Jump to content

Boileris čīkst


Deez
 Share

Recommended Posts

Esmu kopš šī foruma pirmsākumiem 2004(ja nemaldos), un palikšu.....

Link to comment
Share on other sites

Labi,tīri teorētiski Tev Firza taisnība.Tikai runa par boileri, kur 1 grāds šurpu turpu ir pofig. Orģinalajam termoregulatoram nav nekāda lielā precizitāte un, dienas garumā, strāvas patēriņš abiem boileriem būs vienādāks.

Labots - Didzis
Link to comment
Share on other sites

dexterlabs

Boileriem nekad nebūs vienādāks patēriņš piemēram 24 h gŗiezumā ja viens būs tīrs bet otrs sakaļķojies.NEBŪS.un tam nav nekāda sakara ar termoregulātoru.

Labots - dexterlabs
Link to comment
Share on other sites

Ja abi skaitītāji paradīs vienadu elektroenerģijas patēriņu 24h, tad abos boileros būs vienada ūdens temperatūra un pofig par to kaļķi.

Link to comment
Share on other sites

Vēl gan nevajadzētu aizmirst, ka tena nihroma pretestība mainās atkarībā no temperatūras un kā jau redzam apkaļķotā t.i. vairāk izolētā tenā nihroma pretestība cita, līdz ar to caurplūstošā strāva mainīsies.Lūdzu, jums arī tena jaudas izmaiņas.

Labots - jacobs
Link to comment
Share on other sites

Boileriem nekad nebūs vienādāks patēriņš piemēram 24 h gŗiezumā ja viens būs tīrs bet otrs sakaļķojies.

A kāds šim spriedums ir fiziskāls pamatojums?
Link to comment
Share on other sites

dexterlabs

Ja abi skaitītāji paradīs vienadu elektroenerģijas patēriņu 24h, tad abos boileros būs vienada ūdens temperatūra un pofig par to kaļķi.

 

nebūs gan pofig jo lai sasniegtu vienādu temperastūru sakaļķojies boileris būs ieslēgts ilgāk.

 

pieņemsim ka abos boileros 20 grādi ,ieslēdzot tīrais uzsils 1,5 stundās līdz 80 grādiem kamēr netīrajam vajadzēs piemēram 2stundas.

izlaižot piemēram 5litri ūdens tīrais atjaunos grādus daudz ātrāk

 

A kāds šim spriedums ir fiziskāls pamatojums?

termoizolācija vairs kā tāda nepastāv vai kā???lai tiktu uzsildīts ūdens vispirms ir jāuzsilda kaļķis un kā zināms tad siltumapmaiņa ūdenī notiek daudz ātrāk nekā cietā vielā.

Labots - dexterlabs
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Izkaujaties un paņemat elementārāku piemēru :)

 

Pliks eļļas radiators un eļļas radiators, kurš ietīts segā. Kurš vairāk patērēs enerģiju, lai uzsildītu istabu par 10 grādiem neņemot vērā laika vienību?

Link to comment
Share on other sites

dexterlabs

sildelements protams netērēs vairāk enerģijas,ja ir 3kw tad ir 3kw bet boilers uzsils lēnāk dēļ tā ka ūdenī nenonāk siltums kamēr nav uzkarsēts kaļķis.

 

elementārs piemērs:

uz šķiltavas uguns uzliec pirkstu un tad starpā strauji iebāz čibriku,uzmini kurš apdegs??? :)

Link to comment
Share on other sites

pieņemsim ka abos boileros 20 grādi ,ieslēdzot tīrais uzsils 1,5 stundās līdz 80 grādiem kamēr netīrajam vajadzēs piemēram 2stundas.

izlaižot piemēram 5litri ūdens tīrais atjaunos grādus daudz ātrāk

Kur palika enerģija ko apkaļķojies sildītājs iztērēja tajā papildus 0,5h?

Par lielāku temperatūras inerci apkaļķotam sildītājam gan ir taisnība.

 

Eļļas radiators, kurš ietīts segā, telpu par 10 grādiem vispār nekad neuzsildīs, jo nav jau kam to siltumu novadīt, un arī elektrību tas patērēs maz, dēļ tā, ka nav siltuma noņēmēja. Radiators uzsils un pie iegulētās radiatora termostata temperatūras atslēgsies, un pēc tam paies ilgs laiks, kamēr tas atkal ieslēgsies. Termostats jau regulēs nevis telpas temperatūru, bet gan radiatora temperatūru. Ja eļļas radiatoram ar varu atslēgs iebūvēto termostatu un arī avārijas termodrošinātāju, lai tas sildītu, sildītu un sildītu (tas nekas, ka segā ietīts), kamēr telpas temperatūra paaugstinās par 10 grādiem, tad pēc kāda laika radiators uzkarsīs līdz ļoti augstais temperatūrai, kas var novest pie segas aizdegšanās un citām ne pārāk labām lietām.

Labots - Firza
Link to comment
Share on other sites

Ja noslēgtā telpā izdalās 1kWh enerģijas tad pilnīgi pofig, vai eļļas radiātors pliks, vai ierīts sega temperatūra vienalga pacelsies vienadak. Tāpat ir ar boilera spirāli. Boileri un istabu nosacīti var uzskatīt par noslēgtu telpu. Enerģija jau nevar atpakaļ uz elektrostaciju aizit. Nav tak induktīva vai kapacatīva slodze, bet tīra pretestība. Ko skaitītajs uzrāda, tas izdalās.

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Didzis, neaizmirsti tādu faktoru, kā ārējo vidi :) Izliec to eļļas radiatoru šķūnī un varēsi iztērēt mēneša normu un neuzsildīsi temperatūru pa 1 grādu.

Link to comment
Share on other sites

Es tak teicu, noslēgtā telpā. Ja boileris nav noslēgts, nu tad es nezinu, kas ir noslēgts. Ja tai boilerī dabū iekšā 1kWh tad tā enerģija ir tur iekšā un parvēršas siltumā un pilnīgi pofig vai ar apkaļķojošos sildelementu, vai tīru.

Labots - Didzis
Link to comment
Share on other sites

Ir starpība, vai ūdeni silda tieši, ar ūdenī esošu elektrisko silditāju, vai netieši - ar gāzi, malku vai citu kurināmo, kurš ūdeni silda ar izplūstošām dūmgāzēm. Ja elektriskā sildītāja gadījumā pievadītā enerģīja, arī apķalķotam sildītājam nekur nepazūd (tur par ūdeni vien paliek), tad sildītājam, kurš ūdeni silda ar izplūstošām dūmgāzēm, pat neliels katlakmens slānis uz sildvirsmām, sazina sildīšanas lietderības koeficientu, jo katlakmens darbojas kā izolators, kā rezultātā sildvirmas nespēj noņemt visu pievadīto siltumu un siltums vienkārši izkūp gaisā kā augstāka dūmgāzu temperatūra.

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Didzis, kur tu esi redzējis pilnībā noslēgtu boileri? Vismaz tie, kas pie mums tirgojas, pietiekamā daudzumā silda apkārtējo vidi.

Link to comment
Share on other sites

dexterlabs

Didzis varētu sākt ar to ka apskatīties cik ilgā laikā līdz 100 grādiem uzsils 1 litrs ķieģeļa un 1 litrs ūdens ar vienas un tās pašas jaudas sildelementu.

Tā enerģija tak nekur nepazūd,tā tiek patērēta kaļķa uzsildīšanai.

 

Ja noslēgtā telpā izdalās 1kWh enerģijas tad pilnīgi pofig, vai eļļas radiātors pliks, vai ierīts sega temperatūra vienalga pacelsies vienadak. Tāpat ir ar boilera spirāli. Boileri un istabu nosacīti var uzskatīt par noslēgtu telpu. Enerģija jau nevar atpakaļ uz elektrostaciju aizit. Nav tak induktīva vai kapacatīva slodze, bet tīra pretestība. Ko skaitītajs uzrāda, tas izdalās.

kā tu iedomājies to ka radiātors ietīts segā uzsildīs istabu tik pat ātri kā neietīts,kur tad tiks ņemta enerģija segas sildīšanai???

Labots - dexterlabs
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

dexterlabs, pēc tam tas uzsildītais kaļķis, sega vai kāds cits izolācijas materiāls atdos atpakaļ uzkrāto enerģiju. To arī nevar salīdzināt ar krāsni, kur siltumizolācijas materiāls ir gaiss.

 

Es runāju par to, ka vairāk enerģijas tiks patērēts sildot apkārtējo vidi nekā uzkrājot enerģiju kaļķos boilera iekšienē.

Link to comment
Share on other sites

dexterlabs

Tur jaut āķis ka enerģija nekur netiek atdota,tā paliek kaļķī.Jeb divu spaiņu kaļķa uzsildīšana nemaksā neko???

Tas būtu tas pats kas ja boilerim ir 150litru tilpums bet pirmie 50litri silst par brīvu(laba akcija,būs jānotirgo ,,DEPO,,)

Labots - dexterlabs
Link to comment
Share on other sites

Ja boilerī ir 2 spaiņi kaļka, tad tie darbosies kā akumulators - enerģija, kura sākumā tika iztērēta kaļķu uzsildīšanai vēlāk tiks izmantota ūdens temperatūras uzturēšanai. Piemēram, uzsildot ūdeni līdz 60 grādiem, arī ķalķis uzsils līdz 60 grādiem, un ja pēc tam bolerim atslēgs elektrību, tad ūdenim atdziestot arī kaļķis atzdzisīs, atdodot savu siltumu ūdenim. Rezultātā - nekāda enerģiija, nelietderīgi nekur nav iztērēta. Jā, protams, 2 spaiņi kaļķa, samazina boilera lietderīgo ietilpību par 2 spaiņiem, bet tam sakara ar nelietderīgu enerģijas iztērēšanu.

Link to comment
Share on other sites

Vislielāko nesaprašanu noteikti rada kaļķa daudzums boilerī.

Ja tie ir divi spaiņi, tad tas noteikti ietekmēs boilera funkcionalitāti, ja tas ir vienkārši ar kaļķa kārtiņu pārklājies sildelements, tad boilera darbība principiāli nemainīsies

Link to comment
Share on other sites

dexterlabs

Ne jau visur būs divi spaiņi vai viens,viss atkarīgs no ūdens cietības.Ir vietas kur dabīgā veidā kaļķa ūdenī vispār nav un ir vietas kur ūdens tiek piegādāts caur labām atkaļķošanas sistēmām.Šajos gadījumos problēmu nav,tāpat kā īpaša problēma nav ja kaļķis uz sildelementa ir nedaudz.

Problēma rodās ilgtermiņā kad uz sildelementa izveidojās kaļķa kritiskā masa kas augstās temperatūras iespaidā atdalās no sildelementa.Šis proces notiek ļoti intensīvi un atkārtojoties n reizes apkārt sildelementam izveidojas gruvešu kaudze.Parasti tie ir kādi divi spaiņi jo neviens jau ātrāk kamēr sildelements nav nodedzis boileri netīra.Horizontālajā boilerī var būt daudz vairāk šo gruvešu taču sakarā ar to ka sildelements nav apakšā arī kaļķa gruvešu iespaids nav tik graujošs bet laika gaitā 100l boilers pārvēršas 70l boilerī.

Labots - dexterlabs
Link to comment
Share on other sites

Labi,lai būtu jūsu šausmu stāsti, par kaļķa daudzumu. Jautājuma būtība jau nav kaļķa daudzuma, bet par to, ka daži te apgalvo,ka apkaļķojies boileris patērē vairak elektroenerģijas litra ūdens uzsildīšanai,kā neapkaļķojies. Tai pat laikā nevar pateikt,kur tad tā pārejā enerģija paliek. Es nerunāju par boileri,kurš pilns ar kaļķi un tad tas vairsn nepatērē tik daudz elektroenerģiju. Attiecīgi arī ūdens silst mazāk. Runa ir par gadījumu,kad boileri patērē vienādu enerģijas daudzumu, bet vienam sildelements apkaļķojies.

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Didzis, precizē vienu lietu skaidrībai - patērē vienādu elektroenerģijas daudzumu vienādā laika periodā vai patērē vienādu elektroenerģijas daudzumu, lai uzsildītu konrētu tilpumu. Citādi viens runā par pelmeņiem, cits par kosmosu.

Link to comment
Share on other sites

Drunk-lizard pareizi saka. Nevienu jau neinteresē, vai ūdens boilerī uzsilst pēc stundas vai divām. Galvenais,lai tas teiksim pa nakti uzsilst līdz vajadzīgajai temperatūrai un lai par elektrību nav jāmaksā vairāk.

Link to comment
Share on other sites

Ja paņem 2 vienāda tilpuma boilerus, ar vienādu sākuma temperatūru (+ 20 ºC) , kuri atšķiras vienīgi ar kaļķa kārtu, tad ieslēdzot abus boilerus vienlaicīgi un nomērot vienādu sildīšanās laiku, piemēram, 1 stundu (tā lai termostats vēl nebūtu paspējis atslēgties), abi boileri būs notērējuši 2kWh (ja sildītāja jauda 2 kW). Pilnīgi iespējams, ka tas sildītājs, kuram ir kaļķis, momentānajā laika būs sasniedzis zemāku temperatūru, nekā tas, kuram kaļķa nav, bet izmērot temperatūru abos boileros piemēram, pēc 1 vai 2 stundām - ūdens temperatūra abos boileros būs vienādas. Siltums, kurš bija uzkrājies kaļķī būs atdots ūdenim un nekas no pievadītā siltuma daudzuma nav nekur pazudis. Katlakmens kārta uz sildītāja vienkārši palielina sildīšanas inerci – sākumā ūdens uzsilts lēnāk, bet tai pat laikā arī lēnāk atdziest. Tas pats jau notiek arī ar malkas krāsni, arī tā lēni uzsilts un lēni atdziest. Sadedzinot vienādu malkas dauzdzumu malkas krāsnī un parastā "buržuikā" , "buržuika" telpu protams uzsildīs ātrāk, bet neviens jau tāpēc nesaka, ka malkas krāns ir neekomiskāka par "buržuiku".

Link to comment
Share on other sites

Леший

Atļaušos piebilst, ka ja jau mēs runājam par reālo dzīvi, tad tajā katlā, kur nav kaļķis, visticamāk, ir tīrāks ūdens. Līdz ar to, otrais boileris noteikti iztērēs vairāk enerģijas sildīšanai.

Link to comment
Share on other sites

Siltuma dudzumu, kurš nepieciešams, lai uzsildītu vienu ūdens (vai jebkuras citas vielas) vienību nosaka fromula Q=c*m*(t1-t2). Vienīgais parametrs,kurš šiet var ietekmē patērēto siltuma daudzumu (ja ūdens masa un temperatūras starpība ir vienāda) ir c - īpatnējā siltumietilpība. Vot mārutks viņu zina, kā mainās ūdens īpatnējā siltumietilpība atkarīgā no ūdens ķīmiskā sastāva un mehāniskiem piejaukumiem. Vairs jau neatceros uz kādu ūdeni attiecas tabulās dotā ūdens īpatnējā siltumietilpība - 4190 J/kg K. Vai ta bija destilēts ūdens, vai tas bija kaut kāds upes ūdens? Ir gan aizdomas, ka tās izmaiņas ir ļoti niecīgas, lai būtu jāņem vērā viecot aprēķinus.

Link to comment
Share on other sites

Леший

Vot mārutks viņu zina, kā mainās ūdens īpatnējā siltumietilpība atkarīgā no ūdens ķīmiskā sastāva un mehāniskiem piejaukumiem

Mājās esmu provējis sildīt tejkannā gan prosto ūdeni no krāna, gan izlaistu caur filtru. Vajag pateikt, ka ūdens manā krajā ir nereāli piestāstits. Un tas, kas ir izlaists caur filtru, sildās ļoti ātri.

Un es neesmu provējis tikai vienu reizi. Diezgan labu laiku esmu izmantojis ūdeni pa taisni no krāna, bet tagad jau labu laiku - filtrētu.

Link to comment
Share on other sites

Kāds vairs atcerās par ko topika autors šeit iegriezās? Tā arī definitīva atbilde netika sniegta, kā arī neviens nemaz neuzjautāja kas tā par pīkstoņu - boilera signāls kāds, vai arī kāda pīkstoņa ko izraisa boilera darbība...

 

Sveiki,

 

Ir tāda lieta, ka mājās ūdens boileris, to ieslēdzot, regulāri pīkst. Skaņa diezgan skaļa. Kāpēc tā notiek un kā to novērst?

 

Paldies

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Ar ūdeni var nez ko pasākt un varbūt filtrēts vai arī bazmīcā svētīts ūdens silst trāk. Ne par to ir runa. Boilerī parasti ir krāna ūdens un mūsu abos pieminētajos boileros ūdens ir vienādāks. Tas kaļķis, kurš ir ap sildelementu jau vairāk ūdenī nešķīstun ūdens ķīmisko sastāvu nemaina. Es saku,ka ūdens nakts laikā sasils vienādāk un skaitītājs arī noskaitīts vienādak.

Par čīkstēšanu tak es jau sen paskaidroju. Vajag tikai uzmanīgi lasīt.

Labots - Didzis
Link to comment
Share on other sites

kad mans boileris atmetīs kedas, izpreparēšu to un uztaisīšu atskaiti kas un kā. Iet kopš 2005.gada un nav ne reizi tīrīts :D

Link to comment
Share on other sites

sildelementa pretestiiba palielinaasies un straava caur to pluudiis mazaaka.

Pieņemsim, ka sildelements bez kaļķa (pati spirāle) ir normālā stāvoklī darbojas ar temperatūru 150 ºC, bet ar kaļķi sakarst līdz 200 ºC. Par cik omiem šajā gadijumā palielināsies sildelementa prestetība pretstība un samazināies tā jauda? Vai Tu ar savu aparatūru spēj šādas izmaiņas nomērīt?

 

Par katlakmeni runājot, vispār es runāju par gadījumu ar "2 spaiņiem kaļķa" un tā izraisīto temperatūras inerci, bet labi jau labi - Tev taisnība. Bet par to ka sildemenents no kaļķa var pārkarst šiet var arī nestāstīt, jo to mūsdienās zina katra mājsaimniece no "Calgonit" reklāmām :grin: .

Labots - Firza
Link to comment
Share on other sites

dexterlabs

Kamēr sildelements nav ,,norakts,, kaļķa gruvešos uz sildelementa kaļķa slānis neveidojas biezāks par kādu milimetru jo sildelementam karsējot pienāk brīdis kad uzkarst kaļķis un temperatūru krasas atšķirības iespaidā no sildelementa atdalās.Ja ūdenī ir kaļķis tad jautājums ir kad nevis vai sildelements tiks ,,aprakts,,.Jāņem vērā ka ,,apraktais,, sildelements nemaz tik ātri nenodeg.Un tad kad šis elements ir ,,norakts,, tad arī boilers patērē daudz vairāk elektrības jo kaļķa kalnu ir daudz grūtāk uzsildīt nekā ūdeni.1Kg kaļķis piemēram varētu būt līdzvērtīgs 20litriem ūdens kā rezultātā 80litru boilers strādās līdzvērtīgi 100l boilerim.

Link to comment
Share on other sites

Pie vienādas uzstādītās temperatūras, boleris ar apkaļķojušos sildelementu patērēs vairāk elektrību jo

1.Pēc izslēgšanās ūdens uzsils līdz augstākai temperatūrai (krietni vairāk uzkarsušākais sildelements atdos uzkrāto enerģiju)

2.Karstākam ūdenim būs lielāki siltuma zudumi caur korpusu

3.Tiks patērēts karstāks ūdens.

Tējkannas gadījumā zudumi būs vēl lielāki, jo uzkrātā enerģija tiks izlietota nevajadzīgai ūdens vai istabas gaisa sildīšanai.

Link to comment
Share on other sites

constrig

Kāds varbūt var veikt aprēķinu cik reālas naudas vienības ietaupa tīrs sidelements atšķirībā no nokaļķota, reāla boilera. Pieļauju , ka šīs naudas vienības ir tik nebūtīskas, pretī liekot siltuma zudumus ar ko boileris uzsilda telpu, kurā atrodas.

Link to comment
Share on other sites

Kur tad paliek tam kaļķim iedotā siltumenerģija? Krājas un krājas kā siltuma akumulatorā? Būtu jau labi, ja tābūtu. Varētu sasildīt vasarā kaļķa kluci un ziemā ar to sildit maju. Tak tā nav un to saprot jebkurš ar elementārām fizikas zināšanām.Kaļķis siltumu atdod ūdenim.Jā,ilgākā laika, bet atdod un aizkaļķojies boileris ūdens sasildīšanai patērē tādu pašu enerģijas daudzumu, kā neaizkaļķojies. Protams, līdz brīdim,kamēr sildelements nodeg Pie augstākas ūdens temperatūras ir lielāki siltuma zudumi, bet karstu ūdeni arī vajag mazāk, lai mjuti nomazgātu. Es runāju par gadījumu,kad piemēram vakarā ieslēdz divus boilerus ar 20 grādu temperatūru, bet no rīta abos ir 40 grādu ūdens temperatūra.Tad skaitītājs būs noskaitījis vienādu elektroenerģija sdaudzumu. Būs tur kaļķis uz sildelementa nebūs, tas ir poh**(protams līdz robežai)

Labots - Didzis
Link to comment
Share on other sites

dexterlabs

Kur,kur paliek.Kaļķī arī paliek.Visu izšķir vielas blīvums.100l gaisa ietilps mazāk situma nekā 100ūdenī bet 100l kaļķa ietilps vairāk nekā ūdenī.Precīzi cik vairāk nezinu.Prasi kādam kas to māk izrēķināt.

Labots - dexterlabs
Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...