Jump to content

Dzīvokļa pirkšanas procedūra


Wheeler
 Share

Recommended Posts

Mezavecis

marrtins,

 

Tie paši alkatīgie kredītņēmēji jau arī vainīgi - bija pieprasījums, bija piedāvājums. Ja cilvēki bija tik aptaurēti, ka pirka 100'000 EUR padomju 3-istabu pritonu ar piekakātām kāpņutelpām un urlām kaimiņos uz 40 gadiem, tad vainot tur bankas, valdību? Arī tādus sms-kredītus ar 10% mēnesī jeb 220% procentiem gadā baro kādi ļautiņi.

Link to comment
Share on other sites

  • Replies 147
  • Created
  • Last Reply

Top Posters In This Topic

  • VIL

    17

  • Mezavecis

    14

  • androidz

    11

  • Ronalds

    11

Top Posters In This Topic

Posted Images

serioussam909
kredītņēmēji jau paši parakstīja tos līgumus, kur bija augšminētie noteikumi

Tieši tāpēc es nekādā gadījumā neuzņemšos saistības ar tik debīliem noteikumiem.

Godīgi būtu ja risks tiktu sadalīts.

Jo neticu ka bankā strādā tādi muļķi kas uzskata ka

padomju 3-istabu pritons ar piekakātām kāpņutelpām un urlām kaimiņos

patiešām ir vērts tos 100 000 un cena nekādā gadījumā nekritīs.

 

(šaubos gan vai tas tirgus ekonomikā ir iespējams vai vismaz prātīgi)

Ir taču visādi patērētāju aizsardzības likumi - kad ražotājs/tirgotājs tā vienkārši nevar pateikt - manta nestrādā - pats vainīgs...

Tas pats arī ar bankām. Kredīts mājoklim taču nav tas pats kas 100 ls līdz algai...

Link to comment
Share on other sites

Pirms dzīvokļu sāgas Latvijā bija līzingu sāga, kur cilvēki zūdījās, ka autiņš atņemts, notirgots par dzelžu cenu, bet līzings jāmaksā par visu atlikušo vērtību. Uz to parasti sekoja atbilde, ka Latvijā ir šādi noteikumi utt utml.

Savukārt dienas biznesā viens kolēga smuki apstāstīja, ka viņam pašam esot piedāvāti divi varianti vienam autiņam: tautas variants un "atdod autiņu un izbeidz līgumu". Otrā iespēja tika piedāvāta gadījumā, kad viņš vēlējām autiņu iegādāties uz savas SIA vārda. Attiecīgi arī pirmā iemaksa bija ap 30%.

 

Gan jau, ka arī NĪ kredītu gadījumā varēja sarunāt kaut ko līdzīgu, bet bija jārunā un jārēķinās ar krietnu pirmo iemaksu un/vai papildus nodrošinājumu.

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Ja pa 100k EUR var nopirkt zemi pierīgā ne tajā sliktākajā vietā, uzcelt jaunu ~200m2 māju, tad nekādīgi nespēju saprast, kas sastāda padomju 70m2 dzīvokļa vērtību (lai kādā viņš vietā neatrastos), kuram nolietojums ir vismaz 20%.

patiešām ir vērts tos 100 000 un cena nekādā gadījumā nekritīs.

Labots - Mežavecis
Link to comment
Share on other sites

marrtins

Tie paši alkatīgie kredītņēmēji jau arī vainīgi - bija pieprasījums, bija piedāvājums. Ja cilvēki bija tik aptaurēti, ka pirka 100'000 EUR padomju 3-istabu pritonu ar piekakātām kāpņutelpām un urlām kaimiņos uz 40 gadiem, tad vainot tur bankas, valdību? Arī tādus sms-kredītus ar 10% mēnesī jeb 220% procentiem gadā baro kādi ļautiņi.

Otrādi - bi piedāvājums, mārketings un tad aiziet ;) Pēc naivisma teorijas tāpēc jau valstij te būtu jābūt un jāaizsargā mazāk informēto iedzīvotāju daļu. Šādi mazie cilvēciņi, kuriem pēķši 150Ls mēn. algas vietā iekapā 1000Ls mēn. par ķerras stumdīšanu un pīpēšanu būvlaukumā, kuriem tāda informācija, kas pieejama valdībām un bankām, nemaz nav sasniedzama (un neinteresē), kuriem skats gaišajā nākotnē, jo 1000Ls alga var tikai augt, tak kāda tur viņu vaina? Te, lai arī ne tik viennozīmīgi, bet tomēr, ir valsts vaina. Jā, jā - kādi paši tāda valsts :rus_roulette:

Link to comment
Share on other sites

Grossmeister

Gan valsts , gan banku vaina , bet primāri ir jau pašu nevēlēšanās domāt ar galvu , pieradums , ticēt visam , ko lej kādi viedie utt. Kāds gaišs skats varēja būt Maxima kasierei ar algu nedaudz virs 300 LVL ( nav pat 1000 ar izaugsmes skatu nākotnē ) , bet kredītā grausts par virs 50000 eirikiem ?

Link to comment
Share on other sites

Ja nav smadzenes vai ir slikta karma, tiksi noslaukts vienmēr.

Principā tā arī nav nekāda problēma. Galvenais nelikt uz kārts visu.

 

Galu galā arī gudrie kļūdās.

Link to comment
Share on other sites

Ronalds

Vienai daļai cilvēku ir tendence taisīt sūdus, nekad neatzīt savas kļūdas, bet meklēt vainīgos citur - bankas pie vainas, valsts pie vainas....

 

Protams var jau valsts visu regulēt (kā krievu laikos) tomēr paskatoties kas notiek apkārt es redzu to, ka visur kur valsts sāk līst iekšā ar savu regulēšanu iestājas pilnīgas auzas. Kur lietas regulē brīvais tirgus - labāk vai sliktāk, bet viss notiek!

 

Kad treknajos gados rakstīju forumos ka nav prāta darbs pirkt dzīvokli pa simtiem tūkštošu ls ņemot kredītu uz 50gadiem, vai jaunu auto līzingā uz 10 gadi - mani izsmēja...

Link to comment
Share on other sites

androidz

Nu ok, kas vainīgs, tagad visi gudri teikt, bet bankas jau turpina to burbuli aktīvi pumpēt, cits jautājums cik ilgi tos spēs...

Link to comment
Share on other sites

Grossmeister

Bet , lai tak pumpē - ja ir vēl kāds auns palicis , tad gan jau to , žēli blējot , nocirps . Arī pirms tam gudri teica , bet vai kāds klausījās ?

Link to comment
Share on other sites

androidz

Es gribu dzīvot jaunajā projektā, nu nepatīk man padomijas pirmparaugs 602 sērijas izskatā, tāpēc man nepatīk ka pumpē, bet pa pašreizējām cenām neko nevaru (un negribu) pirkt. Tāpēc mākslīga cenas turēšana man nepatīk.

Link to comment
Share on other sites

Ja pa 100k EUR var nopirkt zemi pierīgā ne tajā sliktākajā vietā, uzcelt jaunu ~200m2 māju, tad nekādīgi nespēju saprast, kas sastāda padomju 70m2 dzīvokļa vērtību (lai kādā viņš vietā neatrastos), kuram nolietojums ir vismaz 20%.

 

Pa 100k EUR nevar nopirkt 2000m2 zemi pieRīgā (normālā vietā ar komunikācijām, sasniedzamu sabiedrisko transportu un normāliem piebraucamajiem ceļiem). Ja nav kanalizācijas pievada, tad saukt mucu ar sūkni jau vien cik izmaksā, jo normālai ģiemenei bedre būs pilna divās nedeļās.

Pa 100k EUR var rēķināties, ar kādiem 900 m2 zemes un māju uz kādiem 120m2. Visa papīru kārtošana utt ne katram būs pa zobam. Kur nu vēl atrast normālus strādniekus un kontrolēt kā un ko šie dara. Vidējam latvietim šāda maza zemīte un mājiņa liekas nepieņemami.

 

Un jā, ne visas pašvaldības ļauj būvēties uz šādiem maziem zemes gabalie, kas gan vecajā eiropā ir ļoti izplatīta un normāla lieta.

Link to comment
Share on other sites

Ronalds

Par mājās celtniecības izmaksām runāts ir daudz. Skaidrs ka ir cilvēki kuriem pat ar 300kLs nepietiks, bet ir kuri pa 30k ls tiek galā.

 

Pats ceļu māju Tīnūžos. Zeme 1ha. Uz doto momentu iztērēts ~40kLs. Pa šo naudu nopirkta zeme, uztaisīts pievadceļš 200m garumā, ierīkots Latvenergo elektrības pieslēgums 16A, 3 fāzes, sataisīts un saskaņots mājas projekts, nopirkts un atvests jūras konteiners 6m garš mantu glabāšanai. Uzbūvēti pamati, sienas, jumts, skurstenis, pārsegums (māja vienstāva), melnās grīdas. Nopirkti logi (3 stiklu paketes + pretuzlaušanas rāmji + pretizsišanas plēves), dzelzs ārdurvis ar labām atslēgām. Izurbts dziļurbums ūdenim un ievilkta caurule uz māju. Uztaisīta kanalizācija ar septiķi + nosēdlauku. Sākts rakt dīķi.

Mājas platība ap 140m2, koridoros un palīgtelpās ap 20m2 - viss pārējais apdzīvojams. Māja būvēta no 48 cm bieziem YTONG termo blokiem, es esmu pirmais Latvijā kas paņēma šos vissiltākos gāzbetona blokus ko ytong piedāvā. Tā kā nav uz visu maksimāli ekonomēts - ļoti ceru ka apkures izdevumi būs minimāli.

 

Rēķinu ka lai pabeigtu iekšdarbus vēl kādus 10kLs vajadzēs. Lai apkārtni smuki sataisītu - vēl 10kLs....

Labots - ronalds_
Link to comment
Share on other sites

androidz

Un vai kāds 3 istabu dzīvoklis jaunajā projektā sanāks par 60 kilolatiem? Kur nu vēl 120 kvm liels. Ļoooti šaubos, ja nu vienīgais izsolē, kur arī visdrīzāk būs priekšā banku pārstāvji, kas rūpēsies, lai dzīvoklis netiek nopirkts zem "tirgus" vērtības. Absurda situācija, bet jauna māja ir lētāka par dzīvokli jaunajā projektā.

Link to comment
Share on other sites

serioussam909

Pumpē jau tāpēc ka gaida krievu bandītus kas pirks uzturēšanās atļaujas...

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

andzha,

 

nu nav tik traģiski kā izskatās - tāpēc ir zelta vidusceļš, kas saucās dvīņu mājas un pasākumu palētina. Protams, nūdistu dzīvesveidu nevarēs piekopt un viena vai divu kaimiņu klātbūtni nāksies pieciest. Tad kad dvīņu māja uzcelta, var sadalīt īpašumos pa mazākiem gabaliņiem un rezultātā nav jāpērk tie minimums 1,4ha, bet var iztikt ar 400-700m2, kas mājsaimniecībai, kura neaudzē gurķus un tomātus tajā superdārgajā zemes pleķī, pilnībā pietiek.

 

Pašlaik aktīvi šis jautājums kārtojas, izvēloties necelt pašam, bet nopirkt pusuzceltu māju. Vismaz pēc tāmēm un citiem aprēķiniem ceru iekļauties 70-75k Ls. Šāds variants gan bez jurista palīdzības nav pavelkams, lai vispār ar banku nokārtotu attiecības.

 

Protams, var izvēlēties dziļākus nostūrus, kur zeme ir lētāka, bet par šādiem bonusiem var aizmirst:

- kopēja bioloģiskā kanalizācija un nav pašam jāķimiķo.

- jauns asfaltēts ceļš līdz pašai mājai, kas tiek tīrīts jebkuros apstākļos.

- laba infrastruktūra (skola, bērnudārzs, veikali, kultūras dzīve).

- relatīvi pieejami labi interneta sakari.

- transports uz galvaspilsētu (parasti tur ir darbavieta) izmaksā jau tagad ļoti dārgi. Sabiedrisko atmetam, jo tad pusi dzīvi pavadīsim gaidot vienīgo autobusu dienā.

Labots - Mežavecis
Link to comment
Share on other sites

androidz

Pumpē na jau tāpēc ka gaida kādu noteiktu pircēju, pieminētos jaunbagātniekus no bijušā PSRSā, vai vēl kaut ko, bet pumpē tāpēc, ka citu variantu nav, savādāk bankas paliks ar veselu kaudzi nelikvīdu un lētu dzīvokļu. Viņi arī tagad ir nelikvīdi, bet toties dārgi.

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Ja spriež pēc city24.lv un tamlīdzīgiem saitiem + ik palaikam mākleri palaiž savu pīli par cenu celšanos, tad mākslīgi vēl šādi uzpūsti banku īpašumi vēl kādus gadus figurēs. Arī dažas paziņas, kas sapirkušies tālākpārdošanai hātes, gaida "treknos gadus 2", tikai viņu nebūs vismaz tuvākos 10 gadus. Jebkurš finanšu cikls ilgst vismaz 20 gadus, kad veciem grēki aizmirsušies un jaunā paaudze nav apdedzinājusies.

 

Te gan ir viens moments, kas cenu krišanos bremzē - jaunas būdas pēdējos gadus praktiski nav celtas un ne-trekno gadu ražojumi īpašumu tirgū nemaz neparādās, jo to ir ļoti maz. Arī tie paši ir dārgo attīstītāju projektēti (arī zeme pirkta par kosmosu), bet pabeigti par šā brīža cenām. Laikam jau bankām un spekulantiem ir izdevīgāk gaidīt kādu, kurš nespēj sagaidīt un nopirks to pārcenoto hāti.

 

Pats draķīgākais, ka nav normālu piedāvājumu īpašumu tirgū par adekvātu cenu. Analoģiski kā ar autiņiem ar statusu "tikko no Vācijas", kur cena uzskrūvēta nejēgā.

Labots - Mežavecis
Link to comment
Share on other sites

androidz

Ielēja, sorry Ieleja, pircēji ir pa druskai, un tirgus nav pavisam apstājies. Un arī attītstītāji būtu un daudzīvokļu namu varētu uzraut par 500-600 EUR kvadrātā (ja jau privātmāja sanāk tik biku dārgāk). Un tādiem projektiem pircēji arī būtu, bet kaut ko tādu bez banku starpniecības izdarīt nav iespējams. Un ja tirgū parādās kaut vai daži jauni projekti, pa kaut vai 800-900 EUR kvadrātā, kas notiek ar banku īpašumā esošiem (atsavinātiem/izsolēs izpirktiem) dzīvokļiem? Jā tieši tā, cena automātiski nokrīt līdz tam pašam līmenim. Bankas pieļaus kaut ko tādu? Centīsies spirināties cik varēs. Ņemot vērā banku mammu pieredzi, kas izgājušas cauri ne vienai vien krīzei, iespējams to pusnopūstu burbuli noturēs.

 

Un jā, cena ir par lielu. Un jā bankas to notur, bet viņas arī var saprast, citu variantu viņām nav...

Link to comment
Share on other sites

valchazzz

Arī pieslēgšos šai tēma. Labs topics, paldies dalībniekiem.

 

Vai kāds ir dzirdējis kādas baumas, kas tagad notiks ar veco māju dzīvokļu cenām? Nu, lūk, tagad skatos uz hruščoveni tuvajā Juglā. Cena nav dārga, bet domāju - a moš pēc 5 gadiem tās cenas aizies kapitāli uz leju, jo patiešām tās mājas sāks pasludināt par neapdzīvojamām... Tā nekur nerunā?

Link to comment
Share on other sites

androidz

Cenas ies uz leju vai uz augšu atkarībā no pieprasījuma. Pieprasījums ir un būs atkarīgs no pirktspējas. Pirktspēja atkarīga no ekonomiskās situācijas un kreditēšanas politikas utt. Attiecīgi visdrīzāk turpināsies cenu lejupslīde.

 

Šaubos ka tik drīz padomju laikā būvētās mājas sāks pasludināt par neapdzīvojamām, uz to laikam cerēt ir naivi.

Link to comment
Share on other sites

Ja cilvēki izmirs, bet pārpalikumi pa druskai braukās uz ārzemēm, tad pie nemainīga dzīvokļu skaita pircēju skaits samazināsies. Tas varētu nozīmēt nelielu cenu kritumu lētajā galā.

Ja izdomās iekustināt kādu papildus nodokli neizmantotajām platībām, tad cenas var nokristies vairāk.

Link to comment
Share on other sites

kur var redzēt cenu lejupslīdi? pēdējos trijos gados neremontētam imantas vienistabniekam sludinājumos ss.lv cena ir izaugusi no minimālās Ls 6000 līdz minimālajai Ls 12000. es konkrēti sekoju līdz tieši vienistabnieka situācijai imantā.

Link to comment
Share on other sites

Par 6K vajadzēja ņemt. Dzīvoklim normāla cena sākas ap 10K.

 

Lejupslīdi varēs redzēt, kad cilvēkiem patīkamāk būs pārdot, bet nemaksāt komunālos par nevajadzīgu dzīvokli.

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Zini, līdz tādai situācijai vēl tālu kā līdz mēnesim. Visi brīvie dzīvokļi, kas parādās īres tirgū par sakarīgām maksām, tūlīt tiek aizņemti. Neesmu dzirdējis, ka nevar atrast īrnieku. Problēma biežāk ir ar piedāvājuma kvalitāti attiecība pret cenu. Skaidrs, ka padomju ūķi pa 250Ls/mēn neviens neīrēs, kā tas bija treknajos gados.

nemaksāt komunālos par nevajadzīgu dzīvokli.

Link to comment
Share on other sites

Ja var atrast īrnieku par komunālajiem + sīceni + bez prasībām par kvalitāti, tad pārdot nav nepieciešams.

Es avīzēs neesmu lasījis par kritumu, bet stabilitāte gan ir.

Link to comment
Share on other sites

androidz

kur var redzēt cenu lejupslīdi? pēdējos trijos gados neremontētam imantas vienistabniekam sludinājumos ss.lv cena ir izaugusi no minimālās Ls 6000 līdz minimālajai Ls 12000. es konkrēti sekoju līdz tieši vienistabnieka situācijai imantā.

Tā ir pārdevēja cena, cita lieta vai kāds pirks par tiem 12 000. Un vai vispār kāds tagad pērk kaut ko!? Tris gadi atpakaļ bija lielais krīzinieks, trekno gadu oficiāla atcelšana utt. Iespējams bija arī tādi, kam vajadzēja ātri tikt vaļā, iespējams bankas vēl nebija sapratušās kā regulēt NI cenas. Joprojām mana pārliecība ir ka cenas absurdā kārtā nosaka nevis pirkstpēja un pieprasījums, bet bankas. Arī padomju laika projektiem... Ja krīze turpināsies un tā turpināsies, cenas pa druskai kritīs.

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Ielikšu vienu citātu, kādām vajadzētu būt īres un īpašumu cenām, bet pie mums viss notiek savādāk nekā pasaulē.

Latvijā dzīvokļu īres maksas attiecība pret dzīvokļa pārdošanas cenu joprojām ir ačgārna salīdzinājumā ar Rietumeiropu, kur šī attiecība ir 1% jeb 100 īres maksas ir dzīvokļa pārdošanas cena. Latvijā šī attiecība ir 0,5% jeb 200 īres maksas sedz dzīvokļa pārdošanas cenu. "Rent In Riga" speciālists paskaidroja, ka Latvijā šī attiecība nekad nav bijusi pareiza, tas nozīmē, ka vai nu īres cenas ir pārāk zemas, vai arī pārdošanas cenas ir pārāk augstas. Nereti šis faktors attur potenciālos investorus no dzīvokļu pirkšanas ar nolūku tos turpmāk izīrēt.
Link to comment
Share on other sites

androidz

Vot ļoti skeptiski lasītu dajebko kas nāk no NI aģentūrām. Piem. NI aģentūras uzskatītu par ļoti pozitīvu pasākumu NI cenu kāpumu. Kas ir pretstatā ar mūsu (potenciālo pircēju) interesēm. Bet šoriez iskatās ka taisnība vien būs - dzīvokļu cenas ir pārāk lielas. Jo īres cenas nav nemaz tik mazas - nu nevaru iedomāties, cik daudzi varētu atļauties maksāt piemēram 300 - 350 Ls + komunālie (kas piem man 3ist 602 februārī bija 160 Ls!!!!!) par bloķenes dzīvokli. Ņemot vērā vidējo ienākumu līmeni.

 

Bet fakts ir tāds, ka piemēram vācijā, dzīvokļus praktiski neviens nepērk, bet īrē. Protams arī cenas ir citas. Un valsts ir attīstīta un sakārtota.

Link to comment
Share on other sites

Леший

vācijā, dzīvokļus praktiski neviens nepērk, bet īrē. Protams arī cenas ir citas. Un valsts ir attīstīta un sakārtota.

Pirmkārt, Vācijā īrē dzīvokļus tikai lielpilsētās, mazākās pilsētās cilvēki dzīvo savos dzīvokļos/mājās, šaj ziņā Vācija ne ar ko neatšķirās no Latvijas. Otrkārt, šaubos, ka Vācija ir attistīta dēļ tā, ka tur daudz īrē dzīvokļus.

Link to comment
Share on other sites

androidz

Par pirmkārt piekrītu, bet mēs arī diskutējam par Rīgu. Par otrkārt - vai tad es teicu, ka Vācija ir attīstīta dēļ tā ka tur īrē dzīvokļus? Iespējams tāda ir attīstīto valstu iedzīvotāju tendence - ja kārt kaklā krītu līdz mūža beigām, tad tā ir māja, nevis sērijveida bloķene...

 

cik ir dzīvokļu pircēju, tik arī pārdevēju - nav nekādu "mēs"

Daļēji tev ir taisnība, tas ir pareizi attiecībā un veciem projektiem. No otras puses, ir arī "viņi", ārzemju uzņēmumi kuru īpašumos ir milzīga daļa no NI fonda, it īpaši jauno projektu fonda. Viņi negrib neko pirkt, bet par to vien sapņo, ka cenas uzaugs. Tā kā, nav gluži tā ka cik pircēju, tik arī pārdevēju...

Link to comment
Share on other sites

Ielikšu vienu citātu, kādām vajadzētu būt īres un īpašumu cenām, bet pie mums viss notiek savādāk nekā pasaulē.

 

Īsti nepiekrītu tam citātam. Es pašlaik maksāju 450 britu naudiņas mēnesī par dzīvokli (bez komunālajiem), kura tirgus vērtība ir ap 120k. Tātad no tā māklera murgiem izriet, ka īrei būtu jābūt 1200. Draugs īrē dzīvokli Minhenē, kas ir viena no Vācijas dārgākajām pilsētām, pa 900 EUR mēnesī. Pa 90k EUR Minhenē var soliņu centrālājā parkā varbūt nopirkt.

 

Vēl pa BBC ir tāds raidījums "Homes under hammer", tad tur mākleri bieži novērtē kāda ir dzīvokļa izīrēšanas vērtību un tirgus vērtība pēc tā renovācijas. Nu tad par īpašumu ar tirgus vērtību 200k, īre ir 600-800 GBP robežās.

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Es domāju, ka ar valsts attīstību te nav nekāda sakara, vienkārši ilgstošu laiku tiek karināti makaroni uz ausīm, ka jebkam vienmēr celsies cena, tostarp īpašumiem, kuriem cena ir pārspīlēta. Tad nu cilvēki skrien un pērk to, kas vispār ir pieejams.

 

Arī cilvēks, kurš no bērna kājas dzīvojis zoļikā, visticamāk par mūža sapni izvēlēsies dzīvokli...purčikā vai mežikā, jo bez sabiedrības nespēs dzīvot. Turklāt latvietis parastais, kurš audzis lauku sētā, agrāk vai vēlāk tomēr izvēlēsies, atkarībā no pieejamiem līdzekļiem, kādu nomaļāku vietiņu ārpus pilsētas.

Iespējams tāda ir attīstīto valstu iedzīvotāju tendence - ja kārt kaklā krītu līdz mūža beigām, tad tā ir māja, nevis sērijveida bloķene...

 

Jebkurai firmai, privātpersonai nav izdevīgi marinēt īpašumu 5-10 gadus bezdarbībā, jo zemes nodoklis jāmaksā, NĪ nodoklis jāmaksā, bet peļņa no tā 0Ls un mājas vērtība neekspluatētam īpašumam tikai krītas, ja to neviens neapčubina. Pagājušā gada "bumu" izraisīja spekulācijas, ka nāks ārzemnieki un pa 100k EUR pirks jebkādus īpašumus, tāpēc jebkuram jaunam projektam kā likums bija tāda minimālā cena. Tikai spekulantam nav pielecis, ka ārzemnieks negrib hāti bomžatņika vidū (kā tas novērojams dažos Imantas jaunajos projektos, kur apkārt jaunajām mājām ir grausti), turklāt drausmīgas kvalitātes, ka pēc 5 gadiem jau jums notecējis. Arī negrib hāti, kur apkārt ir pliks lauks (pie Ulbrokas dažas tādas krutās daudzstāvenes manīju) bez infrastruktūras. Var jau mēģināt saprast attīstītājus, kas maksājot ķerras stūmējiem štukas uz rokas, paaugstinot pašizmaksu vismaz 2 reizes, kur tāmes bija kosmiskas un ar ieplānotiem materiāliem varēja 2 būdas uzcelt + sev peļņa n kāršā apmērā. Tomēr galvenais faktors ir tas, ka liela daļa maksā bankā lielus maksājumus uz n gadiem un cer pārdodot kļūt vienā rāvienā atmaksāt visus parādus un ar peļņu.

Viņi negrib neko pirkt, bet par to vien sapņo, ka cenas uzaugs.

Link to comment
Share on other sites

androidz

Arī cilvēks, kurš no bērna kājas dzīvojis zoļikā, visticamāk par mūža sapni izvēlēsies dzīvokli...purčikā vai mežikā, jo bez sabiedrības nespēs dzīvot. Turklāt latvietis parastais, kurš audzis lauku sētā, agrāk vai vēlāk tomēr izvēlēsies, atkarībā no pieejamiem līdzekļiem, kādu nomaļāku vietiņu ārpus pilsētas.

Vienkārši kā kulaks uz acs!

Link to comment
Share on other sites

serioussam909
Turklāt latvietis parastais, kurš audzis lauku sētā, agrāk vai vēlāk tomēr izvēlēsies, atkarībā no pieejamiem līdzekļiem, kādu nomaļāku vietiņu ārpus pilsētas.

Es neesmu tik bagāts lai dzīvotu laukos...

Link to comment
Share on other sites

  • 1 year later...
100debija

Pasperšu sprāgonīti - tomēr tēma aktuāla, baumo, ka pēdējais brīdis pirkt dzīvokli, ņemot vērā ka cenas kāpj un pēc eiro visticamāk arī nekāds kritums nav sagaidāms. Vismaz tuvākos gadus nē. Skatos uz jaunajiem dzivokļiem, bet cenas joprojām augstas, tomēr daudzi argumenti, kas ir par labu tiem. Energoefektivitāte, kontingents, un tomēr jauns paliek jauns. Cerams, ka pēdējos gados būvētie ir kvalitatīvāki par treknajos gados štancētajiem.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Jautājums: Kurā gadā Latvijā likvidēja dzimtbūšanu.

Pareizā atbilde: To vairākas reizes reformēja un šobrīd tā saucas hipotēka.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

baumo, ka pēdējais brīdis pirkt dzīvokli, ņemot vērā ka cenas kāpj

Jo cilvēkiem vairāk naudas, jo lielākas NĪ cenas, bet ir arī pretspars: daudzi ļaudis ir aizbraukuši, mirst vairāk nekā piedzimst, bet mājas brūk paretam.

 

 

 

Skatos uz jaunajiem dzivokļiem, bet cenas joprojām augstas

Jauna māja ir jauna šodien, bet pēc 5 gadiem tā vairs nebūs jauna. Paskaties kaut ko vecāku, salīdzini cenas. Kas zin, varbūt ar visu remontu ir lētāk par to jauno dzīvokli.

 

Ja tomēr ļoti gribas jauno, parēķini cenas starpību, nekautrējies pievienot arī bankas procentus un parēķini, cik papildus gadi ir jānostrādā, lai kompensētu šo jaunumu.

Labots - VIL
Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share


×
×
  • Izveidot jaunu...