Jump to content

Granulu apkures katli vs. citi apkures veidi


Mezavecis
 Share

Recommended Posts

 

 

Smii, tavā sistēmā prasītos trīsceļu vārsts pirms sūkņa uz radiatoriem. Tev viss darbojas, tikai tev uz radiatoriem tupa tiek padota katla (vai akumulatora) temperatūra, regulācija notiek caur sūknis ieslēdzas-izslēdzas. Trīsceļu vārsts savukārt nodrošinātu vajadzīgo temperatūru uz radiatoriem, ieguvums - vienmērīga temperatūra radiatoros, ne tā kā tagad - radiatori karsti - auksti, karsti - auksti.
 

 

Dabā tas intervāls nav tik biežs. Viņi diezgan ilgi dziest. Es mērījis neesmu, bet tas sūknis pa nakti ieslēdzas varbūt reizes trīs.

Link to comment
Share on other sites

 Var boilerim sūkni likt. Man uz boileri sava sūkņa nav. Boileris sakarst, kad tiek kurināts katls. Uz boilera čūskas ir termoelektriskā galva, kas aizver plūsmu caur boileri, kad sistēmā temperatūra zem 60 grādiem. Kad katls nekuras, no akumulatora siltums boilerī nāk pašplūsmā. Bet akumulators nav pastāvīgais ūdens boilera sildītājs, kamēr akumulatori karsti, jā, var ņemt siltumu no akumulatora uz boileri, bet tas būs pirmās stundas, akumulators siltumu uz māju dod arī, ja akumulatorā temperatūra zem 60 grādiem, tā kā tagad, paskatījos, uz radiatoriem man iet 45 grādi, un kurināšanas cikla laikā, akumulatorā nokrīt temperatūra zem 60 grādiem, radiatori ar to var izvilkt ilgi, bet boilerim akumulators jau kļūst nederīgs, par aukstu.

 Es vasarā nekurinu. Siltais ūdens man vasarā ar elektrību. Nelietojas man tas siltais ūdens nepārtraukti, lielākais patēriņš vakarā, kad visi nomazgājas, apkures sezonas laikā tajā brīdī man katls parasti kuras, tā kā sasilst siltais ūdens boilerī, līdz nākošai kurināšanai neko daudz neatdziest.

Link to comment
Share on other sites

Bruketajs

 

 

Kā ir ar tavu paštaisīto versiju pēc rasējumiem? cik tas ir sarežģīti un cik sanāk pa detaļām izmaksas? Tu sūtīji no tā saita gatavu kitu, vai pats šeit uz vietas izgatavoji detaļas?

Es tos rasējumus uzsūtīju tikai cilvēciskās ziņkāres vadīts - pašam man jau ir horizontālā šneka stoker deglis, ko uzķīmiķoju pats.

 

 

 

Mani tas variants ieintresēja arī, vienīgi gribas degli ar granulu transportieri, bet laikam tādam rasējumu tur nav cik saprotu

Atkārtošos - mazajiem (<40kw) degļiem, otrais šneks nav nepieciešams. Tas jau ir pārrunāts 100 un 1 reizi dažādos forumos un lielākā daļa degļu ražotāju to tā arī ražo. Iesaku nesarežģīt dzīvi. Galvenais - JEBKURA degļa ražotājs teh dokumentācijā uzsver vilkmes svarīgumu.

Link to comment
Share on other sites

 ronalds_, ko tu siltā ūdens boileri, kā pašu svarīgāko - to vispirms, tad pārējos. Siltums mājā - tas ir galvenais.

 Vienam paziņam ir akumulatorā iebūvētā siltā ūdens tvertne. Nedomāju, ka labākais variants. Kurina arī vasarā. Akumulatoru visu laiku jātur siltu, citādi siltā ūdens nav. Un tad, kad akumulators atdzisis (ar visu siltā ūdens tvertni tajā), vairākas stundas jākurina, lai tiktu pie siltā ūdens, jo kamēr neuzkarsīs viss akumulators, siltā ūdens nebūs.

Link to comment
Share on other sites

post-57031-0-78057900-1454408248.png

 

Vēl jau man ir klusa cerība tam boilerim pielikt DIY saules kolektoru. Trubas jau ir izvilktas. Nu tur pumpīti, T. devēju, varbūt kādu 3ceļu termovārstu, lai uz boileri dod tikai karsto.

Problēma ir tā, ka tai sistēmai, lai ziemā nav jātukšo, jālej antifrīzs. A apkures sistēmā man ir ūdens, jo ~ tonna antifrīza maksā miljonu. Ja saliks ventiļus ziemas un vasaras režīmam, tas antifrīzs tāpat lēnām ik gadu arvien vairāk atšķaidīsies ar boilera čūskā esošo ūdeni... tādas lūk pārdomas.


Vēl viens variants, un ne tas dārgākais, ieķert vēl vienu boileri vasarai, ko tad arī karināt pie saules kolektora.... Lētais bulgārs, kas man šobrīd ir, ir diezgan ok. Maksāja imo zem sotaka iekš Depo, precīzi gan neatceros ne cenu ne tilpumu :) kaut kas ap 80 litriem un monstrozi 3 kW.

Labots - Smii
Link to comment
Share on other sites

 

 

tas antifrīzs tāpat lēnām ik gadu arvien vairāk atšķaidīsies ar boilera čūskā esošo ūdeni

???

 Kā tu to domā? Boilera čūskā tas pats apkures sistēmas ūdens staigā, nav tur atsevišķi nodalīts ūdens priekš boilera čūskas.

 Par antifrīzu. Ir man vieniem radiniekiem vasarnīcā centrālapkure, siltumnesējs antifrīzs, sistēma viņiem maza, tad varēja atļauties, turklāt pa galiem dabūja samērā lēti, viņi ziemā regulāri netiek uz to savu vasarnīcu, tāpēc sirdsmieram ielēja sistēmā antifrīzu. Antifrīzs ar laiku atšālējas, nav tas uz mūžu. Tāpat, lasīju, ka siltumnesējs vislabākais apkures sistēmās ir ūdens, tur bija ar visiem pamatojumiem, fizikālās īpašības ūdenim vislabākās, labākas par visādiem antifrīziem.

Link to comment
Share on other sites

 

 

 Kā tu to domā? Boilera čūskā tas pats apkures sistēmas ūdens staigā, nav tur atsevišķi nodalīts ūdens priekš boilera čūskas.

Ziemā aizgriezt ventiļus uz saules kolektoru   vasarā aizgriezt abus uz apkuri. Saules kolektora lokā anifrizs,  vai kā to stafor nesasalstošo brīnumu sauc.  


Teorētiski to ūdeni mainoties sezonai no boilera čūskas var noliet.... 

Link to comment
Share on other sites

Sapratu.

Es labāk ierīkotu otru boileri. Viens boileris, kas uzsilst no saules baterijām, otrs uzsilst no katla, ja vieta otram boilerim ir, būs mazāk čakarīgi. Tač nebūs tev tā, lūk, šeit ir robeža, kā ar nazi nogriezts, šajā brīdī beidzam apkures sezonu, un tieši šajā brīdī saulīte sāk sildīt. Saules baterijas ļoti labi darbosies jau aprīlī, martā, kad saule spīdēs, bet jākurina būs.


O, biedrs Dils to pašu saka.

Labots - vvv
Link to comment
Share on other sites

Vajag normālu boileri ar diviem siltummaiņiem (čūskām) - viens (zemākais) solārais; otrs no katla. Man tāds ir tikai katla kotūrs netiek izmantots, jo viss boilers pieslēgts pirms oriģinālā gāzes boilera...

Link to comment
Share on other sites

Par saules kolektoriem - bija aprēķini - pa to naudu, ko maksā iekārtas var ~10 gadi ar elektrību ūdeni sildīt! Fizika! Lv platuma grādos 1m^2 saņem apmēram 1kw saules enerģijas, Tas ja nav mākoņu un virsma 90 grādos pret sauli! Kolektora lietderības koeficients nav  1, leņķis nav 90 grādi, mākoņi, vismaz 80% laika saule nespīd (nakts, mākoņi)

Link to comment
Share on other sites

Man ir doma, kad nosprāgs (lai gan kam tur sprāgt, nomaina tenu, un rukā tālāk) esošais, paņemšu ar centrālapkures čūsku iekšā (pašlaik tīrs elektro), un uztaisīšu pats saules kolektoru no melnās plastmasas caurules, kaut kādā kastē utml. Man akurāt viena jumta puse uz dienvidiem. Tāds pasākums varētu arī tiešām ātri atmaksāties.

Link to comment
Share on other sites

Es domāju uzčiņīt DIY versiju tam kolektoram,  nevis pirkt par tūkstošiem. Starp citu arī ķīnieši sākas no pārsimts eiro, vienīgi tā ņemtne ar sūtīšanu, kamēr atrodas pieņemama loģistikas cena 

Link to comment
Share on other sites

 

 

Vajag normālu boileri ar diviem siltummaiņiem (čūskām) - viens (zemākais) solārais; otrs no katla. Man tāds ir

Neesmu daudz zinošs par saules kolektoriem. Gribu uzprasīt, kā tur ir. Spīd saule, kolektors sasilda siltumnesēju, teiksim, līdz 60 grādiem, ieslēdzas sūknis, kas dzen siltumnesēju uz to boileri, bet tajā pat laikā ūdens boileri jau paspējis uzsildīt kurošais katls, līdz, teiksim, + 80 grādiem, kas sanāk? siltums no boilera aiziet uz jumtu?. Kā īsti tiek organizēta tā siltumnesēju kustība tādā divčūsku boilerī? Viena čūska no katla, otra no saules kolektora. Vai nav tur viss pārāk sarežģīti, ka vienkāršāk tomēr lietot divus boilerus? Nezinu, kā ir, tīri intereses pēc jautāju.

Link to comment
Share on other sites

Viss ir baigi vienkārši , jo apakšējā čūska ko lieto kolektoram silda visu boileri, bet augšējā kura ir paredzēta pieslēgt apkures katlam silda tikai augšējo daļu, jo no katla sasilušais ūdens lejā nekrīt un pie kolektora čūskas netiek, kad kolektors ir aukstāks par katla sasildīto ūdeni  ... vēl pa vidu starp tām čūskām ir vieta kur pieslēgt karstā ūdens cirkulāciju ... elektriskais tens gan ir pašā apakšā zem tās kolektora čūskas tur gan kaut kas jāķīmiķo lai tas automātiski strādātu ....

Link to comment
Share on other sites

Paldies Dils par atbildi. Tagad kļuva skaidrāks. Kolektors sasilda tikko boilerī ienākušo auksto ūdeni (7 grādi) līdz kaut kādiem, kaut vai 40 grādiem, apkures čūskai "mazāk darba". Tātad kaut kāds siltums no saules pa tiešo paņemts tiek.

Link to comment
Share on other sites

 

 

jo apakšējā čūska ko lieto kolektoram silda visu boileri, bet augšējā kura ir paredzēta pieslēgt apkures katlam silda tikai augšējo daļu, jo no katla sasilušais ūdens lejā nekrīt un pie kolektora čūskas netiek,

Teorijā jā, praksē diemžēl būs savādāk.... 

 

 

 

Es domāju uzčiņīt DIY versiju tam kolektoram

 

DIY versija ir pa kārtu mazāk efektīva par rūpniecisko! Ar šādiem eksperimentiem pilns internets! Kaut arī diy kolektors ir pa lēto, ņemot vērā viņa zemo efektivitāti atmaksāšanos nesagaidīt! 

Link to comment
Share on other sites

A man tieši tā arī ir praksē . Un kolektors sāk sildīt to ūdeni tad kad ir 6 grādi siltāks pa sildāmo ūdeni .... svētdien pimēram sildīja ...

Labots - Dils
Link to comment
Share on other sites

O, biedram Dils ir saules kolektors. Stāsti. Sen uzliki? Kādas uzstādīšanas izmaksas? Kādi ieguvumi? Cik ilgā laikā plānojas atmaksāsies? Vai vasarā, lielā saulē nav par daudz siltuma, ka nespēj notērēt silto ūdeni vai pat tā, ka jābaidas no boilera uzvārīšanās?

Link to comment
Share on other sites

Bruketajs

 

 

Par saules kolektoriem - bija aprēķini - pa to naudu, ko maksā iekārtas var ~10 gadi ar elektrību ūdeni sildīt! Fizika!
 ...jo ražotāju un  tirgotāju alkatība ir šķērslis normālām cenām.

Bet, kā pareizi teica smii - nevienam nevajadzētu būt problēmām pašam uztaisīt sev normālu kolektoru.

Link to comment
Share on other sites

Pievienots Šodien, 19:51 Dils, 02 Feb 2016 - 19:43, teica: jo apakšējā čūska ko lieto kolektoram silda visu boileri, bet augšējā kura ir paredzēta pieslēgt apkures katlam silda tikai augšējo daļu, jo no katla sasilušais ūdens lejā nekrīt un pie kolektora čūskas netiek, Teorijā jā, praksē diemžēl būs savādāk....

 

Tas viss smuki strādā - man praksē boilerim (300L) ir pieslēgts tikai saules siltummainis, bet ir termometri boilera augšā un apakšā - siltā ūdens stratifikāciju var ļoti labi novērot. Pie aktīvas ūdens lietošanas var būt tā, ka lejā ir +7(no urbuma), bet augšā vēl 80+ (tikai saules sasildīti). Taga arī saulainās dienā jau slēdzas iekšā un savus 7 grādus piesilda klāt. Februārī/martā kad daudz saules (kaut ārā -5) ļoti smuki ūdeni pa dienu piesilda + 15/20 grādus

 

 

O, biedram Dils ir saules kolektors. Stāsti. Sen uzliki? Kādas uzstādīšanas izmaksas? Kādi ieguvumi? Cik ilgā laikā plānojas atmaksāsies? Vai vasarā, lielā saulē nav par daudz siltuma, ka nespēj notērēt silto ūdeni vai pat tā, ka jābaidas no boilera uzvārīšanās?

Man arī ir - pats uzliku gadus 5 atpakaļ. Tā kā man gāzes apkure, tas vairāk intereses un zaļo ideju pēc ("avantūra" :) ).  Pirku es lietotu visu sistēmu (2*2m2 paneļi, boilers, sūkņu grupa, kontrolieris) vācu Ebay pa 700 eur un pats braucu pakaļ ("road trip"). Ar visu braucienu, kas jāuztver vairāk kā ekskursija, rēķinu, ka izmaksāja ap 700 LVL.

Konkrēti manā gadījumā iegāž galīgi ne optimāls novietojums (koki aizsedz daļu horizonta), kā arī lielais attālums līdz paneļiem (20m trubu vienā virzienā) - trubas maksā naudu :( ....  , kā arī vecas paaudzes kolektori. Vienīgi es uztaisīju sistēmu, lai varu mainīt vertikālo leņķi - ziemā stipri stāvi, vasarā gandrīz guļus..

No ~ aprīļa līdz septembra vidum man silto ūdeni nodrošina tikai saule... 

Par ekonomisku ieguvumu es droši vien nevaru runāt, bet ja man būtu jāsilda ar elektrību, tad iespējams gan...

Pozitīvi, ka tai sistēmai praktiski nav kam nobrukt -ja nu vienīgi sūknim vai zibens iesper automātikā...

Labots - deMarco
Link to comment
Share on other sites

Man tas prieks izmaksāja 2500EUR pirms 1.5 gadiem, bet kombinētais boileris ar 2 čūskām pa 550LVL jau bija iegādāts iepriekš (izmantoju kā siltuma akumulatoru, jo tās čūskas ir no pašas augšas līdz pašāi apakšai). Man ir 3 tie kolektori virknē un silda 300 litrus ūdens boilerī vasarā problēmu ar parkaršanu nebija pie pavisam neliela patēriņa, jo pie augstākām temperatūrām tā klāt piesildīšana notiek ļoti lēni. Par atmaksāšanos neko neesmu rēķinājis, jo funktieris bija iegūt vasarā silto ūdeni, bet tērēt elektrību "žaba dušīja" , nedzīvoju vēl tanī mājā pastāvīgi...

Link to comment
Share on other sites

Paldies deMarco, paldies Dils par info.

Es tā aptuveni, neesmu mērījis, kaut vajadzētu, un nemaz tik grūti to nebūtu izdarīt, par siltā ūdens pagatavošanu elektriskajā boilerī, nezināšu precīzi, bet 50 eiro vismaz, tas vasaras mēnešos, kad nekurinu, notērēju, ziemā lielāko ties siltais ūdens man ar malku, galīgi nemāku teikt, cik tas ir naudas izteiksmē, pieņemsim 20 eiro mēnesī. Ūdeni mēs tērējam daudz. Tā pavisam rupji - 5 mēneši, kad nekurinu, 7 mēneši, kad kurinu: 5 * 50 + 7 * 20 = 390 € gadā. Noapaļojam uz 400. Ja paņem Dils variantu, tad (2500 + 780) / 400 = 8. Astoņos gados atmaksājas. Tas tā pagalam neprecīzi. Ā, ziemā nevar dabūt sasildīt ūdeni no saules, bišķi jāpalabo (2500 + 780) / 350 = 9. Deviņos gados atmaksājas. Secinājums - ir vērts par šādu pasākumu padomāt. Nu un pagaidīs kādus gadus, lai tehnoloģija attīstās, kļūst pieejamāka, skat, ka tā būs norma katrā mājā.

Link to comment
Share on other sites

Man arī sanāca, ka saules kolektors ~10 gados atmaksājas, Tik secinājums man ir cits - domāju ka nav tas ekonomiski izdevīgi.

Link to comment
Share on other sites

Protams, protams. Tik ar saules kolektoriem ir cerība, ka ar laiku tie kļūs lētāki, efektīvāki, tādas vismaz pašreizējās tendences, turpretī elektrība, kurināmais kļūst dārgāki.

Biedri ar saules kolektoriem arī neko nesaka par izdevīgumu, labumi citi - interese par zaļo enerģiju, tērēt elektrību žaba dušīja.

Link to comment
Share on other sites

Es domāju draudzīgajā Slokas lūžņu punktā iepirkt pāris garos 11. klases radiatorus (pāris eiro gabalā), nokrāsot melnus, ielikt ūdensdrošā saplākšņa "zārciņos," (Atgriezumi no Gaigalavas plātņu nama, padsmit eiro), priekšā stikls (mājās kaut kāds recycled šķūnī ir), kaut kādas trubiņas (droši vien kausējamās), pāris veidgabali, ķīniešu cirkulācijas sūknītis un mazs izplešanās trauciņš (gan jau arī Slokas lūžņu paradīzē būs), temperatūras sensors/relejs no Ali (patiesībā viens pat mājās mētājas, 8 eiro). Wuala!

 

~100 eiro + laiks? Ja ir saulaina vasara un tā parikte pārdzīvo ziemu, tad viņa jau ir atmaksājusies ar uzviju.

Labots - Smii
Link to comment
Share on other sites

Ar saules kolektora atmaksāšanos privātmājā nav tik vienkārši. Tur nevar pielietot klasisko izmaksu diskontēšanas metodi. Jo reti kurš privātais plāno brīvo līdzekļu ieguldīšanu ar kaut kādu noteiktu atdevi. Arī iespējas tādas mūsdienās ir minimālas, depo procenti jau "zem grīdlīstes"

Ja ir brīvi līdzekļi, tad ieguldījums savā kolektorā ir labs no tāda viedokļa, ka tiek permanenti samazinātas fiksētās dzīvošanas izmaksas savā mājoklī.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Smii, var noteikti tā darīt, bet tad vajadzēs lielāku platību, kā arī efektivitāte pavasarī/rudenī, kad saules intensitāte mazāka, būs stipri mazāka. Par plastmasas trubām jābūt uzmansīgiem - pēc idejas solārajās sistēmaš rekomendē tikai kavara caurules, jo teorētiski temperatūra sistēmā var uzkāpt >100C. Man pēc pieredzes gan max ir bijis kādi 90 - 95, bet kā jau rakstīju, ja novietojums būtu optimālāks, noteikti temperatūra pārkāptu 100.

 

Problēma ar solāro ir sabalansēt sistēmas lielumu ar patēriņu un bunduli ar paneļiem. Pēc pieredzes es teiktu, ka būtu labāk likt divus solāros boilerus - vienu mazāku, kas ātrāk uzsildītu līdz vēlamajiem 60C kad tas iespējams, bet lielāko, ko sildīt līdz zemākām temperatūrām kad nav max. saules intensitāte. Tur protams vajag atsevišķu automātiku...

Ideja - jo mazāka T starpība, jo vairāk enerģijas var efektīvi noņemt no paneļiem.

Link to comment
Share on other sites

Smii, tavai plānotajai sistēmai efektivitāte būs kādas 3x zemāka par rūpnieciskiem paneļiem. Un pavasaros/rudeņos siltuma nebūs.  Rūpnieciskajos izmanto speciālu pārklājumu kas absorbē ap 90% staru, nevis melno krāsu, kas absorbē tikai 40-50%. Un zem stikliem ir vakuums, lai siltums neietu prom.

Rūpnieciskais panelis 2m^2 saulainā vasaras dienā spēj uzsildīt 100l pa kādiem 50 grādiem. Lai panāktu līdzīgu efektu tev vajadzēs 6m^2. Domāju ka te nav jēga čakarēties, ja gribās to saules siltumu, jāpērk vien rūpniecisks - pa 400 eur var dabūt!

Labots - ronalds_
Link to comment
Share on other sites

Ērtāk no  dažādiem aspektiem esot taisīt sistēmu ar PV paneļiem (tiem kuri ražo elektrību) un tad ar elektrību caur kontroleri, kuru vai nu var iegādāt vai nu šejienes biedri var paši salodēt, sildīt teni boilerī.
Mazāks svars, nav jāvelk caurules, jāuztraucas par pārkaršanu vai sasalšanu, var uzstādīt dažādās vietās - uz šķūnīša vai attālāk dārzā.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Tikai izmaksas drusku citādas, lietderības koeficients tikai ~14% (rūpnieciskiem kolektoriem ap 90%) Un nevajag aizmirst ka saules baterijas ar laiku nolietojas, lietderības koeficients krīt.

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Var mēģinat taisīt vakuuma kolektoru. Viens variants, ko lieto ir caurules, bet otrs - stikla plāksne un tai atbalstam ir kādi 50 laukumiņi, kur tas stikls dabū atbalstu - mehāniski izturībai un pret spiedienu.

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Praktiķis ierunājās?

Neka tāda īpaša jau tur nav, hermētiska siltumizoleta kaste un vakuumsūknitis.

Link to comment
Share on other sites

Redzi, arī prasmīgs amatnieks pats neskrien izgatavot sev jebkuru iekārtu, kuru spēj...

Visbiežāk viņš parēķina vai tas izdevīgi un vai pa to laiku nevar nopelnīt krietni vairāk, lai vienkārši nopirktu kāroto...

Laiks ir nauda...

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

_dunduks_
Laiks ir nauda...

Tu ar draugiem dzerot alu arī rēķini, cik tu viņu dēļ nenopelnīji?

Un ko tava sieviete saka par to?

To teicienu pielietot visās situācijās ir vienkārši slimi.

Labots - _dunduks_
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Cik tad tu situācijas esi mani dzirdējis to sakot...?

 

 

To teicienu pielietot visās situācijās ir vienkārši slimi.

Vispār amatnieks pensijā ir kā bērns, kurš dara visu kas patīk...

Bet man ļoti patīk strādāt...

Jaunībā ir daudz podu nogāzts, alus nodzerts un sieva neaizmirsta...

Link to comment
Share on other sites

Te jau par tiem kolektoriem ir runa nevis kategorijās - "vajag likt bez variantiem un kā izdevīgāk", bet gan - "aiz neko darīt varētu pamēģināt, varbūt kaut kas sanāk". Tā ir opcionāla fīča.

Tāpēc arī tās runas par laiku-naudu, efektivitātes procentu piesaukšana ir nevietā.

 

 

100 litru boilera uzsildīšanai no 15 līdz 60 grādiem vajag apmēram 5kWh enerģijas. Tātad, ir jāiegūst šis enerģijas daudzums. Var, protams, smilkstēt par FT paneļu zemo

lietderības koeficientu. bet toties viss tiek atgūts ar sildīšanu - boilera tenim ir faktiski 100% lietderība. Ko nevar teikt par silta ūdens padeves čūsku boilerī. Tur atkal viss ir otrādāk - panelim it kā zvērīgi augsta efektivitāte, bet nodot šo enerģiju uz citu siltumnesēju sanāk ļoti neefektīvi.

Link to comment
Share on other sites

Es pats gadus atpakaļ izgatavoju nopietnāku saules kolektoru; siltā vasarā jau pietiek karstam ūdenim...

Taču secināju, ka labāk efektīvāku to nopirkšu veikalā, tikai pats apsaistīšu...

Taču nekādies laika tam nepietiek ...

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...