Jump to content

Par darba devējiem Latvijā...


Mezavecis
 Share

Recommended Posts

Baigais Janka

Sievai ar nedrīkst teikt? Drīkst.

Vispār jau nedrīkst :) Ja līgumā ir tāds punkts, tātad, alga ir pielīdzināta komercnoslēpumam. Izpaust to nevar. Tāpat, kā nevar stāstīt jebkurus citus komercnoslēpumus, ja tādi ir - ar ko kantoris un par kādām summām noslēdzis līgumus utt., utjpr. Nav pašsaprotama lieta, ka sievai visas darba lietas jāatraportē. Cita lieta, ka tas punkts reālā dzīvē prakstiski nestrādā (attiecībā uz algām), jo prasītājam iraid jāpierāda, ka Tava noziedzīgā izpļāpāšanās ir nesusi viņam zaudējumus (pats uz savu galvu darba devējs nekādus līgumsodus piemērot nevar). Bet, ja noraujas kāds darījums, jo Tu esi izmuldējies pa līgumiem ar citiem kantoriem, tad gan Tevi var uzraut pa kārtīgu summu.

Link to comment
Share on other sites

  • Replies 249
  • Created
  • Last Reply

Top Posters In This Topic

  • binary

    28

  • Programmētājs

    25

  • GaryII

    13

  • Saldējums

    47

Saldējums, neaizmirsti, ka Jānis, ja domā ar galvu nav ieinteresēts izpaust Pēterim, ka saņem 600Ls jo:

a) cemme būs Pēterim ne tikai pret darba devēju, bet arī pret Jāni. ;) (Nafig man Pēterim labot Jāņa kļūdas softā, ja viņam maksā kudiš vairāk, lai pats loceklis labo :aggressive:)

b) Jānim jāsaprot, ka darba devējam priekš 2 developeriem ir x budžets, kuru var mainīt tikai proporcionāli (J600:P450 vai J525:P525 ko izvēlēsies Jānis?)

 

Vai Jānis gribēs nodarboties ar labdarību un uz sava rēķina sponsorēt vienlīdzību? :)

 

Pareizais variants ir veikt sekojošas darbības un prasīt par tām bonusu

a) izdomāt izdevīgu papildus funkcionalitāti, ko var papildus pārdot klientam

b) racionalizēt darba organizācju vai kā savādāk celt projekta kopējo darba ražīgumu, lai bez sāpēm padarītu darbu teiksim 10% ātrākā laikā un vismaz tanī pat kvalitātē.

 

Ir jājiet pie darba devēja ar konkrētu, izmērāmu un pamatotu prasību saņemt vairāk, nevis tur Andris vai Pēteris dara to pašu es arī gribu 600Ls! Ko, cik, kad, kādā kvalitātē dara Andris un ko Pēteris -pārādiet ar skaitļiem, ar plikām emocijām, tam vairāk , tam mazāk, varat iet krogā paraudāt pei alus kausa viens otram uz pleca.

 

Abstrakts un ļoti vienkāršots piemērs, kas neņem vērā individuālos uzņēmuma apstākļus, bet ļoti labi ilustrē, kādai jābūt darbinieka domāšanai, lai prasītu lielākus ienākumus. (ņemt vērā ka pašizmaksa nav pietuvināta reālajām darba algu un citām darba spēka izmaksām, tas lai kāds nebļauj, ka par tādu likmi nevar sapiķot 3 cilvēkiem algu ~600Ls un vēl nodrošināt darbavietu un administrāciju :D)

 

Teiksim, pēc mūsu iniciatīvas klienta sistēmā izveidojām dropdown ar standartproduktiem, kā rezultātā klienta darbinieki vairs neievada prduktus ar roku, tādejādi ieekonomējot x stundas nedēļā un novēršot datu kļūdas. Projvads/klientu mendžeris šo darbu kuru veicām 240h klientam pārdeva par 360h (plānotais darbu apjoms 2FTE dev+0.25FTE PM) cenu. Pēc implementācijas klients ir apmierināts un visas saistītās kļūdas ir izlabotas. Uzskatam, ka par šo papildus darījumu arī komandai pienākas papildus finansiālā motivācija.

Pie stundas cenas 20Ls (Pie nosacījuma, ka no šī papildus ieguvuma nav jānosedz lažas, kas ielaistas citos darbos)

Pašizmaksa sales cenās 240x20=4800

Ienākumi 360x20=7200

Papildus peļņa dēļ efektīvas un proaktīvas izstrādes komandas darba 7200-4800=2400Ls

Atņemot organizātoriskās un citas uzņēmuma izmaksas, domāju mierīgi 100-150Ls var prasīt bonusā, kas pie 600Ls algas ir ļoti pieklājīgs bonus %, lai neteiktu vairāk.

Labots - Hrjum
Link to comment
Share on other sites

nē nu tā kā tādi joki. sievai jau neizpaustu algu tiešā veidā. tikai pateiktu, ka mēnesī varam tērēt tik un tik Ls. Un lai kāds DD pierāda, ka esi šai algu pateicis. Un vēl rēcīgāk, ja pateiksi mazāk nekā ir un ši aprunāsies ar Pēteri :D

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Imho nav jāizpauž viarāk kā 3 cipari vai 4, ja nesaprātīga pļāpa, tad arī sievai. Ņems vēl kāds vecāks radu onka apvainosies, ka saņem 3x vairāk, vai babulis prasīs sponsorēt radu bērnus, operācijas, zāles vai kaut jaunu govi.

 

Tak kaut čomi kopš bērnības aiz muguras par buržuju sauks, sākumā varbūt nevainīgi līdz atteiksi uzsaukt kārtējo alu vēl pa aci dabūsi black%20eye.gif

Labots - Hrjum
Link to comment
Share on other sites

Saldējums

Ja pateiksi mazāk nekā ir, to var uzskatīt par ciparu, kas "izzīsts no pirksta", līdz ar to nekāda atbildība nedraud. Ja pateiksi precīzi, cik ir un kāds pateiks šefam, ka viņš zin, cik precīzi tev alga, šefs var nedaudz "apvainoties" uz tevi.

Par to "Jāni". Ja Jānis un Pēteris ir pietiekami gudri, informācija par algām ir tikai viņiem noderīga, viens uz otru gudri cilvēki neapvainosies, jo viņi apzinātos, ka tā ir DARBA DEVĒJA algas politika un Jānis jau nav vainīgs, ka viņš intervijā pateica, ka viņam vajag vismaz 600Ls, bet Pēteris teica, ka viņam ar 450Ls pietiks... Lai vaino paši sevi.

Link to comment
Share on other sites

Njā, es vēl joprojām pēc 3-4 gadiem darba tirgū nezinu, cik intervijās varu "atļauties" prasīt - tieši tā iemesla dēļ, ka nav zināms, cik citi pelna. Tāda interesanta lieta, tas darba tirgus - no vienas puses brīvs un atvērts, no otras puses "melna bilde".

Link to comment
Share on other sites

lai cik gudri būtu, agri vai vēlu emocijas paņems virsroku un vairs nebūs produktīva darba atmosfēra. Tak kaut Pēteris paprasīs Jānim 100Ls aizšaut, lai sīkajam gultu nopirkt (vai nedo dievs veselības lietām), bet Jānis teiks ka nevar. Skuju vairs, jebkad šī komanda strādās produktīvi, tīri neapzināti dakšas liks viens otram, un tikai tāpēc, ka zina algas un zin ko kurš teorētiski var vai nevar atļauties.

 

Sāksies visādi marazmi, es to un to daru, tavus bagus laboju, tavam kodam review taisu, a tu man ar savu mega algu 100Ls nevari aizsist, man bērns sprāgst nost a tu labāk par 100Ls pie vieglas uzvedības meitenēm ej.... Nu i nafig zināt cik kuram kontā?

Labots - Hrjum
Link to comment
Share on other sites

Hrjum, ja abi ir līdzvērtīga līmeņa darbinieki, tad arī algām būtu jābūt līdzvērtīgām. Ja līmeņi dažādi - protams, arī atalgojums katram savs pienākas. Tas tā kā būtu normāli.

 

Par tiem 100 Ls - es nez, kaut vai aiz cieņas pret citu cilvēku roka neceltos pieprasīt, lai man kāds aizdod. Palūgt - jā, varbūt, lai gan to arī bankā var izdarīt. Un ir vienalga, cik tas otrs pelna. Viņam tak dzīve cita - izdevumi pavisam citādāki, tb par 35% lielāka alga nebūt nenozīmē, ka ir par 35% vairāk brīvo līdzekļu pēc ikmēneša "obligātajiem tēriņiem".

Labots - binary
Link to comment
Share on other sites

Saldējums

Es tik un tā nepiekrītu. :) Kas Pēterim par daļu gar Jāņa personiskajām finansēm, varbūt Jānis maksā kredītu 300Ls katru mēnesi. Pie tam, mēs pieņemam, ka gan Pēteris, gan Jānis zin, cik pelna visi pārējie, tai skaitā arī Miķelis no uzņēmuma Y un tas viņiem ļoti noderētu!

Par to, cik prasīt intervijā, manuprāt, šobrīd Latvijā vidējā alga programmētājam ar vismaz pāris gadu pieredzi ir 600-800Ls NETO. Ja mazāk, tad vai nu diezgan neproduktīvs, vai arī iesācējs, ja vairāk, tad spējīgs un pieredzējis profesionālis, analītiķis, arhitekts. Bet tas ir tikai mans viedoklis.

Link to comment
Share on other sites

Bet es tak teicu, ka var saņemt līdzvērtīgi - abi 525 ;)..Nauda cik ir tik ir. Nejau priekšnieks to papildus $ no zila gaisa piedzemdēs, kad vienreiz sapratīs, ka paši darbinieki rada $. Ja pa abiem ir 1050 uz rokas ko maksāt, tad tik arī ir uzņēmuma algu budžetā uz šiem diviem dev pie nosacījuma ja viņi nerada ko papildus ekspektētajam...Tas tāpat kā ar valsti, vidējais iedzīvotājs kā tāds gudris uzskata, ka valdība un/vai saeima dzemdē naudu no nekurienes un sēžu uz lielās lādes, bet maitas nedod nevienam. Nevis tāpēc ka nav, bet tāpēc ka maitas negrib :pooh_lol: ...

 

Tak atopieties vienreiz un atveriet acis uz realitāti...

 

Softa izstrāde vispār skarbs bizness, pasūta tev projektu, gadu baro par savu piķi vai maziem klienta avansiem visu komandu, beigās vainu klients nolaužas ,vai komanda mēslu uztaisījusi un lielais mīnuss, klāt. A to cik aknas, nieres priekšnieks ieķīlājis, lai to gadu visi saņemtu algu katru mēnesi un būtu offisā toletes papīrs neviens pat nemana. To kaut kā neviens negrib redzēt parasti, jo pateiksi komandai ka jāsarauj, la ibūtu casflow algām, lielākā daļa nevis saraus un padarīs plānoto izmaksu ietvaros, bet tūlīt atvērs cv.lv un workingday.lv lai meklētu kur notīties. .

Labots - Hrjum
Link to comment
Share on other sites

Ja ņemam strikti pēc līguma, tad nedrīkst teikt nevienam, pat ne sievai. Tiem, kam uzņēmumā jāzina alga, piemēram, grāmatvežiem, to tāpat bez prasīšanas darbiniekam zinās. ;)

 

Līguma punkta par algas neizpaušanu pārkāpums ir grūti konstatējams un pierādāms, bet tas vairāk attiecas uz cilvēka vēlmi/iespēju turēt doto vārdu.

 

Ja vīram ar sievu ir kopīgs īpašums un saistības, vispār nevar būt ne šaubu par ienākumu un izdevumu slēpšanu vienam no otra. Ja gribi darbinieku, kas neizpauž sievai algas apmēru, tad vai nu jāmeklē "vieninieks", vai arī ģimenes cilvēks ar laulību līgumu par mantas šķirtību.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Hrjum, ja vienam darba devējam ir 1050 priekš 2 darbiniekiem, tas nebūt nenozīmē, ka nav citu darba devēju. Darbiniekiem jāmaksā pēc nopelniem - vai nu līdzvērtīgiem darbiniekiem jāmaksā līdzvērtīgu atalgojumu, vai arī jāmeklē attiecīgi darbinieki (e.g., vecākais programmētājs un programmētāja palīgs), kam varētu maksāt dažādas algas.

Labots - binary
Link to comment
Share on other sites

Jāņa un Pētera savstarpējā krāniņu apmērīšana (algu salīdzināšana) neko nedod. Varbūt sākumā ir interesanti, bet pēc tam nebūs nekāda labuma vai būs par sliktums.

Dažādas algas: ja ir saprotams, kādēļ, ok, bet tāpat var iezagties rūgtums.

Vienādas algas: kāpēc es strādāju kā zirgs, bet viņš saņem tikpat?

Ne visi ļaudis spēj adekvāti noteikt savu vērtību un salīdzināt ar cenu tirgū. Skat. piemēru par būvgružu maisu nēsātājiem par tūkstoti. Vai viņi savu virsvērtību nolika bankā kā patīkamu bonusu? Vai arī tomēr uz tā rēķina paņēma lielāku krītu?

 

Jānis un Pēteris labi strādās, ja abi būs izgulējušies un apmierināti ar dzīvi. Algas lielumam te nav nozīmes.

Link to comment
Share on other sites

Saldējums

Hrjum, pats esi reāls! Nauda no gaisa nekrīt, tas tiesa. Par valsti nerunāsim, kamēr vismaz 1/3 daļa strādājošo nemaksās nodokļus, tikmēr tik tiešām "nīdēt" nav pamata. Bet kas attiecas uz darba ņēmēju, man ir tāda attieksme - ja darba devējs par mani maksā nodokļus, es skatos, cik es viņam kopā izmaksāju vid.lv kalkulatora. Ja, manuprāt, es to summu neatpelnu, tad neuzdrošinos prasīt vairāk. Vienāda līmeņa darbiniekiem var atļauties maksāt līdzīgas algas. Piemēram, ja gan Jāņa tirgus vērtība ir 650Ls, bet Pētera 600Ls, tad kāpēc gan lai Pēteris neprasītu sev 550Ls, zinot šo situāciju, ka Jānis saņem 600Ls? Un darba devējs VAR samaksāt, jo viņš klientam prasa attiecīgu naudu un garantē attiecīgu kvalitāti, kuru Jānis un Pēteris vienlīdz labi nodrošina! Vienkārši šajā gadījumā darba devējs grib iebāzt sev vismaz 150Ls ik mēnesi papildus peļņai kabatā uz Pētera zemās algas rēķina, par ko Pēterim var būt pamatots sašutums. Bet ja darba devējs nevar samaksāt, tad kurš ir vainīgs? Viņš un uzņēmuma, kā arī projekta vadība. Jo viņi nav spējuši atbilstošā kvalitātē vadīt uzņēmumu un projektus, lai nodrošinātu plānotos ieņēmumus, pieņemot, ka Pēteris un Jānis kā kārtīgi darba rūķi strādājuši atbilstoši savai kvalikācijai un plānam.

Link to comment
Share on other sites

Hrjum, ja vienam darba devējam ir 1050 priekš 2 darbiniekiem, tas nebūt nenozīmē, ka nav citu darba devēju. Darbiniekiem jāmaksā pēc nopelniem - vai nu līdzvērtīgiem darbiniekiem jāmaksā līdzvērtīgu atalgojumu, vai arī jāmeklē attiecīgi darbinieki (e.g., vecākais programmētājs un programmētāja palīgs), kam varētu maksāt dažādas algas.

 

Nesāc nu celt skaisto sociālismu un komunismu.:pioneer:

 

Nepietika ar 50 gadiem sociālpolitiskā eksperimenta, lai saprastu ka cilvēks ir emocionāla būtne un nevar visi vienlīdz labi justies un vienlīdz efektīvi strādāt pat pie vienādiem apstākļiem?

 

Nav un nav vajadzīga vienlīdzība, to var nodrošināt tikai, ja kopējās ambīcijas ir mazākas par kopējiem resursiem un ir 0 vēlme pēc attīstības. Viduslaiku dzīves līmeni mūsdienas easy varētu visiem vienlīdzīgi nodrošināt, bet ja gribi kā jebkurš vidējais LV iedzīvotājs dzīvot labāk par 80% zemeslodes iedzīvotāju, sēdi un nepuksti par vienlīdzību.

Link to comment
Share on other sites

VIL, man prieks, ka tev alga ir pietiekama, lai tās lielumam vairs nebūtu nozīmes ;) Ceru, ka saproti, ko ar to vēlējos pateikt.

 

Hrjum, ok, nebūsim vienlīdzīgi, nepelnīsim vienādi, bet nu johaidī - *pelnīsim pēc nopelniem*! Nu nav pamata strādāt par 500 LVL pie darba devēja, kurš nevēlas maksāt vairāk, ja tai pat laikā cits to pašu darbinieku novērtēs uz visiem 800. Bet lai zinātu prasāmos ciparus, ir jāzina tendences darba tirgū - nevis viena uzņēmuma ietvaros (Jānis vs Pēteris), bet *kopējās tendences* (TietoEnator vs Accenture vs Exigen vs WhiteCryption vs whatever).

Labots - binary
Link to comment
Share on other sites

Es nezinu mūsdienās programmētājam ir tik daudz iespēju pelņit pašam - visādi www.rentacoder.com, android market, apple AppStore tas pats MS. Nu negaudieties par sliktajiem darba devējiem ja uzskatiet ka jūsu darbs ir vairāk vērts - visa pasaule vaļā.

  • Patīk 1
  • Slikti! 1
Link to comment
Share on other sites

zed, tik nesāc tagad jaukt programmētājus (izstrādātājus?) ar vadītājiem, dizaineriem, biznesmeņiem utt utjp. Katram sava darba niša. Ja kāds spēj izanalizēt pieprasījumu, smuki sazīmēt UI un visu smuki sataisīt - ļoti labi. Bet tādu IMHO nav daudz (uz kopējā fona).

Labots - binary
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

a jums darba devēji pašiem šitā darba laikā ļauj sēdēt forumā un rakstīt šitādus pātarus un tērēt savu laiku darba dienas vidū, kad būtu visaktīvākais darba periods???? :t_p_o_n_e:

  • Patīk 3
  • Slikti! 5
Link to comment
Share on other sites

Simpson, paskaties pulkstenī - daudziem pusdienlaiks.

 

p.s. kārtējais bezjēdzīgais spams no Tavas puses...

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

nu zin, ja šito spamošanu visu rītu var nosaukt par pusdienas laiku, tad piedodiet man esmu nevainīgs dumiķītis kas neko nesaprot :t_p_o_n_e:

  • Patīk 2
  • Slikti! 2
Link to comment
Share on other sites

zed, tik nesāc tagad jaukt programmētājus (izstrādātājus?) ar vadītājiem, dizaineriem, biznesmeņiem utt utjp. Katram sava darba niša.

Nu visiem ir vienādas iespējas - tomēr izsitas daži. Iemeslus nevajag meklēt pasules netaisnībā , bet gan pašos indivīdos. Starp citu pat ar vienādu algu - dažādi cilvēki pamanās dzīvot dažādi - vienam mūžīgi trūkst piecīša līdz algai, otrs pamanās sev jahtu nopirkt. Pavisam nopietni.

Nu piedod - es zinu IT darbniekus ( vianlga kuras sfēras ) vieni vakaros taisa haltūras un apgūst jauno, otri kasa kuli un kačā torrentus. Pats kā domā kur būs pirmie un kur otrie pēc gadiem 20 ?

 

Simpsons: Darba devējam vajag lai mans darbs ir faktiski 24x7 on call , tāpēc darba devējs neiesprings par kādu komentu internetā darba laikā jo zina - tad kad reāli vajadzēs es sēdēšu visas brīdvienas un naktis lai viss notiktu. Tagad gan esmu uz slimības lapas un man mājās pietrūkst komunikācijas - tapēc rakstu visādos forumos.

Labots - zeds
Link to comment
Share on other sites

zed, iespējas visiem ir vienādas, bet spējas - atšķirīgas. Attiecas gan uz izstrādi, gan uz savas naudas plūsmas plānošanu.

 

Par haltūrām un kules kasīšanu - ir vēl trešie - tie, kam bez monitora un kules ir arī citas lietas (ģimene, hobiji, ar IT mazāk saistītas intereses utt utjp). Bet nu jā, kādas nu kuram tās prioritātes.

Labots - binary
  • Patīk 3
Link to comment
Share on other sites

Ceru, ka saproti, ko ar to vēlējos pateikt.

diemžēl nesapratu.

 

*pelnīsim pēc nopelniem*! Nu nav pamata strādāt par 500 LVL pie darba devēja, kurš nevēlas maksāt vairāk, ja tai pat laikā cits to pašu darbinieku novērtēs uz visiem 800.

IT tirgū tas ir iespējams, jo ir pieejami daudzi uzņēmumi ar sakārtotu vidi un ievērojamu darbinieku skaitu.

 

Citās nozarēs nav tik skaisti. Vēl treknajos gados ļaudis stabilo "slikti" atalgoto darbu mēdza mainīt uz dubultu algu ..., kuru saņēma 2-3 mēnešus līdz jaunā kantora slēgšanai.

Jāatzīst, ka pirms2gadu sliktā alga šobrīd joprojām būtu bijusi virs valsts vidējās...

======================

 

Ja cilvēks labi pieprot pieprasītu amatu un ir ievērojami nenovērtēts tirgū, nav problēmu - mainies uz augšu.

Ja prasmes ir retas vai atalgojums ir sigmas attālumā no nozares vidējā rādītāja, sākas grūtības. Vai 5% pielikums ir to vērts? Kādi būs apstākļi jaunajā vietā? Bet tas darbs ir otrā pilsētas pusē!!!

 

Nu piedod - es zinu IT darbniekus ( vianlga kuras sfēras ) vieni vakaros taisa haltūras un apgūst jauno, otri kasa kuli un kačā torrentus. Pats kā domā kur būs pirmie un kur otrie pēc gadiem 20 ?

Letiņiem bija filma "Mans draugs nenopietns cilvēks", kas parāda iznākumu haltūru un ar ģimeni [torrentiem] pavadītam laikam.

Viens ir bagāts, bet bez draugiem. Otrs izglītota sabiedrības dvēsele bet bez sava auto. Kas labāk, jādomā katram pašam.

Link to comment
Share on other sites

VIL, nu tu izteicies - "Jānis un Pēteris labi strādās, ja abi būs izgulējušies un apmierināti ar dzīvi. Algas lielumam te nav nozīmes."

Redz, daudziem (ok, par sevi runāšu) alga vēl nav tik liela, lai varētu atļauties "izgulēties un būt apmierinātam ar dzīvi". Tāpēc nevaru piekrist teikumam "Algas lielumam te nav nozīmes", bet man ir patiess prieks, ja Tavs atalgojums ļauj par to nedomāt.

 

Par "mainies uz augšu" - zinu, kāds viedoklis (sajūtas?) ir pašam, bet nezinu, kāda ir situācija darba tirgū. Var jau būt, ka man tikai tā šķiet, ka būtu pelnījis par, teiksim, 30% vairāk - *varbūt* mans atalgojums tomēr jau ir atbilstošs šā brīža tendencēm darba tirgū. Bet, redz, fakts, ka algas nereti netiek izpaustas, liedz uzzināt patieso situāciju, tas arī traucē prasīt pielikumu vai meklēt citu darbu. Nu tā kaut kā...

Link to comment
Share on other sites

ja neapmierina, vai vismaz šķiet ka varbūt par maz, neviens netraucē staigāt pa darba intervijām, pat ja nedomā mainīt darbu. tīri, lai noskaidrotu savu patieso cenu un salīdzinātu vispārējās izredzes mainīt adrba apstākļus un samaksu. Vismaz būs treniņš komunikācijā un sakārtosi savus CV&Portfolio dokumentus.

 

Ja tu atnāksi ar formālu un parakstītu cita darba devēja darba piedāvājumu pie sava priekšnieka, būs daudz konstruktīvāka saruna, nekā ja bļausi: "citi visur maksā vairāk, es iešu prom, dod naudu resnais lāci!" :pooh_lol:

 

Parasti gan lielākie pukstētāji savu CV nav gadiem atjaunjuši nerunājot par tik IT būtisku lietu kā project portfolio un svīst kā pirtī pie pirmā jautājuma intervijā. :D

 

Ja tu nevari racionāli un bez emocionāliem argumentiem par sociālo vienlīdzību pierādīt un parādīt, kāpēc konkrēti tu esi pelnījis, kaut vai vienlīdzīgu, ja ne lielāku atalgojumu, vari droši necesties nemaz tērēt priekšnieka laiku.

 

 

Čakars ar darba apstākļu maiņu parasti atmaksājas pie +20%, pie mazāka pieauguma ir risks iekulties liekā stresā, bez īpaši jūtama dzīves kvalitātes pieauguma.

Labots - Hrjum
Link to comment
Share on other sites

Simpson, paskaties pulkstenī - daudziem pusdienlaiks.

 

p.s. kārtējais bezjēdzīgais spams no Tavas puses...

 

 

H.Simpsons ir muļķis. ielieciet viņu ignorēto sarakstā un būs miers.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Kaut tai pašā UK 70tajos gados ar liela mēroga un masveida arodbiedrības akcijām un nopietnām konfrontācijām.

 

Tā notiek arī tagad. Ja kādu metro vilciena vadītāju grasās nepamatoti atlaist, tad streikam ir gatavi VISI metro darbinieki. Šogad pat tā notika... vadība piekāpās.

Link to comment
Share on other sites

zed, iespējas visiem ir vienādas, bet spējas - atšķirīgas. Attiecas gan uz izstrādi, gan uz savas naudas plūsmas plānošanu.

 

Par haltūrām un kules kasīšanu - ir vēl trešie - tie, kam bez monitora un kules ir arī citas lietas (ģimene, hobiji, ar IT mazāk saistītas intereses utt utjp). Bet nu jā, kādas nu kuram tās prioritātes.

Par spējām - katram pienākas kā reiz pēc viņām. Nav spēju - piedod , dari ko spēj un saņem tikpat. Man arī nav spēju - tak prātā nenāk par to činkstēt, atliek strādāt.

Ģimene un hobiji mazliet atšķiras gan. Ja vajag naudu - no hobijiem jāspēj atteikties/atlikt/pakārtot. No ģimenes gan atteikties nevajag - taču ģimene parasti atstāj brīvu laiku.

Tu domā ka piemēram Bils Geitss vakarā domāja tā "bļin atkal jāvelkas pie to jo...ā IBM līgums sist cauri. Epta,pēc tam atkal vajadzēs dzert kopā ar Džonu un Hariju kaut kādā garlaicīgā ballītē. A šodien Bay Watch pa TV. Da nu piedr... to IBM, man galu galā ir tiesības uz hobiju un atpūtu, vai ne?, aiziešu ka rīt. A nē rīt pa TV ies Colombo, tas ar jāredz. Da arī pohas rīt būs. Nē rīt arī nebūs labi. Nu ok,tad aizparīt." :)

Link to comment
Share on other sites

Saldējums

Diskusija ir karsta un tas ir labi. Varu dot ieteikumu tiem, kas grib labi izgulēties - vakaros pēc darba kādu 1-1.5 stundu skrieniet, peldaties vai aktīvi vingrojiet. Miegs būs kā lācim. Alga te tiešām neko nemaina, ja vien alga nav tāda, par kuru nevar paēst vai nomaksāt rēķinus. Bet nu algu gan derētu zināt un tai jābūt pamatotai, piemēram, "Jānis pelna vairāk nekā Pēteris, jo Jānis te strādā ilgāk un ir jau sevi pierādījis, bet Tu, Pēterīt, pēc pusgada saņemsi krietnu algas pielikumu, ja būs rezultāti aptuveni tādi paši kā Jānim, jo tad mēs to varēsim atļauties tev maksāt bez riska". Elementāri!

Link to comment
Share on other sites

Nav spēju - piedod , dari ko spēj un saņem tikpat.

Nu bet tā taču arī ir šeit apspriestā problēma ar piemēru par Pēteri un Jāni ;)

Link to comment
Share on other sites

Tā ir praktiski visās darba vietās Latvijā, vismaz tajās, kuras es zinu. Vai tad Anglijā ir savādāk?

 

Man nekad tāds punkts līgumā nav bijis, ne UK, ne LV. Anglijā darba alga ir gandrīz visos sludinājumos norādīta.

Link to comment
Share on other sites

Ja tev darbs asocējas tikai ar ienākumiem un alga ir primārais darba nosacījums, tad nebrīnies ka par šādu attieksmi tev arī maksā mazāk par citiem vai pat mazāk par vidējo. ;)

 

Dari to ko vēlies un tu bez piespiešanās to darīsi labi vai pat izcili un ienākumu pieaugums nāks līdzi tavai attīstībai.

 

Ja tas nav mehānisks un principā fizisks darbs, tad algu primāri maksā par attieksmi nevis zināšanām, produktivitāti utt.

 

Lai kāds būtu super speciālists, ja viņš kā pārgudrs un ietiepīgs pauts bojās visa kolektīva noskaņojumu&produktivitāti, es par viņa algu labāk 3 viduvējības paņemšu. Jo reti vairs kurš uzdevums/projekts IT ir tāds, kas salien viena cilvēka galvā un neprasa nekādu interaktivitāti ar citiem vai ar klientu.

Link to comment
Share on other sites

Hrjum, nevajag slīgt galējībās. Tas par "darbs asociējas tikai ar ienākumiem". Bet par "dari, ko vēlies" - teorijā tas, protams, skan ļoti skaisti, pareizi utt, taču praktiski bieži vien nav šādas iespējas.

Labots - binary
  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Ja visi darītu tikai to, ko vēlētos, tad daudzi sabiedrībai nepieciešami darbi paliktu neizdarīti.

Link to comment
Share on other sites

Saldējums

Baidos, ka es atkal un kategoriski nevaru piekrist lietotājam Hrjum, un man ir jautājums viņam - vai izlasīji to rakstu, kas te tika vienā komentārā pasniegts http://www.makroekonomika.lv/videja-alga-latvija-vai-atbilst-darba-razigumam-un-rietumeiropas-limenim ? Tur ir tādā pavieglā formā šis tas uzrakstīts par algas saistību ar darba produktivitāti. Tiesa gan, dzīvē tas viss nav tik vienkārši kā tur uzrakstīts, sevišķi jau IT jomā, manuprāt, viss ir nedaudz sarežģītāk.

Ja es būtu darba devējs, es par "attieksmi" vien algu nemaksātu darbiniekam. Un jēdziens "attieksme" ir pārāk nekonkrēts un nepilnīgs. Algu maksā par ražīgumu (šis vārds tomēr ir labāks nekā "produktivitāte"), no tā arī veidojas algas cipars, pārējais - likumu un iekšējo noteikumu ievērošana ir pats par sevi saprotams, tas ietilpst darba pienākumos. Ja uzņēmumā ir kārtība, tad darbiniekam būs vieglāk strādāt, jo noteikumi viņam būs skaidri. Ar algu viņš ir samierinājies un piekritis tai, parakstot darba līgumu vēl pirms darba uzsākšanas. Darbinieka zināšanu un pieredzes pieaugums rada ražīguma pieaugumu, kas nebūt nenozīmē, ka viņš strādā intensīvāk, bet gan viņš ir apguvis iemaņas un prasmes, kas ļauj viņam sasniegt kvalitatīvāku rezultātu vai sasniegt tādu pašu rezultātu ātrākā laika periodā, nekā darbinieks ar zemāku kvalifikāciju, zināšanām vai pieredzi. Ja visi nāk uz darbu 9.00 un iet prom 18.00 un stundu iziet pusdienās, bet viens tomēr strādā ražīgāk nekā otrs, tad darba devējs ir spējīgs viņam maksāt lielāku algu. Atgriežoties pie Jāņa un Pētera gadījuma šai kontekstā - varbūt Jānis ir ražīgāks par Pēteri? Ja abu ražīgums ir vienāds, tad darba devējs VAR atļauties maksāt abiem lielākas algas, izņemot, ja viņš Jāni vienkārši "sponsorē" jeb maksā viņam vairāk, nekā viņš rada, pateicoties savam ražīgumam. Es uzskatu, ka Latvijā vairums darba devēju nav sapratuši, ka darbinieku ražīgums un tā paaugstināšana ir galvenokārt tieši darba devēja pienākums. Piemēram, programmētāja darba ražīgumu var vismaz nedaudz paaugstināt, vecās "bremzīgās kastes" vietā nopērkot jaunu, modernu un ātru datoru ar kvalitatīvu programmatūru. Vēl programmētāja darba ražīgumu paaugstināt var, sūtot viņu speciālos kursos, uz eksāmeniem vai dodot darba laikā iespēju no rītiem 3 stundas intensīvi mācīties, nevis strādāt pie projekta, protams, atskaitoties arī par mācību rezultātiem. Vēl programmētāja darba ražīgumu var paaugstināt, dodot viņam tādus projektus, kuros tiek izmantotas metodes un tehnoloģijas, kas vairāk interesē viņu pašu. Darbiniekam arī jābūt godīgam pret sevi, jāapzinās spējas, lai celtu savu ražīgumu un jāievēro nosacījumi tā celšanai. Daudz jāmācās, naktīs jāguļ, nevis jādzer, darbs pie datora nozīmē, ka brīvajā laikā ir vēlamas sporta nodarbības utt.

Link to comment
Share on other sites

Programmētājs

Es domāju, ka IT keksiem nav ko cepties par algu izpaušanu. Visur, kur esmu strādājis vairāk vai mazāk slīpā veidā, bet IT cilvēkiem neko nav iespējams noslēpt. Galu galā viņi tehniski uztur visus datus, līdz ar to arī ja ziņkārība nenormāli moka - no paskaties, nu padomā: "vot Pēterim maitam vairāk. Mani laikam nenovērtē". Nu i miers, ko tad tu darīsi? Iesi citur? Galu galā ciparam ir nozīme tikai līdz kādam noteiktam slieksnim, pēc tam tu sāc pirkt visādus nevajadzīgus priekšmetus un tava produktivitāte ne vien neaug, bet sāk pat sarukt. Darba devējam ir jātur darbinieks nedaudz badā - ne jau tiešā nozīmē, bet ar domu, ka lai ir kur tiekties.

Link to comment
Share on other sites

Saldējums

Galu galā ciparam ir nozīme tikai līdz kādam noteiktam slieksnim, pēc tam tu sāc pirkt visādus nevajadzīgus priekšmetus un tava produktivitāte ne vien neaug, bet sāk pat sarukt. Darba devējam ir jātur darbinieks nedaudz badā - ne jau tiešā nozīmē, bet ar domu, ka lai ir kur tiekties.

Labāk to naudu uzkrāj, kas tev paliek pāri, lai nav kredīts vēlāk jāņem. ;)

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Varbūt ieteiksi valūtu, kādā tagad uzkrāt virtuālo naudu? Zelts!? Bet par zeltu es gribētu uzcept vienu piegdienas vērtu topiku.

Labots - ggg97
Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share


×
×
  • Izveidot jaunu...