Jump to content

Recommended Posts

Varat kāds lūdzu man aunam izstāstīt kas notiek, ja valstī iestājas bankrots? Lasīju ziņas par Grieķiju tāpēc radās tāds jautājums.

Paldies.

Link to comment
Share on other sites

Nekas īpašs, tikai dzīve bankrotējošā valstī kļūs ekstrēmi dārga, kredīti ar milzīgiem procentiem, investori bēg kā žurkas. Mūsdienu piemērs - baltkrievija, kur naudas vērtība vairākas reizes samazināta.

Link to comment
Share on other sites

Pirmkārt tas nozīmē to, ka jebkādas preces no ārvalstu piegādātājiem var saņemt tikai ar priekšapmaksu. Kaut vai to pašu gāzi, ko ziemā apkurināt Rīgu. Līdz ar to visu šo preču cenas tiek izteiktas konvertējamā ārvalstu valūtā un pārdotas end-useriem praktiski tikai par cieto naudu. Vietējos tugrikus var kraut ugunskurā ()grieķiem drusku savādāk)

Link to comment
Share on other sites

valsts nevar bankrotēt principā. nav tāda jēdziena. vispirms noskaidrojam bankrota definiciju.

uz valstīm attiecas citi jēdzieni un citi likumi. Bankruptcy or insolvency is a legal status of a person or an organisation that cannot repay the debts owed to creditors. Sovereign borrowers such as nation-states generally are not subject to bankruptcy courts in their own jurisdiction, and thus may be able to default without legal consequences

p.s. ziņu rakstītāju vidū kretīnu skaists ir virs nacionālā vidējā. sevišķi pie mums.

Labots - jarajara
Link to comment
Share on other sites

par valstīm droši vien saka default, jeb, skatoties vārdnīcā - saistību nepildīšana. Vismaz tāds vārds parādās ziņās saistībā ar Grieķijas problēmām.

Labots - ediots
Link to comment
Share on other sites

Nekas īpašs, parādam kreditoriem vidējo pirkstu un tālāk jau tankalis ieskicēja. Ja kreditoriem sevišķi nepatiks, tiek nāks skaidrot attiecības (bombīt). Ja nenāks skaidroties, tad dzīvojam uz iekšējā patēriņa, ja var/prot.

Labots - marrtins
Link to comment
Share on other sites

Vajadzētu valstis mainīt statusu par vienu lielu siju, elementāri, iestājas bankrots nomaini tās nosaukumu un vēl pāris mahinācijas un rullē tālāk, kā viena daļa mūsu pašu letiņu krīzes dziļākajā punktā pamanījās izsprukt no lielākiem sūdiem :thumbsup:

Labots - H.Simpsons
Link to comment
Share on other sites

Valsts bankrots-tas ir tāda savdabīga tautas baidīšana.Nekas nenotiks.Puse latīņamerikas valstu ir bankrotējušas,bet nekas,cilvēki turpina tā pat dzīvot tālāk.Kreditori noraksta zaudējumus un arī turpina tā pat tālāk.

Pat it kā bagātajai Amerikai (ASV) ir trilijoniem parādu un visi zin,ka neviens tos neatdos.

Link to comment
Share on other sites

Par tiem valstu parādiem arī interesanti - oficiāli tiek runāts par parādu, bet oficiāli netiek atklāts kam tad īsti ir parādā. Nu vismaz kam to lielāko daļu.

Link to comment
Share on other sites

...oficiāli tiek runāts par parādu, bet oficiāli netiek atklāts kam tad īsti ir parādā. Nu vismaz kam to lielāko daļu...

Kur tu tādus brīnumus saklausījies? :mda:

Link to comment
Share on other sites

viesturs0711

Ja valsts bankrotēs, lābāk nebūs - būs savādāk. :yahoo:

Link to comment
Share on other sites

Pagājušonedēļ biju Baltkrievija, precīzāk biju Minskā, Grodņā un vēl pāris mazpilsētās. Prieki jau sākās Latvijā, jo nevarēja nekur dabūt viņu valūtu.

 

Tik tagad sapratu cik sūdīgi ceļi pie mums Latvijā, bija daudzi tādi ceļa posmi, kur autobuss max uz 60 - 70 brauca, veicot riktīgas virāžas pa abām joslām, līdzīgi kā slalomā :D Baltkrievijā ceļi likās stipri labāki, vismaz tur kur es biju.

 

Pirmajā dienā ierados Minskā, pilsēta ļoti smuka, māju fasādes atjaunotas, puķītes visur sastādītas, smuki nogriezta zālīte, pie katras mājas smuki uzraksti- Mīlu Baltkrieviju, Mīlu Minsku, utt.

Pirmā vieta, ko apmeklēju pēc izkāpšanas no autobusa, bija tualete, kuras apmeklējums izmaksā 600 rubļus (Bankas kurss 1 USD = 5400 rubļu, 1 LVL= 10`650 rubļu), kas mūsu naudā ir kapeikas. Pārtika, alkohols, cigaretes, komunālie stipri lētāk nekā pie mums. Benzīns/dīzelis divreiz lētāk.

Par darba tirgu grūti spriest, bet mājas būvēja, pastaigājoties pa pilsētām, katrs otrais veikals, kafejnīca meklē darbiniekus, tā kā apkalpošanas sfērā darbu var atrast.

Īstie brīnumi sākās, kad atbraucām pie paziņām, uzzinājām, ka valūtas maiņa bankā bija liela kļūda, jo samainīt uz rokas par 1 USD var dabūt līdz pat 8`000 rubļu. Attiecīgi uz samainītiem 150 USD (bankā dabūjām 810`000 rubļu) zaudējām aptuveni 390`000 , kas ir viena mēneša komunālie. Vidējā alga bija virs 1 miljona, minimālā laikam pie 700` 000 .

Visiem paziņām ir darbs, bet papildus darbam visi ved degvielu, šņabi, cigaretes uz Poliju, Lietuvu, gan jau arī uz Latviju, maina pret eiro vai dolāriem.

Visur, kur skatījos elektronika 2 līdz 3 reizes dārgāka nekā pie mums, ja pie mums 8 GB USB flash ap 10 LS, tad tur ap 20 LS. Gribēju sev ziepju trauku paķert, jo savējais atstiepās, ieraugot cenu ātri vien pārdomāju, pie mums var divus tādus paņemt :D Ar datortehniku tas pats.

Ar starppilsētu transportu ir vienā vietā, ar lielajām pilsētam ir ok, bet ar mazākām ir pavisam slikti. Vienu dienu izdomājām aizbraukt līdz klosterim, blakus vēl strauts ar kaut kādu super dziedniecisko ūdeni, turp aizbraucām ar autobusu, bet atpakaļ gan sanāca ņemt taksi, jo nokavējām autiņu, kurš iet tikai vienreiz dienā, labi, ka taksis lēts, par 100 KM + sanāca ap 270`000 (+- 50 USD).

 

Kad braucu prom, dolārs jau bija 8`000.

Link to comment
Share on other sites

Labi ceļi Baltkrievijā ir pamatā armijas vajadzību dēļ. Atceries, ka viņi savai ekonomiskajai situācijai ir nesamērīgi labi nobruņojušies. Bet nu totalitārā valstī tas nav nekas neparasts...

 

Elektronika, automašīnas un tml tehnika tur vienmēr ir bijusi dārgāka. Citās švakāk attīstītajās ex-PSRS valstīs (visās -stānās, Gruzijās utt) ir tas pats. Īpaši ar lietotiem auto - tie tur maksā ļoti dārgi, ja salīdzina ar Baltiju, Vāciju, Franciju, Nīderlandi utt.

 

P.S.

Te viens prasīja, kam tad kurš ir parādā.

Pa lielam visi ir parādā SVF.

ASV laikam arī paši savam dolāra izdevējam (aļa līkdeguņiem, kas to sistēmu vispār izveidoja un uztur).

Bet nu bija D-Amerikā viena valsts (laikam Venecuēla), kas nagļakā pasūtīja uz sartīru savus aizdevējus, un šie arī nekādas sankcijas nav ieviesuši. Dzīve turpinās.

Labots - Krishius
Link to comment
Share on other sites

Ja jau uz to runas aizgāja, tad nu lūk, dažus jautājumus esmu (esam) apsprieduši draugu lokā.

Iedošu vielu pārdomām:

1. ja jau visi aizņemās no SVF tad kur naudu ņem pats SVF?

2. pieņemot ka visas valstis dzīvo uz parāda (ieskaitot bagātos štatus) tad kāds tam ir segums? Zemes dzīļu resursi - nafta, zelts? Da nikuja tas manuprāt sen vairs nesedz.

3. kaut kur bija rēķināts ka tuvāko 50g laikā iestāsies pārapdzīvotība. Tobiš, principā jau uz šo brīdi mēs sākam grauzt zemi (akmentiņš mūsu nepilsētu iedzīvotāju dārziņā). Par ko būs kariņš?

tas iesākumā

Link to comment
Share on other sites

Dzīve turpinās.

Protams ka dzīve turpinās, nevienu pie staba (oficiāli) par parādu nemaksāšanu nekar. Arī mums te dzīve nekad nav apstājusies un nekad nepastāsies, tas kas mums liekas mīlu tevi, citiem varbūt pārtikusi dzīve. jautājums ir vai būs sūdīgāk vai labāk.

 

Bet nu bija D-Amerikā viena valsts (laikam Venecuēla), kas nagļakā pasūtīja uz sartīru savus aizdevējus

Viniem ir tas kas mums nav- nafta.

 

Īslande jau ar parādīja vidējo pirkstu UK laikam.

Labots - Jeasus
Link to comment
Share on other sites

superKrona

Visus sūtošā (trīs mājas tālāk) Venecuēla šorīt nacionalizēja visu zeltu valstī, laikam aiz neko darīt!

Link to comment
Share on other sites

Cik es saprotu ASV ir parādā visai pasaulei. ASV uzdrukā parādzīmes un viņas pārdod. Cik pēc ziņām sapratu Ķīna ir lielākā pircēja. Runājot par naudu, tad mūsdienās nauda vairs nav tāda kā agrāk. Viņa ir virtuāla. Mēs melnstrādnieki savos maciņos piecīšus skaitam.

Link to comment
Share on other sites

ASV galvenokārt parādā ir saviem pilsoņiem, Ķīnas u.c. valstu daļa ir 15-25%. (ja pareizi atceros).

 

par valsts bankrotu. paskatīsimies, kas notiks ar Grieķiju, ja tā nespēs vienoties ar eiropas aizdevējiem - iespējams nebūs nekas īpašs, jo grieķijas ekonomika lielākoties ir pašpietiekoša. ar Latviju līdzīgā situācijā būtu daudz skarbāk, ekonomikas taču te nav, lielākā daļa dzīvo uz import/eksport operāciju sekām.

Link to comment
Share on other sites

grieķijas ekonomika pašpietiekoša :D

pašpietiekošā variantā viņiem tur ir tāda smagā piezemēšanās, kāda mūsējiem ministriju darboņiem nerādījās pat 2009. gada trakākajos sapņos.

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...