Jump to content

Granulu apkures katli vs. citi apkures veidi


Mezavecis
 Share

Recommended Posts

Mezavecis

Kur un kādā veidā tas vadības panelis pievienots?

Link to comment
Share on other sites

Bruketajs

 

 

Plum istabas vadības panelis.
 

Tfu... Plums gan ir tizlība augstākajā mērā... 

Viņu lapā ir angliskais manuālis, bet tur ne vienmēr ir atspoguļots konkrētais custom variants... 


 

 

Kur un kādā veidā tas vadības panelis pievienots?
 

Ar atsevišķu vadu RS485 laikam vai kā tur tas standarts saucās... 

Link to comment
Share on other sites

Istabas vadības panelis pievienots pie katla ar RJ10 savienojumu, spraužas iekšā tieši katla platē.

Link to comment
Share on other sites

Lai apkures temperatūru varētu regulēt precīzāk nekā tikai katla temperatūras uzturēšana uz 60 °C, apkures sistēmā ir jābūt kādam elektriski regulējam izpildmehānismam (trīs-eju krānam) un jābūt pareizai katla apsaistei (> 1 cirkulācijas sūkni). Būtu arī vēlama kaut neliela situma akumulācijas tvertne.
Nezinu kādas ir šī konkrētā Plum regulēšanas iespējas, bet esmu redzējis modeli, kuram var pieslēgt ārgaisa temperatūras sensoru, iebūvēts telpas temperatūras sensors, un tas spēj vadīt vienu vai vairākus 3-eju krānus.

Link to comment
Share on other sites

Pie katla ir arī pieslēgts āra temp.devējs. Ir četrgaitu vārsts ar visu motoru nu un protams cirkulācijas sūknis.

Link to comment
Share on other sites

Domāju, tīri teorētiski, labi izolētai telpai, tās temperatūras operatīvai regulēšanai, āra gaisa temperatūras sensoram ir krietni mazsvarīgāka nozīme, kā iekštelpas temp. devējam. Tāpat mazāk izolētā telpā, ātri jutīs ārpuses temp. izmaiņas arī iekštelpas devējs attiecīgi regulējot apkuri. Tālāk jau ir radiatoru izvēle, to regulēšana, ja nepieciešams. Vismaz man bez ārējā temp. devēja apkure strādā ideāli...

Link to comment
Share on other sites

Jautājums bija, kā noregulēt apkures katlu, lai viņš strādātu, pēc iekšējās istabas temp. uzturētu konstantu istabas temp. +/- 2 grādi.

Link to comment
Share on other sites

Man vienkārši, On/Off termoregulators ar 0.1°C histerēzi, ieslēdz-izslēdz apkures cirkulācijas sūkni, temp. devējs mājas ''centrālajā'' vietā...

Lai gan man, kā arī Firza teica, ir akumulators...

Labots - jacobs
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Man gan liekas, ka šāda regulācija dzīvē nestrādās, jo saules/vēja pusē, citā stāvā temperatūras būs citas un vajag katru posmu atsevišķi nodrošināt.  Tādiem devējiem jābūt vairākiem un attiecīgi vārstiem arī, lai varētu nodrošināt kaut cik precīzu regulāciju. Ņemt vērā tikai āra temperatūru arī neder, jo tai mēdz būt inerce un neanalizē saules iedarbību un krasas temperatūras svārstības dod lielu inerci. 

Link to comment
Share on other sites

Man pagaidām tikai 1.stāvs ir gatavs dzīvošanai. 2. vēl tikai top.

Plum stāv lielākajā istabā pēc kvm.

Ceru ka šodien tikšu līdz Grandeg, lai parunātos.

Link to comment
Share on other sites

Bruketajs

Naturelai ir jaunā granulu degļa kontrollera versija iznākusi - smuka un nedārga. Pat ar krāsaino displeju un web vadību nedaudz pāri 150 eur sanāk.

Link to comment
Share on other sites

  • 1 month later...

Labdien!

 

Palasījos Jūsu diskusiju kopš 2012.gada un sev interesējošo informāciju neguvu. Tāpēc atļaušos pajautāts dažus jautājumus.

Māja no ķieģeļiem trīs kārtās, daļēji siltināta, aizpūstas spraugas starp ķieģeļiem, 115m2 dzīvojamā platība, 44msiltās grīdas pirmajā stāvā, katls viadrus u22 4d. Apkures sistēmā ir kombinētais boileris 200l, akumulatorā tvertnes nav.  Tiek kurināts ar malu un oglēm. Sezonai man vajag 3,6 tonnu ogļu 486euro ogles 15 euro piegāde 501euro un viena mašīna malkas 100euro izmaksāja. Kopā 601 euro. Līdz ar to istabās temperatūra ir svārstīga. Ja vakarā sasildu māju līdz 23 grādiem, tad no rīta jau ir 20 grādi. Sakarā ar temperatūras svārstībām un nepārtraukto darbu par kačagaru, ir domā viadrus katlam uzlikt degli. Līdz ar to man rodas jautājumi. Vai kādam jau ir pieredze ar tieši čuguna katlam pieliktu degli? Cik ir izmaksas sezonā uz granulu iegādi? Lūgums dalīties ar pieredzi, vai pamatotiem argumentiem, vai ir vērts uzstādīt degli čuguna katlam. ja ir vērts, tad kādu? Vai var ieteikt kādu sakarīgu kantori, kas to varētu uzstādīt?     

Link to comment
Share on other sites

Lai automatizètu apkuri var likt aķi.

Granulas bùs dàrgàk kà ir tagad, pieļauju 2x.

Paliels vispàr tas patèriņš. Varbùt ir vaina siltinàjumà, jumtà, logi, durvis,grìdà.

Link to comment
Share on other sites

Par degļa iebūvēšanu čuguna katlā.  Ņemot vērā, ka rezultāts būs konstruktors, granulu patēriņš būs lielāks kā granulu katlam, kas tāds projektēts sākotnēji. Protams, granulu katls ir dārgāks kā pliks deglis. Pat vairākas reizes. 

 

Ja runājam par patēriņu naudas izteiksmē, granulas ir dārgākas par malku /oglēm. Turklāt parasti ir iespējams kurināt vai nu tikai ar granulām, vai malku / oglēm. Sākt ar malku un pārslēgties uz granulām kad malka izkūrusies šāda konstruktora gadījumā nebūs iespējams. Ja vieta un finanses atļauj, noliec granulu katlu blakus čuguna katlam un saslēdz tā lai granulnieks ieslēdzas automātiski, kad čuguna kals izkūries. Tas palīdzēs ietaupīt. 

 

Ir kombinētie granulu / malkas katli, kas itkā tā māk, bet esmu dzirdējis, ka ir problēmas ar efektivitāti, kas tāpat to malkas pasākumu padarot nerentablu. 

 

Savukārt, ja uzliksi tikai degli, būs komforts, bet par apkuri neapšaubāmi maksāsi dārgāk, nekā šobrīd. 


Cik tās granulas maksā tagad? 160 par tonnu? Un powers viņām ir mazāks kā oglēm. 

 

Es domāju, taisi vaļā ekseli,  ņem formulas un rēķini, kas un kad labāk atpelnas. Konstruktoram efektivitāti neviens tev nepateiks, bet katliem gan parasti visi cipari ir pieejami. 

 

Un kā jau teicu, ja vieta ļauj vari atstāt paralēli veco katlu, ar ko pa laikam pakurināt malku / ogles, ietaupot granulas un tādējādi atpelnot granulu katla iegādes izdevumus. Savukārt granulnieks nodrošinās komfortu brīžos, kad negribēsies kačigarēt. 


Automatizēt to ir vienkārši, ja sistēma būs silta, granulnieks tupa neslēgsies iekšā. 

Labots - Smii
Link to comment
Share on other sites

Automatizēt to ir vienkārši, ja sistēma būs silta, granulnieks tupa neslēgsies iekšā.

Cik ir redzēts, tad daudziem apkures speciālistiem montētajiem ir problēmas ar to kā izprojektēt vairāku katlu paralēlu pieslēgšanu vienai apkures sistēmai, nemaz jau nerunājot par kaut kādu automatizāciju.

Pareizs pieslēgums būtu tad, ja katram katlam ir savs sūknis izejā no katla ar pretvārstu, un darbojas tā katla sūknis  kurš dotajā brīdī tiek kurināts. Bet parasti uz 2 katliem ir viens sūknis, un mājas saimnieks veic attiecīgās manipulācijas ar krāmiem uz katla, atverot vai aizverot attiecīgā katla k.r.ā.n.u.s. Un arī tad tas notiek, ja saimnieks no savas apkures sistēmas kaut ko saprot (atceras kas bija jādara). Ja nesaprot, tad abi katli ir atvērti un ūdens bezjēdzīgi cirkulē arī caur katlu to kurš netiek kurināts.

Labots - Firza
Link to comment
Share on other sites

A kas būtu viņus tupa virknē saslēdzot? Lai tak cirkulē. Katls tak parasti ir nosiltināts un nekādiem dižajiem zudumiem būt nevajadzētu...  A lai gan nē. Šīberis / gaisa padeve ta defaultā ir vaļā un gaisa plūsma dzesēs siltummaiņus nestrādājošajam katlam. 

 

 

Ja es sasparošos granulniekam, paralēli gazģeneratoram slēgšu viņu pie aķa. Ar savu sūkni  un sensoriem kas nosaka cik ļoti ir atdzisis aķis. Bet tur vēl tā loģika mazliet jāpārdomā. Pamatā jau droši vien strādās granulnieks, bet malkas katls tikai tad, ja būs luste, vai kāds izdevīgs kurināmais iegadījies. 

Labots - Smii
Link to comment
Share on other sites

 

 

Lai automatizètu apkuri var likt aķi. Granulas bùs dàrgàk kà ir tagad, pieļauju 2x. Paliels vispàr tas patèriņš. Varbùt ir vaina siltinàjumà, jumtà, logi, durvis,grìdà.

 

Laikam jau sākuma māja pilnībā no ārpus jānosiltina. Bet tam ar vajag savus 5k euro.

Ja aķi ņemt, tad kā aprēķina ta tilpumu, kādu vajag uz visu sistēmu, lai tas vismaz sutku funkcionētu? 

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Jo aukstāka māja, jo lielākas vajag rezerves. Tilpumu labāk  rēķini izejot no tā, cik tev daudz atļauj vietas un nauda par pašu akumulatoru + siltinājumu.

 

Jebkurā gadījumā granulas būs dārgākas.  Man būdai pašlaik patēriņš ir vidēji ~6 tonnas gadā kurinot cauri gadu (vasarā silto ūdeni) un apsildot 160m2 platību ar vidējo temperatūru 24 grādi. Bet māja ir labi siltināta.  Čomiem nesiltinātai ķieģeļu ēkai patēriņš ir  lielāks 8-10 tonnas/gadā ar tādu pašu granulu katlu un līdzīgu platību ar vidējo temperatūru ~21.  Ja ņem vērā, ka čuguna katli nav tik efektīvi, tad vēl kāds procents jāpierēķina klāt, līdz ar to būs vismaz 2x dārgāk nekā tagad ar oglēm. 

 

Ieguldīt siltinājumā atmaksājas. 

Link to comment
Share on other sites

 

 

Ja vakarā sasildu māju līdz 23 grādiem, tad no rīta jau ir 20 grādi.

 

Tas tagad, kad vēl plusi ārā? Te skaidrs ka jāsiltina. Tas ir to vērts. 

Link to comment
Share on other sites

 

 

Laikam jau sākuma māja pilnībā no ārpus jānosiltina. Bet tam ar vajag savus 5k euro.

 

Sāc ar bēniņiem. Tur aizplūst visvairāk siltuma, savukārt siltināšanas pasākums lētāks kā fasādei. 

  • Patīk 3
Link to comment
Share on other sites

Īsti speci uzreiz nosaka diagnozi un ārstēšanu.

Man kā diletantam iemetot ciparus internetā atrastā "apkures kalkulatorā" nemaz tik caura tā māja neizskatās. Bet jā marš siltināt, iztērē tūkstošus, ja nebūs tad parunāsim vēlreiz tepat.

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Bez siltuma akumulatora būs grūti to temperatūru uzturet daudzmaz vienmērīgu. Pie tam akumulators ļauj  siltā laika nedarbināt to apkures katlu  veselu dienu.

 

Siltināt - tur vajadzētu kaut kādu termoauditu

Link to comment
Share on other sites

  • 1 month later...
Mezavecis

Skatoties pēc pēdējiem notikumiem un agresīvo LG retoriku par it kā modificētiem gāzes skaitītājiem ar daudziem tūkstošiem uzrēķināta sodiem, kā arī daudziem negadījumiem ar tvana gāzi, rodas jautājums. Vai tiešām gāzes apkure vai ņemšanās ar gāzes baloniem ir tiešām vērta, lai māja varētu pārvērsties par kaut ko šādu? 

 

6474058299936c6ff5-48164801.jpg

Link to comment
Share on other sites

Ja gāzes apkure ir pareizi ierīkota, un tai laiku pa laikam tiek veikta apkope, tad gāzes apkure ir droša.
Ja apkures iekārtai nekad netiek veikta apkope, vai tā tiek nepareizi ekspluatēta, tad uzsprāgt var jebkas - arī malkas apkures katls. Nemaz jau nerunājot par to cik katru gadu nodeg mājas dēļ netīrītiem skursteņiem, pārkurinātām krāsnīm, vai iet bojā cilvēki no saindēšanās ar tvana gāzi. Tikai tie gadījumi ar nodegušajā mājām nav tik ''skaļi", un labākajā gadījuma, tie nonāk ugunsdzēsēju statistikā, nevis ziņu portālu "pirmajās lapās". 
Nepareizi ekspluatēt gāzes apkures katlu gan nav viegli, jo tam ir kaudze visādu aizsardzību, bet ja pacenšas, tad jau laikam, ka var. Lai tvana gāzi dabūtu telpā no gāzes katla, tam ir jābūt ļoti nepareizi ieregulētam (bojātam), vai uzstādītam mazā hermētiskā telpā, bez gaisa piekļuves no ārpuses (1 m³ dabas gāzes sadezināšani vajag 10 m³ gaisa), bet mazajiem, uz sienas montējamiem katliem gaiss tiek ņemts no āra, nevis no telpas.
Jaunie gāzes apkures ierīkošanas noteikumi kā obligātu prasību paredz uzstādīt gāzes noplūdes detektorus un vārstu, kurš atslēdz gāzi noplūdes gadījumā.

Link to comment
Share on other sites

Bruketajs

 

 

par it kā modificētiem gāzes skaitītājiem ar daudziem tūkstošiem uzrēķināta sodiem
 

Ja tāda retorika būtu kādā civilizētā valstī, varētu teikt, ka muļķības, bet pie mums tā ir ticama lieta - gāzes ērtības gribas, bet maksāt ne visai - tad arī sākas visādi stiķi un niķi.

Gāzes katlā kā minimums ir 3 sensori ar drošības shēmu (ja vien tas nav CCCP ražojums) un panākt, ka katls, kas apkopts 1x gadā, uzsprāgst ir praktiski neiespējami. Manuprāt gan,. katram katlam vajadzētu tehpasi, kas tiek reģistrēta LG un katru gadu tur tiek veikts ieraksts par apkopi - jā, tas dotu iespēju meistariem uzvārīties uz nabaga latviešiem, bet izskaustu tipisko "brauc, kamēr izjūk" politiku. 

Principā, pēc EU direktīvām, pat granulu deglim ir pieprasītas 3 drošības sistēmas, no kurām 1 ir mehaniska, bet nav vēl pierādīts, ka granulu degļi un rezervuāri ir bīstami - pašlaik pēc ražotāju apskatiem, gadā ir <10 avāriju gadījumiem, no kuriem viens vai pāris beidzas ar ugunsgrēku.

Link to comment
Share on other sites

Mežaveci, kāpēc domā, ka tas Ķeguma sprādziens ir no gāzes apkures? Komentāros cilvēki saka, ka tajā vietā nav CNG pieejams. 

Domājams ka no virtuves gāzes balons pie vainas - visticamākais plīsusi lokanā caurule.

 

Un tā bilde ir aizdomīga - kur iedzīve, mēbeles, ja jau māja apdzīvota? 

Link to comment
Share on other sites

Tajā mājā nebija gāzes apkures, nu ko var ņemties!


Parasts granulu katls!


 

 

Un tā bilde ir aizdomīga - kur iedzīve, mēbeles, ja jau māja apdzīvota? 
Ja vilnis nopūta sienas nost, tad mēbeles paliek iekšā? 
Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Šajā gadījumā gan uzsprāga gāzes balons un ar tiem var rīkoties ar jebkurš, ja vien spēj balonu pakustināt un noturēt rokā atslēgu. Laukos gāzes plīts jau sen tika izmesta laukā un aizvietota ar elektrisko. 

 

Es vairāk diskutēju par principu - vai jēgas maksāt par 100+ drošības prasībām, lai tā vietā izvēlētos apkuri ar cieto kurināmo, regulāri tīrīt skursteni un neķert kreņķi, ka kāds var kaut ko piešūt. 

Link to comment
Share on other sites

Skursteņa tīrīšana nav triviāls uzdevums, ir neskaitāmas mājas, kur nokļūšana uz jumta ir apgrūtināta, skursteņa lejasdaļā nav sodrēju lūkas un pats skurstenis ir nepiemērots esošajam apkures katlam. Ja tīri pats, tad liekas, tas taču ir viegli un lēti, ir cilvēki, kuriem bail, nav spēka uzkāpt uz jumta un maksāt ik pusgadu skursteņslauķim liksies par daudz.

Pagājušogad netālu nodega māja, kā runāja saimnieks, dēļ elektrosistēmas. Kas tieši nebija ievērots nezinu, droši vien kāda mums visiem pašsaprotama nianse.

Gadā Latvijā izceļas pa 10000 ugunsgrēku iet bojā tuvu pie 100 cilvēkiem, cik no tiem saistībā ar gāzi, domāju, ka maz, jo kā redzams visas gāzes nelaimes ir ziņu pirmajās lapās, savukārt parasts ugunsgrēks dēļ cita apkures veida vai īssavienojuma ar pāris bojāgājušajiem kaut kur nemanāms pie kriminālziņām.

Braukšana ar auto un peldēšanās ir bīstamāka nodarbe, par kārtu  lielāka iespēja iet bojā kā saistībā ar gāzes sprādzienu :>

Link to comment
Share on other sites

Pāķos katli visbiežāk sprāgst dēļ nekurināšanas. Tās mājas ir nesiltināti pusgrausti. Kurināšanu sava tupuma un skopuma (reāli ļoti reti taupības) dēļ atleik vai kurina pa reizi. Tā uznāk aukstums un kaut kur aizsalst caurule. Un pie nākošās kurināšanas katls pa gaisu, jo parasti šādos hatonos viss sataisīts bez kādām drošības sistēmām.

Link to comment
Share on other sites

  • 2 months later...

Padalās ar granulu patēriņiem šajā ziemā!

Šobrīd nesiltināta bloku māja, sienas 300mm, koka logi max paketē, 120kvm ar mansardu, siltināts ar ekovati 400mm +50mm isoplate slīpā daļā, 420mm+50mm kokšķiedra horizontālā daļā pa virsu māla apmetums. 1 stāvs siltās grīdas, 2stāvā čuguna tadiatori.

Mājas gaisam un komfortam ierīkoti 2gb sehnder rekuperācijas brīnumi. (50m3/h max 19w)

Katls Grandeg bio 15kw, āras t devējs, iekšas t devējs (tas pats plum), 3gaitas vārsts regulē grīdai dodamo t.

Mājā turu 23-25grādi, katlu uz 65grādi, siltās grīdas loku 40gradi, grīdā laižu 35grādus. Katls sagatavo vēl dražices 200l ūdeni ar 1m3 teni un dvieļu žāvētāju vēl silda.

 

Patēriņš šobrīd 5gb 30kg 8mm maisi no latgranulas uz 8dienām.

Daudz, vai maz nezinu... dzīvoju otro mēnesi.

Dzīvojam 2pieaugušie, karsto ūdeni netaupam, vanna, duša katru dienu.

Link to comment
Share on other sites

Pie -5 .. -10 neizklausās daudz. "karsto ūdeni netaupam" kopā ar vannu var ļoti ietekmēt visu, tāpat arī karstā ūdens cirkulācija, ja tāda ir. Cik tad EUR/mēn sanāk, ja tas liek uzdot jautājumus?

 

Kas par apkures katlu?

Link to comment
Share on other sites

 

 

Šobrīd nesiltināta bloku māja, sienas 300mm

 

Kādi bloki? 300mm ir par maz lai nesiltinātu pat līmētu gāzbetonu. 

Link to comment
Share on other sites

~560kg mēnesī sanāk. Cik tonna nāk? Pirmie gugles rezultāti - 140e+pvn=170 transports līdz durvīm ir cenā iekļauts? Cik pašam reizes nedēļā jākrauj&jātīra?

Mēnesī tas ir ~ 94e + elektrība tam agregātam un sūkņiem.

Cik pats gfanulnieks nāca ar apsaisti ja nav noslēpums.

Link to comment
Share on other sites

Lai spriestu par patēriņu, tad jāanalizē ilgtermiņā, jo āra temperatūra, saule, vēja ātrums rada ietekmi. Granulām vispār jāatsakās no jēdziena daudzums mēnesī, jo katrs mēnesis ir individuāls. Piemēram, janvārī bija lielāki mīnusi, bet patēriņš mazāks nekā decembrī, jo bijai vairāk saulainu dienu bez vēja.

 

 

Patēriņš šobrīd 5gb 30kg 8mm maisi no latgranulas uz 8dienām.
 
  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Nu, uz tādu māju janvāris/februāris ja vidēji tie 600kg mēnesī ir pat ļoti ok. Mājas siltinājums un iekštelpu uzturamā temperatūra spēlē lielu lomu. 

Nu un 170eur/t nav šīs sezonas cenas - šosezon ap 130-140 ar piegādi pie normāla apjoma sanāca. Man pazīstamais pa 120/t ved, bet... 45kg maisos, kas nav diez ko komfortabli ieberami rezervuārā, bet vasarā izdomāšu tam risinājumu.

 

Kraušana un tīrīšana arī ir subjektīvi - kāds katru vakaru iet iebērt mazo maisiņu, bet cits reizi nedēļā ieber pārsimt kg lielā rezervuārā un aizmirst. Arī pelni ir jātīra tik cik kurina - no labām granulām sanāk labs spainis uz tonnu un ja katlā ir vieta pelniem, tad reizi mēnesī var iztikt bez šķipelēšanas. 

Link to comment
Share on other sites

Tos 30 kg maisiņus jau pārdzīvoju un secināju, ka galīgi garām, jo:

- baltie maisi nav hermētiski - uzsūc mitrumu un smirdina māju. Paziņam stāvēja mitrā stūrī uz betona un daļa maisu bija izmetami, jo sabirza skaidās.

- nav normāli iespējams sakraut čupā un aizņem daudz vietas, pretējā gadījumā gāžas apkārt. 

- sievišķis viņus nevar fiziski iebērt

 

2 gadus lietoju 16kg (15kg Staļi) plastikāta maisi, kurus arī piedāvā LatGranula. Tos bez problēmām vienā grēdā var sakraut līdz griestiem taupot vietu. Respektīvi 6 tonnas salien 3 rindās. 

Link to comment
Share on other sites

  • 2 weeks later...

Granulu kamīnus kāds lieto? Apkurināmā platība būtu zem 100 kvadrāti. Katlam nav vietas.

Link to comment
Share on other sites

  • 2 weeks later...
On 12.2.2017. at 1:18 PM, ronalds_ said:

 

 

 

Kādi bloki? 300mm ir par maz lai nesiltinātu pat līmētu gāzbetonu. 

Parastais universālais aeroc bloks 200x300.

Šobrīd ar 5gb x30kg maisiem pietiek 8-10dienām

Mēnesī elektrība visai mājai 29€

Link to comment
Share on other sites

(labots)
On 12.2.2017. at 11:30 AM, janiz said:

Pie -5 .. -10 neizklausās daudz. "karsto ūdeni netaupam" kopā ar vannu var ļoti ietekmēt visu, tāpat arī karstā ūdens cirkulācija, ja tāda ir. Cik tad EUR/mēn sanāk, ja tas liek uzdot jautājumus?

 

Kas par apkures katlu?

 

Katls grandeg bio 15kw.

Nezinu, liekas tie 90€ par janvāri un februārī 85€ daudz liekas.

Kolēģis karkasenē 200mm  pa vidu ekovate+ iekšā 50mm kokšķiedra, +ārā 25mm kokšķoedra. Jumts 25m ekovates siltinājums.

Maksā vidējo gāzes patēriņu gadam 34€, liekas nereāli maz uz 140kvm.

Nākošgad plānoju savus blokus nosiltināt ar 150-200mm vati vismaz, tad jābūt stipri mazākam patēriņam.

Šobrīd liekas, katls neekonomiki sevi kurina un viss jo katlu atslēdzot pa nakti vispār, ūdens boilerī atdziest max 10-15grādi, mājā t nokrītas par 1,5grādiem.

Iespējams tas plum istabas devējs kko gļuko un īsti negrib šancēt.

Tgd skatijos jaunais nāk ar skārienu jau.

Labots - MoYo
Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...