Jump to content

Vidējā profesionālā


nezinīc
 Share

Recommended Posts

Sveiki. Šogad beidzu devīto klasi. Gribu turpināt mācīties tieši elektroniku, jo pirmkārt- kādu laiku tā jau ir sirdslieta un otrkārt- Varbūt būtu lielākas iespējas tikt mūzikas akadēmijas budžeta grupā. Virziens- skaņu režisors. Akadēmija pieprasa jebkādu vidējo vai vidējo profesionālo izglītību un mūzikas pamatizglītību (mūzikas skolu beidzu nākamgad). Akadēmijas lapā rakstīts, ka mācīs arī elektroniku, bet manuprāt būtu vieglāk, ja es elektroniku jau mācītos iepriekš un +\- jau kaut ko zinātu. Tas palīdzētu vairāk pievērsties pārējiem mācību priekšmetiem.

 

Kuru tehnikumu Jūs man iesakāt? Varbūt kāds no forumiešiem pašlaik mācās vai ir pabeidzis tehnikumu? pagaidām skatos uz RTK, bet kāds tur ir vispārējo mācību priekšmetu līmenis?

 

Varbūt ievietoju nepareizajā sadaļā, bet cerēju uz to, ka te ir daudzi elektroniķi, kuri sniegs noderīgu informāciju un ieteiks pareizās vietas un lietas man, vienkāršam nezinītim. :)

Link to comment
Share on other sites

Ne par elektroniku un ne par audio, bet viedoklis par vidējo speciālo izglītību kopumā - ja tā tēma interesē un esi gatavs veltīt tai brīvo laiku (tā vietā, lai vazātos pa klubiem), tad ir vērts parunāt ar gudriem cilvēkiem par to, vai maz vispār ir vērts iet uz vidējo profesionālo, nevis vispārējo. Savulaik gāju uz IT vidējo profesionālo, rezultātā 3 gadu vietā mācījos 4 gadus (4 kursi), kaudze IT priekšmetu (tas pie lietas piederas), vispārējie priekšmeti *varbūt* vājākā līmenī nekā vispārējā skolā (nav, ar ko salīdzināt), bet tā kā tēma pašam interesanta, tad skolā pa lielam neko jaunu neiemācījos - līmenis bija tāds, lai to varētu pavilkt cilvēki bez zināšanām un lielas vēlmes apgūt tēmu padziļināti.

 

Rezultātā - kaut kādā mērā vējā izmests 1 gads, jo pa lielam pirmā kursa laikā pašmācībā biju jau apguvis vairāk nekā skolā mācīja 4 gadus...

  • Patīk 3
Link to comment
Share on other sites

piemetos binary, pats neesmu vidējā prfesionālā gājis, bet visi ko zinu... ļoti ļoti vāji liek vidusskolas eksāmenus. un ar skolotāju palīdzību. Patiesībā tas ir ļoti skumji.

Link to comment
Share on other sites

Nu man personīgi ar eksāmeniem nebija problēmu. Lielā sāpe ir par to, ka 3 gadu vietā bija jāmācās 4 gadus, un kaut arī skaitījās IT novirziens un visu 4 gadu laikā bija tiešām daudz visādu IT priekšmetu (algoritmi, programmēšana tāda, programmēšana šitāda, programmēšana vēl kaut kāda, DB tāda, DB šitāda, tīkli, OS tāda, OS šitāda, datorgrafika utt), reāli to visu daudz kvalitatīvāk un ātrāk var apgūt pašmācības ceļā. Vienīgais priekšnosacījums - jābūt interesei un jāiegulda tajā brīvais laiks, bet tas jau ir neatkarīgi no tā, vai iet vispārējā vai profesionālajā videnē. Nu vienīgi prof. skolā var aplūkot pamatus tēmām, kas interesē mazāk un kurām pašmācībā nepievērsīsies (manā gadījumā tādas tēmas bija datortīkli un operētājsistēmas).

Link to comment
Share on other sites

Pikinsh

Juu es arii savaa laikaa aizgaju uz RTK netiku kur gribeeju aizgaaju kur vareeju lai vel viens gads nebuutu jalaizj veejaa sastaastija man pilnu galvu to kad peec 1 krusa vareesho paariet, bet taas diemzjeel izraadiijaas pilniigas muljkjiibas, jo tas dziivee reaali nebija izdaraams. Kojaas sapratu to kad es 1 kursaa maacoties ne pa teemu biju gudraaks par datortehnikjiem 4 kursaa, tas bija otrais iemesls kaapec nepakaasu gadu un neaizgaju uz to ko es gribeeju.

 

Sory kad gan garumziimes un mikstinaajumu ziimes.

Link to comment
Share on other sites

nerunaashu te par RTK, bet parunaashu vispirms par muuzikas akadeemiju un skanju rezhiju ----

pirmkaart, lai tur tiktu iekshaa, ir ---

 

Lai konstatētu profesionālās sagatavotības atbilstību studiju uzsākšanai JVLMA profesionālajās bakalaura studiju programmās, visiem reflektantiem ir jākārto papildu prasību pārbaude atbilstoši Augstākās izglītības padomē saskaņotajām prasībām.

• kolokvijs mūzikas literatūrā, mūzikas teorijā un klavierspēlē

• solfedžo

 

shii dalja sastaav no ----

 

12.1. Kolokvijs mūzikas literatūrā, mūzikas teorijā un klavierspēlē:

Mūzikas literatūra:

Rakstiski:

Mūzikas piemēru noteikšana no ieskaņojumiem (komponists, skaņdarbs, konkrēta muzikālā tēma). Mūzikas piemēru saraksts:

Komponists Skaņdarbs

I VOKĀLI INSTRUMENTĀLĀ (SIMFONISKĀ) UN OPERMŪZIKA

J. S. Bahs (Bach) • Tokāta un fūga ērģelēm d moll (BWV 565)

• Mateja pasija: Ievada koris Kommt

G.F. Hendelis (Händel) • Oratorija Mesija: koris Hallelujah

K.V. Gluks (Gluck) • Opera Orfejs un Eiridike: Fūriju koris it. Chi mai dell` Erebo /fr. Quel est l`audaciex un deja (2.cēl.)

J. Haidns (Haydn) • Londonas simfonija Nr. 103 Es dur (ar timpānu tremolo) – katras daļas pamattēmas

V.A. Mocarts (Mozart) • Rekviēms: Dies irae

• Opera Figaro kāzas: Uvertīra

• Simfonija [Nr. 40] g moll – I, III daļas pamattēmas

L. van Bēthovens

(Beethoven) • 5. simfonija c moll – katras daļas pamattēmas

F. Šūberts (Schubert) • Simfonija h moll (Nepabeigtā) – I daļas pamattēmas

• Vokālais cikls Ziemas ceļojums: Liepa (Lindenbaum); Leijerkastnieks (Der Leiermann)

F. Šopēns (Chopin) • Polonēze klavierēm A dur op. 40 Nr.1

R. Šūmanis (Schumann) • Vokālais cikls Dzejnieka mīla op. 48: Man dusmu nav (Ich grolle nicht)

Dž. Verdi (Verdi) • Opera Traviata: Violetas skats un ārija E strano! → Ah fors’ è lui che l’anima (1.cēl.)

 

P. Čaikovskis

(Чайковский) • Opera Jevgeņijs Oņegins: Tatjanas Vēstules skats Пускай погибну я (2.aina)

Ž. Bizē (Bizet) • Opera Karmena: Priekšspēle 1, cēl.; Habanera

M. Musorgskis

(Мусоргский) • Klavierdarbu cikls Izstādes gleznas: Pastaiga, Vecā pils, Varoņu vārti Kijevā

E. Grīgs (Grieg) • Klavierkoncerts a moll op.16 – I daļas pamattēmas

• Pērs Gints:

I svīta orķ. op. 46 – katras daļas pamattēmas

Solveigas dziesma no II svītas orķ. op. 55

N. Rimskis-Korsakovs

(Римский-Корсаков) • Simfoniskā svīta Šeherezade – I daļas pamattēmas

M. Ravels (Ravel) • Bolero simfoniskajam orķestrim

I. Stravinskis

(Стравинский) • Balets Petruška: Krievu deja

Jurjānu Andrejs • Kantāte Tēvijai – pamattēmas

• Latvju dejas – I; III deja

Jāzeps Vītols • Kora balāde Gaismas pils

• Balāde Beverīnas dziedonis – pamattēmas

• Variācijas klavierēm par tautasdziesmas Ej, saulīte, drīz pie Dieva tēmu

Emīls Dārziņš • Melanholiskais valsis simfoniskajam orķestrim

• Kordziesmas: Lauztās priedes; Minjona; Mūžam zili; Mēness starus stīgo

• Solodziesma: Teici to stundu, to brīdi

Emilis Melngailis • Kordarbi: Senatne; Jāņuvakars

Alfrēds Kalniņš • Solodziesma Brīnos es

Jānis Zālītis • Kordziesma Biķeris miroņu salā

Romualds Kalsons • Kāzu dziesma Nr. 5 simfoniskajam orķestrim

Imants Kalniņš • Ceturtā simfonija – I daļas pamattēmas

Pauls Dambis • Kora cikls Jūras dziesmas – I daļa

Mutiski:

Saruna par reflektanta izvēlētiem mūzikas ierakstu piemēriem (3-5 piemēri jebkurā žanrā un stilā): ieskaņotās mūzikas interpretācijas un ieraksta skanējuma kvalitāšu raksturojums.

Klavierspēle:

Divu dažāda rakstura skaņdarbu atskaņojums.

Mūzikas teorija:

Raksturot (mutiski) spēlēto klavierskaņdarbu žanru, formu, tonalitātes.

12.2. Solfedžo:

• Rakstiski:

o Pēc dzirdes noteikt un atzīmēt notīs atskaņotājmākslinieku nesinhronas spēles (metroritmiskajā ziņā) vietas atskaņotajā ierakstā.

o Pēc dzirdes noteikt un atzīmēt notīs neprecīzi intonētās skaņas.

o Pēc dzirdes noteikt skaņu ierakstā dzirdamā ansambļa instrumentus.

o Pēc dzirdes noteikt, kuri orķestra instrumenti atskaņotajā piemērā spēlē melodiju, basa līniju un melodisko kontrapunktu.

• Mutiski:

o Lasīt no lapas vienbalsīgu melodiju.

o Izpildīt divbalsīgu ritma vingrinājumu.

o Pēc dzirdes atšķirt uz klavierēm spēlētus akordus (trijskaņi, septakordi, nonakords).

 

 

17.6.3. Konkursa un vērtēšanas kritēriji neattiecas uz Maksas studiju nodaļas reflektantiem, kuri ir saistīti ar darba tirgu. Šo reflektantu sniegumu pārbaudījumos vērtē, pielietojot punktu sistēmu „1” vai „0” („1” ir pozitīvs vērtējums, bet „0” – negatīvs vērtējums, kas ir nepietiekams personas uzņemšanai JVLMA).

 

Taakaa es vinju lapaa neatradu sadalju par studiju maksaam , kaa arii par budzeta vietu skaitu shajaa programmaa, tad pienjemu / atceros, ka ieprieksheejos rakstos, sarunaas par sho programmu tika mineeta summa- 4KLs.

protams, man arii kautkaadaa zinjaa varbuut taa programma kaa ideja interesee un patiik, bet te primaari ir jaanodala, kas ir kas --- shis---nekad nebuus inzhenieris, tehnikjis, liidz arko maaciibas RTK par elektronikji shaubos vai paliidzees tikt sheit iekshaa [ pat ja tur ir kaadas budzeta vietas

Protams, neziniit, zinu tevi no citiem forumiem arii --- tu esi jauns , tu kautko itkaa gribi maaciities utt --- bet, nu jaa, tagad tev ir tikai 9taa klase. Peec 3-4 gadu maaciishanaas RTK tev varbuut buus pagaajusi veelme iet uz akadeemiju, varbuut uzradiisies citas intereses utt utt .... No malas skatoties, es ietu uz parastu vidusskolu, un papildus iestaatos muuzikas skolaa, ietu pamaaciities taas muuzikas lietas, primaari jau to klavierspeeli, ko akadeemijaa pieprasa.... Bet ja interesee elektronika, tad ir jaaiet uz elektroniku, un nav tur ko dizhi domaat....

Protams, skanju rezhijas kursaa ir arii priekshmets elektrotehnika un elektronika , peec kura apguves students prot - Students prot:

- izmērīt strāvas un sprieguma parametrus,

- veikt elementārus elektrotehniskus aprēķinus,

- uzzīmēt elementāru elektronisku ķēdi,

- identificēt elektroniskus elementus praksē un shēmā.

 

Par centralizeetajiem eksaameniem ---pat ja shajos priekshmetos [ literatuura, sveshvaloda, matemaatika ] , liimenis nebuus augsts, tad sekmiigi noliekot tos, akadeemijaa var ietikt, jo tur prasiibas ir lai buutu, bet vismaz sekmiigs... Manupraat taadaas videejaas profesionaalaas tomeer galvenais akcents tiek likts uz konkreetaas programmas jomu, ja taa ir elektronika, tad elektronika, ja frizieris, tad frizieris ...

Nu, lai veicas ... gan jau peec 3-4 gadiem pie shii temata varbuut varees atgriezties...

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Juu es arii savaa laikaa aizgaju uz RTK netiku kur gribeeju aizgaaju kur vareeju lai vel viens gads nebuutu jalaizj veejaa sastaastija man pilnu galvu to kad peec 1 krusa vareesho paariet, bet taas diemzjeel izraadiijaas pilniigas muljkjiibas, jo tas dziivee reaali nebija izdaraams. Kojaas sapratu to kad es 1 kursaa maacoties ne pa teemu biju gudraaks par datortehnikjiem 4 kursaa, tas bija otrais iemesls kaapec nepakaasu gadu un neaizgaju uz to ko es gribeeju.

 

Sory kad gan garumziimes un mikstinaajumu ziimes.

 

Sorry pieņemts.:)

Bet, tad varbūt izsakies skaidrāk, uz kurienu Tu aizgāji mācīties un vai tas bija derīgi, vai nē? Patiešām interesē.

Link to comment
Share on other sites

CITĀTS

 

tev būtu jāizdomā, ko īsti vēlies - būt mūziķis-mākslinieks-skaņurežisors-producents (humanitārists) vai elektronikas speciālists (eksaktais).

 

pirmajā gadījumā tev būtu labāk jāiet uz kādu no mūzikas videnēm, mediņi, dārziņi un pēc tam uz muzaku.

 

otrajā gadījumā hmm... acīmredzot kāda no tehniskajām mācību iestādēm, tad jāmeklē kāda piemērota vieta ārzemēs kur mācīties tālāk, tad jau ar ārzemju diplomu mēģināt muzakā paņemt klāt trūkstošās lietas, ja gribēsi.

Labots - Žaks Kustō
Link to comment
Share on other sites

nezinīc
(labots)
un papildus iestaatos muuzikas skolaa, ietu pamaaciities taas muuzikas lietas, primaari jau to klavierspeeli, ko akadeemijaa pieprasa....

 

Izlasi kārtīgāk manu pirmo postu. Muzeni beidzu nākamgad. es četrus gadus mācījos klavieres, tad pārgāju uz saksofonu. (šogad beidzu 5. no sešām klasēm) Tātad ar mūziku esmu saistīts jau deviņus gadus :) Pagaidām lielākās problēmas ir ar solfedžo- nu nekādi nevaru iedzīt galvā kuri dominantseptakorda apvērsumi kā atrisinās. :D Var jau, protams, arī lielajos mediņos stāties. BET. Mana māsa tur mācās 2. kursā un saka, ka tur ļoti ātri atbirst tie, kuriem muzicēšana nav sirdslieta. Es pret muzicēšanu izturos tā neitrāli- to, ko uzdod iemācos, bet pats skaņdarbus nemeklēju un sava prieka pēc nemācos.

 

Mūz. lit tēmas no kādas trešās klases mācās. Cik es zinu nākamgad uzdod 100-150 tēmas no visu gadsimtu komponistiem :)

Labots - nezinīc
Link to comment
Share on other sites

Bastjens

JVLMA skaņas režisori ir jauna programma, vēl neviens īsti nezina, kas tur galā sanāks :)

 

 

Offt.

 

nekādi nevaru iedzīt galvā kuri dominantseptakorda apvērsumi kā atrisinās. :D

 

Septakorda prīma lec uz pirmo pakāpi (septakordā) vai paliek uz vietas (apvērsumos), terca vienmēr iet pustoni uz augšu, kvinta un septima - uz leju. Kas tur ko neatcerēties.

Link to comment
Share on other sites

nezinīc

nu jā, bet kā zināt, kad atrisinās nepilnajā vai ar dubultotu pamatskaņu? Gan jau iezubrīt var, besī tikai tas, ka jāatbild divās sekundēs pēc akorda nospēlēšanas :D

 

intervāli vispār ir oiii, es viņus neatšķiru- kvintu no sekstas nevaru atšķirt, kā arī neredzu atšķirību starp, piemēram, palielinātu kvartu no tīras kvintas... bet te jau offtopikā aizgāja :D

Link to comment
Share on other sites

Bastjens

Kvintu no sekstas nevajadzētu būt grūti atšķirt, tev jāpatrenē vēl dzirde.

 

Visi pm/pl intervāli vienmēr pēc skaņas sakrīt ar kādu citu intervālu, bet ir ar citu funkcionālo nozīmi, bet tur jau tad sākas mūzikas teorija, lai to nopamatotu.

 

P.S. Sarunā ar mani solfedžo privātstundas =)

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...