Fapulus Ierakstīts Maijs 31, 2012 Share Ierakstīts Maijs 31, 2012 Sveiki! Esmu pabeidzis vidusskolu, un nu ir jādomā par ko tālāk iet mācīties. Pirms mēneša vēl nebija ne jausmas, ko darīt, taču pēdējā laikā kautkā tiecos tieši uz programmistiem. Aptuveni saprotu, kas tas tāds vispār ir, esmu pascalā šo to paprovējis(kursi). no hello world līdz masīviem. Mazliet pačekojot forumus tepat bootā, esmu secinājis, ka itkā mierīgi to visu var apgūt mājās. taču es zinu, ka esmu mazliet slinks patstāvīgi kautko darīt. Tāpēc vēlos pajautāt kā ir ar programmistu studijām, vai ir jēga iet augstskolā par programmistu, ja ir, tad kur ? Varbūt labāk iet vispārīgi par IT speciālistu, tur ganjau arī kautko no programmēšanas paņem... + Vai kāds nezin vai LU programmistos ir tikai budžeta vietas vai ir arī maksas ? (pēc pagājušā gada statistikas, man varētu būt bik pa īsu iekļūt budžetā) Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Maijs 31, 2012 Share Maijs 31, 2012 taču es zinu, ka esmu mazliet slinks patstāvīgi kautko darīt. Man jau šķiet, ka par programmēšanu tādā gadījumā labāk aizmirst... Link to comment Share on other sites More sharing options...
gatisl Maijs 31, 2012 Share Maijs 31, 2012 LU parasti pietiek budžeta vietas visiem gribētājām, nezinu gan vai arī pēdējos gados saglabājusies šī tendence. Maksas vietas pirmajam kursam cik esmu dzirdējis pagājušajā gadā nemaz nebija. Vienkārši tad fiziski fakultātes telpās vietas nepietiktu tādam studentu baram. LU labi dos pamata zināšanas, lai izaugtu par speciālistu un būtu nodrošināts ar darbu. Tas protams nekad nenotiks, ja nebūs intereses par to ko māca vai negribēsies neko pašam padziļināti apgūt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Fapulus Maijs 31, 2012 Author Share Maijs 31, 2012 (labots) LU ir ir studiju programmā ''Datorzinātnes'' laikam ir uzreiz, piesakoties jāpasaka virziens kurā mācīties. Datoru inženierija, datorzinātne, Programmatūras inženierija, Informācijas tehnoloģijas, Informācijas sistēmas. Varbūt īsumā var aprakstīt kautko tuvāk par šiem virzieniem. Kur vairāk būs kodu rakstīšana, kur to visu apgūst vispārīgāk utt.. Labots Maijs 31, 2012 - Fapulus Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Maijs 31, 2012 Share Maijs 31, 2012 (labots) Tu skaidrā latviešu valodā vaicāji - "vēlos pajautāt kā ir ar programmistu studijām, vai ir jēga iet augstskolā par programmistu, ja ir, tad kur ?" Tagad saki, ka neko tādu neesi vaicājis. Nu tak определись vienreiz. Labots Maijs 31, 2012 - binary Link to comment Share on other sites More sharing options...
gatisl Maijs 31, 2012 Share Maijs 31, 2012 (labots) LU ir ir studiju programmā ''Datorzinātnes'' laikam ir uzreiz, piesakoties jāpasaka virziens kurā mācīties. Datoru inženierija, datorzinātne, Programmatūras inženierija, Informācijas tehnoloģijas, Informācijas sistēmas. Varbūt īsumā var aprakstīt kautko tuvāk par šiem virzieniem. Kur vairāk būs kodu rakstīšana, kur to visu apgūst vispārīgāk utt.. Sākumā nav nekas jāizvēlas. Pirmo gadu visi studēs vienu un to pašu. Vēlākajos gados būs kaut kādas iespējas izvēlēties sev vairāk interesējošu novirzienu. Labots Maijs 31, 2012 - gatisl Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Maijs 31, 2012 Share Maijs 31, 2012 Kopš kura laika augstskola ražo programmistus? Tas ir profesionālo izglītības iestāžu profils. Link to comment Share on other sites More sharing options...
VIL Maijs 31, 2012 Share Maijs 31, 2012 Kas tas ir - programmists? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Salmo Maijs 31, 2012 Share Maijs 31, 2012 Ko tad Latvijas Universitāte tur ražo, ja ne "programmistus"? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Sanchus Maijs 31, 2012 Share Maijs 31, 2012 programmist un kompjutjer eto na russkom. latviski būs 'programmētājs' un viņa nīkulīgais dators. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Maijs 31, 2012 Share Maijs 31, 2012 (labots) Iemācīties var datoru sainstalēt, datortīklu uzprojektēt, vai par sisadminu, bet ne programēšanu. Programēšana ir dieva dots talants, tāpat kā māksliniekam zīmēšana vai dziedātājam balss.Nē, nu kautkādā līmenī jau var iemacīties, bet bez talanta lielais Bils neņemsTevi darbā pie sevis logus programēt. Vispār jau es nekad neesmu sapratis cilvēkus,kuriem tā īsti neksa neinteresē un prasa citiem, kur iet macīties. Labots Maijs 31, 2012 - Didzis 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Maijs 31, 2012 Share Maijs 31, 2012 (labots) LU ir daudz izvēles kursu. Mācoties vispārējā IT akadēmiskā bakalaura programmā varēsi ņemt tos kursus, kuri pašam patiks. Ja būs iekāriens, apgūsi vajadzīgo. Un mājās/kojās sēžot varēsi apgūt tās lietas, kuras nāks vēl tikai modē, bet ko augstskola nepiedāvās. Vai būsi programmētājs vai sisadmins vai pilnīgi kas cits - to jau vēlāk pats izlemsi. starp citu, LU ir arī profesionālā izglītība. Ja gribas tikai kādu papīru, tad jau ir vērts. Nemaz nav jāmeklē "profesionālās izglītības iestādes". Labots Maijs 31, 2012 - usver Link to comment Share on other sites More sharing options...
VIL Maijs 31, 2012 Share Maijs 31, 2012 Kaut arī retorisks, tomēr labs jautājums. Es teiktu: iet politikā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Maijs 31, 2012 Share Maijs 31, 2012 Mācoties vispārējā IT akadēmiskā bakalaura programmā varēsi ņemt tos kursus, kuri pašam patiks. (..) starp citu, LU ir arī profesionālā izglītība. Ja gribas tikai kādu papīru, tad jau ir vērts. Nemaz nav jāmeklē "profesionālās izglītības iestādes". Te jau gandrīz vai izklausās, ka akadēmiskā izglītība ir galvas tiesu pārāka par profesionālo Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Maijs 31, 2012 Share Maijs 31, 2012 (labots) Tā bija atbilde uz šo: Kopš kura laika augstskola ražo programmistus? Tas ir profesionālo izglītības iestāžu profils. Izvēles kursus LU tiešām var izvēlēties, variējot ar to, kas patīk/kas interesē/ko gribas pamēģināt/kas mazāk laika aizņem - atkarībā no motivācijas. Un pēc apjoma akadēmiskā tomēr ir apjomīgāka par profesionālo. Profesionālo var dabūt divu gadu laikā, paspējot tik kojās degunu apsildīt, kad jau kvalifikācijas darbs jāraksta un kaut kur prakse jāiziet. Pamaz liekas laika lai paspētu specializēties izvēlētajā nozarē. Bakalauriem vismaz ir 3..4 gadi lai saprastu, ko no visa klāsta vēlas darīt. Bet profesionālajai ir savas priekšrocības - papīra iegūšanai vajag mazāk laika. Labots Maijs 31, 2012 - usver Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Maijs 31, 2012 Share Maijs 31, 2012 usver, nejauc neko? Vismaz RTU akadēmiskais bakalaurs ir 120KP, profesionālais bakalaurs - 160KP. Man prefosionālais izpaudās kā 3 gadi proefsionālā koledža + pusotrs gads profesionālais bakalaurs (tb 2., 3. un 4. kurss pa 1 semestrim). Es neteiktu, ka tie 4.5 (nevis 2) gadi bija pamaz laika, lai saprastu, cik liela no tā visa ir jēga Link to comment Share on other sites More sharing options...
usver Maijs 31, 2012 Share Maijs 31, 2012 (labots) binary: tu runā par vismaz 2. līmeņa profesionālo, es - par pirmā līmeņa, ko iegūt var daudz ātrāk starp citu, pats devos uz IT, svārstoties starp ekonomistiem un IT Pilnīgi nebiju informēts, kas ir perspektīvs vai "prestižs" un arī cerību par lielo rubli nebija, bet pirms 12. klases eksāmeniem prasīju klasesbiedram, kā uztaisīt tādus paziņojumus. Viņš atbildēja - "oi, tā jau tīrākā programmēšana .. ". Tad nu sapratu, ka eksistē vesela pasaule, par kuru neko nezinu un ar savām vidusskolas Word/Excel zināšanām patiesībā esmu nulle. Un ieinteresējos, ko īsti dara mistiskie sisadmini un tās sugas cilvēki - iestājos akadēmiskajos IT bakalauros. Rezultātā programmējos .. jau vairākus gadus. Jo bija iespēja viskautko pamēģināt. Ja stāžs un briedums jau ir, tikai papīru vajag, tad jau vajag tikai paciesties pēc iespējas īsāku brīdi starp nupat pilngadības slieksni pārkāpušajiem, lai būtu kāds-nekāds (kaut 1. līmeņa) IT diploms. Vajadzības dažādas, mācību programmas -arī Labots Maijs 31, 2012 - usver Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Maijs 31, 2012 Share Maijs 31, 2012 usver, ja salīdzini *pēc apjoma* profesionālo ar akadēmisko, tad IMHO derētu tomēr salīdzināt viena līmeņa izglītību - akad.bakalaurs vs prof.bakalaurs, akad.maģistrs vs prof.maģistrs utt... Citādi tūliņ vēl sāksim apgalvot, ka, lūk, profesionālo izglītību var dabūt vispār vēl pirms augstākās, jo ir taču arī profesionālā vidējā izglītība! Vismaz manos laikos to kaut kā tā sauca Link to comment Share on other sites More sharing options...
coolzero Jūnijs 15, 2012 Share Jūnijs 15, 2012 (labots) Programēšana ir lieta ko iemācās pats, no prakses, teiksim: rodas praktiska vajadzība, Tev kā sisadminam, pēc bita kalkulātora-konvertētāja progas. Ko darīt? Raksies pa googli kamēr nelabi metas dēļ kaut kā tik vienkārša stundām ilgi, bet tā arī neko īsti neko neatradīsi (p.s.: http://www.matisse.net/bitcalc/ ), paņemsi parasto mazfunkcionālo kalkulātoru (atceries rokas kalkulātoram nav datu eksports pēc vajadzības, nav Copy-Paste utt,+vienmēr kūpoša galva no matimātiskajiem risinājumiem, +pirksti stīvi,+nopīpējies zaļš), vai arī fiksi uzcepsi progu pats - tādu kādu vēlēsies pēc sarežģetības pakāpes. Uzodod sev šos jautājumus - kas ir vieglāk meklēties pa googli, izrēķināt uz mazfunkcionāla kalkulātora, kautināt savus draugus sisadminus un programētājus, vai tomēr izdomāt pašam savu rīku un varbūt arī nopelnīt kādu santīmu ar šo savu mazo APP? Sākumā pieminēja Es, ak programēšanu iemācas pats, bet pamatus Tev iestumj kāds zinošs cilvēks, lai Tevi nostādītu uz pareizā ceļa. Pats esmu sisadmins ar aptuveni 4000 lietotājiem, un man šis darbs patīk, bet man radās vajadzība pēc programēšanas (PHP, JavaScript, MySQL u.c.) - man bija nepieciešamība vienkārša HelpDesk tiketing sistēma (ar google esmu draugos, bet vienkāršu lietotājam un funkcionālu tiketing sistēmu - nav! Katra no tām nav pilnīga, kādu man vajadzēja, vai par kādu es biju iedomājies). Vajadzība pēc programēšanas bija. Kā sisadmins zināju par PHP, MYSQL utt, bet nemācēju tā īsti šos instrumentus pielietot - nu ko, jāmeklē bija kursi vai kāda profesionālā iestāde, pēc mēneša jau iestājos: http://www.webskola.lv uz 2 gadīgo profesionālo kursu - nomācījos 5 mēnēšus - iesācēju kursu - daudz ko iemācijos, Gaidu profesionālo PHP OOP kursu latviešu grupai - jo nuļoti iepatikāš programēt. Jau iepriekš tika pieminēts, ka programēšanu profesionālā līmenī iemāca tikai profesionāli orientēti kursi, skolas etc, kas Latvijā ir maz pārstāvētas, man paveicās, bet viss pārējais nāk pēc vajadzības un izdomas. Ja gribi tiešām būt programētājs - tad skaties profilu kuru apgūt - WEB orientētu, OS orientētu utt. Web programētājam, ja godīgi ir vislabāk musdienās, jo visas mūsdienu tehnoloģijas pāriet uz WEB3 standartu - kas ir mākoņošana. SQL, JAVA,JavaScript(AJAX,jQUERY utt),PHP OOP, HTML4.01,HTML5 u.c.. Augstskolās būs labi ja tiski pie JAVA un C++, C++ varbūt tiešām būs, bet tā visā visumā tiski pie sūda valodām - VisualBasic, Pascal, C# (C Sharp - oo šogad 2012. gadā iznākusi 5.0 BETA - šie zeļi strauji attīstās, pēdiņās protams), tiksi arī pie HTML4.01, un tas arī viss. Teorijā iesākumā pietiks, bet kam tu tāds būsi vajadzīgs, bez prakses, ja vienīgi nēsi KODA ģēnijs, tad cita lieta. Bet, ja pats nezini vai gribi vai negribi - ej pa sisadminu un tad vajadzība un paša intrese liks Tev attīstīties un iemācīties Kodēt. Lielākā daļa koderu, ko es zinu, ir iemācījušies kodēt paši no Youtube: https://www.youtube....6M&feature=plcp , grāmatām - "Coding for Dummies" . Tava izvēla būs tava paša nākotne - ja nēsi pārliecināts - paņem gadiņu brīvu un pats no rakstiem neta un video materiāliem, iemācies HTML4.01, CSS2, PHP (ne OPP, bet pašus sākumus, funkcijas, masīvus, ciklus), MySQL, JavaScript - ja patiks - tad ej studēt programētājos. Atceries arī tādu lietu iemācoties vienu datorvalodu, nakošā būs vieglāka - jo prakstiski visas izmanto vienu un to pašu terminaloģiju, atšķias sintakse - es teiktu nedaudz atšķiras. Vēlu veiksmi. p.s. no novērojumiem - tie pārgudrie programētaji neko nesajēdz no datoriem un OP sistēmām - nesaprotu, kā viņi programmē - laikam tie ir ģēniji. Iemācies pamatus un tad sāc pats taisīt aplikācijas datoriem, lai tiem būtu ko darīt. Labots Jūnijs 15, 2012 - coolzero Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Jūnijs 15, 2012 Share Jūnijs 15, 2012 coolzero, minētā bitu kakulatora vietā tik pat labi var izmantot pašu googli - gan ērtāk, gan ātrāk, gan lasāmāk. Par pamatiem un tml - ko lai saka, daudziem *labiem* programmētājiem pamatus neviens "neiestūma", paši vien bakstījās. Manos gados, piemēram, par programmēšanu pamatskolā varēja nemaz i nesapņot; max, kas bija pieejams - pāris izredzētie no visas klases varēja 1x nedēļā pasēdēt pie datoriem. Par to "web3 standartu" galīgi auzās iebrauci - sen jau i sql, i javascript, i php ir tik ļoti populāri, ka par kaut kādu pāriešanu uz šīm tehnoloģijām runāt ir daudz par vēlu. Par HTML4.01 - a kāpēc ne XHTML? Par "iemācoties vienu datorvalodu, nakošā būs vieglāka - jo prakstiski visas izmanto vienu un to pašu terminaloģiju, atšķias sintakse - es teiktu nedaudz atšķiras" - muļķības. Nēnu OK, ja jomu nemaina, tad varbūt vēl varētu daļēji piekrist. Bet ja iemācās sākumā kaut ko webam un pēc tam cer, ka varēs bez problēmām pārmesties uz kaut ko nopietnāku - tad var smagi aplauzties. Lai varētu tā bez problēmām svaidīties šurpu turpu, vajag tomēr drusku pieredzi un attiecīgu domāšanu, nevis "iemācīties vienu datorvalodu". Link to comment Share on other sites More sharing options...
MIGs Jūnijs 15, 2012 Share Jūnijs 15, 2012 Lielākā daļa koderu, ko es zinu, ir iemācījušies kodēt paši no Youtube: https://www.youtube....6M&feature=plcp , grāmatām - "Coding for Dummies" . p.s. no novērojumiem - tie pārgudrie programētaji neko nesajēdz no datoriem un OP sistēmām - nesaprotu, kā viņi programmē - laikam tie ir ģēniji. Iemācies pamatus un tad sāc pats taisīt aplikācijas datoriem, lai tiem būtu ko darīt. Un ko darīt tiem kas sāka kodēt pirms youtube ?! Jā tādi laiki arī bija ! No novērojumiem - pārgudrie programmētāji bieži vien spēj nosekjūrot serverus labāk nekā puņķains sisadmins, bet ne vienmēr. Redz pienāki brīdis kad cilvēks ir uzkrājis pieredzi tik tālu, ka daudz maz kvalitatīvi spēj darboties vairākās jomās. Jā pamaz tādu, bet tas ir tas uz ko ir jātiecas... Link to comment Share on other sites More sharing options...
coolzero Jūnijs 15, 2012 Share Jūnijs 15, 2012 (labots) Es par to ka programēšana vai nu tiešām iedzimts un aicinājums, vai arī sāc ar pamatiem un tad intrese parādsies un tu sāksi attīstīties augstākam līmenim. Par XHTML - HTML4.01 nav strikts. HTML5 ir topošais standarts un būs labāk ja sāksi to piekopt jau tagad. WEb3 pariet tikai - tas attīstības ceļā - nestāsti ka tas ir ieviests, tas tikai lēnam sāk uzņemt ātrumu. "Par "iemācoties vienu datorvalodu, nakošā būs vieglāka - jo prakstiski visas izmanto vienu un to pašu terminaloģiju, atšķias sintakse - es teiktu nedaudz atšķiras" - muļķības. Nēnu OK, ja jomu nemaina, tad varbūt vēl varētu daļēji piekrist. Bet ja iemācās sākumā kaut ko webam un pēc tam cer, ka varēs bez problēmām pārmesties uz kaut ko nopietnāku - tad var smagi aplauzties. Lai varētu tā bez problēmām svaidīties šurpu turpu, vajag tomēr drusku pieredzi un attiecīgu domāšanu, nevis "iemācīties vienu datorvalodu". - būdams sisadmins drošības un analītiķa amatos, iemācijos SQL, PHP, JavaScript, CSS2, CSS3, HTML4.01, HTML5, XML, DTD un citus WEB štruntus kā "PHP OOP (intrese bija, izlasīju vienu grāmatiņu)" u.c. - vien gada laikā - JAVA un Phyton - iemācijos 3 mēnešu laika. Ģēnijs es nēsmu - tad kur problēma, ja jomas no PHP, JavaScrip un JAVA ir pilnīgi atšķirīgas. Iemācies OOP un visas parējās valodas sāk pašas skriet smadzņu pelākajāš šūnās. NU bet ir arī protams tādas valodas kā Assambler - nu tur pēc vajadzības, kam tiešām nav kur savu brīvo laiku nosist, bet to zināt ir goda lieta Labots Jūnijs 15, 2012 - coolzero Link to comment Share on other sites More sharing options...
JDat Jūnijs 15, 2012 Share Jūnijs 15, 2012 Gribētu redzēt kā PHPists kodē ASM. 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
coolzero Jūnijs 15, 2012 Share Jūnijs 15, 2012 (labots) Ja vajdzība būs pievienot kādu vecu kases aparātu pie PC, tad arī PHPists ķersies pie ASM ) Bet tas tiešam nebūšu es - es nēsu iesēdējies piepe, ka tie programētāji kam ir 50+. Ciest tos Klipera un ASM piepes nevaru - IT attīstību tikai gremdē. Labots Jūnijs 15, 2012 - coolzero 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
JDat Jūnijs 15, 2012 Share Jūnijs 15, 2012 Cien. Coolzero! Sakiet, lūdzu, kāds sakars kases aparātiem ar ASM? Link to comment Share on other sites More sharing options...
coolzero Jūnijs 15, 2012 Share Jūnijs 15, 2012 http://en.wikipedia.org/wiki/Assembly_language pieslēdz vecu kas aparātu pie Moderna PC ar modernu OS?! Kā tu domā - ar kādu valodu man būtu tad jāraksta driveri, lai pie mikroprocesoriem pielsēgtos, PHPist? Ja Tev ir labāki varianti pasaki man. Es arī neesmu sajūsmā, par to ka izmanto ASM, bet klients nav sajūsmā par to ka jmēt nauda par jauniem kas aparātiem. Un ja godīgi tad pašā pamatā ir ASM visām man zināmajām datoru arhitektūrām. Izkatās ka Tu Jdat no datora saproti tik pat daudz kas es no baletdejošanas - un kā jau ists koderis, kā es lasu tavā blogā, esi lecīgs tārps - iersti uzvedība īstam programētājam. "cien. JDat, coolzero krāj postus palagojot " - nu šeit ir pēdējā vieta kur es būtu postojis un/vai spamojis Labi džeko dariet savas djēlas, es eju gulēt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Jūnijs 15, 2012 Share Jūnijs 15, 2012 (labots) Par XHTML - HTML4.01 nav strikts. HTML5 ir topošais standarts un būs labāk ja sāksi to piekopt jau tagad. WEb3 pariet tikai - tas attīstības ceļā - nestāsti ka tas ir ieviests, tas tikai lēnam sāk uzņemt ātrumu. (..) (..) - būdams sisadmins drošības un analītiķa amatos, iemācijos SQL, PHP, JavaScript, CSS2, CSS3, HTML4.01, HTML5, XML, DTD un citus WEB štruntus kā "PHP OOP (intrese bija, izlasīju vienu grāmatiņu)" u.c. - vien gada laikā - JAVA un Phyton - iemācijos 3 mēnešu laika. Jo striktāk, jo labāk. Jo "jēlāku" (tb mazāk striktu) standartu izmanto, jo vairāk problēmu ir ar cross-browser supportu. Par web3 - whatever it is, tas var būt ieviests un var būt tikai ieviešanas stadijā, tas mani neuztrauc. Vot ko es rakstīju - to, ka PHP, SQL, JS, HTML, CSS utt utjp - tas viss nav nekas jauns, tās ir jau gadiem muļļātas tehnoloģijas. Pro džeki javu mācās gadiem ilgi. Un arī python tik īsā laikā var tikai "apskatīt", nevis iemācīties. Zem Python vispār slēpjas vesela filozofija. Un arī sintakse pitonam ir kardināli atšķirīga - ne velti vienā pitona statementā var uzrakstīt vairāk nekā 5 PHP statementos. Ja vajdzība būs pievienot kādu vecu kases aparātu pie PC, tad arī PHPists ķersies pie ASM ) Bet tas tiešam nebūšu es - es nēsu iesēdējies piepe, ka tie programētāji kam ir 50+. Ciest tos Klipera un ASM piepes nevaru - IT attīstību tikai gremdē. Nu nu, nemuldies. Mūsu krajā, piemēram, džeki tā ap 25-30 bez ASM nevar (nēnu var, bet tad ir jāskrien pie kolēģiem pēc palīdzības, kad korekts kods strādā nekorekti). Un nē, mums nav nekāda sakara ar kases aparātiem - mums ir sakars ar kompilatoru gļukiem, kurus atkost bez ASM zināšanām vienkārši nevar. Citiem vārdiem - ASM prot nevis "piepes, kas gremdē IT attīstību", bet kā reiz pro džeki, kas nodrošina pamatu IT attīstībai, lai kaut kādi tirliņi varētu pēc tam bīdīt klucīšus un saukt sevi par programmētājiem. Draiverus IMHO drīzāk raksta C/C++, nevis ASM. Bet nu vāāārbūt kļūdos. Un ja godīgi tad pašā pamatā ir ASM visām man zināmajām datoru arhitektūrām. Nu jau nu... Pamatā drīzāk ir mašīnkods, nevis ASM ASM ir tikai programmēšanas valoda - t.i., mašīnkoda pieraksts cilvēkam saprotamākā veidā. Labots Jūnijs 15, 2012 - binary 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
JDat Jūnijs 15, 2012 Share Jūnijs 15, 2012 Bez cien. Ieleja! Lai krāj, bet... Man, kā vesturniekam, interesanti... Lai arī saskarsme ar kases aparātu ir bijusi kā ūzerim un minimāla, tomēr... Kur ir redzēts ka kases aparātus pienapuika programmē ar ASM? Vai vēl trakāk: lai PC sajūgtu ar kases aparātu, PC tiek programmēts iekš ASM. Nē nu var, bet priekš kam? Cien. coolzero. Paldies par izglītošanu ASM jautājumos, bet... dabā eksistē tādas lietas kā RS-232. Varbūt pamēģiniet kontrolēt ar C++, bus vieglāk. Ja jums priekš stdio apkalpošnas vajag ASM un nevarat atrast pareizo bibliotēku, tad... Tagad D_L style: Man kā psihiatram-samoučkai jau ir gatava diagnoze priekš coolzero: 12 klases skolnieks, kurš par datoriem sajēdz vairāk ne kā klasesbiedri. Skolā izgājis obligāto programmēšanas kursu, jas iekļauts profilkurša (vai kas tur par herņu izglītībā tagad ir). Iemācījies salipināt primitīvu PHP un SQL kopā. Noteikti mācījās no Youtube. Tagad uzzināja par C++ eksistenci un diņģē info lai var mācīties. Saskatijies filmu Hackers. Sacēlās stiebriņs uz Andželīnu fon Zirga lūpu un jūtās dzīvē kā filmas galvenais varonis... Ko lai saka? Kādi, bļāviens, procesori kases aparātam jāsastiķē? Debīls esi? Joparasete, lasi un raksti portā pēc Manuāļa (ir tāds spāņu čalis). Lasīšana seriālajā portā nav sarezģītāka par lasīšanu rakstīšanu failā. IMHO pat vienkāršāk par TCP/IP soketu lietu programēšanu. Gribi par ASM pacepties? Par realtime lietām parunāt? Par draiveriem parunāt? Varbūt pamēģini pajāties ar FORTH valodu? Saka ka debīla pēc velna, bet iemāca domāt... Vardu sakot: jums uz blakuskabinuetu uz procedūrām norīkojumu izrakstīšu. Iebaros krāsainas ripiņas, varēsiet sedēt un ilgi domāt par programēšanu. Bitīt matos, uzdod jautājumus nevis mētā pirkstus. es nekautrējos par savu nezināšanu. Sūdīgāk ir ja pasaki ka zini, bet beigās čiks vien sanāk. Cien coolzero! Kas Jūs tāds esat ka jums jāklausās 50+ pensionāri, kuri borē iekšā ASM lietas? Ak jā: cik daudz ASm jāzin lai nokontrolētu šitādu agregātu? Atbilde: pilnīgi un galīgi necik! Vārdu sakot, Diršļaks! Bez Cien. Binary! DOS draiverus medz rakstīt ar ASM. Kāreiz hobija pec padziļināti interesējos par šo jautājumu. Niknākās sistēmas diez vai ir vērts, bet nu ir cilvēki. PS: Varbūt ir kads, kurš var iemest C paraugu lai var noformēt DOS draiveri ar pareizu galviņu? PS2: Atvainojos ja ir kļūdas vārdos, an tāda spokaina klaviere pagadījusies. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
coolzero Jūnijs 15, 2012 Share Jūnijs 15, 2012 (labots) šis topiks ir iekarsis. JDat - man daudz vairāk nekā Tu domā izglītības ziņā. Runājot par Tevi un tavām atbildēm visur kur vien var atrast google - var nojaust ka sen nēsi dabūjis - tāds nemierīgs audio tārps vien esi. Tev meitene ir? http://www.bssaudio....dweb_london.php - ar kā šis AUDIO rīks atšķiras no Kases aparāta uzbūves ziņā, bet ne izpildījumā? Ar neko - ķiskas visiem ir vienādas, bet sarindojot tās savādāk sanāk kaut kas cits. Kaut kur lasīju - ja cilvēka DNS būtu sarindots nedaudz, nu pavisam nedaudz savādāk - tad mēs cilvēki būtu delfīni. Neapvainojies. p.s. Nevajg lekt augstāk par savu dibenu, Tu domā ka zini, bet istenība Tu nezini neko - kaut kāds filozofs teica. p.s.2. JDat zinu ka iemetīsi šajā topikā man pretatbildi - zaķīt man pie kājas ko Teiksi un pie šī Topika vairs neatgriezīšos. Labots Jūnijs 15, 2012 - coolzero Link to comment Share on other sites More sharing options...
JDat Jūnijs 15, 2012 Share Jūnijs 15, 2012 (labots) Ieleja! Mums, stulbeņiem ir jāciena tādi ģēniju kā zerocool. Tikai zerocool ir pelnījis cieņu. Ne Tu, ne es neesam neko pelnījuši. Tāpēc arī tāda uzruna... ZorroHot: Par iekšām? Tu jau neatšķir DSP no CPU vispār. Par meteni paprasīji. Tieši laikā. Vari mani apsveikt, es jau 2 mēnešus kā tēvs esmu... Tu neatšķirsi audio aparātu no čaiņika laikam. Pr cienu gan tev ir taisnība: Abiem aparāteim (an kases aparātam, gam audio kastei) programmēšanā viens un tas pats princips> Lasam datus, kas pienķ, apstrādājam un daram ko vajag. Audio tārps. Ar to tārpošanos es pelnu maizīti puiķiņ. Nevis tā kā tu priecājies par mpetroškām. Bet nu. Par kodēšanu ir runa. Tak tu vari vienreiz pateikt kāda suņa pēc vajag ar ASM kodēt kases aparātu? Labākāk uzreiz atzīsties ka sadries ne savā lauciņā esi. Ja ņeaļo tēmā, tad paklusē nevis prikstus staipi. Mācies talāk javascript! Pie AS nelien. Bija viens cits vuderkinds megakodieris. Izprovacēju lai šamais atsuta kādu savu garadarbu. Atsūtīja arī! iek'ASM rakstitu MBR "vīrusu" Palaid .COM failu un ar int13h pāraksta pirmo sektoru. Čalis vēl brīdināja: ja palaidīsi pakāsīsi visus datus. Ko es? es nko nejēdzu no datoriem © zerocool. alaidu? Kas notika? A nekas. Tā herņa alaidās iekš WINE. Likteņa ironija? Kas būtu iek WinXP? Da tāpat nekas nebūtu. Čalītis vienkārši dzīvo pie savas vecās kastes, kurā nekas vairāk par 3.11 negriežas... A ko ZorroHot var pateikt? Iklbinājis javascipt un, iespējams, PHP pamatus. Vairāk neko neredz. tagad padzirdēji ka C++ ir cool, vai ne? Ko tālāk? labāk nelien pie C++ baksties ar web lietām. Ehh jaunatne... Būtu man vieta kur norganizēt sekojošu realitātes šovu: tiek atrast pokemons, kas kaifo no sava adrīša/ābola, spēlē dusmīgos putnus, klausās džastinu būberu, spēlē diabolo3 utt. vardusakot, normāls mūsdienīgs pokemons. Nosēdināt tādu pie DOS+NC (komandrinda būs pārāk liels šoks), bet bez peles un tiešraidē webā parādīt kā šis mēģina razobratsa ar tādu zvēru... Labi, pietiks sapņot. Labots Jūnijs 15, 2012 - JDat Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Jūnijs 16, 2012 Share Jūnijs 16, 2012 Bez Cien. Binary! DOS draiverus medz rakstīt ar ASM. Kāreiz hobija pec padziļināti interesējos par šo jautājumu. Niknākās sistēmas diez vai ir vērts, bet nu ir cilvēki. JDat, es tak neapgalvoju, ka asmā nevar rakstīt draiverus. Saku tik, ka vairumā gadījumu tas nav nepieciešams, ja vien tas nav hobija projekts. Korporatīvā vidē ASM ir noderīgāks pielietojums. Tas tā - par kases aparātiem un nepieciešamību rakstīt draiverus asmā. Par meteni paprasīji. Tieši laikā. Vari mani apsveikt, es jau 2 mēnešus kā tēvs esmu... Neesmu tas, kas par meiteni prasīja, bet nu apsveikt gan varu Varēsi tagad pāris gadus kaimiņus tracināt, ja vien nav privātmājas. Bet nu tas jau sīkums, galvenais, lai pašam nervu pietiek Būtu man vieta kur norganizēt sekojošu realitātes šovu: tiek atrast pokemons, kas kaifo no sava adrīša/ābola, spēlē dusmīgos putnus, klausās džastinu būberu, spēlē diabolo3 utt. vardusakot, normāls mūsdienīgs pokemons. Nosēdināt tādu pie DOS+NC (komandrinda būs pārāk liels šoks), bet bez peles un tiešraidē webā parādīt kā šis mēģina razobratsa ar tādu zvēru... Ne gluži realitātes šovs un ne gluži pokemoni, bet nu kādu laiku atpakaļ redzēju nelielu raidījumu, kur parastus bērnus nosēdināja pie dažādām viņu vecāku bērnudienu mantām (varētu būt, ka viena no mantām bija arī kāds oldschool maģis vai kas tml). Sīču reakciju neatceros vairs, bet nu var uzgooglēt - moš sanāk atrast. Neesi tak pirmais, kam ir tādas vēlmes Link to comment Share on other sites More sharing options...
JDat Jūnijs 16, 2012 Share Jūnijs 16, 2012 Atvainojos ja aizskāru Ieleju vai Binary ar savu stulbo ironiju. Te paskaidrojums: Mums, stulbeņiem ir jāciena tādi ģēniju kā zerocool. Tikai zerocool ir pelnījis cieņu. Ne Tu, ne es neesam neko pelnījuši. Tāpēc arī tāda uzruna... Par Meteņu lietām... Em To prasīja mūsu siperkoderis-superkakeris ZorroHot. Nē nu sīkais tas ir īpās Device. Tādu jāmācās programmēt daudzus gadus. Jāmācās saprast sīkā error kodus un daudzas citas lietas. Bet tas ir fantastiksi... Paldies par apsveikumu. Par kodēšanu. Piekrītu Binary par ASM un augstāka līmeņa valodām priekš draiveriem. Par draivera terminoloģiju nerunāsim. Normālos apstākļos parasti draiverus raksta ar C. ASM ir speciālgadījums. Normālos apstāklos to integrē C kodā pēc vajadzības. DOS kontekstā? Jautāju, jo neesu redzējis piemēru ar kuru iekš uzraksta DOS draiveri (.SYS paplašinājums). Tajā pat laikā mēdz būt arī izpildāmie faili, kuri darbojas kā draiveri. Būs jāpapēta server.exe kods lai saprastu kā tas tiek izdarīts. Kā zināms, tad .EXE ir sava galviņa kurā ir informācija par segmentiem un norāde uz adresi ar kuru jāsāk izpildīt mašīnkods. Savukārt .SYS failiem pašā sākumā ir pavisam cita galviņa. Nekas, brīvaja laikā izpētīsim. Ko ZorroHot gribēja pateikt? Cik sapratu, ka pēc šī superkakera šaurās sajēgas lai tiktu pie kases aparāta vajag sazin ko sarežģītu. Tā nav. Kases aparāts ar datoru runā caur RS232 portu. Gan logiem, gan *NIXveidīgajiem viss priekš sarunām pa RS232 jau ir uztaisīts. Pietiek atvērt portu līdzīgi kā failu vai network soketu (zinātāji var pielabot) un lasīt/rakstīt datus. Ko un kā lasīt, tas rakstīts konkrētās iekārtas dokumentācijā. Rezultātā var kaut vai ar pitona palīdzību runāt ar kases aparātu. Būs daudz ērtāk ne kā to pašu iekš ASM darīt. ASM zināšanas tiešām noder. Var jau mūsdienās MCU programēt ar Arduino vai C palīdzību, bet ASM tomēr ir ASM, ja runa ir par realtime lietām. Normāli cilvēki arī u MCU parasti programmē iekš C un ASM integrē tikai tur kur tas nepieciešams. Tas viss ir nianses. Neciešu tos kuri māk tikai WEB lietas un sevi sauc par Progamētājiem. Kaut viens no viņiem ir lasījis grāmatu "The Art of Computer Programming" ? Kurš zin kas ir Edsger W. Dijkstra? Kas ir lwIP un kāds tam sakars ar Latviju? Tā varētu bezgalīgi ilgi turpināt. Par realitātes šovu... Redzēju rullīti, kur mamma izvilka savas jaunības gadgetus un iedeva bērniem paspēlēties. Tur bija kasešu maģītis, Commodore 64 ar Space Invaders spēli. BASIC vide. Interesanti. Tomēr... Es gribu kaut ko citu. Piemēram kā scriptkiddy, kurš sevi uzskata par megakakeri, tiks galā ar DOSu. Lai būtu vēl interesantāk, tad vajadzētu iedod sistēmdisketi. Sorry, man viens no hobijiem ir saistīts ar datorvēsturi... Nezināsi pagātni, nebūs jēgas no nākotnes. Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Jūnijs 16, 2012 Share Jūnijs 16, 2012 Par galviņām - es nebrīnītos, ja tur buildošanai vienkārši kaut kādi settingi/argumenti/whatever jānorāda vai jāpielieto konkrēti buildošanas tūļi. Rullītis būs bijis tas pats, kuru minēju. ASM noder ne tikai rakstīšanai (e.g., integrēšanai iekš c), bet vienkāršākos gadījumos un pieļauju, ka arī tipiskākos - lai saprastu, kāpēc kaut kas nestrādā. p.s. kas tev ir pret audi? Link to comment Share on other sites More sharing options...
JDat Jūnijs 16, 2012 Share Jūnijs 16, 2012 Pliks ASM. Var, protams. Kaut vai FASM un jonesFORTH ka piemēri. Tomēr... Kā tika rakstīts DOOM1 engine? Lai dabutu ātradrbību nemaz nevajadzēja vistu kiaki un vienīgi iekš ASm rakstīt. Vienkārši atrdarbībai kritiskāl ietas ar ASM, pārējo ar C. Par cik es nemāku programmēt , rakstu beisikā (iepatikās DOS QBASICā integrēt ASM lietas) kā arī mēģinu izdarīt absolūti nevajadzīgu lietu: uzrakstīt savu CLOCK$ draiveri priekš DOS ar FASM palīdzību. Ko lai saka? Katram savs hobijs un veids kā sajukt prātā. A tā. Diemžēl esmu Pēcītis Biesikānis, jo bakstos ar VB6, GAMBAS2 un QBASIC. Ar VB6 vai GAMBAS reizēm darbam jāuztaisa kāds lodziņs lai var vadīt audio verķus vai savām vajadzībām, savukārt QBASIC ekskluzīvis personīgām vajadzībām un hobijam? Kuram normālam cilvēkam DOS šodien ir aktuāls? Par industriālajām iekārtām un CNC nerunāsim pagaidām... Pa laikam fanoju arī par FORTH... WEB development galīgi neaizrauj, lai ar to nodarbojas tie kuri sajēdz. Man pietiek ar pamatiem priks personīgām vajadzībām. Pret AUDI nekas, vienārši iespārda dexterlabs tekstiņš par latvieti. Tur vareja būt arī Mersedes vai BMW. Link to comment Share on other sites More sharing options...
binary Jūnijs 16, 2012 Share Jūnijs 16, 2012 Par doom ātrdarbību kaut kas pa ausu galam ir dzirdēts, ka viņi pat sinusu un kosinusu nerēķināja (kas ir nepieciešams ne vienu vien reizi sekundē) - tā vietā esot izmantots masīvs ar prekalkulētām vērtībām Cik tas ir patiesi, nav ne jausmas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
JDat Jūnijs 17, 2012 Share Jūnijs 17, 2012 Savulaik lasīju grāmatiņu par to kā urakstīt DOOM tipa streļālku. Labi atceros ka tur bija teikts par ASM VS C lietošanu. Atceros ja vajadzēja rēķināt kaut ko ar float palīdzību, tad čāli vienkārši pārvērta par integer. No sērijas, ja mums ir skaitļi, kuriem aiz komata ir 2 cipari, tad kāda vella pēc mocīt peldošā punkta aritmētiju? Preizinam ar 100 un iegūsim integer. Kaut kā tml. Par sinusu arī taisnība. Savulaik uzdūros forumam kur čalis prasa ka iekš ASM izmantot FPU un rēķināt sīnusu (vai tml). ik reizes ātrak būs ar FPU salīdzinājumā ar FPU emulāciju utt uml. Ko šamam atbildēja, tiklīdz uzzināja ka tas vajadzīgs spēlītei? Pateica: Aizmirsti FPU un visu pārējo! Tas ir lēni. Izrēķini vērtības un iešuk programmā kā konstantes. FPU lai paliek astronomiem uc zinātniekiem. Spēlītēm vajag ātrumu nevis precizitāti. EDIT: Pielikuma saite video kur mūsdienu jaunatne sastopas ar 80-to gadu gadgetiem... Diezgan interesanti... Link to comment Share on other sites More sharing options...
bubu Jūnijs 18, 2012 Share Jūnijs 18, 2012 (labots) Par doom ātrdarbību kaut kas pa ausu galam ir dzirdēts, ka viņi pat sinusu un kosinusu nerēķināja (kas ir nepieciešams ne vienu vien reizi sekundē) - tā vietā esot izmantots masīvs ar prekalkulētām vērtībām Cik tas ir patiesi, nav ne jausmas. Ir ir taisnība. https://github.com/i...10/tables.h#L58 Labots Jūnijs 18, 2012 - bubu Link to comment Share on other sites More sharing options...
bubu Jūnijs 18, 2012 Share Jūnijs 18, 2012 Par doom ātrdarbību kaut kas pa ausu galam ir dzirdēts, ka viņi pat sinusu un kosinusu nerēķināja (kas ir nepieciešams ne vienu vien reizi sekundē) - tā vietā esot izmantots masīvs ar prekalkulētām vērtībām Cik tas ir patiesi, nav ne jausmas. Ir ir taisnība. https://github.com/id-Software/DOOM/blob/master/linuxdoom-1.10/tables.h#L58 Tas kods nāk no Wolfenstein 3D laikiem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Леший Jūnijs 18, 2012 Share Jūnijs 18, 2012 Visu palagu nelasīju, bet par ASM vs C: C ir portable ASM. Par wolfenstein sinusiem: tā bija tāpēc, kā tajos laikos NPU bija greznība, bet parastais CPU nemāk rēķināt sinusu arī mūsu laikos. Viņi varēja izvēlēties jebkādu algoritmu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Леший Jūnijs 18, 2012 Share Jūnijs 18, 2012 fsin ir NPU instrukcija, nevis CPU. Tas, ka pašlaik NPU ir ielodēts iekš CPU, nenozīmē, ka NPU instrukcijas tagad ir CPU instrukcijas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
.thumb.jpg.b6b647fe5a336a0796cf90eaa019b39d.jpg)
Recommended Posts