All-marss Jūnijs 19, 2012 Share Jūnijs 19, 2012 Kļūdies,Ķirzaka! Tas ir tiešs metinājums,vai,precizāk sakot,vara vadu sakausējums.Par elektrodu tika izmantots ogles stienītis. Vēl interesanti,ka tādu metodi izmantoja arī lēto radioaparātu montāžā.Visas pretestības,kondensatorus,spoles nevis lodēja,bet gan sametināja. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Jūnijs 20, 2012 Author Share Jūnijs 20, 2012 (labots) nekā jau laikam drošāka par vadu savienošanu tā sauktajā ,,skrutka,, nav.Skrūvēšana kārbās tas vispār kaut kāds marazms. Labots Jūnijs 20, 2012 - Vilx- Link to comment Share on other sites More sharing options...
oxygen Jūnijs 20, 2012 Share Jūnijs 20, 2012 All-marss, skaidrs par to metināšanu. Vai kur var dabūt ko sīkāk kā . Redzot cik ir apsūbējuši vadi, saprotu ka šitāda metode ir visideālāka ilkstošai lietošanai. Varu iedomāties kas notiktu ar ''skrutkas '' savienojumu ko piesauc dexterlabs. Esmu reāli saskāries kur ir sākuši dūmot , kad tipa skrutka un virsū kautkāds tipa konuss (nu tadus lieto ārzemēs, mums nav populāri) . Nu pēc šitā es nebrīnos ka laiku parādās ziņojumi ka nosvila māja un cēlonis elektrība. Link to comment Share on other sites More sharing options...
dexterlabs Jūnijs 20, 2012 Share Jūnijs 20, 2012 tiešām nebrīnīšos nemaz ja nodegs māja kurā vadi būs savienoti ar skrūvējamajiem kļemņikiem.Otru stulbāku savienojumu nezinu.Kontakts uz punķiem un plastmasa kuros tie ievietoti kūst pie samērā zemām temperatūrām.Ja būtu pieejami keramiskie tad varbūt un arī pie nosacījuma ka skrūves gals nav ,,pliks,,bet spiž bleķīti kas savukārt saspiež vadus. Neesmu arī redzējis ka kaut kur kārbās tādus lietotu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
erny Jūnijs 20, 2012 Share Jūnijs 20, 2012 iz pieredzes - uz 3istabu dzīvokli 600 metri kabeļa, 32 automātslēdži un tikai viena nozarkārba (nevarēju iebāzt 12v trafu priekš 10 suldzītēm vannas istabā). protams nav tā ka uz katru rozeti iet savs kabelis no drošinātāja, bet istabā atdalīti gaisma no rozetēm, istaba no istabas, grupa no grupas. trauķene,veļene, ledusskapis, plīts, cepeškrāns utml iekārtas katra uz sava kabeļa. nekādas metināšanas vai skrutkas, vienīgi WAGO daudzreizējie klipši (pelēks ar orandžiem rokturiem). Link to comment Share on other sites More sharing options...
All-marss Jūnijs 20, 2012 Share Jūnijs 20, 2012 Oxygen! Nudien nemācēšu pateikt,kā to rūpnieciski darīja.Varu dalīties pieredzē,kā pats tādas lietas darīju.Izmantiju 12V akumulatoru.Pie vienas spailes ar paresnu vadu pievieno ogles stienīti.To ņēmu no kabatas baterijas.Pie otras spailes ar tādu pašu vadu pievienoju nelielas,šauras plaķenes vadu saturēšanai un siltuma atvadīšanai un viss. Domājams,tagadējos laikos ir daudz vairāk iespēju.Var izmantot pārnesājamo metināšanas transformātoru,(tagad ir tādi,trīs pabiezu grāmatu lielumā,bet ar 3mm elektrodu metina,ka prieks), par elektrodu izmantojot to pašu ogles stienīti.Var izmantot arī lodēšanas paņēmienu.Tagad ir plaši pieejamas vara lodēšanas sistēmas,kurās ietilpst kušņi,lodēšanas materiāls un speciāls neliels gāzes balons ar karsēšanas degli.Nu,un beidzot var izmantot parasto lodāmuru un lodalvu.Lodāmura jaudai jābūt pietiekoši lielai,lai vadi nebūtu ilgi jākarsē. Diemžēl tagadējie vadu izolācijas materiāli ir viegli kūstoši un tas var sagādāt ievērojamas grūtības,jo vars ļoti labi vada siltumu un tad tā izolācija kūst un saraujas neticamā ātrumā.Ar to var cīnīties ,izmantojot speciālas vara knaiblītes siltuma novadīšanai. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Ronalds Jūnijs 20, 2012 Share Jūnijs 20, 2012 erny - tas ir pamatīgs, pamatīgs perebors! Es 140m2 mājā visu plānoju savilkt ar ~200, nu max 300m vada. Un vara vadus vienošu sākumā ar skrutku, pēc tam salodēšu drošībai ar gāzes degli. Link to comment Share on other sites More sharing options...
All-marss Jūnijs 20, 2012 Share Jūnijs 20, 2012 Ja kādam interesē,tad varu ieteikt šādu risinājumu vadu vilkšanai pa māju vai dzīvokli. Visu sistēmu sadalīt divās daļās:1. Apgaismošana.Visi vadi iet pa telpas augšējo daļu un līdz slēdžiem.Priekšrocība:var izmantot samērā neliela šķērsgriezuma vadus. 2.Spēka vadu sistēma.Kabelis vai kabeļi iet gar grīdlīsti un ir tikai atzari uz kontaktkārbām (rozetēm). Sistēmu sākums sadales skapī koridorā vai kādā palīgtelpā.Tur pat var ērti izvietot automātiskos slēdžus vai citu tehniku,kā arī atrisināt visus ar zemējumu saistītos jautājumus. Protams,tas tā,vispārēji.Katram konkrētam objektam savas īpatnības un individuāli risinājumi. Visiem atvainojos,es ar to vairs nenodarbojos. Link to comment Share on other sites More sharing options...
dexterlabs Jūnijs 20, 2012 Share Jūnijs 20, 2012 (labots) vadu savienojumi uz ,,skrutku, http://www.grainger....ular&cm_vc=FFMP un šitie ,,iespraužamie,, http://www.bmv.lv/index.php?zoomid=18467 Labots Jūnijs 20, 2012 - dexterlabs Link to comment Share on other sites More sharing options...
Tārps Jūnijs 20, 2012 Share Jūnijs 20, 2012 Nu ar gāzes degli jau nu gan metināt nevjadzētu. Ir transformators, tā ap 1 - 1,5 kW . Primārais uz 230V, bet sekundārais 5 - 10 V. Kā jau te teica, metināšana notiet ar ogles stieni (izvelk no vecām bačām) un pie otra vada plaķenes. Vara vadus metina ar loku, bet aluminija ar tiešu kontaktu. Tur klāt kamēr aluminijs sāk kust un tad, nezaudējot kontaktu, satin ar elektrodu to aluminija bumbiņu. Ir metināts pat vienlaicīgi aluminijs un varš. Bija aluminija kabeļi , bet pie nulles bija jādabū klāt zemējuma vads no lampas, kas protams ir lokanais vara. To varu pietin pie aluminija dzīslas un tad satin kopā ar citām aluminija dzīslām. Aluminijam kūstot, vidū tiek iekausēts arī varš. Un tas viss fermā ar amonjaka klātbūtni, bet kalpoja. Pirmās sapuva sildlampas, bet savienojumiem nekas. Vēl tagad metinu elektrodzinēju tinumu izvadus pie tinumu vadiem, bet instalācijai gan iesaku lietot tos uzskrūvējamos koniskos uzgaļus. Tie iepostētie nav tie labākie, bet tie ar austiņām ir izturīgāki, vieglāk uzskrūvēt, galiņā ir caurumiņš, kur nenoņemot var pielikt mērinstrumentu. Tikai jāizvēlas atbilstoša krāsa šķērsgrizumam skrutkai. (krāsas nav lai atšķirtu nulli un fāzi, bet gan pēc lieluma.) Ar uzskrūvējamajiem var savienot pat neticami īsus un kompaktus vadu galus, jo ta konusa vītne iekožas metālā ne pa jokam un plus vēl saspiež pašu skrutku kopā. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
erny Jūnijs 22, 2012 Share Jūnijs 22, 2012 (labots) ... Es 140m2 mājā visu plānoju savilkt ar ~200, nu max 300m vada. ... Varu saderēt uz to tavu gāzes degli, ka ar 300 metriem kabeļa tev nepietiks Un es izvēlējos savilkt liekus kabeļus nekā *isties ar gāzes degli un skrutkām. Un vēl viens pluss kāpēc ne metināšana bet klipši. Tā kā visi klipši atrodas kārbās kur ir vainu slēdzis vai rozete, tad reģipša sienās izveidot papildus rozeti nev nekādu problēmu - izurbjam vajadzigajā vieta caurumu rozetes vietu, izņemam vecās rozetes kārbu, ar drāts palīdzību ievelkam vajadzīgā vietā kabeli, pieslēdzam ķēdē pie rozetes vai pie klipša (ja klipsī nav vietas nomainām uz lielāku), saliekam kārbas atpakaļ un nu mums ir vēl viena rozete nepieciešamajā vietā, nevis kārtējais pagarinātājs kas mētājas pa grīdu. Labots Jūnijs 22, 2012 - erny Link to comment Share on other sites More sharing options...
dexterlabs Jūnijs 22, 2012 Share Jūnijs 22, 2012 Tārps> vai tad kaut kur vēl pa jaunam velk alumīnija vadus?? Link to comment Share on other sites More sharing options...
JDat Jūnijs 26, 2012 Share Jūnijs 26, 2012 Pieāķešos pie tēmas. Pastāstiet man, duračeņam, kas vienu lietu. Novelka zemes drāti uz sadales skapi kāpņutelpā, tas takā skaidrs. A kas būs ja notiks lielāka mēroga šaize un kāpņutelpas skapīm pazudīs ienākošā nulle? Kurš par to atbildīgs, un vai es izdzīvošu pēc tāda "globāla" negadījuma. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Jūnijs 26, 2012 Author Share Jūnijs 26, 2012 IMHO ideja ir tāda, ka to zemes vadu vajag pieskrūvēt nevis pie nulles vada sadales kārbā, bet gan pie pašas kārbas. Tiem stieņiem vajadzētu būt sazemētiem, un lai tas zemējums pazustu, tur vajadzētu būt nopietnai zemestrīcei, kas sagrauj māju. Ja tā, tad Tev būs lielākas problēmas, par kurām uztraukties. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Firza Jūnijs 26, 2012 Share Jūnijs 26, 2012 (labots) Ja elektroiekārtas būs zemētas no kāpņu telpas sadales nulles (skpaja metāla korpusa) un notiks "globāls" negadījums, kā rezultātā kāpņu telpā pazudīs nulle, tad vispirms visā mājā, uz visiem boileriem sadegs pievada kabeļi. Tāpat sadegs kabeļi uz gāzes plīti un uz citām iekārtām, kurām ir vēl kāds cits zemējuma veids (zemēts gāzes vads, zemēts ūdens vads, zemētas apkures caurules). Pirmajā "globālā" negadījums brīdī, no kāpņu telpas sadales nulles zemētās iekārtas, caur citiem zemētājiem mēģinās kompensēt fāzu nesimetriju, bet tā kā pavadkabeļi uz šīm iekārtām nav paredzētu tam, lai caur tiem laistu lielas strāvas, tad tie sāks pamatīgi karst, līdz sadegs. Vadu sadegšana notiks lavīnveidīgi – līdz ko sadegs viens kabelis, tā pārējie sāks degt ar vien pieaugošākā tempā. Ja neviena elektroiekārta nav zemēta no kāpņu telpas sadales nulles, tad arī šajā gadījumā nav par ko īpaši priecāties, jo kad būs sadeguši visi boileru un gāzes plīšu vadi, no pārsprieguma sāks degt pašas elektroiekārtas. Un pat, ja cilvēks ir uztaisījis pats savu neatkarīgu zemējumu, arī tad nav par ko priecāties, jo neatkarīgais zemējums neglābs no pārsprieguma, kurš radīsies dēļ "globālā" negadījuma. Nulles pārrāvumam nebūt nav vajadzīga zemestrīce. Pilnīgi pietiek ar kādu zems racēju, kurš mazliet pabojā pienākošā kabeļa nulles vada izolāciju nevienam par to neziņojot. Laika gaitā ūdens saēdīs alumīnija vada un lieta darīta. Pats zinu divas lielas ēkas ēkas Dobelē, kur ar nulles vadu kaut kas nav kārtībā - savienojot mājas nulles vadu ar apkure caurulēm, vadā plūst ļoti liela strāva. P.S. Var gan būt arī tā, ka mājā esošo zemēto bioleru un gāzes plīšu skaits ir tik lielas, ka kopējais zemējuma vadu škērsgriezums ilgstoši spēj izturēt fāzu nesimetrijas strāvu, tad mājā vispār nekas nodegs, un iedzīvotāji gadiem ilgi nezinās, ka viņiem mājā ir ""globālais" negadījums". Labots Jūnijs 26, 2012 - Firza Link to comment Share on other sites More sharing options...
dexterlabs Jūnijs 26, 2012 Share Jūnijs 26, 2012 (labots) Vilx-> tur jau tā lieta ka nulle manā skapī arī ir pieskrūvēta pie kastes,ko nu? un tā nav tikai man bet visiem kas te dzīvo Labots Jūnijs 26, 2012 - dexterlabs Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Jūnijs 26, 2012 Share Jūnijs 26, 2012 Tik traki šausmustāsti visdrīzak nebūs un trubas pie sienam švirkstēdamas nedegs. Ja pazūd nullesvads sadalei un ir simerteiska slodze kāpņutelpā, tad vispār nekas nenotiks.Nu būs uz veļmašīnas korpusa teiksim 20V un kas. lai nebūtu arī 20V uz korpusa, jāstiep zemējuma vadu uz mājas galveno sadali, tur nulles spriegums ir visstabilākais, jo daudz dzivokļu sēž uz trim fāzēm un slodze pa fāzēm izlīdzinas. Ja runā par ekskavatoristu Vasju, kurš, izrāvis divus polšus, rok tranšeju un pārrauj mājai pienākošo nullesvadu, tad tapēc jau vajag pie mājas atkārtotā zemējuma kontūru ar zemu pretestību. Tad nullesvadu kompensēs visa zemeslode. Būtībā visas tās zemējuma padarīšanas ir elementāri izskaidrojamas un saprotamas. Cita lieta, ka cilvēki pret to izturās apbrīnojami vieglprātīgi un kamēr kādu, ar elektrību nosistu pazīstamu cilvēku, neaizved baltās čībiņas pa skuju taku, tikmēr vispar nesatraucas. Drīzak otrādak, veči pie aluskausa lielās ar saviem piedzīvojumiem, kādbūjuši panagiem no elektrības, bet nekas, dzīvi ta palikuši. Cilvēki vienkārši nesaprot, ka pirms gadiem trīsdesmit dzīvoklī pietika ar trim kontaktie( gludeklim, televizoram un radio), bet tagad tais trīs komtaktos stāv pagarinatājs pagarinatāja galā(pazīstama situācija vai ne) un vienalga brīvu caurumu nav. Jo vairak aparatu pieslēgts, jo lielāka iespēja dabūt elektrotraumu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ggg97 Jūnijs 26, 2012 Share Jūnijs 26, 2012 Vilx-> tur jau tā lieta ka nulle manā skapī arī ir pieskrūvēta pie kastes,ko nu? un tā nav tikai man bet visiem kas te dzīvo Ja kārtīgi pieskrūvēta, tad viss kārtība, uztraukumam nav pamata. Kāpņu telpas sadale arī ir tā vieta, kur nullei jābūt savienotai ar zemējumu. Jo pie ievada sadales lejā nez vai katrs tiks klāt un nez vai katrs savu zemējuma vadu novilks. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Firza Jūnijs 26, 2012 Share Jūnijs 26, 2012 Ir aizdomas, ka padomju laikā, būvējot daudzstāvu mājas pret atkārtotā zemējuma kontūra izbūvi attieksme bija samērā vieglprātīga: ja izbūvēja pēc projekta - labi, ja materiālus pārdeva pa kreisi un kontrūru neizbūvēja vispār - arī nekas, kurš tad uz kopējo defektu fona pamanīs, ka kontūrs nav izbūvēts. Par privātmājām vispār ko runāt - lielāka daļa padomju laikā būvēto māju zemējuma kontūra nebija kā sugas. Un pat, ja mājai zemējuma kontūrs ir izbūvēts pirms 30 gadiem, kad pēdējo reizi kāds ir pārbaudījis tā tehnisko stāvokli? Ir aizdomas, ka pēdējā pārbaude labākajā gadījumā bija pirms 30 gadiem. Pats ar savām acīm esmu redzējis vienu daudzstāvu māju, kurā pievads uz māju bija zemsprieguma gaisvadu līnija, un kaut kādas iemesla dēļ nulles vads tika pārrauts. Mājas iedzīvotāji vairākas nedēļa brīnījās, kāpēc viņiem brīžiem lampiņas te deg ļoti spožo, te pa visam blāvi. Tad māja palēnām sāka sadegt elektroiekārtas. Paziņam tajā mājā sadega antenas pastiprinātāja barošanas bloka transformators, kasešu magnetafons (tas gadījums bija 90 gadu sākumā) un pats galvenais – pilnībā sadega pievads uz boileri. Uz boileri tika atvilkts atsevišķs 3 dzīslu vads, kam galā bija rozete ar zemējuma spaili, bet pats boileris tikai pieslēgts izmantojot gatavu 1 m garu vadu ar dakšiņu (laikam 1 mm²). Nu lūk, tam vads ar dakšiņu pilnībā nodega izolācija, palika tikai plikas dzīslas. Un visvairāk cietusī dzīsla bija zaļi/dzeltenā. No kā tika izdarīts secinājums, ka pa šo 1 mm² resno tievo dzīslu, uz ūdens vada cauruli kādu laiku plūda fāzu nesimetrijas strāva, līdz tas vads, viens pats to vairs nespēja pavilkt un sadega ziliem dūmiem. Runāja, ka vienam kaimiņam tajā mājā esot sadedzis televizors, bet citam - ledusskapis. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Jūnijs 27, 2012 Share Jūnijs 27, 2012 Es jau te iepriekš teicu,ka krievulaikos bija daudz mazāk dažādu elektrības patērētāju. Attiecīgi bija mazākas prasības pret elektrodrošību un radiotraucējumiem. Privātmājas vispār nebija modē taisīt zemējuma kontūrus. Vismaz es majas ar kontūru neatceros. Zemējumam jau vēl ir ļoti būtiska lpma, novērst radiotraucējumus no impulsu barblokiem. Impulsu barbloks ar pareizu traucējumu filtru un zemējumu,nerada radiotraucējumus. Ja zemējuma nav, tad radio uz vidējiem viļņiem datora tuvumā paklausīties nevarēs. Nu jā, kurš tad uz to mūsdienās skatās, bet krakšķi audiosistēmā gan kaitina kad veļmašīna vai ledusskapis slēdzas iekša un ārā, bet brz zemājuma tāda problēma ir izplatīta. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Jūnijs 27, 2012 Author Share Jūnijs 27, 2012 (labots) OK, tagad esmu pavisam apmulsis. Kāpņu telpas elektrokārbā-šahtā bleķi ir savienoti ar zemi un visu pārējo, kas mājā metālisks. OK, labi, pieņemsim, ka nulle uz dzīvokļiem arī nāk no turienes. Tātad, ja TUR pazūd nulle/zeme, tad visai mājai pazūd nulle/zeme. Dzīvokļos pienāk viens fāzes vads; pārējais ir izolēts no ārpasaules. Nulle/zeme "karājas gaisā". Kur tur kaut kāda strāva var plūst, un pie tam vēl tik liela, lai sāktu vadus kausēt? Labots Jūnijs 27, 2012 - Vilx- Link to comment Share on other sites More sharing options...
Baigais Janka Jūnijs 27, 2012 Share Jūnijs 27, 2012 Nu, piemēram boileris ir gan pieslēgts nullvadam, gan arī pats sazemēts. Tāpēc viss mājas španungs brauks uz boilera nulles vadu Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Jūnijs 27, 2012 Author Share Jūnijs 27, 2012 Psst! Es runāju par scenāriju, kad nulle un zeme pazūd! Link to comment Share on other sites More sharing options...
ggg97 Jūnijs 27, 2012 Share Jūnijs 27, 2012 Tas gadījumā, ja boilers pievienots ar metāla caurulēm ūdens vadam, kurš arī visā garumā no metāla. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Firza Jūnijs 27, 2012 Share Jūnijs 27, 2012 (labots) Varbūtība, ka vienlaicīgi pazudīs gan nulle gan zeme ir tuvu nulllei. Te gan ir cits jautājums, vai mājā vispār ir zeme. Ūdens vadu tagad taisa no plastmasas, gāzes vades zem zems ir izolēts no tās. Tā ka vienīgā zeme mājās ir reāli ierīkots zemējuma kontūrs un centralizētās apkures caurules. A ja kontūru "aizmirsa" ierīkot, tad "zeme" ir vienīgi pienākošais elektrības kabelis un apkures caurules. Pārdomas par to kāpēc nulles vada pārrāvums ir bīstams, un kas notiks, ja elektroiekārta ir zemēta izmantojot nulles vadu. Elektrība nāk no transformatora, kuram sekundārie tinumi ir saslēgti "zvaigznē" un to savienojuma punktu sauc par nulli vai neitrāle un šis punkts ir sazemēts. Spriegums starp vienu fāzi un nulli ir 220 V (230V), bet spriegums starp divām fāzēm – 380V (400V). Arī gala patērētājiem slodzes ir slēgtas zvaigznē, kuru vidus punkts ir pievienots pie pienākošās nulles vada. Ja slodze ir simetriska - visās fāzes ir pieslēgti vienādas jaudas patērētāji, tad nulles vadā uz transformatoru strāva vispār neplūst. Piemēram 3 fāzu asinhronajam dzinējam ir vajadzīgi tikai trīs vadi, nulles vads nav vajadzīgs vispār (zemējumu gan vajag), jo tam visas fāzes ir ar vienādu jaudu. Ja kāda fāzē slodze būs lielāka nekā citā fāzē, tad nulles vadā plūdīs strāva (slinkums tagad domāt cik tā būs liela katrā konkrētā gadījumā, bet tā nekad nebūs lielāka par vienas fāzes vada strāvu). Pieņemsim, ka dotajā brīdī mājās ir ieslēgtas 2 lampiņas (100W) pa vienai 2 fāzēs, bet trešajā fāzē nekas nav pieslēgts, un nulles vads ir vesels. Šajā gadījumā abas lampiņas degs vienādi spoži, jo uz abām būs 230V spriegums. Ja tagad pārtrūks nulles vads, tad sanāks divas lampiņas virknē pieslēgtas pie 2 fāzēm. Tagad uz katras lampiņas būs 200V spriegums (400/2=200), un tās abas degs švakāk. Pagaidām vēl viss ir normāli un nekas vēl nav sadedzis. Bet kas notiks, ja vienā fāzē papildus lampiņai klāt pieslēgs 2kW boileri? Tagad sanāks jau pavisam savādāka ķēde – vienā fāzē ir lampiņa paralēli ar sildītāju un mazu kopējo pretestību (< 26 omi), bet otrā fāze ir lampiņa ar nosacīti lielu pretestību (> 500 omi). Šādas ķēdes rezultāts - fāzē ar mazu pretestību (lielu jaudu) būs mazs spriegums, bet fāzē ar lielu pretestību (mazu jaudu) būs lielāks spriegums. Dotajā piemērā, ja starp fāzēm ir 400V, tad fāzē ar lampiņu spriegums uz šo lampiņu būs 382V, bet fāzē lampiņa + sildītājs spriegums būs 18V. Ir aizdomas, ka lampiņa uz 382V labākajā gadījumā izdzīvos vien pāris sekundes. Ja mājā ir elektroiekārta (bioleris, gāzes plīts), kura ir sazemēta ar nulli un vēl ar kādu zemetāju, tad tagad visas kopējās nulles funkciju pildīs šis iekārtas zemējuma vads. Un tur jau kā nu paveicas. Ja fāzu nesimetrija nav liela, tad tās vads var ilgstoši izturēt šo nulles vada strāvu, bet ja nesimetrija ir liela (piemēram 90% patērētāju sēž uz vienas fāzes), tad var sanākt tā, ka nulles vadā plūdīs gandrīz tikpat liela strāva kā noslogotajā fāzes vadā. Tad gan kaut kāds boilera 2,5 mm² vads ilgstoši nespēs izturēt > 40 A, un tā kā šajā vadā nav drošinātāja, tad tam vadam nekas cits neatliks kā sadegt pašam. Nulles vada atkārtotais zemējums, pasargā elektroiekārtas no pārsprieguma, kurš ir radies nulles pārrāvuma gadījumā. Īpaši gribu uzsvērt nulles vada atkārtotais zemējums. Tas ir nevis vienkāršs zemējums, kur elektroiekārtu metāla korpusi ir pievienota pie „zemē ierakta spaiņa”, bet gan tāds zemējums, kur tas „zemē ieraktais spainis”, vienā punktā vēl ir pievienots pie nulles vada. Labots Jūnijs 27, 2012 - Firza Link to comment Share on other sites More sharing options...
Prodigy Jūnijs 27, 2012 Share Jūnijs 27, 2012 Mana vanna ir zemēta pie trubas (cik to vispār var par zemējumu uzskatīt), un tā tas ir bijis kopš šīs mājas uzbūvēšanas. Rozetē arī nekādas ķīmijas vai zemes nav, ja vien pats to neieviesīšu. Bet no veļmašīnas arī negribas norauties (patiesībā, no viņas strādājot jau šobrīd var dabūt ar ~60V pa knaģiem, tāpēc ir jāuzmanās). Bez noplūdes automāta, kādas vēl ir manas opcijas, ja ievilkt jebkāda veida zemējumu nav reāli? "Vanna zemēta pie trubas" nav gluži visa shēma, bet tikai tās redzamā daļa. PIlna shēma ir trubas -> vanna -> mājas zemējums. Lūk šo pēdējo daļu parasti tā vienkārši ieraudzīt nevar, vai arī kādas veiklas rociņas jau ir iznīdējušas. Manā gadījumā tā daļa izskatījās kā divi metāla āķi, kas nāk ārā no vannasistabas sienas un viņu līkumos ir ievietotas vannas kājas (vismaz teorētiski, dabā atkarīgs, cik pohains ir bijis vannas licējs). Es arī sākumā domāju, ka tie ir vannas stiprinājumi un nozāģēju tos nost, pēc tam dabūju kalt vaļā sienu, uz atlikušajiem galiem likt klemmes un atjaunot visu kā bija. Doma tam ir tāda, ka ja kāds piebāž savas vešenes zemējumu pie trubām, tad ja uz vešenes korpusu aizies fāze, viņam tiks izbliezti korķi, nevis visai mājai uz trubām parādīsies fāze. Protams, viss atkarīgs, kādi "kuļibini" ir grābstījušies gar korķiem. Tā es to saprotu. Un arī man 467. sērijas bloķenē (1982) ir OEM rozetes ar trešo kontaktu, pie kura pienāk atsevišks vads no sienas. Kas tas ir, īsti nezinu, un nezinu arī kā to pārbaudīt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
dexterlabs Jūnijs 27, 2012 Share Jūnijs 27, 2012 (labots) nju tā,pilnīgi pārbaudīta infa. padomju laika paneļu māju skapji nav zemēti,skapja korpuss ir gan nulle gan zeme. virtuvē vai koridorī esošais kontakts ar zemējumu ir piezemēts uz skapja korpusa tāpat kā pie šā skapja skrūvējas arī nulles. ja gribam īstu zemējumu jārok zemē zemējuma kontūrs (jāsameklē kādam tam jābūt)un jāizmēra vai ir riktīgs ar šim nolūkam paredzētu aparātu(kā sauc aparātu nezinu) Labots Jūnijs 27, 2012 - dexterlabs Link to comment Share on other sites More sharing options...
Tārps Jūnijs 27, 2012 Share Jūnijs 27, 2012 nju tā,pilnīgi pārbaudīta infa. padomju laika paneļu māju skapji nav zemēti,skapja korpuss ir gan nulle gan zeme. Nu kas tas par sviestu ! Te tikko gari un plaši bija izklāstīts par tīklu uzbūvi. LV 99,9 % visu tīklu ir ar cieši zemētu neitrāli. Tas nozīmē, ka pie trafa tā nulle ir sazemēta ar īstu zemējuma kontūru. Un šis kontūrs bez problēmām spēj paņemt pretī visu no trafa ārā nākošo strāvu. Cita runa var būt par to, ka tiek lietoti padomju laika kabeļi no trafa un arī stāvvados, kur nulle ir pakāpi tievāka par fāžu vadiem. Sākoties lieljaudas patērētāju ērai dzīvokļos, ir bieži gadījumi, kad nulle vairs nespēj norīt visu strāvu. Tad nu arī parādās tā parādība , kad nulle nav zeme, bet ir ar dažu voltu spriegumu pret zemi un pieliekot to pie īstas zemes, met dzirksteles. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ggg97 Jūnijs 27, 2012 Share Jūnijs 27, 2012 Citāts: "Un šis kontūrs bez problēmām spēj paņemt pretī visu no trafa ārā nākošo strāvu." Tu gribēji teikt, visu nesimetrijas strāvu? Nu tā, tagad neesmu tādā formā, lai meklētu zemējuma kontūru pretestības apakšstacijās. Bet ja tas ir sadales punkts, vidpriegums/zemspriegums, tad maksimālā zemējuma pretestība bija 125/Iz, nepārsniedzot 4om. Ja ir klāt arī augstspriegums 110/330kV, tad nepārsniedzot 0,5om. Kaut kur par 1/10 daļu varu kļūdīties. Bet viss šitais mans teksts nav attiecināms uz gala lietotājiem - foruma biedriem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
dexterlabs Jūnijs 27, 2012 Share Jūnijs 27, 2012 (labots) Tārps> bļin kādi vēl trafi,mošk vēl HESi arī??? runa ir par to kas notiek no skapja līdz patērētājam,pričom tur trafs?runa ir par to kas ir un par to kā tam jābūt. jeb lietotājam arī vēl jāvelk zeme no trafa??tad varbūt labāk vilkt no HESa?? Labots Jūnijs 27, 2012 - dexterlabs Link to comment Share on other sites More sharing options...
JDat Jūnijs 27, 2012 Share Jūnijs 27, 2012 tad varbūt labāk vilkt no HESa?? No HESa nevajag, pietiek vadu iemērkt Daugavā. No AES vai no TEC gan obligāti jāvelk. Pie tam iepriekš labi izsildītu un iestrādātu, lai elektroni skrien ātrak un neietriecas izolācijā. Nesapratāt? No HiEND daudzi neko nesaprot. Ieskaitot mani. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Tārps Jūnijs 28, 2012 Share Jūnijs 28, 2012 Grūti paskaidrot tiem, kam nav ne mazākās sajēgas par to , kā uzbūvēti un iekārtoti sadales tīkli un pēc kādiem noteikumiem tas viss darbojas. Vēlreiz - pie trafa 100% ir izveidots īsts zemējuma kontūrs. Tad nu nulles vads ir cieši savienots ar to (arī) . Pa ceļam uz gala patērētājiem tas tiek pievienots ( pieskrūvēts) pie katras sadales (bleķa kastes) korpusa (arī pie pēdējās sadales kāpņu telpā). Līdz ar to , katra metāla konstrukcija, kura tīri teorētiski, izolācijas bojājuma gadījumā , var nonākt zem sprieguma, tiek zemēta (izmantojot nulles vadu). Jā ir gadījumi, kad šis kontakts starp nulles vadu un kasti atlābst (netiek veikta periodiskā profilakse), bet to nevar uzskatīt par sistēmu. Ir arī noteikumi, kas paredz pie katras būves ievada (nopietna) izveidot atkārtoto zemējumu, kurš gan nebūs tik pamatīgs kā kontūrs, bet tomēr būs. Lauku apvidū tas pēdējā laikā diezgan sekmīgi tiek realizēts, liekot uzskaites sadales, tām vienmēr ir štirs zemē. Arī tām dzelzbetonu stabu līnijām, katram stabam apakšā ir nedaudz pliks armatūras galiņš. To savukārt augšā savieno ar nulli. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Greatb Jūnijs 28, 2012 Share Jūnijs 28, 2012 Virsraksts jau visu izsaka. Gribu veļmašīnai uzlikt strāvas noplūdes automātu, bet "korķu kastē" rakņāties nevaru (un negribu). Vai eksistē aparāts, ko var iespraust rozetē, pa vidu starp veļmašīnu un Ķegumu? Nekādi neizdodas atrast. P.S. Zemējuma man nav, tas arī viens no iemesliem, kāpēc to verķi gribu. Vilx nepalidzes tev tas verkis bez zemejuma,saku tev no pieredzes.To ka darbojas Nopludes automats un core balance stravmainis saprot retais elektrikis. Nevajad izgudrot riteni,bet sarekinat cik izmaksas automats kabelis un laba rozete +atalgojums jedzigam elektrikim Link to comment Share on other sites More sharing options...
dexterlabs Jūlijs 2, 2012 Share Jūlijs 2, 2012 (labots) ,,mūsdienu,, skaja uzbūve bildēs jeb viena no reizēm kad patiesība ir tur iekšā jo ,,noderīgākā matērijas daļa ir tukšums,,. sanāca ,,pavandīties,, pa skapi un te var redzēt ka zemēts ir pie kontūra kas ierakts zemē bet nulle ir pilnībā ,,autonoma,,. vecajos skapjos gan nulle gan zeme ir pieskrūvēta pie skapja korpusa. Labots Jūlijs 2, 2012 - dexterlabs Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Jūlijs 2, 2012 Share Jūlijs 2, 2012 Ja tā nav mājas galvenā sadale un no galvenās sadales pienāk piecdzīslu kabekis, tad jau viss sanak pareizi Grūti saprast,kas par sadali. Lai kā arī nebūtu, mājas galvebajā sadalē obligāti zemējuma kontūrs,nullesvads un zaļidzeltenais zemējuma vads jasavieno kopā! Diemžēl "sertificēti" elektriķi lielākoties no tā visa neko nesaprot.Lampiņas spīd, honorars kabatā un pofig par zemējumiem. Parasts liroyājs jau vēk mazak sajēdz no zemējumiem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
dexterlabs Jūlijs 2, 2012 Share Jūlijs 2, 2012 attēlos redzamā sadale nav mājas sadale. atrodas ražotnē ar kādiem 80kw kopējo jaudu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Jūlijs 2, 2012 Share Jūlijs 2, 2012 Ir pilnīgi vienalga,māja vai ražotnw. Elektrība visur sit vienādāk un zemējuma principi arī visur ir vienādāki Link to comment Share on other sites More sharing options...
alusbundza Jūlijs 3, 2012 Share Jūlijs 3, 2012 laukos, saimniecības ēkā ievilku četrdzīslu kabeli, lai varētu darbināt šādus, tādus elektroiekārtas, vai metāla stienis iedzīts zemē, pie ko pieskrūvēts normāla resnuma vads , būs labs zemējums? (šis jautājums ir domāts tikai zinošajiem). Paldies par atbildi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Jūlijs 3, 2012 Share Jūlijs 3, 2012 Nē nebūsI Tu vari tikai sanullēt aparātu korpusus. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ggg97 Jūlijs 3, 2012 Share Jūlijs 3, 2012 bet nulle ir pilnībā ,,autonoma,,. vecajos skapjos gan nulle gan zeme ir pieskrūvēta pie skapja korpusa. A kas tad pēdējā bildē redzams? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!