Jump to content

Vai eksistē strāvas noplūdes automāti rozetēm?


Vilx-
 Share

Recommended Posts

Man ir kaut kāds smagāks variants - tie kabeļi iet pa šahtām dzelzsbetona paneļos. Ārā dabūt vai to vietā kaut ko dabūt - bezcerīgi. Vienā vietā pats mēģināju kanālu kalt panelī - pusstunda mokas knapi 1m garam kanāliņam. Nemaz negribu domāt, kā visam dzīvoklim varētu vadus pārvilkt.

Link to comment
Share on other sites

  • Replies 132
  • Created
  • Last Reply

Top Posters In This Topic

  • Vilx-

    23

  • Didzis

    14

  • ggg97

    11

  • dexterlabs

    21

Top Posters In This Topic

Posted Images

laikamTak

Nu jā, kalšana ir mazohisms. Ja tās šahtas lielas, ir variants raut vaļā nozarkārbas, siet pie vecā vada jauno un no blakus nozarenes veco velk laukā, lai jaunais lien iekšā. Vienā līvānenē, kur vadi pa plastmasas tubām starp skaidu plati bij savilkti, šitā reiz čakarējos.

Link to comment
Share on other sites

dexterlabs

Tā kā es nevaru gluži pārvilkt visus vadus dzīvoklī (nestādos priekšā, kā viņi tur pa tiem kanāliem ir savilkti mājas būvēšanas laikā), tad arī man nāksies palikt pie divām alumīnija dzīslām uz katru rozeti. :(

 

Tie vadi savilkti caur paneļu caurumiem,Apskati kāds izskatās panelis tad sapratīsi kādi caurumi tiek lietoti.Tos caurumus tu vari izmantot arī tagad,protams ne jau vienmēr tie sanāks ,,pa ceļam,,.Sevišķi veicies tev būtu ja atrodies pirmajā stāvā,tad tik ,,dur,, uz pagrabu un tad caur pagrabu uz skapi.

Vislabāk šajā jautājumā konsultēties ar kādu profesionāli kurš reāli nodarbojas ar vadu vilkšanu,esmu redzējis kā šie bez problēmām ievelk vadus tur kur tev tas liktos bezcerīgi.

 

Sevišķi pateicīga vieta kalšanai ir starpsienas paša augša bet tikai tām starpsienām kas nav nesošās.Vai siena ir nesošā var pateikt pēc tās biezuma.

Labots - dexterlabs
Link to comment
Share on other sites

All-marss

Un kā ir ar veļmašīnas kontaktdakšu?Kas otrā galā tavam taisītajam pagarinātājam?Pārbaudi,vai trešais kontakts pagarinātāja kārbā nav savienots ar kādu no pārējiem diviem.Ceru,ka saprati,ka trešais kontakts ir tas,ko sauc par zemējumu.Strāva uz korpusu var nonākt TIKAI UN VIENĪGI caur šo kontaktu.Teorētiski protams pastāv iespēja,ka kaut kur mašīnas iekšās var būt noplūdes,bet varbūtība maza.

Link to comment
Share on other sites

dexterlabs

Es savulaik savam hruščovkas dzīvoklim ar bezkontaktu strāvas indikatoru sazvaniju un iezīmēju visas zemapmetuma strāvas vadu šahtas. Fleksi ar dimanta ripuli rokās un zāģēju to 1,5 kvadrāta mīksto alumīnija sūdu ārā. Darbs putekļains, bet pēc tam tajās vietās atpakaļ saliku kapariņu ar lieku dzīsliņu priekš zemējuma līdz sadalei kāpņu telpā. Rozetes nomainīju attiecīgi. No problems anymore.

 

lai nebūtu tik putekļains darbs vajag izmantot perferātoru ar lāpstiņu,bik jau putekļi ir bet ne tik daudz,var izdzīvot.Bez tam pašam fleksim tie putekļi ir nāvējoši,viereiz jaunu fleksi nokopām stundas laikā.

All-marss >pagarinātāja kārbā savienota nulle ar zemi??tas nu ir nereāli,pirmkārt reti kura mūsdienu kārba ir ,,jaucama,, otrkārt kā tu iedomājies nulli kopā ar zemi??kas notiks kad dakšu iebāzīs otrādāk???

 

Un vispār nevajag izdomāt pekstiņus,jebkurš aparāts kurš nav normāli piezemēts un ir korpuss no dzelzs sit panagiem bez kādām tur visādām viltībām

Labots - dexterlabs
Link to comment
Share on other sites

Facepalm. Nē, All-marss, es neesmu idiots, lai arī cik pārsteidzoši tas neizklausītos.

Link to comment
Share on other sites

Visdrīzāk veļmašīna ir traucējumu filtrs un tad elemantāri uz zemējuna kontakta sēž 110V. Nosist jau nenositīs,jo ampēru tur nav, bet ar slapjām rokām purina. Tieši tāpat ir datoriem un monitoriem. Ja nav zemējuma visur uz korpusa ir 110 V

Link to comment
Share on other sites

Es arī domāju, ka par iemeslu ir traucējumu filtrs, tāpēc bez zemējuma neiztikt. Ja ņem no sadales skapja, uztraukumu rada tas, kas notiek, ja mājas ievadam pēķšni pazūd nulle. Piem. kāds elektriķis remontējot aizmirst pieskrūvēt nullesvadu. Pirmkārt, jau daudziem tiek bojātas elektoierīces, jo vienā fāzē spriegums var nokristies, bet citā paaugstināties. Uz nulles vada arī vairs nebūs nulles potenciāls. Ja caur veļasmašīnu, caur ūdeni vai gāzēsplīts gāzestrubu ir kaut kāds zemes potenciāls, tad var plūst arī strāvas.

Apkures sistēmas vai ūdensvada trubas nevar izmantot no drošības viedokļa, jo tā var pat apdraudēt kaimiņus.

Labots - Aigars
Link to comment
Share on other sites

Ja mājas ievada sadalē pazūd lielā "0" no sadales tīkla, tad vienalga iestājas Lasvegasa. Visi dzīvokļi paliek zveigznes slēgumā, bez "0", par kuru plūda (un nu vairs neplūst) nesimetrijas strāva. Dzīvokļos ar zemāku patērētāju slodzi spriegums ceļas, dzīvokļos ar lielāku patēriņa, spriegums krīt.

Labots - ggg97
Link to comment
Share on other sites

All marss galīgās muļķības stāsta. Atskrūvē vešenei aizmugurē divas skrūvites, pabīdi un nocel vāku, tur pat blakus kur elektrības kabeļa ievads ieraudzīsi apaļu bunduli - kondensatoru, tas arī ir prettraucējumu filtrs. Parasti tam ir pieci kontakti kur uzsprausti pievienotie vadi. Divi pienākošie no kabeļa, divi aizejošie uz veļas mašīnu un viens zaļi dzeltens, kurš turpat netālu pieskrūvēts pie mašīnas korpusa. Šo zaļi dzelteno norauj no kontakta nost, vēl vari aptīt drošības pēc ar izoleni un viss... mašīna pa pirkstiem vairs nesitīs. Teorētiski varbūt palielinās radiotraucējumu līmenis, bet tas ir tikai teorētiski, praktiski 0

Link to comment
Share on other sites

Te pareizi minēja par paneļiem. Ievads dzīvokļiem 90% gadījumu iet pa paneļa caurumu. Tālāk jau nu kā gadās. Tātad līdz pirmajai kārbai tikt nebūs nekādu problēmu.

Variants, kad stāvvada nulle nodeg ir diezgan maz iespējams, un visi tie šausmu stāsti ir mazliet piepušķoti. Tagad jau Latvenergo arī to lietu pasē, citādi viņu skaitītāji arī gļukos un paši tūdaļ dabūs pa d...

Par nulles pārrāvumu. Jā ļoti iespējams. Pats esmu labojis vairākos dzīvokļos. Lielāko ties gadījumu gan to vietu ir viegli atklāt. Vajag tik pavērot sienu un ieraudzīt plaisu. Mājas šķobās un pat nelielas plaisas pārrauj tos aluminija vadus, kas zem apmetuma. Nu protams tiem , kas pa paneļu caurumiem iet - pofig. Jā un tie aluminija vadi bija domāti lielākajam patērētājam 1kW (gludeklis, plītiņa ). Tagad tie veļas automāti ņem krietni vairāk. Par jaunu līniju no sadales jau nu vajadzētu padomāt. Arī kabeļkanālā nebūtu nemaz tik neglīti un grūti, bet droši gan.

Link to comment
Share on other sites

dexterlabs
krabis . pastāsti kāda jēga izolēt kaut ko iekšā ja kontaktā pie zemējuma spailēm nav nekas pievienots??? Labots - dexterlabs
Link to comment
Share on other sites

Gints_lv

Visdrīzāk veļmašīna ir traucējumu filtrs un tad elemantāri uz zemējuna kontakta sēž 110V.

Es pārbaudītu sildelementu .

Link to comment
Share on other sites

Laikamtak risinājums ir vienīgais pareizais. Ja negribās likt jaunos vadus tur, kur bija vecie, var jau arī zem kājlīstes palaist, bet nu uz kāpņu telpām vienalga kaut kā jātiek. Vanna garām, zinu konkrētu letālu iznākumu, kur zemējums uz vannu, (tālāk pa metāla caurulēm reāli, bet viens beigtais posms izgriezts ārā un aizstāts ar plastmaseni). Nu un par elektriķu kvalifikāciju pat negribu runāt. Man viens tāds meistars gandrīz sievu nosita. Kā atnāca un apskatījās, tā pateica, ka man ir viss nepareizi- 2 vadi (0 un fāze) iet uz rozetēm, kuras nomainītas pret jaunajām, tātad zemējuma vietā 0. Liekot virtuvē jaunus vadus, visai pārējai mājai pārlika tā, ka uz zemējuma kājas ir fāze (vienā vietā tikai pārlika vadus otrādi). Rezultāts- ne tikai datoriem un vešmašīnai uz korpusa 230V, bet arī ūdens sūknim. Lieki teikt, ka pa ūdeni kaut kāda strāva plūda zemē (ne jau nu tāda, lai izsistu drošinātāju). Mēģinājums ieiet dušā gan sievai gandrīz slikti beidzās, dabūja tā pa ādu, ka nu jau pāris gadus tajā dušā vairs neiet, kaut gan zina, ka viss sataisīts

Link to comment
Share on other sites

viesturs0711

Te nu jaapiekriit D.L. viss paarejais ir pupu mizas. Savukaart tos "kvalificeetos elektrikjus" kas rozetee zemws dziislu pie nulles liek klaat - uz mezju un aiz pautiem pie koka uzkarinaat.

Link to comment
Share on other sites

Donkeyhot

Kurš stāvs? Varbūt lētāk un 10x ātrāk pašam savu zemi ievilkt pa ārsienu līdz tai mašīnas rozetei?

Link to comment
Share on other sites

Nezinu gan, kādas problēmas dzīvoklī ievilkt pāris trīsdzīslu kabeļus.Vienu uz veļmašīnu, otru uz datoru.Varbūt arī trešo priekš tējkannas virtuvē. Apgaismojums un mūzikas centrs mierīgi var strādat uz vecās instalācijas. Tāpat tak matu fēmam nav zemējuma. Vadus velkot pat nav jāprot tos taisni nostiprinat.Uzliec kabeļkanālu un katrs duraks tad taisni prot vadus savilkt.

Link to comment
Share on other sites

dexterlabs

drunk_lizard > par sienu biezumu padomju laika mājās kāda glupība?

Ja siena ir biezumā apmēram puse no ķieģeļa garuma tā nav nesošā un arī nekad nevar būt pie kam šīs sienas ir iemūrētas tikai pēc tam kad jau mājas stāvs ir bijis gatavs kā rezultātā virs pēdējā ķieģeļa pie griestiem ir pamatīga sprauga kas aizsmērēta ar ,,putru,,.

Protams ka var konsultēties ar kādu speciālistu būvniecībā.

Link to comment
Share on other sites

dexterlabs

Cik esmu redzējis projektus tad apmēram visur vienādi,starpsienas visur pusķieģeļa biezumā.Dzīvoklī protams ir arī starpsienas kas ir nesošās.Bija viens paneļu projekts kur starpsienas pat nebija no pusķieģeļiem bet gan no gatavas ģipša plāksnes.

Jebkurā gadījumā tas jāskatās konkrētajā projektā.

 

Tātad,pats galvenais jautājums.Aizvelkam jaunu vadu līdz skapim,fāze,nulle,zeme.Ko tālāk,kur slēgt nulli in kur zemi jo tai padomju laika skapī tak nulle ir uz skapja korpusa.Ko nu??Dzīt lomiku zemē???

Labots - dexterlabs
Link to comment
Share on other sites

dexterlabs

Aizmirsu piebilst ka man šī problēma aktuāla mājā kas celta ne padomju gados bet no akmens simts gadus ātrāk un nekāda zemējuma skapī nav.

Link to comment
Share on other sites

Nezinu gan, kādas problēmas dzīvoklī ievilkt pāris trīsdzīslu kabeļus.Vienu uz veļmašīnu, otru uz datoru.Varbūt arī trešo priekš tējkannas virtuvē. Apgaismojums un mūzikas centrs mierīgi var strādat uz vecās instalācijas. Tāpat tak matu fēmam nav zemējuma. Vadus velkot pat nav jāprot tos taisni nostiprinat.Uzliec kabeļkanālu un katrs duraks tad taisni prot vadus savilkt.

Nu, laikam jau nekas cits neatliks, kā censties, bet par veiksmīgu iznākumu neesmu 100% pārliecināts... :unsure:

topicautor, atseviskja triisdziislu kabelja instalaacija ir VIENIIGAIS parizais risinaajums tavaa situaacijaa.

Da ļoti labi to apzinos, un apzinājos arī jau pirms 5 gadiem. Šis topiks ir par "Plānu B" - ko darīt, ja tomēr nesanāk. Jo, es domāju, ka Tu tomēr piekritīsi, ka variants "feikais zemējums uz nulli rozetē" ir labāks risinājums nekā "zemējuma nav vispār".
Link to comment
Share on other sites

Nu nē, nekādā gadījumā !. Labāk lai tad nav zemējuma vispār, nekā tāds idiotisks risinājums !

Link to comment
Share on other sites

(labots)

Visdrīzāk veļmašīna ir traucējumu filtrs un tad elemantāri uz zemējuna kontakta sēž 110V. Nosist jau nenositīs,jo ampēru tur nav, bet ar slapjām rokām purina. Tieši tāpat ir datoriem un monitoriem. Ja nav zemējuma visur uz korpusa ir 110 V

Vo, par šito es Tev gribētu mazliet pajautāt. Par datoru korpusiem es to jau senāk nekā pirms 10 gadiem esmu novērojis. Droši vien veļmašīnai tas pats. Tātad, Tev ir vairāk informācijas par šo, nekā man. Un jautājums sekojošs:

 

Ja piegrābjoties ar vienu roku pie radiatora, un ar otru roku pie datora korpusa, sākas interesantas izjūtas, tātad, tur ir - kā to lai pareizi sauc - "potenciālu starpība"? T.i. ja es pieliktu maiņstrāvas sprieguma mērītāju (aļa savu lēto multimetru), tad es tur redzētu kaut kādu diezgan ievērojamu nenulles spriegumu (ticu, ka tos 110V, ko Tu pieminēji).

 

Tātad, ja es ieliktu spuldzīti tur pa vidu, man viņa spīdētu, pareizi?

 

Un, ja man spīd spuldzīte, tad es redzu divus variantus:

  1. Man sāks ātrāk griezties skaitītājs;
  2. Es būšu atradis veidu, kā apčakarēt Latvenergo.

 

Ja ir 1. gadījums, tad es nesaprotu, kā zemējuma pieslēgšana var man palīdzēt, jo tad būs, ja ne īssavienojums, tad tuvu tam, un mēneša elektroenerģijas patēriņš atgādinās telefona numuru.

 

Ja ir 2. gadījums, tad ir laiks pārtaisīt dzīvokļa elektroinstalāciju, iekļaujot ķēdē datora korpusu un radiatoru. Bet es pasakām beidzu ticēt pirms, apmēram, gadiem 20 vai vairāk, tāpēc mazliet skeptiski raugos uz šo variantu.

 

Tātad... kur ir patiesība? (Jā, es zinu, ka Tur Ārā :p)

Labots - Vilx-
Link to comment
Share on other sites

Ja tur spīdētu spuldzīte, tad pieliekot roku, kā Tu teici, tev vairs gaisma nebūtu nepieciešama. Un pat ja tur spīdētu spuldzīte, tāpat strāva ietu caur skaitītāja strāvas spoli un LE apčakarēt tādā veidā nesanāks. Ja tur būs īssavienojums, tad izdauzīs automātu bet rēķins būs tāds pats. Ja Tu to zemējuma kontaktu nesavienotu ar "0" mājas ievada sadalē, bet pats uztaisītu savu zemēšanas kontūru, kura pretestība būtu par lielu, lai izdauzītu automātu, tad gan īsslēguma gadījumā uz tavu zemējumu rēķins var dziedāt romances. Karoče, viglāk ir parādīt un izskraidrot ar pirkstu un šņabja palīdzību, ne kā dauzīt klavieri eksterni bezjēgā.

Labots - ggg97
Link to comment
Share on other sites

Patiesība tāda, ka ja pārslēgsi multimetru uz ampēriem, tad redzēsi, ka ampēri ļoti tiecas uz 0

Līdz ar to arī spuldzīte diezvai spīdēs un arī skaitītājs nekur tālu neaizgriezīsies.

 

Pats mērijis neesmu, uz absolūtu patiesību nepretendēju

Link to comment
Share on other sites

dexterlabs

te nu atkal varētu sākties diskusija kā gadījumā ar kaļķi un boileri par to kur paliek enerģija.jeb enerģija ar laiku tiek atdota procesoram.

Labots - dexterlabs
Link to comment
Share on other sites

Baigais Janka

Jo, es domāju, ka Tu tomēr piekritīsi, ka variants "feikais zemējums uz nulli rozetē" ir labāks risinājums nekā "zemējuma nav vispār".

Ar rungu pa muguru! Nu, cik var runāt - labāk bez zemējuma, jā - ieknakšķinās pa nagiem, bet 100% netikas ļaunāks nenotiks, nekā savienot 0 ar zemējumu rozetē, un riskēt vienā jaukā dienā aiziet pie tēviem.
Link to comment
Share on other sites

OK, šo vēl nebiju dzirdējis. Man kaut kā šķita, ka iespēja "aiziet pie tēviem" ir daudz lielāka, ja agregātam (par kuru zināms, ka tas dod pa pirkstiem), vispār nav zemējuma. Labi, tad tā nedarīšu. :unsure:

 

Patiesība tāda, ka ja pārslēgsi multimetru uz ampēriem, tad redzēsi, ka ampēri ļoti tiecas uz 0
Kā tas it kopā ar Omes likumu? Spuldzītei (runājam par klasisko kvēlspuldzi) pretestība ir fiksēta; voltāža ir fiksēta. Man fizikas skolotāja sameloja? :unsure:
Link to comment
Share on other sites

Nesameloja. Tur sanāk vairāku pretestību virknes slēgums, kā rezultātā voltāža uz spuldzītes nav fiksēta ;)

Link to comment
Share on other sites

Es esu muļķis, to nenoliedzu. Bet tāpēc jau taisīju šo topiku, lai izglītotos. :(

 

Jo, ja godīgi, man elektrība joprojām lielākoties ir tumša lieta, kas gaiši spīd. :(

Link to comment
Share on other sites

Jā, savākušies pseido elektriķi !!!!

Vēl joprojām ir spēkā elektroiekārtu ierīkošanas noteikumi, un tie nosaka :

 

1.

6.3.1.3. Nullēšanas un zemēšanas izmantošana 1 kV elektrotīklos

Tīklos ar spriegumu līdz 1000 V un cieši zemētu neitrāli galvenais aizsardzības

līdzeklis ir nullēšana. Šajos tīklos nav atĜauta elektroiekārtu zemēšana bez to korpusu

pievienošanas nullvadam.

2.

Nullvadā nedrīkst būt izjaucamu savienojumu, drošinātāju un slēdžu, ja darba nullvadā

nepieciešams komutācijas aparāts, tam jāatslēdz visi strāvu vadošie (līnijas) vadi.

Atkārtotu nullvada zemējumu ieteicams ierīkot pie ievadiem ēkās, kurās elektroiekārta

tiek nullēta.

3.

Nullēšana ir galvenais paĦēmiens, lai pasargātu cilvēku no elektrotraumas, ko var

gūt izolācijas bojāšanās vai vienfāzes īsslēguma gadījumā, ja cilvēks pieskaras

elektroiekārtu korpusiem un metāliskām daĜām konstrukcijās, kuras nokĜuvušas zem

sprieguma.

Ja pareizi izpildīta nullēšana un izvēlēta atbilstoša aizsardzības ierīce, īsslēguma

strāvai jāpārsniedz aizsardzības ierīces nostrādes strāvas lielums un jānodrošina bojātā

posma automātiska un ātra atslēgšana.

Lai zinātu, vai aizsardzība nostrādās, jāveic aizsardzības nostrādes ėēdes fāze –

nulle mērījumi izmantojot vienu no divām metodēm.

Pirmā metode: nosaka faktisko pretestību – Zfakt – mērāmajam ėēdes posmam.

Šim mērījumam var izmantot attiecīgus mērinstrumentus, piemēram, M417. Mērījuma

rezultātu salīdzina ar posmam pieĜaujamo pretestības lielumu ZpieĜ, kas ir noteikta

tabulās katram drošinātāja lielumam. Jābūt izpildītam nosacījumam: Zfakt ≤ ZpieĜ.

Ja vienādība neizpildās, jāveic pasākumi pretestības Zfakt samazināšanai (palielina

vadu šėērsgriezumus, saīsina līnijas garumu) vai arī pārbauda iekārtas slodzes, lai

pārliecinātos, vai ir iespēja mainīt drošinātāju, kas Ĝautu izmainīt ZpieĜ vērtību.

Otrā metode: veic aizsardzības nostrādes pārbaudes mērījumus – mēra īsslēguma

strāvas lielumu ėēdē (piemēram, mērinstruments CM300/2), pēc tam pārbauda, vai ir

spēkā nosacījumi Iīsl ≥ 3 Idroš un Iīsl ≥ 1,5 Iaut.

 

Tā kā zinu padomjlaika instalāciju, tad instalācijai ar 2,5 mm2 aluminija vadu var slēgt līdz 1 kW jaudu bez problēmām, bet ne daudz vairāk.

Link to comment
Share on other sites

(labots)

Noteikumi ta noteikumi. No tiem man vienīgais, kas interesē ir - vai es varu piespiest Rīgas Namu Apsaimniekotāju par saviem līdzekļiem man ietaisīt zemējumu (hint: diezi vai). Mani vairāk teorija interesē, lai es varu uztaisīt tā, ka reāli ikdienā būtu droši.

Labots - Vilx-
Link to comment
Share on other sites

Teorija vienkārša - jauns 3 dzīslu vads no sadales skapja lidz veļasmašinai.

Link to comment
Share on other sites

Šeit salasījušies tādi paši pseiodo elektriķi, kā pseidodatoriķi un pseidospeciālisti visās citās nozarēs. Šis ir publisks forums. Ja nu autors nekādi nevar ievilkt jaunu 3 dzīslu kabeli, tad pietiks, ja aizvilks no ievada, vai kāpņu telpas sadales "0" kopnes līdz savai veļenei, vai kur tur vēl, atsevišķu zemēšanas vadu. Nu un protams, atbilstoši pieslēgs rozetē.

Link to comment
Share on other sites

Facepalm. Es laikam pārvākšos uz privātu diskusiju ar Didzi. Būs reālāk dabūt atbildes nekā no visiem "īstajiem vīriem", kas šeit apgrozās. :mda:

Link to comment
Share on other sites

Privātu diskusiju nevajag.Lai tak visi mācās. Tātad klasiskā krievulaiku daudzdzīvolļu mājā kāpņutelpas ir bleķa skapis,kuram apakšējā daļā ir daudz vietas, kur var pieskrūvēt nullesvadus un zemējuma vadus. Zilo vadu no veļmasīnas kabeļa skrūvējam zem vienas skrūves, bet zaļi dzelteno zem citas skrūves. Zem Vienas skrūves abus vadus nekadā gadījumā nedrīkst skrūvēt. Atkal būs jautājums,kapēc. Tapēc,ka caur nullesvadu plūst strāva , tā skrūvīte var atnākt vaļā. Tad reizē pazudīs gan nulle, gan zemējums. Ja zemējuma vads pieskrūvēts ar citu skrūvi un pa to strāva nepūst, tad ir ļoti maza varbūtība,ka šai savirnojimā kontakts pazudīs. Fāzes vadu es ceru ka zinasi kur pieslēgt. Protams, tas ir pats vienkāršākais variants, bet tā nu ir tais krievulaiku mājās. Var jau dzīt savu zemesvadu līdz majas galvenajai sadalei, bet es esmu reālists un zinu, ka tā neviens nedarīs.

Tagad par datira korpusu. Uz nesazemēta korpusa vienmēr ir puss spriegums no tīkla barošanas sprieguma, parasti ap 110V.Tas veidojas, jo gan no nullesvada, gan no fāzesvada pret zemejuma spaili stāv kondensatori un tie veido savdabīgu sprieguma dalītāju. Kā zināmms kondensators laiž cauri maiņstrāvu, bet ne visu strāvu vienādak. Tīklā ir 50Hz strāvas frekvence, bet kondensatoriem ļoti maza kapacitāte. Caur mazas kapacitātes kondensatoru 50Hz cauri tiek, bet kondensātoram pie šīs frekvences sanāk liela kapacitatīvā pretestība. Tas nozīme,ka uz datora korpusa spriegums ir, bet strāvu noņemt priekš parastas kvelspuldzes nevar, jo sanāk virknē kapacitatīvā pretestība. Strāva lai multimetrs rādītu spriegumu pietiek, lai neona lampiņa indikātorā degtu pietiek, la bišku papirkstiem sistu pietiek un tas arī viss. Nosist cilvēku ar tik mazu strāvu nevar un zagt elektrību no datora korpusa arī nesanāks. Kā teikt, spriegums sit pa pirkstiem, bet nosist var tikai ar strāvu. Lai gan par strāvu ir anegdote. Automrhāniķi Vasju vakar ar strāvu esot nosituši.Kas tad notika? Nu akumulators uz galvas uzkrita.

  • Patīk 3
Link to comment
Share on other sites

Iz savas pieredzes: nu paņēmu un novilku to vadu sanullēšana VIENU līdz sadalei . Nu kāpēc vienu , nevis trīsdzīslu kā te ieteic ? Nu pirmkārt skaitītājs dzīvoklī nevis kāpņu telpā, otrkārt vienu vadu elementāri novietot aiz grīdlīstes un ne var redzēt, ne kādam traucē . Un, vienreiz REĀLI noderēja tas zemējums. Pēc sviestmaizes likuma bija sagājis sviestā (izkarodējis vai izdedzis ) sildelements vešmašīnai . Sākumā nesapratu kāpēc dažreiz izsit, bet dažreiz nē drošinātāju kad darbinu. Nu izrādijās ka kad pamēriju pretestību uz kontaktdakšu un mašinas korpusu, tapa viss skaidrs. A ja nebūtu tā ''zemējuma '' vada , tad nebutu nekāda nīkulīga neliela noplūdes strāva uz korpusa, kura rada nepatīkamas sajūtas, bet reāls ''elektriskais krēsls''. Nu pie tā risinājuma, kad vads aiz grīlīstes, vienīgais ''nesmukums'' ir pats mazākais kabeļkanāls kas iet no grīdlīstes līdz vajadzīgajai (''zemētai'') rozetei. Nu ar minimālu piepūli maksiāli labs . Jā, un par to ka tas jaudas nullesvads var pazust . Nu Arī, tieši tā bija, ka raustās (mirgo ) gasma dzīvoklī. Palūru kāpņu sadalē - tur tieši no tā jaudas , kas iet uz dzīvokli, šķist dzirksteles. Varu iedomātis kāds būtu efekts ja kā zemējumu būtu izmantojis nulesvadu kas štepselī. Starp citu viens gan pārsteidz pašā dzīvoklī savienojumkārbās-vadu savienojums. Nu māja cerlta krievu laikos, bet vadi vara UN VISI SAVIENOJUMI kārbās SAMETINĀTI! Taisni interesanti kā to ir darijuši tajis laikos , jo pēc pāris centimetriem vadu izolācija ir vesela :shok: . Nu kas par tehnoloģiju, jo ja paskatās uz pašu vadu , tad apsūbējis un sen būtu nekontakts ja nebūtu SAMETINĀTI.

Link to comment
Share on other sites

Nja tieši intresē pati metināšanas tehnoloģija, jo visādas skrūvēšanas , ko izmanto tagad nozarkārbā, nu neparliecina , jo laiku pa laikam paliek vaļīgas. Nu tam vadu parim galā viena smuka vesela vara bumbiņa ka būtu metināts parastais dzelzis ar pusautomātu. Nu spriežot pēc izolācijas tālāk (un ;ņemot vērā vara siltumvadītspēju) tas metināšanas proces ir kautkādas sekundes daļās.

Lai gan , īsta un pareiza elektroinstalācija ir kad velk no katras rozetes vienu vadu līdz speciālai sadalei , kas viena visam dzīvoklim, nevis kabina kaudzi karbu kur ir iespējas būt nekontaktam. Tik jautājums, cik bieži tādu instalāciju (pareizu) taisa? Parasti pa ''starinke'' viens vads pie drosinātāja un vesela kaudze kārbu dzīvoklī, jo krietni lētāk.

Labots - oxygen
Link to comment
Share on other sites

dexterlabs

nekā jau laikam drošāka par vadu savienošanu tā sauktajā ,,skrutka,, nav.Skrūvēšana kārbās tas vispār kaut kāds marazms.Tagad pieejami tādi konusi ko uzskrūvēt virsū skrutkai,liekas ideāli.It kā parocīgs liekas variants kad tādā ka plastmasas klucī vadus vienkārši iesprauž,nez cik ilgi tā turās??

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share


×
×
  • Izveidot jaunu...