Jump to content

Netradicionāla akumulatora lādēšana.


@rmands
 Share

Recommended Posts

Pirms 27 minūtēm , Insekc teica:

Vai tiešām domā, ka prasts ķīniešu multimetrs rādīs pareizi "vidējo efektīvo vērtību"? Parasti mēra vidējo, kura kaut kā kalibrēta uz vidējo efektīvo. Sinusam tas aptuveni strādā, ja citāda signāla forma, tad ir atšķirība. Vismaz tā mums skolā mācīja.

Ķīniešu multimetrs ir apšaubāms mērinstruments, sevišķi, ja nonāk tā trafa magnētiskā lauka tuvumā. Tā pat ir ar sprieguma mērīšanu darbojošai mašīnai, kad mērinstruments nolikts kaut kur uz motara. Krievu laikā bija divu materiālu diodes - silīcija un germānija. Vairs neatceros kuras, bet vienas ļoti uztvēra fonu un nevarēja lietot mērinstrumentos. Kas zin kādus kristālus ķīnietis ielicis mikroshēmā.

Link to comment
Share on other sites

pirms 1 stundas , _dunduks_ teica:

Bet tad rodas jautājums, ko man voltmetrs rāda, ja es mēru DC spriegumu AC-DC -> DC-DC pazeminošajā pārveidotāja izejā (tipa home made labaratorijas baroklī)?
Vai tur redzamais spriegumus ir īstais, vai arī tas vēl jāpalielina par kvadrātsakni?

Līdzspriegums pat Āfrikā ir līdzspriegums un tur vidējā vērtība = vidējā efektīvā = maximālā (amplitūda). Nu tas pie nosacījuma, ka izejā nav briesmīgas pulsācijas. Nav jāizvec nekādas darbības ne ar kvadrātsakni ne ar kuba sakni.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Wikipēdijā smuka bilde:

 

https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/3/38/Types_of_current.svg/738px-Types_of_current.svg.png

 

Pēc šīs bildes sanāk, ka @_dunduks_ izmantotais "taisngriezis" no AC (alternating current) uztaisa nevis DC (direct current), bet "pulsating current".

Link to comment
Share on other sites

Pirms 54 minūtēm , binary teica:

izmantotais "taisngriezis"

Izstāstīšu noslēpumu citu taisngriežu nav :biggrin:, ir impulsa barošanas bloki, bet tas ir cits stāsts! Ja kādam interesē šīs lietas par ETP ir ļoti laba lv grāmata izdota vēl tālajos 60 gados, ar ko ir sākuši mācīties visi elektriķi un ar elektroniku saistītie cilvēki, iesaku palasīt lai šeit nespīdētu.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 6 minūtēm , jema teica:

Izstāstīšu noslēpumu citu taisngriežu nav :biggrin:, ir impulsa barošanas bloki, bet tas ir cits stāsts!

Nav jau nekāds noslēpums :) Saku tik, ka tas, ko viņš izmanto, izejā nedod DC.

Link to comment
Share on other sites

Ko tad viņš dot? :shok:

 

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

1 sinusa puse ir sekundes simtdaļa. Sadalam 6 daļās. Sinusa momentālās vērtības ir 0, 0,5, 0.87 un 1.0.  Pie tam, ja maiņstrāvas voltmetrs rāda 10 voltus, tad grafika vieninieks ir reiz 1.42.

Tad nu momentālās sprieguma vērtības būtu 0V, 7,1V, 12,3V un 14,2Volti.

Tad nu atkarībā no tā akumulatora sprieguma var saprast, kādos momentos tas kaut ko lādē.

 

Ja maiņstrāvas voltmetrs lādētājam uz sekundārā tinuma rāda 12 voltus, tad tur ir jau citi momentālie spriegumi.

SinusGraph.png

Link to comment
Share on other sites

Kazarms
Pirms 20 minūtēm , binary teica:

Saku tik, ka tas, ko viņš izmanto, izejā nedod DC.

Nu neblamē sevi, patin kaut to pašu Wikipēdijas rakstu zemāk: 
https://en.wikipedia.org/wiki/Direct_current#Various_definitions

Citēt

The term DC is used to refer to power systems that use only one polarity of voltage or current, and to refer to the constant, zero-frequency, or slowly varying local mean value of a voltage or current. [..] 
Although DC stands for "direct current", DC often refers to "constant polarity". Under this definition, DC voltages can vary in time, as seen in the raw output of a rectifier or the fluctuating voice signal on a telephone line.[..]

 

Link to comment
Share on other sites

Pirms 23 minūtēm , jema teica:

Ko tad viņš dot? :shok:

 

Rakstīju tak, pēc tās bildes - "pulsating current" :D

 

Pirms 3 minūtēm , Kazarms teica:

Nu neblamē sevi, patin kaut to pašu Wikipēdijas rakstu zemāk: 

OK, OK, pierunāji!

Link to comment
Share on other sites

pirms 2 stundām , binary teica:

smuka bilde

Bilde nevietā. Nerāda akumulatora lādēšanu.

Link to comment
Share on other sites

Nu jūs te mandeles operējat caur to vietu, kur mugura zaudē savu cēlo nosaukumu... :D

Link to comment
Share on other sites

Jurkins
pirms 7 stundām , Racer teica:

mandeles operējat caur to vietu

A vai ta savādāk var? 🤣

Link to comment
Share on other sites

pirms 19 stundām , Jurkins teica:

Nu tur paskaidrojumā pēc integrāļa prasās.😁

Voltmetrs rāda vidējo vērtību. Ja paņemam sinusa pusperioda laukumu un uztaisam no tā taisnstūri pusperioda garunā, tad taisnstūra augstums (tā būs vidējā vērtība) būs sqrt(2) reizes mazāks par sinusa amplitūdu. Vari pārbaudīt nointegrējot.

 

Rozetē amplitūda ir ~315V 😉

Pārbaudi.

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Jā, bet tas vidējais taisnstūris grafikā viss, kāds ir, jau visu laiku nelādē. Parastam taisngriezim lādē tikai tās momentālās vērtības, kas ir lielākas par akumulatora spriegumu.

 

Link to comment
Share on other sites

Jurkins

Raimi, nu nejauc zirgus ar zvirbuļiem. Kāds sakars tam ar amplitūdas vērtību un vidējo?

 

Pirms 14 minūtēm , Klusu teica:

Pārbaudi.

Integrālrēķini ļoti patika (nopietni) RTU pie profesora Ozola kaut kad ap 1989-to gadu. Tagad būtu jāņem grāmata palīgā 😁 .

 

Labots - Jurkins
Link to comment
Share on other sites

Nu jūs te teorijā iebraucāt un vēl katrs pa savam saprot. Tak akumulatoru lādē ar strāvu un nav svarīga efektīvā, amplitūdas, vai impulsu vērtība. Akumulatoram dziļi pofig visi tie spriegumi, viņam vajag strāvu. Ja piemēram 50 ampērstundu akumulators tukšs, tad tajā vajag ielādēt kādas 60 Ah strāvas. Nu ķipa lādē 60 stundas ar 1A strāvu, vai 10 stundas ar 6A strāvu un pilnīgi pofig vai tā strāva būs tīra līdzstrāva no labratorijas barbloka ar lielas kapacitātes kondensatoriem izejā, vai nāks pa taisno no diožu tiltiņa bez jebkādas filtrācijas. Akumulators visu izlīdzinās un nofiltrēs, jo būtībā tas ir milzīgs kondensators. Spriegums jākontrolē uz akumulatora klemmēm tikai lai saprastu, vai tas ir izlādējies, vai ir uzlādēts. Lādēšanas procesā svarīga ir strāva. Autiņā to pēc startēšanas lādē ar lielu strāvu, bet konstantu spriegumu 14,2V. Savukār ar normālu lādētāju no tīkla, kuram ir ampērmetrs, parasti skatās tikai uz strāvas lielumu un pofig par sprieguma formu.

Stāsts iz dzīves par strāvu vēl no krievulaikiem. Aizbraucu ciemos uz tāliem laukiem un laikam biju kautko atstājis žigulītī ieslēgtu. Otrā rītā čušs, aķis negriež. Lādunga protams nav ne tai mājā, kurā viesojos, bet kaimiņam nav ne autiņa ne lādētāja. Tuvākais kaimiņš kuram kautkas varētu būt 5km attālumā, bet nav telefona, lai apjautātos. 8km līdz civilizācijai čāpot negribās, jo automašīna tais laikos bija retums. Tad nu no veca radio izdīrāju D226 diodes, saliku paralēli, ar tām virknē ieslēdzu 100W lampiņu, visu to ''shēmu'' pie akumulatora un otru vada galu 220V tīkla rozetē. Kāda tur amlitūda un kāda sprieguma forma nezinu, bet ar to mazo strāviņu atdzīvināju akumulatoru un priecīgs aizbraucu mājās.

  • Patīk 4
Link to comment
Share on other sites

Pirms 8 minūtēm , Didzis teica:

no krievulaikiem

Pasaule ir mazliet mainījusies. Palasi par kalcija svina platēm.

Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Paņemam divus akumulatorus vai 2 baterijas.

Samēram spriegumus.

Mīnusus savienojam, plusus arī savienojam- caur kādu pretestību, piemēram lampiņu.

 

Paņemam voltmetru un atkal samēram spriegumus. Un viss ir kā teorijā. Strāva plūst no strāvas avota ar augstāku spriegumu uz strāvas avotu ar zemāku spriegumu.

 

Ja pēc tās sinusoīdas grafika - tad ir brīži, kad lādē un ir brīži, kad nelādē.

Ar kaut kādu vecu taisngrieža lādētāju ar 14 voltiem uz voltmetra un lampiņu virknē tika "atjaunots" līdz 4 voltiem izlādēts akumulators. Auto ar to aķi tika piešķilts un braukts kādas 5 reizes. Tomēr ziemā negribējās eksperimentēt un nopirku jaunu akumulatoru.

 

Te vājstrāvas "impulsi" 100 reizes sekundē kaut kā to akumulatoru tomēr "atjauno".

Link to comment
Share on other sites

Pirms 23 minūtēm , Klusu teica:

Pasaule ir mazliet mainījusies.

Principā ar svina akumulatoriem nekas nav mainījies. Jā, protams tehnoloģijas un akumulatora konstrukcija mainijuies, bet kā pirms 100 gadiem akumulatoru lādēja ar strāvu tā lādē arī šodien un autiņa elektrosistēma strādā uz 14,2V. Arī pašu jaunākā modeļa akumulatoru jālādē tāpat, kā tas notika pirms 50 gadiem un to var izdarīt ar tik vecu barošanas bloku. Cita lieta, tagad izaugusi paaudze, kura ampērus no voltiem vairs neatšķir. Tad nu visādu ''moderno'' automātisko lādētāju ražotāji un pārdevēji bāž batonus ausī, ka lūk viņu produkts labāk lādē akumulatoru kā 50 gadus vecs skolas fizikas kabineta labratorijas barošanas bloks.

  • Patīk 2
  • Atbalstu 1
  • Kādas šausmas! 1
Link to comment
Share on other sites

Raimonds1

Nevajag jaukt hipsteru fizikas nezināšanu un maiņstrāvas un līdzstrāvas tehniskos datus un darbību konkrētā slodzes/lādēšanas shēmā.

 

Ja vienas auto akumulators tiek pieslēgts cita auto akumulatoram kā kārtīgi līdzstrāvas avoti ar taisnu sprieguma grafiku ap 12-13 voltiem un uz vada tiek nomērīts sprieguma kritums vai strāva lādējot, tad to rādījumu pilnā mērā nosaka līdzstrāva un nekādu momentālo vērtību, vidējo summu utt. tur nav.

Taisngriezim tā līdzstrāva mainās, nav tur nekādi 12-13 vai 14 volti visu laiku..

Link to comment
Share on other sites

AndrisBB
pirms 18 stundām , binary teica:

Nav jau nekāds noslēpums :) Saku tik, ka tas, ko viņš izmanto, izejā nedod DC.

 

Aizej uz https://www.falstad.com/circuit/circuitjs.html un apskaties.

Tad Circuits->Diodes->Full Wave Rectifier w/Filter 

 

Piemet kādu ekstra kondensātoru un līnija sanāks visai taisna.

 

 

Screenshot 2022-05-12 at 08.58.46.png

Piespraužot aķi, tā līnija visdrīzāk vēl vairāk "pataisnojas", tapēc arī citi mērījumi.

Link to comment
Share on other sites

Jurkins
1 stundu atpakaļ, Raimonds1 teica:

Te vājstrāvas "impulsi" 100 reizes sekundē

Raimi... Tu paskaties kaut simulatorā (labāk dzīvē) strāvu caur diodēm to "vājstrāvas" impulsu laikā. Un nevajadzēs teoritizēt.

 

@Andriss, apskaties strāvu caur diodēm.

 

 

 

 

Link to comment
Share on other sites

pirms 4 stundām , Klusu teica:

Pasaule ir mazliet mainījusies. Palasi par kalcija svina platēm.

Nu ir mainījies tas, ka ir pacelts ūdens (sērskābes šķīduma) spriegums , pie kura sākas tā sadalīšanās ( elektrolīze). Faktiski laikam pat kaut kur 16V uz 12v aķi. Tas ir būtiski, jo aķis uzlādējas ar tiem 14,2V, bet nezaudē ūdeni. Nu paliek ''neapkalpojams'', nevajag skatīties /papildināt līmeni ar destilēto ūdeni. Bet, cik atceros tam kalcijam bija savi mīnusi tāpēc vilkmes ( elektroiekrāvēju ) atturas no tādiem. Laikam ātrāk korodē plates un aķis var nobeigties  ātrāk . Un nobeidzas nevis sulfatazācijas dēļ bet sabirst plate. Auto ir cits režīms. Islaicīga izlade startējot un uzlāde, kas salīdzinoši īsa. Vilkmes- gandrīz nonstop visā mūžā un sākas korozija tāpec tur nelieto ''neapkalpojamās''

Labots - oxygen
Link to comment
Share on other sites

Jurkins
1 stundu atpakaļ, oxygen teica:

tāpēc vilkmes ( elektroiekrāvēju ) atturas no tādiem

Mazajai 2t toijotiņai nedēļā kādi 3 litri ūdens.

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...