Jump to content

Jautājums par darbu Anglijā


newguy
 Share

Recommended Posts

Katram jau savs "dzīves līmenis" un ja vēl krievu apprecēja, tad jau "laime pilnībā" Vai tad jums tiešām dzīvē ir tikai poh** kur dzīvot,ko strādāt un kādā valodā runāt? Tiešam nav kādu hobiju, aizraušanos, nav vēlēšanās kādā deju kolektībā darboties vai korī dziedāt? Nav gribēšanas kārtīgā latviešu stilā Jāņus nosvinēt, vai aizbraukt uz kapusvētkiem ar radiem satikties? Nav vēlēšanās, lai bērni apgūst latviešu valodu un mācās latviešu skolā? Jā, mēs laikam dzīvojam "dažādās pasaulēs" un es nekad nesapratīšu cilvēkus,kuriem vienīgā interese ir nopelnīt naudu vienalga kur un kā.

Link to comment
Share on other sites

CITĀTS

 

Nu tad pavadi savas dzīves dienas ar Latvijas bomzīgo 300Ls vidējo algu un 140LS pensiju SATISFACTION guaranteed!

Labots - Žaks Kustō
Link to comment
Share on other sites

Pietiekami bieži ir, ka cilvēks meklē nevis kur ir labāk, bet meklē, kur vispār var izdzīvot. Kur tad Latvjā ir tās darbavietas, ko varētu aizpildīt ap 200 000 iedzīvotāju?

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Didzi, tad tomer krievi ir no gerevnas? D_L tev pateica ka ir, un bidamie teksti mainas? :D

Cik tev ir gadu? Prats nav nobriedies veidot patstavigu viedokli, tamdel nakas absorbet tikai seklas idejas no tevenet vai delfu komentiem?

Es tiešām esmu maz redzējis laimīgus stāstus par darbu ārzemēs(..)

Maz tu esi redzejis, jo neesi meginajis atrast. Dzivojot LV un attistot provincialu domashanu, lielus atklajumus dzive neveiksi ;)

 

Ja vel neesi pamanijis, lielai dalai aizbrauceju nebija tada jautajuma "ko es velos". Bija jautajums "ko darit?". Tamdel ta vieta, lai tupetu sava miesta, bezpalidzigi nostāstitu savu valdibu un cilvekus kuriem ir darbs, pieverstos noziedzibai un alkoholismam, vini izvelejas doties tur, kur var nopelnit iztiku sev un savai gimenei.

Ka ari ir un bija tadi, kuriem LV nebija par ko sudzeties, bet velme mainit vidi, kolegus un gut jaunu pieredzi nema virsroku. Un tas ir apsveicami.

Diemzhel tavs pseido-patriotisms vai jauniba nelauj uz to paskatities no cita skatu punkta, kurs netiek deklarets tevenet vai delfi komentos.

Vai varbut tas ir bailes no ka jauna un nespeja parvaret pasam sevi? :)

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Padomju laikā, krievu braukšana uz Latviju tā būtībā bija iekšējā migrācija (neielaižoties diskusijās par okupāciju, kolonizāciju). Tad, Padomju Savienības ietveros nebija nekādu reālu robežu un arī tagad Eiropas Savienībā nav robežu. Kur gribu – tur dzīvoju. Un var saprast cilvēkus (jebkuras tautības), kuri grib dzīvot labi tagad, vienalga kur, nevis kaut kad tālā nākotnē pēc 20-30 gadiem, savā dzimtajā ciematā. Un ko tad darīt cilvēkam, savā dzimtajā ciematā, ja darīt tur vienkārši nav ko? Jā, jā vajag cīnīties, vajag uzsāk pašam savu biznesu, pašam radīt darba vietas. Jautājums ir cik cilvēku to ir spējīgi izdarīt? Ir aizdomas, ka uzsākt savu biznesu labākajā gadījumā grib un var labi ja 1% cilvēku, pārējiem 99% grib nostrādāt savas 8 h saņemt algu un parējās 16 h par darbu vairs nedomāt. Un tas nenozīmē, ka tie 99% cilvēku būtu muļķi, viņi vienkārši pieturās pie principa „labāk zīlē rokā, nekā pīle zem gultas mednis kokā”.

Nu kas tad vēl atliek dzīvojot savā ciemā, kur darba nav un, ja ir, tad par minimālo algu, kaut kur cūku fermā ar lielām karjeras izaugsmes iespējām :yahoo:. Braukt katru dienu uz darbu > 100 km? Var tā darīt, bet tad pēc kāda laika, cilvēks sāks domāt, varbūt lētāk sanāks noīrēt dzīvokli (nopirkt māju) tuvāk darbavietai, nekā tērēt n-stundas sava dzīves laika vizinoties mašīnā. Un ar ko tad šāda iekšējā migrācija no Latvijas laukiem uz lielajām pilsētām ir labāka vai sliktāka par tādu pašu iekšējo migrāciju uz citām valstīm ?

Bet vispār jau dīvaini, ka latvieši, kuri 80 gadu beigās zākāja krievus par migrantiem, tagad paši ir parvētušies par migrantu tautu.

  • Patīk 3
Link to comment
Share on other sites

Pats braucu "augstskolas maksas segšanas peļņā" 22. jūnijā uz Skotiju.... un ir parādīusies vēl viena brīva vakance vismaz līdz vasaras beigām (atkarīgs no paša), ja kādam ir vēlme, droši var man braukt līdzi (ja nebūšu jau atradis līdzbraucēju)...

Dzīvošana privātmājā ar 3 latviešiem, ir auto. Darbs mazā kokzāģētavā!

Ja nu kādam uzrodas interese, tad PM :)

Link to comment
Share on other sites

Gringo, Tu visdrīzāk esi manu dēlu vecumā. Jā es "tupu" šeit latvijā, un vienu otru mēnesi pat nenopelnu "bomzīgos" 300Ls, jo visu mūžu esmu strādājis līgumdarbus. Pats esmu sev darbu meklējis un pats to darījis. Neviens man algu mēneša beigas nav maksājis. Kas vispar tā par attieksmi, nav darba, dodiet man darbu. Man mājā vienmēr ir darbs.

Ja par laimes stastiem tur ārzemēs, tad man tiešām tādu nav jo redzu tikai bērmu asaras un nelaimigas sievas šeit. Kaimiņiemei vīrs vienreiz kāju salauza īrijā stroikā. Gandrīz gadu ārstējās šeit latvija sievas maizē, jo ārzemēs to nevarēja atļauties. Pēc tam bija piedāvājumi šeit Latvijā strādāt par "bomžu 400Ls", tak nē, aizbrauca atpakaļ laimi meklēt, bet vienu otru mēnesi sievai nevarēja atsūtīt pat "nebomžu 100-200ls". Beigās kautkāds nēģeris nobrauca ar autiņu. Vot i viss laimes stāsts. Otra kaimiņiene visu laiku aizņemās mo maniem "bomžu" latiem piečuku un pie reizes neaizmirst pastāstīt, cik viņas bērniem labi ejot ārzemēs, bet piečuku gan atdos pēc divdesmitā datuma,kad bērni "lielo" naudu atsūtīs. Tie nav stāsti no interneta, bet reāla mana pieredze.

Sestdien filmēju kārtīgu lauku saimnieci ar interesantu kolekciju Strenču pusē. Nu prieks skatīties,kā cilvēki šeit saimnieko, cik sakopta lauku sētas. Visi bērni apkārtnē mājas sapiekuši un i netaisās ārzemēs laimi meklēt. Tiešam palika labs iespaids par to apkārtni. Vakarā bija jābrauc strādat uz Daugavpili. Nu pa ceļam pilnīgi pretējs skats.Pamestas mājas, ja kāda dzīvo, tad pat zāli parslinku pagalmā nopļaut. Nu vot pasakiet, vai tad pie nenopļautas zāles pagalmā ir valdība vainīga. Nē,nu zāli nopļaut un māju apkpt jau nav darbs. Darbs ir tikai ārzemēs!

Labots - Didzis
Link to comment
Share on other sites

Pārmetumi, ka cilvēki masveidā neveido savus biznesus un nemeklē darbus paši, nav īsti pamatoti. Jā, salīdzinoši tai pašā Anglijā ir daudz vairāk sīku privāto uzņēmēju. Un ko tad viņi dara? Pareizi, apčubina viens otru. Bet tur ir pavisam cits iedzīvotāju blīvums un ražošas apjoms. Cik frizētavas ciemā sev darbu nodrošinās? Cik cilvēki tur strādās? Un ja tikai apčubinās viens otru, tad kas tad pa lielam mainīsies? Tā tāda naturālā, bartera saimniecība. Par ko pirks importa preces un pakalpojumus, kur ņems brīvo naudu bez savas eksporta ražošanas? Tai Anglijā pa lielam tā arī ir - 3 strādā uz eksportu, 5 apčubina viens otru un pārējos un 2 sēž mājas no pabalstiem un kasa kuli.

Labots - ediots
Link to comment
Share on other sites

Didzi, prieks par tevi.

Tatad, no tevis stastita sanak, ka katrs kurs aizbraucis, ir salauzis kaju, sievai nesuta "alimentus" un beigu beigas tiek nobrauks ar kada negera masinas palidzibu. Zhel ka tev tadi dzives mociti kaimini. Nudien.

Tachu to tu neveri profilet uz visiem aizbraucejiem. Pats zinu daudzus, kuri nudien ir aizmukusi no LV, varda vistiesakaja nozime. Kuru kreditori vaja, kuram vienkarsi draud lauzti kauli atgriesanas gadijuma, bet tadi ir atseviski kadri, un par viniem nemaz domat negribas. Bet nu tev ir japiekrit, ka tadi nebija engelisi ari LV tusejot. Paradumi nemainas aizbraucot. Ja vins bija sudigs tevs, virs vai berns, tad tads ari paliek sveshuma. Tachu tam nav nekada sakara ar katru aizbrauceju.

Link to comment
Share on other sites

PohuSeja

+100500 to Firza - mierīgs un pieklājīgs komentārs

Link to comment
Share on other sites

Viens sīks piemērs. Anglijā notiek atkritumu šķirošana, brīvprātīgi piespiedu kartā. Ir škirošanas rūpnīcas, ir pārstrādes rūpnīcas, un gandrīz dubultā ir darba vietas atkritumu savākšanā. Vārdu sakot kopumā salīdzinoši daudz darba vietu. Vai Latvijā kaut kas tāds iespējams? Visdrīzāk pasūtīs ratā, jo nevarēs nodrošināt lielus apjomus. Var jau zoboties, ka par maz radam mēslus, bet zemais iedzīvotāju blīvums mums tiešam rada problēmas ekonomikā. Nav iedzīvotāju, nav darba vietu. Nav darba vietu, nav iedzīvotāju. Apburtais loks. Patriotisms te diemžēl maz palīdz, nezinu kā atrisināt.

 

Vēl viens (pastulbi, bet fakts) piemērs. Lielākai daļai māju Anglijā (droši vien vēsturiski), logi veras uz āru. Ko tas nozīmē? To, ka no iekšpuses logus nomazgāt nav iespējams. Tad nu tā ir vesela nozare - logu mazgātāji. Sakot, ka sezonā nopelnot tiri labi.

 

Vēl viens fakts. Lielākā daļa iedzīvotāju Anglijā dzīvo privātmājas, rindu mājās. Vārdu sakot nav daudzstāvu apbūves. Padomājiet, kādu pakalpojumu klāstu ģenerē milzums privātmaju un katrai vēl dārziņs aizmugurē. Aizvietojiet Latvijas ciematu tradicionālās 9-12 dzīvokļu mājas ar 9-12 privātmājām un padomājam kā progresēs iedzīvotāju vajadzību apjoms un cik cilvēkiem būs darbs tās nodrošināt.

Labots - ediots
Link to comment
Share on other sites

Citāts: "To, ka no iekšpuses logus nomazgāt nav iespējams."

 

Neiebraucu, kāpēc no iekšpuses logus nomazgāt nav iespējams? Kāpēc Anglijā nevar taisīt logus, kuri veras uz iekšpusi? Esmu bijis Anglijā tikai kā tūrists, logus nevirināju.

Labots - ggg97
Link to comment
Share on other sites

Kas vispar tā par attieksmi, nav darba, dodiet man darbu. Man mājā vienmēr ir darbs.

Cilvēkiem nevajag pliku darbu savās mājās, cilvēkiem vajag darbu par ko arī naudu maksā. Izdzīvot ar tīru naturālo saimniecību, Latvijā var vienīgi pensionāri, kuriem valsts maksā vismaz kaut kādu pensiju, un kuriem nav jārūpējas par mazgadīgiem bērniem. Cilvēkam, kuram nav citu ienākumu, izņemto naturālo saimniecību, mūsdienās ir ļoti grūti izdzīvot, jo tas ir dārgs pasākums. Gan zemes apstrādāšanai, gan lopu barošanai naudu vajag daudz (nav vairs kolhozu kur nozagt), bet nopelnīt ar to neko nevar, jo laukos tam nav maksātspējīgā pieprasījuma (runa nav par saimniecībām ar 1000 ha zemes un 500 govīm) . Jā, jā, protams, vajag uzbūvēt lielu pagrabu, kur dārzeņu glabāt, dzesētavu pienam, taisīt krējumu, biezpienu, sviestu un vest to uz pilsētu pārdot. Tikai ko darīt, ja arī tuvākajā pilsētā arī nav kas tos labumus pērk? Latvijas lauki nav tikai Mārupe, Latvijas lauki ir arī Naudīte, Zebrene un Īle. Protams, ka dzīvojot Mārupē un strādājot Rīgā, ir plašākas iespējas gan darbu atrast, gan pašam savu biznesu uzsākt, nekā dzīvojot kaut kādā Zebrenē, kur tuvākā pilsēta ir 30 km attālumā, un kurā arī nav brīvu darba vietu. Ne jau visi cilvēki var strādāt darbu kā brīvmākslinieki – šodien zīmēju, rīt nezīmēju. Daudzi cilvēki labāk dod priekšroku 8 h darba dienai 5 dienas nedēļā, pārējo laiku veltot sev (dziedot korī vai dārzu iekopjot) nevis strādāt kā brīvmākslinieki ar nenormētu darba laiku. Un tas nav nekas nosodāms. Diezin vai sieva un bērni būs sajūsmā, ja vīrietis strādās 16h diennaktī bez brīvdienām, vairāku gadu garumā, jo to prasa viņa brīvmākslinieka darbs. Labots - Firza
Link to comment
Share on other sites

Pārmetumi, ka cilvēki masveidā neveido savus biznesus un nemeklē darbus paši, nav īsti pamatoti. Jā, salīdzinoši tai pašā Anglijā ir daudz vairāk sīku privāto uzņēmēju. Un ko tad viņi dara? Pareizi, apčubina viens otru. Bet tur ir pavisam cits iedzīvotāju blīvums un ražošas apjoms. Cik frizētavas ciemā sev darbu nodrošinās? Cik cilvēki tur strādās? Un ja tikai apčubinās viens otru, tad kas tad pa lielam mainīsies? Tā tāda naturālā, bartera saimniecība. Par ko pirks importa preces un pakalpojumus, kur ņems brīvo naudu bez savas eksporta ražošanas? Tai Anglijā pa lielam tā arī ir - 3 strādā uz eksportu, 5 apčubina viens otru un pārējos un 2 sēž mājas no pabalstiem un kasa kuli.

Tas man atgādina tekstu no anekdotes, - "сдается Джон что мы бесплатно говна наелись". http://to-name.ru/an/kov/kov1.htm

Bet runa nav par blīvumiem, bet pirktspēju un tas iet roku rokā. Ir jau zemes ar mazākiem blīvumiem, jo vairāk uz ziemeļiem jo mazāks blīvums. piem. Somija vai Zviedrija vai Norvēģija. A tā kā naudas ir maz, tad ir naturālā saimniecība, katrs pats sev zāļi pļauj, logus mazgā un stāstiu slauka....

Starp citu padlaikā tie gastarbaiteri tieši tāpat dragāja uz Latviju, kā mēs tagad uz Albionu. It īpaši paklausoties baltkrievus, tiem vispār Latvija, kā tāda leiputrija liekas... Protams, ja tas nebija inscenēts lai šķaidītu vajāko posmu no trīs republikām...

Link to comment
Share on other sites

Citāts: "To, ka no iekšpuses logus nomazgāt nav iespējams."

 

Neiebraucu, kāpēc no iekšpuses logus nomazgāt nav iespējams? Kāpēc Anglijā nevar taisīt logus, kuri veras uz iekšpusi? Esmu bijis Anglijā tikai kā tūrists, logus nevirināju.

 

Atver logu uz ārpusi un tad pamēģini tikt klāt ārpusei. Un vēl ir logi, kas bīdās uz augšu vertikāli. Arī tiem no iekšpuses ārpusi nenomazgāsi. Ir jaunie logi, kas veras uz iekšpusi, bet ir arī jaunie, kas veras uz ārpusi. Neprasi man, kāpēc tur tā dara.

Link to comment
Share on other sites

Man skiet pasi Angli uz to atbildet nav spejigi.

Vienreiz jautaju vietejam, sasodīts jums karsta un auksta udens krani ir atseviski? Vai tad maisitaju lietot ir aizliegts?

Atbilde bija izmelosa: Eeeee, hmmmmm.... laikam ta var labak ietaupit udeni...

 

Talak man neko jautat vairs negribejas.

 

Te cilveki braucot masina, pat ventilatoru negrib slegt ieksa. Labak braukt ar aizsvidusiem vai vizinaties ziema ar atvertiem logiem. Citu risinajumu vel nav atradusi.

Link to comment
Share on other sites

Par iedzīvotāju blīvumu, nebūs taisnība. Jā,mums nav kā Holandē, bet Aļaskā dzīvo daudz mazāk cilvēku uz kvadrātkilometa un ja kas nedzīvo slikti. Tikai paši un vēlreiz paši cilvēki ir vainīgi, ka Latvija nav darba.Kurš tad bezjēgā grāba kredītus un tagad jāmūk uz ārzemēm? kapēc santehniķis treknajis gados pirka jaunu bembi, nevis nolika naudiņu vecumdienām? Kurs tad radīja to krīzi, ja ne paši? Tikai nevajag stāstīt,ka laukos nevar naudu nopelnīt. Muļķīnas! Jā,ar strādnieka domāšanu nē, jo jāštuko visas 24 stundas kā saimniekot Man tiešām strādnieka domāšana nav saprotama. Nu kā tu vari strādāt un nedegt par savu darbu.Nu kā tu vari pienēram darbavietā aizmirst uz nakti čaiņiku ieslēgtu. Tev tak tā darbavieta naktī nodegs un nebūs vairs darba. Nu nevar tā nostrādāt 8 stundas un viss poh**. Nu jā, es nekad dzīvē neesmu bijis parasts strādnieks, man meistara un saimnieka domāšana.

Labots - Didzis
Link to comment
Share on other sites

viesturs0711

Šito tu labi pateici, par tiem kapusvētkiem 100% taisnība.

 

Vai tad jums tiešām dzīvē ir tikai poh** kur dzīvot,ko strādāt un kādā valodā runāt? Tiešam nav kādu hobiju, aizraušanos, nav vēlēšanās kādā deju kolektībā darboties vai korī dziedāt? Nav gribēšanas kārtīgā latviešu stilā Jāņus nosvinēt, vai aizbraukt uz kapusvētkiem ar radiem satikties?

 

Kamēr viss tiek mērīts naudiskā izteiksmē tikmēr jau po kur un kā! Dzīves līmenis tur ir augstāks, bet māju sajūtas tur nav!

Link to comment
Share on other sites

Tas man atgādina tekstu no anekdotes, - "сдается Джон что мы бесплатно говна наелись". http://to-name.ru/an/kov/kov1.htm

Bet runa nav par blīvumiem, bet pirktspēju un tas iet roku rokā. Ir jau zemes ar mazākiem blīvumiem, jo vairāk uz ziemeļiem jo mazāks blīvums. piem. Somija vai Zviedrija vai Norvēģija. A tā kā naudas ir maz, tad ir naturālā saimniecība, katrs pats sev zāļi pļauj, logus mazgā un stāstiu slauka....

 

:), tā gandrīz pie mums ir. Ekonomika nav mana stiprā puse. Bet ja es audzēju gurķus un tikai 10% ciema iedzīvotāju mani gurķi teorētiski interesētu, tad kopējam ciema iedzīvotāju skaitam ir nozīme. A kur tad pirktspēja radīsies? Pat ja tirgojamies tikai viens ar otru, naudas vairāk nepaliek, tikai maina īpašnieku. Kādam kļūst vairāk, kādam mazāk. Bet ja mums naudu atstāj kāds no ārpuses, tad ir cita lieta.

Labots - ediots
Link to comment
Share on other sites

Alkoholokausts

Pabiju pats Anglijā un pabija arī daži mani draugi - darbu atrast caur vietējām aģentūrām ir itin viegli (katrā industriālajā pilsētiņā tādas parasti ir vairāk kā trīs, četras), ja nav uz mutes kritis, angļu valodu saprot virs vidējā līmeņā un nav ieradies dzīt luni (kā to parasti poļi dara). Pats es visai ātri izsitos (vienas dienas laikā) līdz DHL noliktavas teamleader assistant amatam, kas man deva privilēģijas bakstīt pārējos imigrantus, ja tie strādā par lēnu vai dzen luni. Arī nākamajā darbavietā (JVM Castings) itin ātri tiku iefīrēts pie angļiem šancēt, nevis, kā viņi paši sauca atsevišķu nodaļu visā iestādē - "Little Poland". Galvenais ir apņēmība un intereses izrādīšana par lietām ko savā darbā nezini, vēl nesaproti un vienkārši labas komunikācijas spējas.

 

CV, manuprāt, nav lielas vajadzības izsūtīt, jo tāpat, diezvai kādā firmā būsi uzreiz vajadzīgs - vienkāršākais veids ir sevi pierādīt (kā - pirmajā rindkopā) caur aģentūru un tad, ja ir teicams darbinieks, pati firma, bez jebkādiem starpniekiem (aģentūrām) nolīgs līgumu (kontraktu) ar daudz labāku samaksu.

 

Nopelnīt var, ja nebaidās no overtaimiem un darba neērtos laikos (nakts maiņas). Ja uz to parakstās, tad ir iespējams nopelnīt arī virs 300 mārciņām nedēļā un vairāk, kas ir visai pieklājīgs cipars priekš darba ko dara (fabrikas) bet jārēķinas būs ar to, ka brīvdienas (vai visbiežāk viena, ja brauc piepelnīties) tiks pavadītas guļot un vaidot, cik vissirslikti un cik vissirgrūti. Un, ja nav pārāk daudz kaitīgo ieradumu un vēlme šķērdēt naudu pa labi un pa kreisi, pāris mēnešu laikā var iekrāt pietiekoši daudz, lai apmaksātu mācības un vēl kādu brīsniņu laika padzīvot Latvijā kā bezdarbniekam (čoms aptuveni pusgada laikā, īpaši netaupot, iekrāja ap 3.5k latus - tas ir jau atskaitot ēšanu, īri un nedaudz izklaides).

 

Un tiešām, tās ir pupu mizas, ka vidējais strādājošais anglis uz imigrantiem skatās kā uz pabirām un melnstrādniekiem - tāda attieksme ir drīzāk pret tiem, kas tur aizbraukuši apbērnoties un parazitēt uz pabalstiem vai slinkot darbā un tikai saņemt, ne nopelnīt. Nu un, protams, Baltijas krievvalodīgie un poļi, vismaz cik pats Anglijā pastrādāju, ir tās sugas kā tādas, uz kurām skatās ar aizdomu pilnām acīm, neatkarīgi no apstākļiem.

 

Bet vispār, ir iespēja arī Latvijā nopelnīt, ja nebaidās no fiziska darba - mežsaimniecībās tā vien brēc pēc palīgstrādniekiem, krūmgriezējiem un zāģeriem, kam maksā itin normālu algu. Un tiesības nokārtot uz minētajiem aparātiem ir vispār pāris dienu un pāris latu jautājums, ja ir tāda nepieciešamība.

Labots - Alkoholokausts
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Vienreiz jautaju vietejam, sasodīts jums karsta un auksta udens krani ir atseviski? Vai tad maisitaju lietot ir aizliegts?

Atbilde bija izmelosa: Eeeee, hmmmmm.... laikam ta var labak ietaupit udeni...

 

otrā atbilde, maisītāju lietot nav aizliegts, vēsturiski izveidojies, ka lielākā daļa ūdensvada ir ar zemāku spiedienu aukstajam ūdenim, tāpēc neder visparastākais, bet tas nenozīmē, ka tādi netiek lietoti vispār

Link to comment
Share on other sites

Par iedzīvotāju blīvumu, nebūs taisnība. Jā,mums nav kā Holandē, bet Aļaskā dzīvo daudz mazāk cilvēku uz kvadrātkilometa un ja kas nedzīvo slikti. Tikai paši un vēlreiz paši cilvēki ir vainīgi, ka Latvija nav darba.Kurš tad bezjēgā grāba kredītus un tagad jāmūk uz ārzemēm? kapēc santehniķis treknajis gados pirka jaunu bembi, nevis nolika naudiņu vecumdienām? Kurs tad radīja to krīzi, ja ne paši?

 

Aļaska gan nebūs labs piemērs, tur valdība cilvēkiem piemaksā, lai viņi tur dzīvotu.

Pēc kaujas visi gudri. Bet ja latvieši paši radīja krīzi, tad par laimi neesam stulbāki par daudziem citiem pasaulē, kur arī baņķieri ir sagrāvuši ekonomiku.

Link to comment
Share on other sites

Ne jau banķieri pie vainas, bet cilvēki,kuri bankā aizņēmās,lai nopirktu veļmašīnu, ledusskapi vai plazmas TV. Nebūtu pieprasījuma, nebūtu piedāvājuma. Vai tad kāds atcerējās sakāmvārdu- parāds nav bralis. Tak nē,klausījās šlosera- gāzi grīdā un iebrauca grāvī.

Jā es ta iedomājos,kā es varētu uz Īriju aizbraukt. Vajadzētu tā kā visu elektroniķa darbnīcu līdzi,kura aizņem vesalu istabu, tad vēl urbmašīnu, frēzi, virpu un pārejos darbagaldus. Veco lietu kolekciju arī vajadzētu paņemt, jo ko tad pēc 8 stundu darbadienas es darīšu pa vakariem. Bibliotēku arī negribās atstāt. Par sadzīves priekšmetiem nemaz nerunājot. Jā,laikames tomēr īrijas strādnieku vidē neiederētos un būs vien jāpaliek Latvijā un jadzīvo ar "bomžu iztikas minimumu" . Visi jau nevar bagātīgi dzīvot. Kādam jāpaliek Latvijā,jāpļauj zāle,jākopj māja, jāskalda malka un galvenais pilnīgi parvelti.Nu stulbi vai ne- Anglijā tak par logu mazgāšanu maksā,a man šeit jāmazgā savi logi parvrīvu. Kautkā jocīgi sanāk.

Labots - Didzis
Link to comment
Share on other sites

Latvieši radījuši krīzi...mhm... lielummānija, odnako.. un vispār runājot par "sliktajiem" Latvijas pārvaldniekiem,- paskataties labāk uz PIGS-iem...

Par blīvumu un reģionu nevienmērīgu attīstību: Tai pašā Latvijā,- ir Rīga un pārējā... Latvija... Pareizi saka par Aļasku,... ASV vispār 60.gados bija radīta URBAN programma, lai attīstītos mazpilsētas un lauku reģioni. Tik mēs neesam tik bagāti...

Link to comment
Share on other sites

Bet ja latvieši paši radīja krīzi, tad par laimi neesam stulbāki par daudziem citiem pasaulē, kur arī baņķieri ir sagrāvuši ekonomiku.

 

Par tēmu obligātā kārtā noskatīties Inside Job. Daudz patternu var uzzināt un reālos apmērus. Un līkdeguņus vaigā ieraudzīt.

Link to comment
Share on other sites

Ja, visadu banku, apdrosinataju lobeti mediji smuki izpudrijusi smadzenes vienkarsai tautai. Bankas nav vainojamas pie krizes... izcili! :shok:

 

Pat zhidu starptautiska kantora vaditaja pamanijusies cilveku emigraciju nosaukt par fenomenu... un mes vel majam ar galvu un brinamies: Nu ka tads izcelosanas brinums vareja notikt?

Link to comment
Share on other sites

Ne jau banķieri pie vainas, bet cilvēki,kuri bankā aizņēmās,lai nopirktu veļmašīnu, ledusskapi vai plazmas TV. Nebūtu pieprasījuma, nebūtu piedāvājuma. Vai tad kāds atcerējās sakāmvārdu- parāds nav bralis. Tak nē,klausījās šlosera- gāzi grīdā un iebrauca grāvī

 

Ar TV un veļasmašīnu parādiem ne kādam projām jābēg, ne kāds var arī ekonomiku sagraut, nepadari nu visu tik smieklīgi vienkāršu. Pats labi zini, kā attīstījās nekustamo īpašumu tirgus un kādas cilvēkiem bija/ir iespējas iegūt pašam savu mājokli bez banku līdzdalības. Faktiski tā tas ir visā rietumu pasaulē, pa savu naudu mājokli iegādāt sen jau nevar.

 

Anglijā tak par logu mazgāšanu maksā,a man šeit jāmazgā savi logi parvrīvu. Kautkā jocīgi sanāk.

Diemžēl visiem nav tā paveicies, ka ir pašam savi logi, ko mazgāt (ekonomiski aktīvā teritorijā).

Labots - ediots
Link to comment
Share on other sites

Nu pag,pričom tur bankas,ka man pagalmā zāle nav nopļauta vai mājai logi nemazgāti? Kāds ar varu lika ņemt kredītu? Manis pēc tādas bankas vispār var nebūt.Jā, valdība mani spiež visus darījumus veikt caur banku,kai nodokļus varētu kāst, bet tā cita štelle. Sūdi jau sakās dēļ cilvēku stulbuma ņemt bezjēgā kredītus. Ņēma pārsvarā strādnieki,kuri jau tā pirms algas piečuku aizņēmās un kuriem principā nav sajēgas par naudas apriti. Nav svarīgi, ņēma latvju bauris vai amerikāņu nēģeris, sūdi galu galā visā pasaulē.

 

Diemžēl visiem nav tā paveicies, ka ir pašam savi logi, ko mazgāt (ekonomiski aktīvā teritorijā).

Paveicies nav lpgu mazgātājiem, jo es pats mazgāju savus logus un nenolīgstu strādniekus šim darbam. Sanāk,ka es grauju Latvijas ekonomiku un nenodrošinu darbavietas.

Labots - Didzis
Link to comment
Share on other sites

Nezinu par Aļsku, bet Skandināvijā ir ļoti lielas platības, uz kuras fona viņiem iedzīvotāju blīvums ir zemāks, kā pie mums Latvijā. Tikai Skandināvijā tās platības ir klintis, ne tā, kā pie mums. Paskatījos, meridiāna, kura iet caur Sankteterburgu un virs igauņiem, pat nedaudz virs Stokholmas, iet pa pašu Aļaskas apakšu (dienvidu galu). Tur tātad ziemas ir ilgas un aukstas. Golfa straume arī tālu.

Link to comment
Share on other sites

Tur tev taisnība, sūdi sākās, jo cilvēki ņēma no bankas naudu, jo viņi gribēja dzīvot paši savās mājās. Nafig mums tādi cilvēki vajadzīgi. Vot padomju laikos viss bija kārtība, nekādu bankas nebija vajadzīgas. Sarunāja pa polšu materiālus, vēl par polšu atveda un pa trešo polšu uzbūvēja. Labi, pārspīlēju.

Ir jau viegli citiem bakstīt, ja pats droši vien dzīvo sen, sen iekoptā mājā. Gribētu redzēt kādu, kurš pēdējos desmit gados pats saviem spēkiem bez banku naudas vai loterijas vinnēšanas, vai nepārdodod vectēvu mežu, zemi, tikai no algas vien būtu uzbūvējis māju.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Nu jā, Anglija ir darbs,jo tur golfa straume, brt Latvijā bezdarbs, jo nav straumes :sarkasms:

Link to comment
Share on other sites

Par tēmu obligātā kārtā noskatīties Inside Job. Daudz patternu var uzzināt un reālos apmērus. Un līkdeguņus vaigā ieraudzīt.

Pasūtīju, izrādās ir arī krieviski pieejams.

Money as Debt arī nav slikta.

Labots - ediots
Link to comment
Share on other sites

Nu jā, Anglija ir darbs,jo tur golfa straume, brt Latvijā bezdarbs, jo nav straumes :sarkasms:

 

Tieši tā.

Link to comment
Share on other sites

Visā pasaulē valda zināma kārtība. Vācijā krāsotājs nebrauc ar Mersi, bet ar pasātu.Pie mums katrs santehniķis treknajos gados brauca ar X5 bembi. Nu nevar tā būt un ar mājas būvēšanu-pirkšanu ir tāpat. Ja Tu pirms algas aizņemies poečuku, tad tu nevari atļauties kredītu ņemt un māju pirkt. Tā nu tas ir un tur neko nevar darīt. Nav arī taisnība, ka pie mājas nevar bez kredīta tikt. Jā pie gatavas mājas nevar, bet ja pats būve, tad mierīgi. Cita lieta, ka gribās uzreiz visu un gatavu māju ar jauna]ām mēbelēm un tad ņem kredītu uz divdesmit gadiem. Desmit gadu alga izmaksā māja, bet otrus desmit gadus jāvergo bankai. Es sāku dzīvot pusgatavā mājā, kad virtuve vēl kanalizācijas trubām tranšejas bija saraktas. Mēbeles jaunas nav vēl tagad, bet bankā neesmu paņēmis nevienu santīmu. Es uzskatu to par pareizāku variantu, jo neesmu ne par ko pārmaksajis un tagad varu savai mājai logus mazgāt, nevis jāatstrādā kredīts anglijā svešus logus mazgājot.

Link to comment
Share on other sites

Štrunts par pagātni. Lūk šodien, cik ir jābūt ienākumiem, lai atļautos iegādāties/uzbūvēt sev dzīvokli/māju? Vai Didzis spēj nopelnīt pietiekami šim mērķim?

Link to comment
Share on other sites

A zinātu jūs kā Īri dragāja prom 19.beigās, mūsu 10% tādas pupu mizas vien iraid. Varbūt tāpēc viņi vairs nerunā īriski...?

Nu bet ģimene ir jātaisa, kur tu mīļais cilvēks, trešais brālis, būdams dzīvosi? zem egles? Jāņem hipokredīts,... etc. etc...Un nedod dievs darbu zaudēt...

Kā bija "zelta laikmetā", - jaunais pāris atdalījās no saimes un viss ciemats uztaisa talku un uzbūvē šiem māju, tagad tas pac,- tikai ļautiņi samet naudu bankā, ko pēc tam jaunie aizņemas no bankas .. hmm.. gan ar procentiem...

 

Var jau taisīt bērnus ierakumos ... un audzināt turpat, viduslaikos no 12 bērniem kādi divi izdzīvoja...

"Es sāku dzīvot pusgatavā mājā, kad virtuve vēl kanalizācijas trubām tranšejas bija saraktas.", - lūk to sauc par naturālo saimniecību, jo neba es labāk trubas māku likt un špaktelēt nekā profesionālis... labāk darīt to, ko labi pieproti un nopelnīt lai samaksātu pēc tam tiem kas to māk...

Labots - Tubus
Link to comment
Share on other sites

Interesanti palasīt šo diskusiju. Katram raugoties no zināma redzesleņķa ir zināma taisnība. Didzis ir lāga vīrs, taču nevaru piekrist viņa pārmetumiem. Cilvēki bez dziļām zināšanām reālajā pasaules ekonomikā un banku sfērā uzticējās visādiem banku ekspertiem, kas meta pakaļ kredītus, valdībai, kas teica "gāzi grīdā". Beigās pie visa vainīgi izrādījās nabaga ļautiņi, ka tagad toreiz ekspertu novērtētie īpašumi nesedz vairs kredīta summu, un cilvēkš paliek bez īpašuma, par ko jau kādu laiku ir maksājis kredītu, un vēl paliek lielu summu parādā. Pirmajā brīdī jau bankas lēja "krokodilu asaras" par saviem lielajie zaudējumiem, bet man liekas, kas tas jau no paša sākuma bija tā izplānots.

Autors ir 19. gadu jauneklis, lai jau pastrādā ārzemēs. Ko viņš var zaudēt. Kad sapratīs, ko grib dzīvē darīt, tad lai mācās. Visbiežāk, sanāk, ka cilvēki mācās vienu, bet strādā ko citu.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Tur tev taisnība, sūdi sākās, jo cilvēki ņēma no bankas naudu, jo viņi gribēja dzīvot paši savās mājās. Nafig mums tādi cilvēki vajadzīgi. Vot padomju laikos viss bija kārtība, nekādu bankas nebija vajadzīgas. Sarunāja pa polšu materiālus, vēl par polšu atveda un pa trešo polšu uzbūvēja.

Aizmirsi tādu sīkumu pieminēt - kur tie pa polšu sarunātie materiāli, tika oriģināli domāti.

Kādai daudzstāvenei, bērnudārzam utt... jeb pavisam vienkārši sakot - nozagti.

Lai pad. laikos māju puslīdz godīgi uzceltu vajadzēja būt nez kādam ūbervecim-nop. bagātam tautas māksliniekam utml. vai kolhozniekam - tiem cēla mājas kolhozs vai ... sarunāt pa polšu. Uz citu rēķina.

Lai varētu normāli dzīvot padomijā kāds bija jāapjāj. Citādi nebija iespējams. Labumu visiem nepietika tāpēc ka viņu tīri fiziski nebija tik daudz, lai visiem sanāktu.

Un tad lai kāds varētu dzīvot labāk, kāds dzīvoja bedrē... tikai šeit par to nerunā. Un nevis tāpēc ka idiņš, slinks vai strādāt nejēdz, bet tāpēc ka "neprata grozīties" - apjāt apkārtējos.

 

Te daži, kas pirkstus staipa, kā ne santīma nav aizņēmušies - lai pastāsta kā 90-to sākumā daudzi cilvēki tika pie īpašumiem.

A tāpat kā lembītis, mākoņandrītis un pārējie dižgari, tik apjomi atšķiras. Tie rausa miljonos, šitie - mazāk, tikai sev.

Un ja tikai sev tad tas nav nosodāmi :sarkasms:

Tā sacīt, "izrādīja iniciatīvu Latvijas agrīnajā privatizācijas stadijā".

 

Un kamēr tāda pieeja dzīvei dzīvos šeit joprojām, d*** Latvija ir, bija un būs.

 

Vēl te par iedzīvotāju blīvumu runājot, sencis stāstīja:

Atbrauc uz Latviju delegācija no Japānas, par kuģniecības jautājumiem runāt.

Nu vakarā bankets un tā. Jāpānis viens stāsta lepni ka viņam esot ģimenes dārziņš, veseli 4m2 - jā ČETRI KVADRĀTMETRI, es nepārrakstījos.

Nu vietējais saka, šim esot 16ha meža un zemes.

Japānis nesaprot, cik tas ir. Nu viņam zīmē un skaidro cik m2 ir viens hektārs.

Pēc šī te ja pirms tam japānis esot vienkārši nedauz paklanījies, tad pēc tam esot klanījies līdz zemei :)

Bet viņiem tie daži m2 ir āprātīgi daudz ar viņu iedzīvotāju blīvumu.

Mums 10ha nav nekas īpašs un vēl pāri paliek.

 

Uz jauniešiem, kas dodas pasaulē "zinības apgūt" skatos pozitīvi. Protams ja apgūšana nebeidzas ar pastāvīgu zemeņu lasīšanu vai tupēšanu apsardzes būdiņā visu atlikušo mūžu.

Pavazājoties pa pasauli var iegūt daudz zināšanu, kuras pēc tam te var likt lietā.

Sk. Latviešu klasiku par jūras murdu kaut vai :)

Labots - MārcisB
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Var man piekrist,var nepiekrist, bet latviešu sakamvārdam- parāds nav brālis beigās nākas visiem piekrist.

Tubus, Tev nav taisnība,es tiešam protu labāk trubas likt par santehniki, elekrtību vilkt par elektriķi un uzprojrktēt krāsni labāk par mūrnieku.Jā, es to izdarīu lēnak,bet kvalitatīvāk par profesionāli. Galu galā, es to daru priekš sevis. Treknajos gados visu pirti sataisīju tikai saviem spēkiem, jo nevarēju atļauties tās vājprāta naudas maksāt celtniekiem. Es pats esmu meistars un mani neviens celtnieks neapjās. Pirms gadiem divpadsmit,kad 10Ls bija nauda, tad varēju atļauties celtnieki sev palīgā nolīgt, bet vienalga es biju darbu vadītājs. Jā, sauciet to par naturālo saimniecību, vai vel kā, bet kapēc man būtu jāstrāda kāda cita labā,ja es varu strādat savā labā. Arī tad, ja man būtu milzu ienākumi, vienalga es projektētu savu pirts krāsni, vai pļautu zāli ap māju. Ei nu tu strādniekam iestāsti,ka pīpenes vajag pļait tikai tad,kad tās pārziedējušas. Man vienkārši tas patīk. Ja Esdiots prasa, vai es tagad varu nopelnīt priekš mājas, tad es atbildu,ka man nevajag pelnīt.Man vajag domāt, ka labāk saimniekot.Ja man autiņu meistars par motora maiņu paprasa 150Ls, tad es to motoru dienas laikā nomainu pats un nemaksāju tādu naudu. Ja man paprasitu uz pusi mazāk, tad pats neņemtos un arī mehānikim būtu vienai dienai darbs. Vai es tos 150Ls nopelnīju mainot motoru, es tiešām ediots nezinu.

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...