Jump to content

Par darba devējiem Latvijā...


Mezavecis
 Share

Recommended Posts

Ja tu būtu uzņēmuma vadītājs, tad pirmkārt censtos, lai uzņēmums gūst kaut kādu peļņu un nestrādā mīnusos. Viss pārējais ir sekundārs.

... ja es būtu uzņēmuma vadītājs, censtos maksāt cienījamu algu KATRAM, kurš strādātu pie manis.

Link to comment
Share on other sites

  • Replies 249
  • Created
  • Last Reply

Top Posters In This Topic

  • binary

    28

  • Programmētājs

    25

  • Hrjum

    13

  • Saldējums

    47

Saldējums

Ja tu būtu uzņēmuma vadītājs, tad pirmkārt censtos, lai uzņēmums gūst kaut kādu peļņu un nestrādā mīnusos. Viss pārējais ir sekundārs.

 

Kādēļ citē mani, ja neatbildi ne uz vienu no maniem jautājumiem? Atbildot uz tavu repliku, piekrītu, ka viss pārējais ir sekundārs, bet tā nav darbinieku problēma, darba tirgū viņi ir pieprasīti un viņi aizies citur.

Diemžēl jāatzīst, ka Latvijas vietējie un Latvijas krievu un Krievijas darba devēji, kā arī citu bijušo PSRS valstu darba devēji, kas piedāvā darbu Latvijā, no "Rietumu darba kultūras" ir tālāk nekā mēs no Visuma malas. Tāpēc arī jautāju, liekot cerības uz pozitīvām atbildēm un nojaušot, ka tēmā pieminētais darba devējs ir starptautisks uzņēmums no "Rietumu pasaules", ka tur lietas varētu būt kārtībā!

Link to comment
Share on other sites

Saldējums

1. Nē, ofiss atrodas blakus Duntes ielas Sky, pretī Traumatoloģiskai slimnīcai - Unimarine centrs.

Sapratu, par šo vairs jautājumu nav, ofisu apskatīs tie, kuri aizies uz interviju, pieņemu...

 

2. Par minimumu vai vidējo algu nekā nezinu (neesmu nekāds priekšnieks, parasts programmētājs). Darba līgumā rakstīs ka savu algu nedrīkst izpaust, tāpēc nemaz nezinu kāda tā ir citiem kolēģiem. Tev par to pašam jārunā ar mūsu priekšnieku. Bet noteikti zinu, ka ir tādi kam ir trīsciparu alga, bet ir arī tādi, kuriem ir četrciparu. Viss atkarīgs kā sevi parādīsi. Un ar algas paaugstināšanu te nav problēmu - laiku pa laikam to paaugstina (10-15% robežās), atkal viss atkarīgs no tā kā sevi parādīsi.

Es ceru, ka tu runā par BRUTO algām? Paskaidrošu, ka NETO algas man neinteresē, jo, neatkarīgi, vai jums tādas pastāv vai nē, "algas aploksnē" es neuzskatu par algām. ;) Neliela spekulācija - ņemam talkā kalkulatoru - http://www.vid.lv/lv/kalkulatori/algu_kalkulators un ievadam BRUTO algu 999.00 LVL, sanāk "Uz rokas Jūs saņemsiet šādu summu 678.08 LVL". Nav slikta summa priekš Latvijas patiesībā! ;)

Link to comment
Share on other sites

Es ceru, ka tu runā par BRUTO algām? Paskaidrošu, ka NETO algas man neinteresē, jo, neatkarīgi, vai jums tādas pastāv vai nē, "algas aploksnē" es neuzskatu par algām.

Es runāju par neto algām (pēc nodokļiem, jo man ar tādiem skaitļiem ir vielgāk operēt - tas galu galā ir tas, ko saņemu savā bankas kontā). Ja gribi pārrēķini pats uz bruto. Un ar nodokļiem mums nav problēmu - viss ir oficiāli. Neko nešmauc. Atvaļinājumus arī dod un apmaksā. Virsstundas neliek strādāt.

Labots - bubu
Link to comment
Share on other sites

Baigais Janka

Saldējums, Tu vispār apjēdz, ko pļeperē? Tavuprāt - bruto ir oficiālās, bet neto ir aploksees algas? :) Kā var nepastāvēt neto (nu, ja nu vienīgi darba ņēmējs ir kauču kāds mikrouzņēmums un pats nodokļus maksā)?

Link to comment
Share on other sites

Mezavecis

Visuma mala ir un būs. Dāņu, zviedru un citiem "rietumu pasaules" uzņēmējiem diemžēl šīs lietas vēl bēdīgākā stāvoklī attiecībā uz attieksmi un darba algu. Te mēs esam lētais darbaspēks.

Diemžēl jāatzīst, ka Latvijas vietējie un Latvijas krievu un Krievijas darba devēji, kā arī citu bijušo PSRS valstu darba devēji, kas piedāvā darbu Latvijā, no "Rietumu darba kultūras" ir tālāk nekā mēs no Visuma malas.

Link to comment
Share on other sites

Saldējums

Saldējums, Tu vispār apjēdz, ko pļeperē? Tavuprāt - bruto ir oficiālās, bet neto ir aploksees algas? :) Kā var nepastāvēt neto (nu, ja nu vienīgi darba ņēmējs ir kauču kāds mikrouzņēmums un pats nodokļus maksā)?

Es neapvainoju šo darba devēju itin nemaz un bubu atbildes bija visnotaļ korektas. Darba devējs ir vērā ņemams un apsverams, taču es neesmu C++ speciālists.

 

Visuma mala ir un būs. Dāņu, zviedru un citiem "rietumu pasaules" uzņēmējiem diemžēl šīs lietas vēl bēdīgākā stāvoklī attiecībā uz attieksmi un darba algu. Te mēs esam lētais darbaspēks.

Šeit nu es tev atļaušos nepiekrist. Protams, ka viņu prioritāte attiecībā uz uzņēmumu pārcelšanu Latvijā, ir lētais darba spēks, ko viņi ar to iegūst, taču nevajag, spriežot pēc kaut kādiem atsevišķiem izņēmumiem, pārmest visiem. Jā, ir labi Latviešu darba devēji, cienīgi darba devēji, kuru dēļ ir vērts palikt Latvijā un cīnīties, nenoliedzu! Taču atkārtošu to būtību, ko es teicu - darba tirgus kultūra Latvijā nav salīdzināma ar "Rietumu standartiem". Pie tam ļoti daudz darba devēju Latvijā strādā "labākajās" krievu bandītu tradīcijās - nemaksā nodokļus, šmauc darbiniekus, valsti un vēl atļaujas nekaunīgi sūdzēties, ka valsts ir nelieši, ka tā tikai "apzog" krietnos darba devējus, pie tam "pārlieku aizstāv" darba ņēmējus. Tik tiešām ir krietni darba devēji, kas maksā visus nodokļus, cīnās, neaizmirsdami arī par uzņēmuma attīstību un darbiniekiem, taču, manuprāt, tādi ir mazākumā. Kāda ir realitāte? Realitāte ir tāda, ka Latvijā daudzi darba devēji atklāti pārkāpj likumu, sākot jau ar izvairīšanos no nodokļiem, turpinot ar visdažādākajiem un pat neiedomājamākiem darba likuma pārkāpumiem, beidzot ar grūti pierādāmu, taču zemisku darbinieku "čakarēšanu". Cik nav dzirdēti šitie visi stāsti no dažnedažādākajiem avotiem, pat šai forumā šķiet, kaut ko tādu atradu...

 

Ja visi Latvijā godīgi maksātu nodokļus un izkratītu amatpersonas, lai visi ienākumi atbilstu deklarācijām, kā arī vienkārši - ievērotu likumu, tad Latvijā nekādas krīzes nebūtu!

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Ja visi Latvijā godīgi maksātu nodokļus un izkratītu amatpersonas, lai visi ienākumi atbilstu deklarācijām, kā arī vienkārši - ievērotu likumu, tad Latvijā nekādas krīzes nebūtu!

Kad sapnjo aizver acis, pat Eiropas "vistiirakajaas" valstiis izvairaas no nodoklu pilniigas nomaksas, ne velti kaadu pat loti nopietnu veci pa laikam uzrauj ;)

 

Un tieshi taa aarzemniekiem, mees esam melnais darba speeks arii programmeeshanaa ;)

Link to comment
Share on other sites

Latvijā daudzi darba devēji atklāti pārkāpj likumu, sākot jau ar izvairīšanos no nodokļiem

 

Man ir ļoti slikta pieredze ar ārzemju darba devējiem Latvijā. Nodokļu nemaksāšana, nelegāla nodarbināšana (bez līguma), nelegālas programmatūras izmantošana, smieklīga alga (80$) un neapmaksātas virstundas.

 

"Palikt Latvijā un cīnīties" ? paldies, es to darīju gadus 7 un man pietika.

  • Patīk 1
  • Slikti! 1
Link to comment
Share on other sites

Saldējums

Man ir ļoti slikta pieredze ar ārzemju darba devējiem Latvijā. Nodokļu nemaksāšana, nelegāla nodarbināšana (bez līguma), nelegālas programmatūras izmantošana, smieklīga alga (80$) un neapmaksātas virstundas.

 

"Palikt Latvijā un cīnīties" ? paldies, es to darīju gadus 7 un man pietika.

 

MarisO beidz cilāt šo savu piemēru, par ko ir dzirdēts jau daudzas reizes! :) Tava pieredze ir unikāla un neatbilst šodienai Latvijā! Manuprāt, šodienas galvenās darba attiecību problēmas Latvijā ir "ēnu ekonomika" un darba likuma ignorēšana!

  • Patīk 1
  • Slikti! 1
Link to comment
Share on other sites

Programmētājs

Priekš tam jau mēs maksājam nodokļus, lai mums būtu VDI, VID, tiesas un citas iestādes, lai nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci. Tādēļ, ja redz nelikumības, tad nav jāžēlojas forumā (kur starp citu ir teikts, ka konkrētais darba devējs neatbilst šādam aprakstam), bet gan jāapmeklē attiecīgās iestādes.

 

Šobrīd gan pats esmu dalītās jūtās par pakalpojumu sniedzējiem, jo viņiem ir ļoti liels nodokļu slogs tieši darba spēkam. Bez algas nodokļiem, pakalpojums vēl tiek aplikts ar 22% pvn, un tas ir pārsvarā par konkrēta speciālista, tehniķa vai apkopēja darbu. Tā vietā, piemēram, atsevišķi banku pakalpojumi nav ar šādu nodokli aplikti. Un šis ir atkal no sērijas, ka nodokļus maksā tikai nabagie.

Bet ja cilvēki gribētu problēmas risināt nevis paslaucīt zem paklāja, tad viņi izveidotu pakalpojumu sniedzēju asociāciju, runātu ar valdību, pierādītu savu taisnību ar pētījumiem un panāktu rezultātu. Pozitīvs piemērs ir viesnīcnieki kuriem tagad ir 12% PVN. Iedomājieties, ja, piemēram, programmēšanas pakalpojumi kļūtu par 10% lētāki, vai programmētāju algas lielākas - nāāis. Bet šķiet, ka galvenā problēma ir tāda, ka cilvēki grib ātrus rezultātus - un tad tiešām ir jābrauc uz īriju un jālasa ogas, jo līdz Latvija kļūs par normālu valsti un mēs katrs par turīgu vīru(sievu) būs jāiegulda milzīgs darbs.

 

P.S. Es nesaku, ka visus nodokļus vajag samazināt. Esmu gatavs maksāt vairāk par NĪ un mašīnu, jo tas ir luksus, kuru daudzi nevar atļauties.

  • Patīk 3
Link to comment
Share on other sites

Saldējums

kāpēc ? :rolleyes:

 

Tā ir praktiski visās darba vietās Latvijā, vismaz tajās, kuras es zinu. Vai tad Anglijā ir savādāk? Cik zinu, tad nolūks tādiem līguma punktiem ir izvairīšanās no problēmām, kas rodas, kad darbinieki uzņēmumā zin cits cita algas, bet viens varbūt strādā tādā pašā amatā un pakāpē kā otrs, bet saņem krietni vairāk. Tas gan, protams, ir tikai un vienīgi darba devēja interesēs. Darba ņēmējs no tā ir tikai zaudētājs, bet diez vai kāds darba devējs ņems darbā speciālistu, kurš kategoriski pieprasīs šo punktu no līguma izņemt.

Link to comment
Share on other sites

Baigais Janka

Nu, un kāpēc, lai tāds punkts nebūtu? Ja kantora (sevišķi lielo) politika iraid, ka alga ir komercnoslēpums, automātā šitāds punkts līgumā ir iekšā. Galvenā doma, jau droši vien, lai darbiniekus nepārvilinātu - ja zini, cik saņem, vieglāk izplānot, ko piedāvāt.

Link to comment
Share on other sites

Zināšanai: lietotājs "Saldējums" postē no Somijas IP adreses. Tādēļ ir saprotama viņa attieksme gan pret atlagojuma, gan arī pret darba kultūras atšķirībām abās valstīs.

 

Manuprāt, šodienas galvenās darba attiecību problēmas Latvijā ir "ēnu ekonomika" un darba likuma ignorēšana!

 

3 gadu laikā mēs esam piedzīvojuši divas galējības: darbinieku trūkumu un nu darba vietu trūkumu. Abos gadījumos tirgus kropļojas un vienas vai otras puses tiesības netiek ievērotas.

Tiklīdz atjaunosies dabiskais LV bezdarba līmenis 8%, tā darba likuma neievērošanas problēmas būtiski samazināsies.

Link to comment
Share on other sites

Saldējums

Kur palika Saldējums - nu beidzot [bez oftopika] vari mums atklāt, kuri tad ir tie šmaukļi un bandīti. Gribu viņiem sūtīt savas negatīvās domas :D

 

Ja gribi sūdzēties, tad tev jābūt pierādījumiem vai vismaz norādēm, kur tos gūt, citādi tā ir veltīga valsts aparāta resursu šķiešana. Es tev neko konkrētu šobrīd nenorādīšu, tās lietas tev jākārto "reālajā dzīvē", nevis forumā. ;)

Link to comment
Share on other sites

Šobrīd gan pats esmu dalītās jūtās par pakalpojumu sniedzējiem, jo viņiem ir ļoti liels nodokļu slogs tieši darba spēkam. Bez algas nodokļiem, pakalpojums vēl tiek aplikts ar 22% pvn, un tas ir pārsvarā par konkrēta speciālista, tehniķa vai apkopēja darbu. Tā vietā, piemēram, atsevišķi banku pakalpojumi nav ar šādu nodokli aplikti. Un šis ir atkal no sērijas, ka nodokļus maksā tikai nabagie.

Ja apgrozījums un/vai izmaksas nav pārāk lielas, tad pakalpojumu sniedzēji var darboties kā mikrouzņēmumi un maksāt 9% no apgrozījuma.

Link to comment
Share on other sites

Programmētājs

Šodien ir strukturālas bezdarba problēmas, cilvēki neprot to, kas ir pieprasīts, bet pēc cītīgas analīzes varētu teikt, ka cilvēki nav mierā ar tik zemu atalgojumu, kāds pienākas par viņa darbu. Tādēļ darba devējam un darba ņēmējam ir abpusēji izdevīgi darboties ar skaidro naudu.

Pavisam savādāk būtu, ja cilvēka ienākumi būtu piesaistīt veselības pakalpojumiem. Tad tiem, kam nav ofciāla darba, būtu jābūt bezdarbniekiem vai pensionāriem, lai saņemtu šos pakalpojumus. Savukārt tiem, kas ir Latvijas nerezidenti, pārtiek tikai no dividendēm un kapitāla pieauguma būtu jāmaksā par veselību pašiem. Arī, tad, jā piemēram, Saldējums reizi gadā atbrauc uz Latviju, tad viņš ir tāds pats nodokļu šmauklis, jo izmanto lēto ārstu darba samaksu, kamēr vietējie strādājoši apmaksā ārstu dārgo izglītību.

 

Ja uzņēmums uzstāda dārgas iekārtas, tad viņiem ir izdevīgi būt PVN maksātājiem un pārdot tālāk tās iekārtas, bet pats pakalpojums kļūst par 9% + 22%, lai arī jāsaka, ka tas ir dāāudz izdevīgāk nekā lielais vairums strādā.

Link to comment
Share on other sites

Saldējums

Pavisam savādāk būtu, ja cilvēka ienākumi būtu piesaistīt veselības pakalpojumiem. Tad tiem, kam nav ofciāla darba, būtu jābūt bezdarbniekiem vai pensionāriem, lai saņemtu šos pakalpojumus. Savukārt tiem, kas ir Latvijas nerezidenti, pārtiek tikai no dividendēm un kapitāla pieauguma būtu jāmaksā par veselību pašiem. Arī, tad, jā piemēram, Saldējums reizi gadā atbrauc uz Latviju, tad viņš ir tāds pats nodokļu šmauklis, jo izmanto lēto ārstu darba samaksu, kamēr vietējie strādājoši apmaksā ārstu dārgo izglītību.

Es nezinu, kāda ir veselības aprūpes sistēma Latvijā, bet veselības aprūpi sedzu pats, kā arī mans apdrošinātājs, kurš saņem naudu nevis no valsts, bet no privātā sektora uzņēmuma, apdrošinātājs arī ir privātais sektors, tāpēc ar nodokļiem te nekāds sakars. Un nekādas dividendes es nesaņemu. Es pilnā apmērā maksāju absolūti visus nodokļus, kurus man ir likums uzliek par pienākumu maksāt! Cik daudzi vēl varētu ko tādu ar pilnu pārliecību par savu taisnību apgalvot?

 

Šodien ir strukturālas bezdarba problēmas, cilvēki neprot to, kas ir pieprasīts, bet pēc cītīgas analīzes varētu teikt, ka cilvēki nav mierā ar tik zemu atalgojumu, kāds pienākas par viņa darbu. Tādēļ darba devējam un darba ņēmējam ir abpusēji izdevīgi darboties ar skaidro naudu.

Šim es nevaru piekrist. Mini konkrētus piemērus! Ja cilvēkam pienākas zems atalgojums par darbu, tad gala produktam arī būtu jābūt ļoti lētam un peļņas procentam arī attiecīgi mazākam. Bet vai tā ir? Šaubos! Un interesanti, kāpēc tad darba devējs neapmāca darba ņēmēju? Lai varētu teikt "tu neesi pietiekami kvalificēts, lai saņemtu augstāku algu"? Vispār šo tavu tekstu komentēju tikai tāpēc, lai norādītu uz tā absurdumu.

Link to comment
Share on other sites

Saldējums

Nu, un kāpēc, lai tāds punkts nebūtu? Ja kantora (sevišķi lielo) politika iraid, ka alga ir komercnoslēpums, automātā šitāds punkts līgumā ir iekšā. Galvenā doma, jau droši vien, lai darbiniekus nepārvilinātu - ja zini, cik saņem, vieglāk izplānot, ko piedāvāt.

Man patīk, ka notiek diskusija par mūžam aktuāliem tematiem. Patiesībā darba ņēmēja algu lielā mērā nosaka darba tirgus. Un alga parasti nav vienīgais motivējošais faktors darba ņēmējam, tāpēc es tomēr esmu par to, ka zināmos apstākļos algu vajadzētu atļaut izpaust!

Link to comment
Share on other sites

Programmētājs

Turklāt, ja nemaldos PVN jāreģistrējas ir ja apgrozījums gadā ir 10 000, bet mikrouzņemums var būt līdz 70 000Ls, tad piemēr telpu uzkopējiem ar apgrozījumu 12 000 gadā ir jāmaksā vēl viens nodoklis, lai arī viss ko viņi nopērk ir lupatiņas un cillit Bang.

 

Šim es nevaru piekrist. Mini konkrētus piemērus! Ja cilvēkam pienākas zems atalgojums par darbu, tad gala produktam arī būtu jābūt ļoti lētam un peļņas procentam arī attiecīgi mazākam. Bet vai tā ir? Šaubos! Un interesanti, kāpēc tad darba devējs neapmāca darba ņēmēju? Lai varētu teikt "tu neesi pietiekami kvalificēts, lai saņemtu augstāku algu"? Vispār šo tavu tekstu komentēju tikai tāpēc, lai norādītu uz tā absurdumu.

 

 

Ir jāsaprot par kādiem mērogiem mēs runājam. Ja sanāk kopā Andris, Pēteris un Ivans un sāk taisīt pakaramos, tad viņu pakaramajiem pašizmaksa ir 2,18Ls, kāda jēga tad uzsākt šādu biznesu, ja no Ķīnas var atvest un veikalā gala cena būs 0,48Ls? Jēga tāda ka šiem trim puišiem tāpat kaut ko gribās darīt, tādēļ viņi ir ar mieru sākt ar mazām aldziņām ar domu, ka pēc 15 gadiem viņiem būs liels eksportējošs uzņēmums, kurš varēs noalgot arī dārgus speciālistus un cerams valsti tādi būs atrodami, jo pretējā gadījumā būs papildus izmaksas par darbinieku importēšanu vai biroju pārcelšanu vtml. Īsumā Latvijas uzņēmumi nav efektīvi dēļ tā, ka darbinieki ir tizli vai slinki, bet dēļ mazajiem apjomiem ir augstas izmaksas uz vienu preci/pakalpojumu.

 

P.S. Ļoti labi, ka esi godīgs nodokļu maksātājs. Un žēl, ja neesi Latvijā un neaudzē šīs valsts Labklājību.

Labots - Programmētājs
Link to comment
Share on other sites

Tad nu aktuāls temats. Kas tur aktuāls? Neko aktuālu neredzu. Tik vien aktuāls, kā tik vien paspamot.

Varu derēt, ka Saldējums = WebDeveloper aka Java no php.lv foruma. Identisks trollošanās stils ...

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Saldējums

Tad nu aktuāls temats. Kas tur aktuāls? Neko aktuālu neredzu. Tik vien aktuāls, kā tik vien paspamot.

Varu derēt, ka Saldējums = WebDeveloper aka Java no php.lv foruma. Identisks trollošanās stils ...

Nē, es nedarbojos citos IT forumos vai zem citiem segvārdiem vispār. Es teiktu, ka drīzāk šis tavs ziņojums bija "troļļošanās" pēc definīcijas. Diskusija bija par konkrētu specifisku un reāli eksistējošu lietu.

Link to comment
Share on other sites

Iedomājieties, ja, piemēram, programmēšanas pakalpojumi kļūtu par 10% lētāki, vai programmētāju algas lielākas - nāāis. Bet šķiet, ka galvenā problēma ir tāda, ka cilvēki grib ātrus rezultātus - un tad tiešām ir jābrauc uz īriju un jālasa ogas, jo līdz Latvija kļūs par normālu valsti un mēs katrs par turīgu vīru(sievu) būs jāiegulda milzīgs darbs.

Programmētāj - mums ir ierobežots dzīves laiks, mēs nevaram gribēt rezultātus pēc 100 gadiem.

Link to comment
Share on other sites

Programmētājs

Kā zināms labie laiki var pienākt pēkšņi (2000. gads 100 alga; 2007. - 1000 Ls alga).

Tur gan arī bija tā problēma, ka algas neauga adekvātā ātrumā, bet nu šī straujā "izaugsme" ir aiz muguras un varam cerēt uz stabilu, lēnu, bet tomēr izaugsmi.

Link to comment
Share on other sites

Izaugsme, tās ir tad, kad inflācija apēd visu algas pieaugumu?

Labots - gix
Link to comment
Share on other sites

Programmētājs

Jāskatās no citas puses. Kāpēc ir inflācija? Jo visi ir ļoti aktīvi pasūta preces un pakalpojumus un pieprasījums ir tik liels, ka piegādātāji ceļ cenas. Tāpat kā darba ņēmēji ceļ savas cenas. Tikai ja šo pieprasījumu stimulē tādi produkti kā kredīts, tad tam ir jābūt līdzsvarā ar reāli radītu vērtību.

Link to comment
Share on other sites

Tāpēc ar šo lēno pacelšanos, nekas nesanāks, jo esam pārāk atkarīgi no ārējiem tirgiem, un tiklīdz uzlabosies pirktspēja - resursi kļūst dargāki, ceļas cenas un rēķini, reālais naudas atlikums neuzlabojas. Mainot papirīsiem ciparu, to vērtība nemainās. Tik cik varēji nopirkt maizi un saldējumu šodien, neceri, ka varēsi nopirkt vairāk vienību pēc gadiem.

Vienmer likās, ka ekonomikā būtu jābūt tā, ka jo vairāk tērē, jo lētāka ir vienibas izmaksa, izrādās laikam, ka tā nav, jo vairak pelni, jo vairāk terē - tikai ups, aizmirsu, mēs dzīvojam lv, kur nav progresīvā nodoķļa, un miljonāri pērk preces un pakalpojumus tieši tik pat dārgi, kā pensionāri un vientuļās māmiņas.

Labots - gix
Link to comment
Share on other sites

Neaizmirstiet pāris lietas par rietumu darba devējiem.

 

- Viņi šeit maksā parasti algu zem vidējās vai tikai nedaudz virs

- Domājat Cost savings taisīs racionāli tīri pēc matemātikas? Atlaižot vienu zviedru vai vācieti, kas ieekonomētu vismaz 3-6 LV darbiniekus? Vispirms nocirtīs kaut visu LV filiāli. :pooh_lol:

 

 

Jebkurš rietumu kantoris te ienākot pasūta tirgus pētijumu par algām attiecīgajā nozarē un tādas likmes arī nosaka. Vienīgais ko iegūst darbinieki ir skaists personāldaļas bulšits vai pat zombēšana par to cik viss ir skaisti viņu uzņēmumā. Patiesībātāda dzīvošana sevis nekontrolētā un sev nepiederošā zelta krātiņā vien ir. ;)

 

Neceriet, ka varēsiet tikpat pašsaprotami pačatot sanāksmē vai konferencē ar sev līdzvērtīgiem darbiniekiem par to kā 2x gadā uz Andu kalniem vai Austrāliju ar sievu mājsaimnieci un 3 bērniem braucat ;)

 

Vienīgā cerība līdzvērtigus ienākumus un attieksmi iegūt, ja pārcelies uz firmas mītnes zemi un ar turienes juridisko personu dabū līgumu.

Labots - Hrjum
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Finanšu, apdrošināšanas un farmācijas jomās tā ir, ir novērots personīgi, gan kā darbiniekam, gan konsultantam, gan pakalpojumu sniedzējam. Key darbiniekiem uzmet +20%, lai var lokāli justies labāki par citiem.

 

Varbūt ,ja ienāk megacorporācija ar filiāli <5 darbiniekiem, tad kaut kādus sakarīgus bonusus var izcelt...

Link to comment
Share on other sites

Jebkurš rietumu kantoris te ienākot pasūta tirgus pētijumu par algām attiecīgajā nozarē un tādas likmes arī nosaka.

 

Es vienreiz paprasīju normālu samaksu par savu darbu (apmēram pusi no uk līmeņa). Ārzemnieki piekrita, bet vietējais menedžeris atteica, jo viņam alga tad būtu zemāka.

 

Tad es pēc laika sakravāju savas trūcīgās mantiņas (man pat nebij apple laptops) un prom uz UK. Tas bija "trekno gadu" beigās :rolleyes:

  • Patīk 1
  • Slikti! 3
Link to comment
Share on other sites

Programmētājs

Domāju, ka Somija var būt labs paraugs Latvijai, pat ja atsevišķās jomās Latvijai ir izdevīgāki apstākļi, situācija ir tāda, ka pēc HDI indeksa somi ir 16 vietā pasaulē, bet Latvija 48tie.

 

Droši vien tādēļ, ka pēc IKP uz vienu iedzīvotāju somi ir 22-ajā, bet Latvija 58 vietā pasaulē.

Zinu, ka latvieša dabā ir skatīties skaudīgi uz tiem, kam ir panākumi, bet labāk būtu meklēt veidus kā līdzināties vai pat konkurēt ar tādiem.

Link to comment
Share on other sites

Darba devēji visur pasaulē pa lielam nav nekādi svētuļi, visus labumus nākas smagi izcīnīt. Kaut tai pašā UK 70tajos gados ar liela mēroga un masveida arodbiedrības akcijām un nopietnām konfrontācijām. Un mēdz streikot ik pa laikam arī vēl mūsdienās.Vai Latvijā ir bijusi kaut viena nopietna darba ņēmēju un darba devēju saķeršanās? Nu tad arī nav ko brīnities par esošo situāciju. Bet cerams, ka pienāks laiks arī tam. Lai gan varbūt arī nē, ir vieglāk ejami ceļi.

Labots - ediots
Link to comment
Share on other sites

Saldējums

Ir ļoti izdevīgi uzzināt cita algu un ļoti neizdevīgi pateikt citam savu algu. Tā ir universālā patiesība! ;)

Es uzskatu nedaudz savādāk un varu to pamatot.

Ja runājam no darba devēju pozīcijas, tad jā - viņiem ir izdevīgi pašiem zināt pēc iespējas vairāk darbinieku, sevišķi jau konkurējošo firmu darbinieku, algas, bet viņi ir ļoti ieinteresēti, lai neviens cits šīs algas bez viņiem pašiem un grāmatveža nezin. Tāpēc arī ir tāds līguma punkts visur.

Ja runājam par darba ņēmējiem, tad ir gluži pretēji - darba ņēmējs ir ieinteresēts gan zināt citu algas, gan izpaust savu algu, bet tikai citiem darba ņēmējiem, nevis citiem darba devējiem, jo cits darba devējs var šo informāciju izmantot, lai "nokaulētu" pēc iespējas mazāku algu (piemēram, "tu tur saņēmi 600 Ls, tad kāpēc tu man te prasi 800Ls? Es tev piedāvāju 700Ls un ne augstāk."). Savukārt, darba ņēmēji ir ieinteresēti zināt cits cita algu, jo tā viņi ir labāk informēti par situāciju tirgū un ir iespējams izlīdzināt netaisnīgi zemus atalgojumus, zinot šo informāciju, vieglāk ir paprasīt adekvātu algu! Bet tie, kam lielas algas, tos tas neietekmē tāpat, jo darba ņēmējs viņus ir pieņēmis ar saviem apsvērumiem vai arī viņu tirgus vērtība ir gluži vienkārši lielāka. Piemēram, programmētājs Jānis strādā firmā X un saņem oficiālu NETO algu bez aploksnēm 600Ls uz rokas. Programmētājs Jānis pazīst programmētāju Pēteri, kurš arī strādā firmā X un ir līdzīga līmeņa programmētājs, abi strādā ar līdzīgu produktivitāti, bet Pēteris saņem oficiālu NETO algu tikai 450Ls uz rokas. Kam ir izdevīgi, lai šie abi darbinieki neko nezin viens par otra algām? Tikai darba devējam! Jo, ja programmētājs Pēteris uzzinātu, ka Jānis saņem krietni vairāk, kaut arī abi strādā vienādi, programmētājam Pēterim piemestos "cemme" un viņš izmantotu katru iespēju darba devējam paprasīt lielāku algu, pat, ja viņš ar tiem 450Ls varētu normāli dzīvot. Viņš apzinātos, ka par viņa darbu patiesībā var atļauties maksāt krietni vairāk. Savukārt, programmētājs Jānis zinot Pētera algu īpaši neiespringtu. Viņš saprastu, ka darba devējs vienkārši izmanto iespēju ietaupīt uz Pētera rēķina un viņš arī saprot, ka darba ņēmējs viņam neko nevar izdarīt, pārbaudes laiku viņš izturējis, nekādas pretenzijas nav izskanējušas, viņš drīzāk painteresētos, cik citās firmās maksā. Un tad, šai pašā piemērā, būtu firmā Y, kur programmētājs Miķelis, kurš ir tāda paša līmeņa kā programmētāji Jānis un Pēteris, saņem algu 800Ls uz rokas! Atkal, kam šī informācija ir un nav izdevīga? Ir izdevīga darba ņēmējiem - gan Jānim, gan Pēterim, taču ir ļoti neizdevīga firmas X vadībai jeb darba devējam. Jo Jānis un Pēteris var vērsties pie firmas Y vadības ar CV un pieprasīt sev algu "tikai" 750Ls uz rokas un, visticamāk, ka pārvilināšana izdotos un firmas X vadība būtu zaudētāji.

Tāds lūk ir mans uzskats par šī līguma punkta "nepieciešamību"!

  • Patīk 3
Link to comment
Share on other sites

Pavisam savādāk būtu, ja cilvēka ienākumi būtu piesaistīt veselības pakalpojumiem. Tad tiem, kam nav ofciāla darba, būtu jābūt bezdarbniekiem vai pensionāriem, lai saņemtu šos pakalpojumus. Savukārt tiem, kas ir Latvijas nerezidenti, pārtiek tikai no dividendēm un kapitāla pieauguma būtu jāmaksā par veselību pašiem. Arī, tad, jā piemēram, Saldējums reizi gadā atbrauc uz Latviju, tad viņš ir tāds pats nodokļu šmauklis, jo izmanto lēto ārstu darba samaksu, kamēr vietējie strādājoši apmaksā ārstu dārgo izglītību.

Šito gan es nesapratu. Veselība, protams, ir svarīga, taču ar to ilgstošas/regulāras problēmas parasti ir 3 gadījumos:

* vecums (minētie pensionāri);

* iedzimtas kaites;

* negadījumi.

 

Nez, "parastam cilvēkam", šķiet, vajadzība pēc veselības pakalpojumiem ir samērā reta.

 

Paturpinot spamu - no teorijas svarīgas bija laikam 3 lietas - drošība, veselība, izglītība (secību neatceros).

Link to comment
Share on other sites

Programmētājs

Tieši par to es runāju, ka ārstēšana vajadzīga ir bērniem un veciem cilvēkiem, bet nodokļus optimizē un krāpj 20~40 gadīgie, kuri it kā nekad nebūtu bijuši ne bērnu un nekad nebūs veci. Tāpēc jau arī vajadzīga apdrošināšana, kuru tu maksā tad kad esi vesels un saņem, kad esi slims.

Link to comment
Share on other sites

Darba līguma punkts par algu ir rēcīgs. Sievai ar nedrīkst teikt? Drīkst. Sieva drīkst stāstīt draudzenei vai kolēģim Pēterim? protams, ka drīkst, jo nekādu papīru tak nav parakstījusi. Un darba devējs sūkā ledu.

  • Patīk 4
Link to comment
Share on other sites

Saldējums

Kas attiecas uz Somiju, runāsim taču kaut nedaudz objektīvi, ja attiecībā uz Latviju tādi nespējam būt! :)

Somijā tik tiešām dzīves līmenis ir krietni zemāks nekā Norvēģijā un pat nedaudz zemāks nekā Zviedrijā (varētu būt), bet ar ko mēs salīdzinām? Ar pasaules top valstīm, somi, starp citu, ir samērā vienkārša tauta, viņi arī ieguva neatkarību tikai 1918. gadā, taču atšķirībā no gļēvajiem mūsu tautiešiem jeb precīzāk mūsu vadoņiem, somi cīnījās pret PSRS okupantiem un uzvarēja un tas arī rada šo atšķirību! Mēs pat vēl šobaltdien netiekam vaļā no okupācijas varas un okupantiem pašiem, varbūt izklausās radikāli, taču tā ir tīra patiesība, tikai muļķis domā radikāli savādāk attiecībā uz šo lietu. Un okupācija "noraka" Latviju un tās ekonomiku sākot ar 1940. gadu. Bet, turpinot par mūsdienām, no Latvijas tālu nav jābrauc, lai redzētu ievērojami augstāku līmeni, jo tāds ir arī Igaunijā. Vieta pasaulē ir nepilnīgs rādītājs, drīzāk ir jāskatās tieši HDI un GDP per capita vērtības, ņemot vērā PPP (Purchasing power parity).

Latvija:

GDP per capita (PPP) = $14,460

HDI = 0.769

 

Igaunija:

GDP per capita (PPP) = $18,518

HDI = 0.812

 

Somija:

GDP per capita (PPP) = $34,585

HDI = 0.871

 

Kā redzam, relatīvas atšķirības ir milzīgas un nevajag nolīdzināt citus līdz ar Latvijas līmeni. Pasaules kontekstā Latvija izskatās labi, bet Eiropas kontekstā - slikti.

 

Darba līguma punkts par algu ir rēcīgs. Sievai ar nedrīkst teikt? Drīkst. Sieva drīkst stāstīt draudzenei vai kolēģim Pēterim? protams, ka drīkst, jo nekādu papīru tak nav parakstījusi. Un darba devējs sūkā ledu.

Ja ņemam strikti pēc līguma, tad nedrīkst teikt nevienam, pat ne sievai. Tiem, kam uzņēmumā jāzina alga, piemēram, grāmatvežiem, to tāpat bez prasīšanas darbiniekam zinās. ;)

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share


×
×
  • Izveidot jaunu...