, 2012 katram savs. Man kā neprogrammētājam, pietiek ar Programmer's notepad un FORTH files tjūningu. Arduino? Tur viss gatavs. PIC vai AVR? Katram sava IDE ar specifiskām lietām. Gambas? Te arī sava IDE ar savām specifiskām lietām. Darbojas? Jā!. Tātad man neko vairāk nevajag. PHP, HTML? Es ar to nenodarbojos. Ir cits aspekts. Jūs te cepaties ar putām uz lūpām, bet es? Es palasu un atceros variantus. Varbūt man nākotnē noderēs emacs (forth), eclipse vai kas cits... Tā tik turpiniet! Jo vairāk viedokļu un argumentu jo labāk. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Septembris 28, 2012 Share Septembris 28, 2012 JDat, cepiens par to, ka biedrs MarisO programmēšanas vides maiņu uzskata par mega soli savā programmēšanas karjerā un jūtas aizvainots, ka skolā neviens nedeva maku. Diskusija (saskaņā ar tēmas nosaukumu) ir par vērtību skalu - vienam megakruta IDE ir kaut kas ārprātīgs ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ļoti ilgajā programmēšanas karjerā, citam pāreja no C++ uz ERP. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Raimonds1 Septembris 28, 2012 Author Share Septembris 28, 2012 drīzāk paskaidro, kāds būs pielietojums - kāds ir tipiskais biznesa process (kā sekretārei paskaidro - ko un kā lietotāji īsti dara ar to visu)? pie reizes - kāda platforma? Lietotājs vispirms kodu ievada datorā - ērti, blāķiem pa 8, 16 vai kaut vai 1024 simboliem. Uzsvars ir uz ievades pārskatamību un lietošanas ērtumu. lai var ievadīt grupās un vajadzibas gadījumā katru ievades grupu dešifrēt kaut vai ar 3 to 8 vai 4 to16 mikroshēmu Pēc tam paliek tikai koda rinda. Bez nekādas piesaistes nekadai programmai, binārais mašīnkods. Tas kods noteiks to, ko darīs kāda pavisam cita, ar šo datoru nesaistita iekārta. Viss. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts