Vilx- Janvāris 31, 2012 Share Janvāris 31, 2012 Redz, problēma jau tur, ka, ja skaidri un gaiši zinās, ka nevienu tāpat neķers, tad arī nekautrēsies piratizēt pa labi un pa kreisi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
WildGun Janvāris 31, 2012 Share Janvāris 31, 2012 Nu nav tā, nav. Ko ta visi (?) piratizē? Sīkie muziku? A kas ta tiem sīkajiem stāsta, ka "tas tik ir" ? Kārtējais afroamis ierepo savu sāpi, vēl kāds latvorepis nodirš kaut ko, iekš TV uzrodas kāds latvoafris ( ............................................................) < šite ierakstiet vajadzīgo (LNTafris,AfrisParastaisLatvis, ŠovParastaisLatvis, BļeVinnētVarĻimonu) - rakstīt tikai politkorekti !! A kur ta tas sīkais, apstulbušais. A mutere ta latvoīriete, a vecajam naudas pietiek savam ...eeee un tavam internetam. A kur ta lai dabon to, kam tev ir jābūt, lai tevi nepataisa par mērkaķi ? Ko vēl?... Seriālus? Nuuu... Tas jau piedzīvojušiem. Sīkie ir, nets ir, dabūt var.... A kas ir? Sīkais guuuudrs, es neko nerubī, davai, filma ir? .... Par pieķers/nepieķers - sīkos ķers uz nebēdu. Sīkais ir sīks, značit - senči vainīgi. Tos arī močīs. Tufta, mīlīši, tufta. Mana doma - kamēr pastāvēs peļņa .... P.S. Atbilde tā kā Vilxam, tā kā domas..... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Janvāris 31, 2012 Share Janvāris 31, 2012 ... aizej izguli dzērumu. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
WildGun Janvāris 31, 2012 Share Janvāris 31, 2012 Un? Link to comment Share on other sites More sharing options...
kasparsp Janvāris 31, 2012 Share Janvāris 31, 2012 (labots) Kada jums ir dala par to cik pelna ierakstu kompanijas un makslinieki? Kada jums dala no ta cik sanem makslinieki no piraga un kapec jus to lietojat ka raditaju lai izveletos piratet? Pirmkart, noliksu te dazas lietas balansa. Ierakstu un filmu kompanijas investe savos talantos pirms tas ir kluvusas slavenas un tapat ka biznesa kadi 10-20% projektu, jeb saja gadijuma, makslinieku ir tadi kuri ir spejigi atpelnit gan vinos ieguldito naudu, gan parejos investeto un zaudeto naudu. Maksliniekiem kuru marketinga un muzikas producesana ir investeti biezi vien simtiem tukstosu dolari nav si nauda jaatmaksa, bet ar noteikumu ka ja projekts bus veiksmigs, tad ierakstu kompanijai pienaksies gan iztereta nauda, gan procents no nakotnes ienakumiem. Tadi ir noteikumi uz kadiem sie makslinieki piekrit stradat. Tu nevari prasit lai kads riske ar savu naudu ar 10% potencialu veiksmi, bet pec tam pateikt ka tev pienakas piraga lielaka dala. Turklat, makslinieku honorars tacu sastada niecigus izdevumus. Parejie cilveki kuri ir iesaistiti studijas darba, marketinga, pardosana un citos posmos neko nav pelnijusi par savu darbu? Tas ir mulkigi pienemt ka industrija var stradat bez augsam, bez menedzeriem, bez bosiem,gramatveziem u.c jusuprat liekeziem, neviena organizacija nevar. Bet par pasu ACTA un piratesanu... Redziet, ja jums nepatik izklaides industrijas biznesa prakse, cenas utt.utjp., nav japerk un nav japirate, iztieciet vienkarsi bez. Piratesana nav pareiza, jo visi produkti, taja skaita intelektuali var tikt raditi, jo pastav pelna. Ja nav potencialas pelnas, nav investiciju, nav rezultata, nav produkta. Ta pasaule strada. Piratisms vienkarsi nevar tikt attaisnots un pret to ir jacinas, jo attaisnosana iznicinatu biznesu, un vai tas ir godigi ka cilveki kuri maksa par intelektualo produktu butiba balsta industriju un dara pieejamu sos produktus visiem kuri izvelas noladet bez maksas? Bet cinoties pret to gan nevar veicinat biznesu ari, jo ir jastrada primari uz produktu radisanu par ko cilveki veletos maksat naudu. ACTA nav nekas briesmigs un man ir pilnigi vienalga par nevainibas prezumcijam un cilveku apdraudetajam tiesibam laika, kad cilveki slepjas aiz sim tiesibam, lai daritu nepareizas lietas. Ta ir nekauniba un dubultmorale protestet ka ACTA tagad apdraudes nevainigo cilveku tiesibas un kadam launpratigi izmantot so lietu, kad pasi cilveki izmanto savas tiesibas lai daritu nelegalas lietas, pie velna ar sadiem cilvekiem. Viniem nerup tas tiesibas tik daudz, vienigais iemesls kapec vini pirate ir tapec ka vini to var izdarit praktiski bez sekam. Labots Janvāris 31, 2012 - kasparsp Link to comment Share on other sites More sharing options...
marrtins Janvāris 31, 2012 Share Janvāris 31, 2012 Tā ir pseidomāksla. Īstai mākslai nav nepieciešams tas biezais slānis. Tā pati atradīs ceļu pie tautas un otrādi. 3 Link to comment Share on other sites More sharing options...
camel Janvāris 31, 2012 Author Share Janvāris 31, 2012 tā ir suteneru mentalitāte - bez manis nu nekā ... Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Janvāris 31, 2012 Share Janvāris 31, 2012 muļķis tu esi kaspar. Pirmkārt, to producēto drazu par naudu nevienam nevajadzēs! Otrkārt, tās ir pilsētas leģendas par lieliem ieguldījumiem un nekādu atdevi. Pašas industrijas labprāt uzturētas. Nevins no tiem bonzām negulda iekšā korporāciju naudu, ja neredz tur gaidāmu atdevi. Viss tur ir atstrādāt kā parasti - peļņu privatizējam, zaudējumus lai maksā idioti. Paskaties, kāpēc filmām katrai ir tik daudz producentkompāniju. Tāpēc, ka riski visi tiek uzkrauti uz vienu. Ja projekts neaiziet, tad producents bankrotē, bet izplatītājfirma (lielās mediju studijas) vienalga savāc piķi un uzvārās uz filmu, kura formāli tirgū ir ar zaudējumiem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Janvāris 31, 2012 Share Janvāris 31, 2012 Atmetot domas par piratizēšanas legalizēšanu, man nav skaidra viena fundamentāla lieta - kā idejas/informācija var kādam piederēt? Es saprotu, ka var piederēt zeme, vai māja, vai mašīna, vai grāmata, vai dajebkāda cita fiziska lieta. Šīs lietas ir ierobežotā daudzumā, un tāpēc tām ir vērtība. Jo retāks ir priekšmets, jo mazāk tas ir pieejams, jo tas ir vērtīgāks. Tāds ir tirgus pamatlikums. Bet informācija, idejas - tās nav lietas, kas ir ierobežotas. Atšķirībā no fiziskām lietām, informāciju var kopēt neierobežoti lielos apjomos par nulles izmaksām. Kā tad par to var prasīt kādu naudu? Kāpēc lai informācija vispār kādam piederētu, ja tās ir tik daudz, ka tās pietiek visiem? Šo varētu salīdzināt ar gaisu, ko mēs elpojam. OK, gaiss teorētiski mums ir ierobežotā daudzumā, taču šobrīd vairāk nekā gana, lai visiem pietiktu un vēl pāri paliktu. Neviens taču negrasās pieteikt īpašumtiesības uz pāris kubikkilometriem gaisa, ne? Tas būtu absurdi, pat no likuma viedokļa. Bet kāpēc to mēģina darīt ar informāciju, kuras ir vēl vairāk, kura ir vēl pieejamāka par gaisu, ko mēs elpojam? Lūk tas ir tas, ko es nesaprotu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Outsider Janvāris 31, 2012 Share Janvāris 31, 2012 viens vārds NAUDA, tikai tie vepri neapzinās, ka pirātisms ir viena liela bezmaksas reklāma Link to comment Share on other sites More sharing options...
serioussam909 Janvāris 31, 2012 Share Janvāris 31, 2012 . ACTA nav nekas briesmigs un man ir pilnigi vienalga par nevainibas prezumcijam un cilveku apdraudetajam tiesibam laika, kad cilveki slepjas aiz sim tiesibam, lai daritu nepareizas lietas. Teksts kā no Staļina laikiem... Tu man nozagi 1000 Ls - atdod, vai pierādi ka esi nevainīgs. Ja projekts neaiziet, tad producents bankrotē, bet izplatītājfirma (lielās mediju studijas) vienalga savāc piķi un uzvārās uz filmu, kura formāli tirgū ir ar zaudējumiem. Jā - hollywood accounting industrijā ir lamuvārds. http://en.wikipedia.org/wiki/Hollywood_accounting No wiki: A WB receipt was leaked online, showing that the hugely successful movie Harry Potter and the Order of the Phoenix ended up with a $167 million loss on paper. Link to comment Share on other sites More sharing options...
fender Februāris 1, 2012 Share Februāris 1, 2012 Par kādu gan te vispār pirātismu var būt runa??? Tas viss ir aizsegs visredzošai acij, tak neļaujiet sev aizmālēt acis!!! Link to comment Share on other sites More sharing options...
GaryII Februāris 1, 2012 Share Februāris 1, 2012 Kā tad par to var prasīt kādu naudu? Kāpēc lai informācija vispār kādam piederētu, ja tās ir tik daudz, ka tās pietiek visiem? Varbūt tāpēc ka radot informāciju tiek patērēti pavisam reali resursi - elektrība, biroja izmaksas, maksāta reala nauda darbiniekiem utt. 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
kasparsp Februāris 1, 2012 Share Februāris 1, 2012 Atmetot domas par piratizēšanas legalizēšanu, man nav skaidra viena fundamentāla lieta - kā idejas/informācija var kādam piederēt? Es saprotu, ka var piederēt zeme, vai māja, vai mašīna, vai grāmata, vai dajebkāda cita fiziska lieta. Šīs lietas ir ierobežotā daudzumā, un tāpēc tām ir vērtība. Jo retāks ir priekšmets, jo mazāk tas ir pieejams, jo tas ir vērtīgāks. Tāds ir tirgus pamatlikums. Bet informācija, idejas - tās nav lietas, kas ir ierobežotas. Atšķirībā no fiziskām lietām, informāciju var kopēt neierobežoti lielos apjomos par nulles izmaksām. Kā tad par to var prasīt kādu naudu? Kāpēc lai informācija vispār kādam piederētu, ja tās ir tik daudz, ka tās pietiek visiem? Šo varētu salīdzināt ar gaisu, ko mēs elpojam. OK, gaiss teorētiski mums ir ierobežotā daudzumā, taču šobrīd vairāk nekā gana, lai visiem pietiktu un vēl pāri paliktu. Neviens taču negrasās pieteikt īpašumtiesības uz pāris kubikkilometriem gaisa, ne? Tas būtu absurdi, pat no likuma viedokļa. Bet kāpēc to mēģina darīt ar informāciju, kuras ir vēl vairāk, kura ir vēl pieejamāka par gaisu, ko mēs elpojam? Lūk tas ir tas, ko es nesaprotu. Nu bet tu aizmirsti vienu svarigu aspektu. To dziesmu, filmu, programmu tacu kads taisa par naudu. Ja tu izgrud teiksim 100 miljonus programmas izstrade un marketinga un beigas to pasludini par publisko ipasumu, tad kur tas beigsies? Tacu netaisis neviens vairs sada veida produktus, jo taja visa nebus pelnas. Produkta izmaksas ir dala no ta vertibas un izmaksas ari citas nozares tacu nesastada tikai fiziskais saturs ko tu redzi ar acim. Link to comment Share on other sites More sharing options...
GaryII Februāris 1, 2012 Share Februāris 1, 2012 Tas viss ir aizsegs visredzošai acij, tak neļaujiet sev aizmālēt acis!!! Amīšu gadījumā tā arī izskatās - viņi jau "teroristus" identificē bezmaz pēc twitter postiem Ja tu izgrud teiksim 100 miljonus programmas izstrade un marketinga un beigas to pasludini par publisko ipasumu, tad kur tas beigsies? Tacu netaisis neviens vairs sada veida produktus, jo taja visa nebus pelnas. Produkta izmaksas ir dala no ta vertibas un izmaksas ari citas nozares tacu nesastada tikai fiziskais saturs ko tu redzi ar acim. Tieši tā, par to es jau agrāk rakstīju... Link to comment Share on other sites More sharing options...
kasparsp Februāris 1, 2012 Share Februāris 1, 2012 Man te jautajums. Kapec jus perkat datorus, elektroniku, praktiski visu citu ko jus paterejat, jo ari sim kompanijam ir absolutos ciparos liela pelna? Jo bija te arguments, ka izklaides industrijai naudas jau ta pat ir daudz un vairak nevajag dot. Tad ja ta ir jusu logika, kapec jus dodat citiem milziem savu naudu kuru biznesa prakses izanalizejot dzilak iespejams maz atskirtos no izklaides industrijas. Protams ka iemesls ir tikai un vienigi lielakoties tads, ka noladet var par brivu un par to nepastav nekadu seku. Tas ir atkal kartejais bull*** un dubulta morale no acta protestetaju puses, tapat ka ar tam savam tiesibam, kur kacataji slepjas aiz etikas un morales kas pasarga vinu pasu destruktivo darbibu kacajot savus torrentus un pasakiet ka ta vel nav. Lielaka dala cilveku lade piratisku materialu, tas ir fakts. Viniem ir iespeja nepirkt UN NELADET, bet vini pasi izvelas darit nepareizu lietu. Piratisms principa ir destruktivs, jo ja to atlauj, tad atlauj un tie kuri perk tagad vairs nepirks vispar un nebus vairs neviens kas vares taisit produktus, iznemot kadus entuziastus kuri to dara ar saviem lidzekliem. Tie nav stalina laiki. Pie lielas noziedzibas valdiba ari suta armiju pilseta un jums nav moralu tiesibu sudzeties par brivibas ierobezosanu laika kad jus savu brivibu izmantojat lai daritu nepareizas lietas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Februāris 1, 2012 Share Februāris 1, 2012 (labots) Tu un tev līdzīgie negrib saprast vienu ļoti vienkāršu lietu. jebkuras fiziskas preces uzražošanai ir nepieciešami resursi. neatkarīgi vai tās būs desmitā vai simtmiljonā kopija. Līdz ar to ir arī izmaksas. Arī garantijas un pārdošanas izmaksas. Digitālā formātā produkta izstrādes izmaksas ir fiksēts lielums. Pie noteikta produktu daudzuma pārdošanas nekādu izmaksu vairs nav. Tikai tīrā peļņa. Un tā 70 gadus pēc autora nāves. Un arī tad par kopēšanu personiskai vajadzībai (kaut vai rezerves kopiju) no mums noplēš naudu par datu nesēju. Kāpēc cilvēki lādē pirātisku materiālu? Tāpēc ka nolādētie peģiki satura pārdevēji ir izdomājuši DRM. Nopērkot legālu autortiesību subjektu tu nezini, vai pēc tam to varēsi izmantot kā tev nepieciešams. Vai e-grāmatu varēs iekopēt uz android planšetes vai izdrukāt, vai mūzikas failu varēs iekopēt flešā un klausīties mašīnā, vai kaut kādā brīdī tev nepateiks ka licences termiņš ir izbeidzies vai autorizācijas serveris nav pieejams un tu vari paijāt .... Ar DRM aizsargāts saturs patērētāja dzīvi nepadara vieglāku, tieši otrādi. Ekonomikā ir pieņemts, ka izdzīvo produkti, kuri ir labāki, ērtāki un vienkāršāk lietojamāki par konkurentu precēm. Ja tik daudz industrija nespēj saprast, tad lai iet pa skuju taku .... Labots Februāris 1, 2012 - tankalis 3 Link to comment Share on other sites More sharing options...
uldiss Februāris 1, 2012 Share Februāris 1, 2012 kasparsp, nerunā ar mums tik bargi, mēs visi maksājam autortiesību nodevu, kas ir iekļauta datu nesēja cenā (arī hdd). 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Toblerons Februāris 1, 2012 Share Februāris 1, 2012 Es vispārīgos vilcienos atbastu īpašuma tiesības uz informāciju, jo tās izveide nav ļoti prasta padarīšana, bet ir vairākas lietas ko esmu novērojis, kas manā vērtību pasaulē neliekas savienojamas ar taisnību. Es piekrītu, ka filmu, mūzikas, programmu kopēšana ir slikta lieta un arguments "es jau to tāpat nepirktu" nav patiess un slēpšanās aiz studentiem kuriem vajag lietot zagtos fotošopus arī nav attaisnojama, jo ja reiz mācību iestāde paģēr zināšanas attiecīgajā rīkā tad tas ir jānodrošina, bet ja nenodrošina, tad jārēķinās, ka beidzēji nebūs tik pieprasīti darba tirgū. Vislielākās atšķirības starp manu izpratni un visādiem autortiesību derīguma termiņi un atdarināšana. Uzskatu, ka ir godīgi ļaut slaukt pircējus noteiktu laiku pēc izdošanas, bet tie 70 gadi ir par daudz. Senāk tas bija taisnīgi - kamēr ziņa apiet pasaulei ka attiecīgais darbs ir vērtība tikmēr autoram tiesības ir autoram, bet tagad ar interneta palīdzību informācijas aprites ātrums ir tik daudz reižu pieaudzis, ka 10 gadi būtu pilnīgi pieņemams autora handikaps. Otra lieta ir ar atdarināšanu. Tagad cilvēkus sūdz par to tiesā, ja kāds izdomā pats implementēt un sava produktā izmantot "swipe to unlock" fīču, vai, teiksim, uzrakstīt pats savu turpinājumu Potera grāmatām. Pēc manas saprašanas, ja kautko ieraugi (izmantojot tikai publiski pieejamu informāciju) un vari atkārtot vai uzlaabot, tad tam nevajadzētu būt aizliegtam. Piemēram, katram vajazētu būt tiesībām pa telefonu dziedāt bītlu dziesmas (dziesmu notis un vārdi ir pierakstīti ar roku no atskaņojuma radio nevis zagts Makārtnija nošu manuskripts) bez jebkādām finansiālām sankcijām vai arī aiziet uz galeriju noskatīties darbu un mājās uzgleznot sev kopiju. Starp citu ar ko atšķiras precīzs filmas apraksts tekstā no nekvalitatīva filmējuma kino seansa laikā? Viena lieta gan ir skaidra, ka tas nav nekas līdzvērtīgs oriģinālam. 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
uldiss Februāris 1, 2012 Share Februāris 1, 2012 katrs, kam patīk karaoke ir nekrietnelis. lai dzied pats savu dziesmu. nav ko citu dziesmas ar savu muti dziedāt. un, par dzejolīti pie eglītes.., ar žagariem, tikai ar žagariem, lai sīkais nemaz nedomā samācīties (iekopēt savā atmiņā) kāda autora unikālo vārdu salikumu. lai pats savu salikumu sacer, tad redzēs, cik tas grūti nāk. un, nav ko skolās skolniekiem mācīt to, ko citi ir atklājuši. lai paši visu atklāj un, lai nedomā atdarināt. katram, lai ir savas paša formulas un ir jābūt stingram uzraudzības mehānismam. ģērbties līdzīgi citiem, arī nedrīkst. un mūziķi, lai nemaz neuzdrošinās lietot vienus un tos pašus akordus. datu nesēja nodeva ir jāievieš arī par spēju atcerēties, jo var gadīties, ka kāds visu ļaunprātīgi atceras un tikai izliekas, ka neko nezin, ka nepārdomā pie sevis redzēto, dzirdēto. "Piemēram, katram vajazētu būt tiesībām pa telefonu dziedāt bītlu dziesmas (dziesmu notis un vārdi ir pierakstīti ar roku no atskaņojuma radio nevis zagts Makārtnija nošu manuskripts) bez jebkādām finansiālām sankcijām vai arī aiziet uz galeriju noskatīties darbu un mājās uzgleznot sev kopiju." priekš kam tā ākstīties, ja mūsdienās ir normāli kopētāji, ierakstītāji un fotokameras? kam vajag makartnija ķeburaino manuskriptu, ja ir normālā drukā iespiestas dziesmas notis un pieejamas arī elektroniski? vai jūti, ka tu jau sāc domāt kautkādās 19.gadsimta kategorijās, kad nebija vēl tādas tehnikas. lai gan, pat tad, īstenībā nebija nekādu problēmu pārrakstīt notis, vai tās nofotografēt. nebija vēl tik tālu aizdomājušies, ka pārrakstot skaņdarbu, mazinātos autora gods. 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Februāris 1, 2012 Share Februāris 1, 2012 (labots) Nu bet tu aizmirsti vienu svarigu aspektu. To dziesmu, filmu, programmu tacu kads taisa par naudu. Ja tu izgrud teiksim 100 miljonus programmas izstrade un marketinga un beigas to pasludini par publisko ipasumu, tad kur tas beigsies? Tacu netaisis neviens vairs sada veida produktus, jo taja visa nebus pelnas. Produkta izmaksas ir dala no ta vertibas un izmaksas ari citas nozares tacu nesastada tikai fiziskais saturs ko tu redzi ar acim. Nekur neesmu noliedzis, ka šādu produktu izstrāde maksā bargu naudu. It sevišķi jau filmas, kas ir vēl dārgākas nekā softi. Bet tas, ko es gribu saprast ir - vai pasludinot, ka tas ir publiskais īpašums, tiešām zūd visas iespējas pelnīt ar šo produktu? Galu galā - piemēram, ielas mums arī ir publiskais īpašums, jo tās lietot var visi, kas grib. Bet tomēr ar tām arī var pelnīt, jo ir cilvēki, kas tās taisa, ir cilvēki, kas tās tīra, kas maina spuldzes laternās... Labi, varbūt tas nebija gluži spīdošākais salīdzinājums. Ir grūti atrast labus salīdzinājumus šajā sfērā. Manuprāt, tā arī ir daļa problēmas - jo cilvēki grib jaunās lietas salīdzināt un reducēt uz vecajām, bet tas īsti nesanāk, un tā rezultātā rodas aplami spriedumi. Pievienots: Ā, vo, mazliet tuvāks salīdzinājums: Radio un TV. Šīs lietas mums arī ir bez maksas visiem pieejamas, bet tik un tā tās nepazūd, un cilvēki vēl labu peļņu ar tām taisa. Un, ja iet pa šo taku, tad vēl akurātāk - weblapas. Ir ļoti daudz weblapu, kas principā ir visiem pieejamas bez maksas, bet tomēr labi pelna. Piemēram, tvnet/delfi. Vai Google. Labots Februāris 1, 2012 - Vilx- 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
serioussam909 Februāris 1, 2012 Share Februāris 1, 2012 "autortiesībnieki" mīl salīdzināt piratēšanu ar reālu lietu zagšanu, bet neko nevar pateikt kad piemin ka ar reālām lietām var dalīties... 3 Link to comment Share on other sites More sharing options...
superKrona Februāris 2, 2012 Share Februāris 2, 2012 Lielaka dala cilveku lade piratisku materialu, tas ir fakts. Viniem ir iespeja nepirkt UN NELADET, bet vini pasi izvelas darit nepareizu lietu. Piratisms principa ir destruktivs, jo ja to atlauj, tad atlauj un tie kuri perk tagad vairs nepirks vispar un nebus vairs neviens kas vares taisit produktus. Paņemsim to pašu Windows 7 vai Photoshop. Visu mūžu "zagts"! Un? Kaut kāds kantoris (BSA), kurš būs vajadzīgs šā kā tā - būs ACTA vai nē, arī nodrošina to, lai sodītu kādu. Toties brīvi pieejams internetā nozīmē to, ka cilvēkiem ir iemaņas darbā ar šīm programmām. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Skurstenis Februāris 2, 2012 Share Februāris 2, 2012 arguments "es jau to tāpat nepirktu" nav patiess Kāpēc? Man tas ir patiess par kādiem 90% Piemēram, es daudz lasu grāmatas, visas elektroniski un krievu tulkojumus vai oriģinālus, krievu internetā var dabūt daudz tādas. Ir taisnība, ka es ļoti daudzas no tām tāpat nepirktu. No otras puses, es esmu pat nopircis dažas grāmatas papīra formātā, pēc tam kad izlasīju elektroniski - papīrā tomēr lasās patīkamāk. Programmas? Paralēli strādāju gan ar Word, gan OpenOffice. Arī tas pats - nepirktu Wordu, paliktu pie OO. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Toblerons Februāris 2, 2012 Share Februāris 2, 2012 Ar grāmatu pirkšanu nepirkšanu ir tas pats, kas ar teātra izrādēm - tur galvenais ir ziņkārība par to pārdzīvojumu ko šis produkts var sniegt un pēc grāmatas izlasīšanas vairs nevar spriest par to vai būtu/nebūtu pircis, jo gavenais kas ir noticis ir apmierināta ziņkārība par to kas ir iekšā (ko šis autors jaunu ir varējis izdomāt, par ko visi apkārtējie tā spriedelē utt.). Samaksu par grāmatu var uztvert kā maksu par iespēju ieskatīties iekšā, jo pēc idejas daiļliteratūras grāmatā jau nekā cita nav kā vārdos paslēpts lasītāja pārdzīvojums. Autors ir svīdis lai izdomātu veidu kā ieinteresēt lasītāju un lasītājs par šo interesi maksā. Par programmām. Ja ir iespējams iztikt ar OO, tad droši to var lietot, bet ja tomēr roka paslīd uz nelicenzēta Worda pusi, tad tas nozīmē ka tomēr bez viņa nevarēja iztikt. Ja būtu varēts iztikt tad nebūtu vilkts. Tā ļaušanās vilkšanas vilinājumam norāda uz to ka ir wordā kautkas ir vieglāk/ērtāk paveicams un tātad būtu tikai taisnīgi kautko samaksāt Worda izstrādātājiem par to ka viņi ir izdomājuši veidu kā optimizēt lietotāja darbības un ietaupīt laiku. Ja OO ir tik pats ērts un Wordu nav ne ar ko pārāks par OO, tad nevajadzētu būt nekādam vilinājumam vilkt un instalēt pirātisku Worda versiju. Link to comment Share on other sites More sharing options...
camel Februāris 2, 2012 Author Share Februāris 2, 2012 (labots) Tas būtu smuki, jauki, ja pirātismu varētu samazināt ar izskaidrošanu un pārliecināšanu: „lūdzu, lūdzu, pērciet taču”. Tas, protams, nedarbojas tik labi kā dažiem gribētos. Tapēc tagad ar SOPA, PIPA, ACTA utml. vajag paņemt tos aizdomīgos interneta lietotājus pie rīkles un nedaudz papurināt. Jautājums šeit ir par to, vai mērķis attaisno līdzekļus. Man liekas, ka vairākums teiktu – nē. Labots Februāris 2, 2012 - austere Link to comment Share on other sites More sharing options...
Populārs ieraksts uldiss Februāris 2, 2012 Populārs ieraksts Share Februāris 2, 2012 (labots) cenas rietumu iztrādājumiem veidojas tādā vidē, kur alga ir tūkstošos un parastas pusdienas maksā 20 līdz 30 EUR. viņiem mūzikas cd ir par EUR 15 (0.5 līdz 0,75 pusdienas) , vai MS Office par EUR 150 (5 līdz 7,5 pusdienas), kas salīdzinot ar ienākumiem un vispārējo patēriņa līmeni ir visnotaļ pieņemama cena. bet, pie mums tirgū vidēji pirātiskais (nevis oriģinālais) mūzikas CD ilgu laiku maksāja Ls 3, kas mūsu vidē atbilst 1,5 pavisam mērenām pusdienām. mēs pat par pirātisko produktu atdodam proprcionāli vairāk savu iztikas līdzekļu, nekā viņi par oriģinālo produktu. mums, atbilstoši pret mūsu pusdienu cenu, oriģinālajam cd būtu jāmaksā LVL 1,00 līdz 1,50, taču cena ir 10 reizes lielāka. faktiski, mums nekas no rietumu pasaules labumiem nepienākas. tas, ko tomēr esam iegādājušies, pēc turienes standartiem, ir iegūts par pārmērīgām pūlēm . apčakrēja mūs ar stāšanos eiropas savienībā. nodarbinātība samazinājās, energoresursi sadārdzinājās, plus tagad arī vēl krietns parāds izveidojies un pastāv visādi ierobežojumi. vai rietumnieks šeit izveidodams savu meitas uzņēmumu maksā vietējiem darbiniekiem tik, cik darbiniekiem savā valstī, pat ja visu produkciju viņš eksportē uz rietumiem? nē, viņš atsaucas uz atalgojuma līmeni mūsu tirgū. bet, kad mums tirgot savus cd, tad gan par turienes cenu. priekš kam mums vēl labprātīgi parakstīt kautkādus neizdevīgus līgumus? Labots Februāris 2, 2012 - uldiss 10 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Skurstenis Februāris 2, 2012 Share Februāris 2, 2012 (labots) Ar grāmatu pirkšanu nepirkšanu ir tas pats, kas ar teātra izrādēm - tur galvenais ir ziņkārība par to pārdzīvojumu ko šis produkts var sniegt un pēc grāmatas izlasīšanas vairs nevar spriest par to vai būtu/nebūtu pircis, Ko tad, pirkt kaķi maisā? Parasti jau tas pats autors raksta līdzīgus darbus, izlasi vienu un ar diezgan droši vari spriest par citiem. ja tomēr roka paslīd uz nelicenzēta Worda pusi, Nē, Words man darbā. Es varu mājās bez viņa mierīgi iztikt. Mājās sainstalēju vienu Linux mašīnu, intereses pēc pamēģināju, un man ar to visu pietiek. Tikai FlashDeveloper vajadzēja Windowsu, bet man ir licenzētais uz laptopa. A, jā, vēl - pieņemsim, ka man BŪTU nelegāls Word, un strādāt ar to man būtu bišķiņ ērtāk kā ar OO - tad vienalga paliek spēkā "es jau to tāpat nepirktu". Ja būtu spiestā kārtā jāpērk, tad es paŗietu uz OO. Par grāmatām ir līdzīgi - ja būtu jāpērk spiestā kārtā, pārietu uz bezmaksas grāmatām, tādas arī ir, ir autori, kas bez maksas izplata savus darbus, kā arī vecā klasika. Patiesībā es apmierinu vairāk savu tieksmi pēc lasīšanas un pārdzīvojuma, un te nemaz nav tā, ka jo autortiesībāka grāmata, jo tā ir labāka. Labots Februāris 2, 2012 - Skurstenis Link to comment Share on other sites More sharing options...
kasparsp Februāris 2, 2012 Share Februāris 2, 2012 (labots) ACTA jau nav lidzeklis kam ir primari javecina pardosanas raditaji. Tas ir paredzets lai cinitos ar piratismu un netaisnibu. Vini nekad neatzis piratismu par pienemamu un legalu, jo tad tas butu skaidrs signals ka ir ok ladet un akcionari aizies citur. Kas veicinas biznesu ir kada svaiga biznesa modela ieviesana, lai cilvekiem butu velme maksat. Kompaktdisku un dvd tirgosana ir tas neejosais modelis. Kas atrak ir jadara ir japaplasina tadu servisu ka netflix un spotify pieejamiba viscaur pasaule. Kas ir piecitis menesi kad tu vari klausities gandriz jebkuru dziesmu jebkad izdotu uzreiz ar vienu kliksi? 5 menesi ir 60 gada, kas ir daudz vairak ka videjais cilveks izdot par muziku gada un ta nauda neaiziet starpniekiem ka fiziskiem muzikas veikaliem. Un atkal, ja tev nepatik ka spelei ir drm, tad neperc un nelade to. Vienigais kas reali liks kompanijam mainities ir ienakumu apsiksana, nevis piratisma pieaugsana. Vai apspelejot so nedaudz, ienakumu pieaugsana no jauniem risinajumiem un produktiem. Labots Februāris 2, 2012 - kasparsp Link to comment Share on other sites More sharing options...
serioussam909 Februāris 2, 2012 Share Februāris 2, 2012 cenas rietumu iztrādājumiem veidojas tādā vidē, kur alga ir tūkstošos un parastas pusdienas maksā 20 līdz 30 EUR. viņiem mūzikas cd ir par EUR 15 (0.5 līdz 0,75 pusdienas) , vai MS Office par EUR 150 (5 līdz 7,5 pusdienas), kas salīdzinot ar ienākumiem un vispārējo patēriņa līmeni ir visnotaļ pieņemama cena. bet, pie mums tirgū vidēji pirātiskais (nevis oriģinālais) mūzikas CD ilgu laiku maksāja Ls 3, kas mūsu vidē atbilst 1,5 pavisam mērenām pusdienām. Tas gan - vidējais amurikānis par algu 100 ls/h var daudz vieglāk atļauties nopirkt legālu softu, nekā vidējais latvietis par 5 ls/h. Un LV legāli softi maksā pat dārgāk kā pie amurikāņiem. Pat McDonalds netirgo Ukrainā par Šveices cenām... http://en.wikipedia.org/wiki/Big_Mac_Index Link to comment Share on other sites More sharing options...
Smailijs Februāris 3, 2012 Share Februāris 3, 2012 Lasīju, ka autors rakstīja, ka, lai pieņemtu šo "ACTA", vajag to ratificēt Saeimā utt. Bet kad tas notiks? Tas var notikt kaut rīt vai arī pēc kādiem mēnešiem? Link to comment Share on other sites More sharing options...
proko Februāris 3, 2012 Share Februāris 3, 2012 http://manabalss.lv/ STOP ACTA Link to comment Share on other sites More sharing options...
viesturs0711 Februāris 3, 2012 Share Februāris 3, 2012 Ir mums mazliet tērēti cilvēki, kas to vien dara kā par Ameriku sapņo. Kā Amerikā ko ieteiks, tā šie pakaļ aizskries. Tjipa mums jātiecas uz rietumiem Link to comment Share on other sites More sharing options...
Laxe Februāris 3, 2012 Share Februāris 3, 2012 esmu vienīgais kas pamana lielu līdzību? 3 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Uģis Lācis Februāris 3, 2012 Share Februāris 3, 2012 Vēl dažas domas... Pirmkārt, secinājums, kas ir radies brienot pa dzīvi uz priekšu, arī daļēji runājot pēdējā laikā ar saviem kaimiņiem studentu mītnē - tagadējā sociālā un ekonomiskā sistēma ir balstīta uz slimīgiem principiem. Tas būtu, visiem (lasīt - lielākajai daļai) vajag vairāk naudas, vairāk mantiņas, lietas, utt utjp. Un ko tas viss dod? Nu tā ļoti nopietnā līmenī? Neizskatās, ka cilvēki spētu pateikt (daži spēj, bet tā ir mazākā daļa, diemžēl), ka man ir tas, kas vajadzīgs, un pietiek. Tāpat mēs esam ļoti attālinājušies no dabas, tādā nozīmē, ka daba mums varētu sniegt daudz vairāk nekā visi naudas kalni, lielie dzīvokļi un pārējās lietas, uz ko mēs tik traki tiecamies. Domāju, ka pašreizējā mediju, informācijas (un tai skaitā arī banku, nekustamā īpašuma utt) sistēma šo principu nejauks blakus produkts. Domāju, ka ir iespējama citāda sistēma. Bet ne tagad. Jo šo sistēmu lielākā daļa sabiedrības nesapratīs un neatbalstīs. Man intuīcija saka, ka, Vilx-, piemēŗam, ir mazākās sabiedrības daļas loceklis (tā pat, kā es - cerams ), savukārt, Toblerons - no izteiktas lielākās sabiedrības daļas. Un tas nav slikti, tas vienkārši ir tā, kā tas ir. Manuprāt, tas nav virziens, uz kuru mums (kā cilvēcei) ir jāiet. Bet tas ir jāsaprot katram pašam. Nedaudz tuvāk ACTA jautājumam. Man patika Neo (I.Poikāna) izteikums par ACTA un lielajām varām. Saistīts ar to, ka lielas organizācijas barojas uz mākslinieku, intelektuālā īpašuma radītāju rēķina... ACTA formulējumi ir tik izplūduši, ka zem tiem varētu «pabāzt jebko», iepriekš intervijā Latvijas Radio sacīja datorzinātnieks Ilmārs Poikāns, kurš sabiedrībā pazīstams ar pseidonīmu Neo.[..] Vērtējot pašreizējās aktivitātes pasaulē autortiesību aizsardzībai, Neo tās saista ar lielo spēlētāju interesēm. Situācija pasaulē mainās un tagad autoriem ir pieeja patērētājiem pa tiešo, un tas nozīmē, ka ir apdraudētas lielo industrijas spēlētāju pozīcijas. «Lielajiem slīd ārā kontrole,» sacīja Poikāns. Avots: www.tvnet.lv Un tieši tas "izplūdušais" pasākums ir tas, kas nepatīk visvairāk. Kas ir sliktāks par "nepatīkamu" likumu? Tāds "nepatīkams" likums, kurš var tikt interpetēts pēc katra iegribām. IMHO, likumam (jebkuram) ir jābūt skaidram un precīzi definētam. ACTA tāds nav. 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
BoredOne Februāris 4, 2012 Share Februāris 4, 2012 ^^ Tieši tā. ACTA ir uzrakstīta ļoti neviennozīmīgi. Tas nozīmē ka katrs var viņu interpretēt pēc vajadzības kā pašam gribas. Reku cilvēks papūlējies mazliet paanalizēt: www.aigarius.com/blog/2012/01/31/acta-analize/ Tas 23. pants mani satrauc. Link to comment Share on other sites More sharing options...
baky Februāris 4, 2012 Share Februāris 4, 2012 ko dod šengenas zona kad par robežu pari netiks kamēr nebūs izķidātas mobilās ierīces, tālāk kļustot par visat klientu iegustot jauno sat uztvērēju ar cietu disku programmu ierakstīšanai, tu jau esi noziedznieks un ja ierakstīto filmu vēlak nolūrēsi kopā ar draugiem tad jau vēl smagāks pants... par noziegumu grupā nu labi varbūt parspīlēju bet ideja kā tād jau paliek. Link to comment Share on other sites More sharing options...
hel Februāris 4, 2012 Share Februāris 4, 2012 Nu šis jau izklausās tik paranojiski, ka vienkārši bail sāk palikt no Tevis. Neteicu, ka vajadzētu klusām stāvēt malā, kamēr šo te pieņem. Bet nu šie nav iemesli, kāpēc pret to būtu jācīnās. Un - atvērtā koda licences ir izstrādājuši gudri cilvēki ilgā laika periodā, nu tur vienkārši nevar uzspiest "nelegāls" zīmogu. par tādu lietu kā sarkasms laikam nav dzirdēts ? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Uģis Lācis Februāris 4, 2012 Share Februāris 4, 2012 (labots) Ar sarkasmu it kā viss kārtībā. Bet eksistē arī dažādas pakāpes un atšķirības izpratnē. Vienkārši tās paranojiskās konspirāciju teorijas ir tik daudz internetā dzirdētas, ka īpaši vairs smiekli nenāk. Labots Februāris 4, 2012 - Uģis Lācis Link to comment Share on other sites More sharing options...
baky Februāris 4, 2012 Share Februāris 4, 2012 atliek tik cerēt uz to ka tas velns nav tik melns kā viņu mālē Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!