niekalbis Ierakstīts Jūnijs 2, 2011 Share Ierakstīts Jūnijs 2, 2011 (labots) Tātad- esmu tehniski mazizglītots. Googli un wiki lietot māku, bet nevienmēr izdodas atrast atbildi. Tā arī šoreiz. Esmu iedomājies, bet neapgalvoju, ka tā ir: 1) skaļumu mēra decibelos 2) skandu jūtību decibelos saprotu; norāda skaņas skaļumu 1metra attālumā no skandas, ja tiek padots 1vatu spēcīgs signāls un kautkādi mistiski 2.83 volti 3) jaudu mēra vatos (gan skandu, gan pastiprinātāja) Īpašumā: Yamaha RX300 stereo resīveris ar 2x33W @ 8Omi jaudu (Minimum RMS Output Power), 2x54W @ 8Omi Dynamic Power Per Channel. Klipsch RF52 skandas- 100/400W, 96dB, 8 Omi. Situācija: Klausoties, piemēram, CD, resīvera skaļuma pogu pagriežot par ~1/3 no iespējamā, skaņa jau ir maksimāli tuvu iespējami skaļākajai komforta robežai (basi uz 0, augšas uz max +). Uz skaļuma pogas atbilst -25dB. Pļerkšķus un kropļus nedzirdu. Kaimiņi aiz sienas nav:) Jautājums: vai iespējams piebeigt esošās skandas ar esošo pastiprinātāju? Ja onkuļiem nav grūti, varētu uz pirkstiem apskaidrot visu šo vatu un decibelu padarīšanu? Lūgums nesūtīt lasīt grāmatas:) Jau iepriekš pateicos! Labots Jūnijs 2, 2011 - niekalbis Link to comment Share on other sites More sharing options...
ju Jūnijs 2, 2011 Share Jūnijs 2, 2011 Jutību norāda pie 2,86V vai pie 1W. Pie 8omi nominālās slodzes, 2,86V atbilst 1W. Ja tā ir 4omu skanda, tad tie jau būs 2W, un ar 1W nevarēs salīdzināt. Spriest par reālo jutīvu var tikai pie AFR līknes pieejamības, jo ražotāji mēdz visu izpušķot, t.i. jutību norāda maksimālo, kas ir uz kāda pīķa, lai gan vidēji, iespējams, jutība ir pat par kādi 6dB zemāka (tas ir ļoti daudz) Past. pogu nav paredzēts griezt obligāti līdz galam. Iepsējams, CD atskaņotājs dod kārtīgu līmeni, līdz ar to jau pie 1/3 dod jau labi daudz jaudas izejā. Arī Klipsch parasti tiešām ir ar labu jutību, tā ka te viss ir OK ar to skaļumu. Skaļurņus bieži vien pat ir veiglāk nokaut ar vāju pastiprinātāju, jo past. aiziet piesātinājumā (ja to pogu vienmēr mēģina greizt līdz galam), un sāk dod līdzstrāvu ārā, kas kārtīgi cepina spoles, uz pīkstuli vēl aiziet augstākās harmonikas, kas to pārslogo. Vēl par jaudām. Tur arī jāskatās, kādos "papagaiļos" jaudas mērītas. Lai gan šiem ražotājiem tām vajadzētu būt salīdzināmām, lai gan bail, ka iedodot reālus 100W tām skandām, skaļruņi varētu arī aizlidot. Link to comment Share on other sites More sharing options...
niekalbis Jūnijs 2, 2011 Author Share Jūnijs 2, 2011 Paldies, ju. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Jūnijs 2, 2011 Share Jūnijs 2, 2011 vēl jau jāpatur prātā, ka skandām principā ir maksimālā skaļuma robeža dB, ko tās spēj fiziski sasniegt, lai kāds būtu pastiprinātājs. Link to comment Share on other sites More sharing options...
kevins Jūnijs 2, 2011 Share Jūnijs 2, 2011 juri, 2,83 nevis 2,86... sheit vienkārši jaasuuta lasiit graamatas, piem oma likumu -- P=U2/R Par jautaajumiem --- pie noraadiitajaam jaudaam --- ljoti neliela iespeeja ko nodedzinaat. Teoreetiski, var ar kropjiem, kaa Juris jau mineeja, vai piem speciaali ar nepiemeerotu signaalu, piem ielaist 20Hz uz max ko izdod amps ... domaaju, arii iespeejams basinieku nokaut ... par to kaa sadalaas jauda atkariibaa no noformeejuma un pievadaamaa signaala, arii var gari runaat, bet ar normaalu audio signaalu [ muuzku ] pie taadaam jaudaam nekam nevajadzeetu notikt ... Par to -25 -- jau mineeja, paaraak liels ieejas signaals . protams, tas ir mineejums, jo teksts --- maksimāli tuvu iespējami skaļākajai komforta robežai ---absoluuti nav tehnisks izmeeraams lielums. pie max leveljiem augshaam vajadzeetu buut taapat pie 0 liimenja, jo reaali jau -- skaljaak griezhot auss uztvere frekvenchu joslaa kkljuuust lineaaraaka , pie reaala MAX augshaam vajadzeeetu buut krietni par daudz .... Vispaar iesaku "uzgriezt"to savu -25 un panjemt visparastaako testeri un pameeriit, kaada ir sprieguma peak veertiiba, kas uz to kasti no resiivera iet, to tad iemest tajaa oma likumaa, un +- apmeeram skaidriiba buus, ar kaadaam jaudaam konkreetaa briidii iekaartas straadaa. par jaudaam un decibeliem es meegjinaaju aizsaakt vienaa ieprieksheejaa teemaa, tiesa, atsauciibas gan nebij ... gala spl = [pievadiitaa jauda * tumbas juutiiba uz 1w]- termaalaa kompresija skaljrunim pie konkreetaas jaudas [variee dazhaadaas robezhaas, no 1-6dB pie rms ] Ja par pamatu njem 96dB, tad --- 96+10W = 106dB [ kas maajaam istabai jau ir mega daudz ] . 96+2W=99dB ... tb-- jaudas divkaarshoshana ideaalaa gadiijumaa pieliek +3dB 96+100w=116dB Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Jūnijs 2, 2011 Share Jūnijs 2, 2011 (labots) 'max speaker spl' pirmais links googlē, vienkārši un uzskatāmi paskaidrots http://www.sabre-int...technology.html īsumā - uz katriem papildu 3dB skaļuma pastiprinātāja jauda jādubulto. 1w - 96dB, 2w - 99dB, 4w - 102dB, 8w - 105dB, utt. Šajā gadījumā ar 30-50 watiem var panākt ap 111-113dB 1m attālumā. 3m attālumā uz dīvāniņa jau zaudējam ap 10dB, tātad paliek ap 101-103 maksimums, plus vēl jāņem vērā kompresijas zudumus. Kā lai pasaka, vai šajā konkrētājā gadījumā skan tik skaļi, cik būtu jāskan? Nezinu. Varbūt ir vērts aizņemties spl mēraparātu un izmērīt. Savulaik mērīju savējās, bija kaut kur ap 96-98, jāsaka, ka tas ir diezgan skaļi un nemaz vairāk neprasījās. Pusstundu tā ir ok, bet pilnu disku noklausīties tādā skaļumā nav komfortabli, ja mūzikas tips ir tāds, kur skaļums daudz nemainās. Labots Jūnijs 2, 2011 - ediots 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
kevins Jūnijs 2, 2011 Share Jūnijs 2, 2011 'max speaker spl' pirmais links googlē, vienkārši un uzskatāmi paskaidrots http://www.sabre-int...technology.html īsumā - uz katriem papildu 3dB skaļuma pastiprinātāja jauda jādubulto. 1w - 96dB, 2w - 99dB, 4w - 102dB, 8w - 105dB, utt. Šajā gadījumā ar 30-50 watiem var panākt ap 111-113dB 1m attālumā. 3m attālumā uz dīvāniņa jau zaudējam ap 10dB, tātad paliek ap 101-103 maksimums, plus vēl jāņem vērā kompresijas zudumus. Kā lai pasaka, vai šajā konkrētājā gadījumā skan tik skaļi, cik būtu jāskan? Nezinu. Varbūt ir vērts aizņemties spl mēraparātu un izmērīt. Savulaik mērīju savējās, bija kaut kur ap 96-98, jāsaka, ka tas ir diezgan skaļi un nemaz vairāk neprasījās. Pusstundu tā ir ok, bet pilnu disku noklausīties tādā skaļumā nav komfortabli, ja mūzikas tips ir tāds, kur skaļums daudz nemainās. jaa, kompresijas zudumi buus, bet --- maajaas jau neviens pat uz 50w ilgaak par paaris minuuteem neklausaas. A par to diivaaninju --- teoreetiski jaa, bet piem basu zonaa deelj absorbeeshanaas tur var buut pietiekami liels / lielaaks spl nekaa tie 101-103... Par meeriitaaju --- manupraat primaari un leetaak ir noskaidrot, uz kaadas jaudas tad cilveeks vienkārši klausaas... testeris tak maajaas ir katram, un pateikt, vai tur ir 2w vai 20w vai 100w peec oma likuma , var katrs... Link to comment Share on other sites More sharing options...
ggg97 Jūnijs 2, 2011 Share Jūnijs 2, 2011 (labots) Kevin, būšu piekasīgs, Tevis dotā formula, P=U²/R, kuru Tu sauc par Oma likumu, patiesībā ir Oma likuma un Lenca likuma hibrīds. Oma likums - I=U/R (lai skolniekiem vieglāk atcerēties, U=IxR "Spriegums IR"). Bet Lenca likums P=UxI. Labots Jūnijs 2, 2011 - ggg97 Link to comment Share on other sites More sharing options...
kevins Jūnijs 2, 2011 Share Jūnijs 2, 2011 (labots) Kevin, būšu piekasīgs, Tevis dotā formula, P=U²/R, kuru Tu sauc par Oma likumu, patiesībā ir Oma likuma un Lenca likuma hibrīds. Oma likums - I=U/R (lai vieglāk atcerēties, U=IxR "Spriegums IR"). Bet Lenca likums P=UxI. Nu, droshi vari piekasiities, es neiebilstu ka [ ja ] tik kaadam no taa kas skaidraaks tiek man gan liekas, ka tagad gestapovietim tev buutu jaasit ar slapjo airi pa muguru Labots Jūnijs 2, 2011 - kevins Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Jūnijs 2, 2011 Share Jūnijs 2, 2011 tas dīvāniņš vairāk domāts kā klausīšanās vieta, ne ietekme uz telpas akustiku, tas ir - tas ir kāds cits attālums no skandām nekā 1m. Šķiet, ka attālumam dubultojoties katru reizi tiek zaudēti 6dB, vai kaut kā tamlīdzīgi. Bet tas gan ir atklātā vietā, telpā noteikti mazāk, tomēr jāpatur prātā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
kevins Jūnijs 3, 2011 Share Jūnijs 3, 2011 tas dīvāniņš vairāk domāts kā klausīšanās vieta, ne ietekme uz telpas akustiku, tas ir - tas ir kāds cits attālums no skandām nekā 1m. Šķiet, ka attālumam dubultojoties katru reizi tiek zaudēti 6dB, vai kaut kā tamlīdzīgi. Bet tas gan ir atklātā vietā, telpā noteikti mazāk, tomēr jāpatur prātā. jaa, pareizi jau tu saki, bet shiis likumsakariibas pa lielam ir speekaa jebkurai maajas akustikai, vai tas ir kjiinietis, vai rrr vai Dali/Jamo utt Link to comment Share on other sites More sharing options...
niekalbis Jūnijs 3, 2011 Author Share Jūnijs 3, 2011 Labrīt, un paldies visiem par apgaismojošām atbildēm. Daudz kas palika skaidrāks. Piemēram, ko var izlobīt no skandu vadam pieslēgta multimetra strāvas sprieguma rādījuma. Atgriežoties pie izejas datiem- CD izejas līmenis ir 'vidusmēra', t.i. situācija nemainās atkarībā no cita skaņas avota pieslēgšanas. Pēc ediota linka pieņemu, ka manis nosauktais 'skaļākais komforta līmenis' varētu būt ap 110 dB (sarunāties metra attālumā nav iespējams, tikai bļaujot otram ausī, attiecīgi tajā brīdī jauda ir ap 25W. Teorētiski var sarēķināt, ka max spl 100W/96dB skandai ir ap 116db? Protams, saprotu, ka skaņu, kas nonāk ausī, ietekmē arī skaņas atstarošanās no plikajām reģipša sienām, rezonēšana un vēl 101 faktors. Respektīvi, vai es esmu pareizi sapratis, ka, pēc būtības, pastiprinātāja nominālā jauda teorētiski var būt vienāda ar skandu nominālo jaudu? T.i., skanda 'spēs' tikt galā ar no pastiprinātāja saņemto spriegumu, parvēršot to skaņā vai siltumā? Link to comment Share on other sites More sharing options...
kevins Jūnijs 3, 2011 Share Jūnijs 3, 2011 Labrīt, un paldies visiem par apgaismojošām atbildēm. Daudz kas palika skaidrāks. Piemēram, ko var izlobīt no skandu vadam pieslēgta multimetra strāvas sprieguma rādījuma. Atgriežoties pie izejas datiem- CD izejas līmenis ir 'vidusmēra', t.i. situācija nemainās atkarībā no cita skaņas avota pieslēgšanas. Pēc ediota linka pieņemu, ka manis nosauktais 'skaļākais komforta līmenis' varētu būt ap 110 dB (sarunāties metra attālumā nav iespējams, tikai bļaujot otram ausī, attiecīgi tajā brīdī jauda ir ap 25W. Teorētiski var sarēķināt, ka max spl 100W/96dB skandai ir ap 116db? Protams, saprotu, ka skaņu, kas nonāk ausī, ietekmē arī skaņas atstarošanās no plikajām reģipša sienām, rezonēšana un vēl 101 faktors. Respektīvi, vai es esmu pareizi sapratis, ka, pēc būtības, pastiprinātāja nominālā jauda teorētiski var būt vienāda ar skandu nominālo jaudu? T.i., skanda 'spēs' tikt galā ar no pastiprinātāja saņemto spriegumu, parvēršot to skaņā vai siltumā? Nu tad vienkārši saac ar to, ka piesleedz to multimetru un paskaties, un tad veel daudzkas kljuus skaidraaks. par to komforta liimeni gan nepiekritiishu. 110dB ir dafigaaa...un metra attaalumaa tak tu taas tumbas es pienjemu neklausies ??? Par teoreetisko max --- nee, tas jeedziens ir taads bezjeedziigs. tikpat labi var njemt arii skandas 400W peak jaudu un peec taas piereekjinaat, jo iisos piikjiishos, ja taa kaste tieshaam to peak jaudu tur, tad max spl var buut nevis +20dB ( pie 100W ) bet +26dB [ pie 400W ] [ nenjemot veeraa power compression ] . Protams, tavaa gadiijumaa amps uz to nav speejiigs, taakaa sho jautaajumu var sleegt. Vai pastiprinaataaja nominaalaa jauda var buut vienaada ---- nu--- principaa ir pilniigi vienalga, taa ir 10x mazaaka, vienaada, vai 10x lielaaka. Svariigi ir kaa to lieto kopaa ar konkreeto akustiku. Ar mazaakas jaudas ampu vienkārši akustika tiek dziita kroplii un papildus dedzinaata spole ar liidzstraavai liidziigu signaalu...liidz ar ko spole pastiprinaati cepinaas radot nosvilshanas draudus. Ar jaudiigaaku ampu savukaart iegriezhot par daudz, var aiz neuzmaniibas kaadu skaljruni nosvilinaat.... Shaados gadiijumos vienkārši ir jaaskataas liidzi, cik daudz/ kas ir uzgriezts utt --- un tad var leenaam saakt saprast savu akustiku iespeejamo maksimumu. Jo amps jau nezin, cik daudz no vinja var akustikai iebarot. tas ir jaazin tev. un shii izzinaashana naak ar laiku. taa nenotiek vienaa dienaa, uzgriezhot klokji uz max un pasakot, ka ir baigi skalji, vai ka piemeeram saaakas kroplji. jaasaprot--- no kurienes tie kroplji, jaapameera kaut tie pashi volti .... Link to comment Share on other sites More sharing options...
niekalbis Jūnijs 3, 2011 Author Share Jūnijs 3, 2011 Kevin, tieši to jau es rakstīju, ka tagad ir skaidrs, ko man dos voltmetra rādījums:) Oma likums it kā bija zināms, diemžēl praktiski pielietots tikai, lai noteiktu, vai pie 16A ievada dzīvoklī var darbināt gludekli, tējkannu un veļmašīnu vienlaicīgi. Skandas ir ~2m no auss, bet, kā jau teicu, baidos, ka sienas rada riktīgu skaņu jūkli. Un, protams, ikdienā neklausos tādā skaļumā, vienkārši pārdomas radīja tas nelaimīgais skaļuma regulators, kuru bail griezt vairāk. Link to comment Share on other sites More sharing options...
kevins Jūnijs 3, 2011 Share Jūnijs 3, 2011 (labots) Kevin, tieši to jau es rakstīju, ka tagad ir skaidrs, ko man dos voltmetra rādījums:) Oma likums it kā bija zināms, diemžēl praktiski pielietots tikai, lai noteiktu, vai pie 16A ievada dzīvoklī var darbināt gludekli, tējkannu un veļmašīnu vienlaicīgi. Skandas ir ~2m no auss, bet, kā jau teicu, baidos, ka sienas rada riktīgu skaņu jūkli. Un, protams, ikdienā neklausos tādā skaļumā, vienkārši pārdomas radīja tas nelaimīgais skaļuma regulators, kuru bail griezt vairāk. nu man taa liekas, visiem resiiveriem taa ir, ka -- nu --- ir diezgan juutiigi, tb-- droshi vien ar domu, ka max izejas jaudu var sasniegt arii laizhot iekshaa piemeeram 100mV no suudiigas maatesplates integreetaas skanjas, ne tikai no CD kur buutu jaabuut 775mV, a dazhkaart pat 1V un vairaak ... Savulaik, kad testeeju resiiverus [ nju piem kenwood 5070 ] , tad man izdevaas to uzgriezt uz shkjiet -13 liidz pat -9, un tad arii piem shams saaka atsleegties, jo radiators njeema un paarkarsa, --- bet nu tas relatiivais liimenis uz pogas ir tikai un vieniigi saistiits ar ieejas liimeni [ jeb sources izejas liimeni ] . Sienas protams ka kautko rada Ja akustika pret sienaam pagriezta. Ja esi 2m no akustikas un tieshaa staraa, tad nekaadai dzirdamai ietekmei uz skanju nevajadzeetu buut [ ja vien atkal tieshi aiz muguras nav betona siena ] par to "dos" --- es jau kautkaa biju domaajis, ka tu jau buusi panjeemis, uzgriezis un sameerijis, un atnaacis ar naakamo jautaajumu ---- piem -- man visu laiku leekaa no 3V liidz 10V, kaa lai es zinu, cik ir reaalaa jauda ..... :D Labots Jūnijs 3, 2011 - kevins Link to comment Share on other sites More sharing options...
niekalbis Jūnijs 3, 2011 Author Share Jūnijs 3, 2011 Nē, nē, mans resīvers ir amps+radio, 80-to gadu ražojums, un arī klausītais CD materiāls ir 80-90 gadu ar salīdzinoši zemu signāla līmeni. Senils esmu:) Vienīgi skandas ir pilnīgi jaunas, tāpēc arī nervozēju par iespējamo to nokaušanu un uzdodu, visticamāk, zinošucilvēkuprāt, triviālus jautājumus. Lenca likumu vidusskolā, škiet, nemācīja... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Tornis Jūnijs 3, 2011 Share Jūnijs 3, 2011 ne tikai no CD kur buutu jaabuut 775mV, a dazhkaart pat 1V un vairaak ... Man te SONY manuālī jamie vēsta ka Max output level : 2V ! :-) Link to comment Share on other sites More sharing options...
Arturs06 Jūnijs 3, 2011 Share Jūnijs 3, 2011 Es domāju, ka nekādi likumi tevi neglābs no skandu nodedzināšanas, ja pats nedzirdi, nejūti, ka skaņa paliek sliktāka, sāk kropļoties, jo katrai dziesmai jau savādāks tas maksimums, ko akustika spēj bez kropļojumiem atskaņot. Link to comment Share on other sites More sharing options...
niekalbis Jūnijs 3, 2011 Author Share Jūnijs 3, 2011 Es domāju, ka nekādi likumi tevi neglābs no skandu nodedzināšanas, ja pats nedzirdi, nejūti, ka skaņa paliek sliktāka, sāk kropļoties, jo katrai dziesmai jau savādāks tas maksimums, ko akustika spēj bez kropļojumiem atskaņot. Tur jau tā lieta, ka invalīdi neparādās, tas biedē un rada aprakstītās domas:) Mēģināju noskaidrot likumsakarības, nevis akli paļauties uz likumiem. Tagad bilde ir skaidrāka. Link to comment Share on other sites More sharing options...
kevins Jūnijs 3, 2011 Share Jūnijs 3, 2011 (labots) Tur jau tā lieta, ka invalīdi neparādās, tas biedē un rada aprakstītās domas:) Mēģināju noskaidrot likumsakarības, nevis akli paļauties uz likumiem. Tagad bilde ir skaidrāka. nav skaidraaka. tev tik taa liekas. jo tu izej no viena linka, no kura izlasiiji -- very noisy, un pienjeemi, ka ir 110dB un izreekjinaaji, ka jaabuut 25W. Pievienots Vakardien, 18:38 --- Vispaar iesaku "uzgriezt"to savu -25 un panjemt visparastaako testeri un pameeriit Pievienots Šodien, 10:00 --- Nu tad vienkārši saac ar to, ka piesleedz to multimetru un paskaties bet es tev jau tresho reizi saku, panjem testeri , aizvelcies liidz savaam kasteem, uzgriez to skaljumu, un sameeri, lai beidzot ir miers, un nav 100x jaaraksta, ka tev viss ir skaidrs, [ kautgan joprojaam visu laiku rodas jautaajumi ] . Labots Jūnijs 3, 2011 - kevins Link to comment Share on other sites More sharing options...
uldiss Jūnijs 3, 2011 Share Jūnijs 3, 2011 (labots) 1/3 - tas vienmēr ir liels skaļums uz dažnedažādiem aparātiem. vairāk griezt nevajadzētu. savulaik elkorā uz samērā normālas aparatūras pagriezu skaļumu gandrīz līdz pusei un sākās pļerkstoņa. akustika, ja nemaldos, bija Monitor Audio (MA). tas nekas, ka MA skaitījās uz kādiem 130w. kopš tālaika uz MA skatos kā uz diezgan vārīgu izstrādājumu. risks izšaut skaļruni ir reāls. Labots Jūnijs 3, 2011 - uldiss Link to comment Share on other sites More sharing options...
kevins Jūnijs 3, 2011 Share Jūnijs 3, 2011 (labots) 1/3 - tas vienmēr ir liels skaļums uz dažnedažādiem aparātiem. vairāk griezt nevajadzētu. savulaik elkorā uz samērā normālas aparatūras pagriezu skaļumu gandrīz līdz pusei un sākās pļerkstoņa. akustika, ja nemaldos, bija Monitor Audio (MA). tas nekas, ka MA skaitījās uz kādiem 130w. kopš tālaika uz MA skatos kā uz diezgan vārīgu izstrādājumu. risks izšaut skaļruni ir reāls. Uldi, tu tachu saproti, ka tavs piemeers sheit absoluuti nekaadu skaidriibu neviesh un tajaa nav ne smakas par kaadaam tehniskaam detaljaam. Kaads modelis, kaads amps galaa, kaads audio signaals,kaads vads starpaa, cik V, ar kaadu meeriekaartu meeriits, kas tie par 130W, rms, aes, nominal,music, peak, PMPO ??? PS- treshdalja vai puse skaljuma nav tehnisks raksturlielums. Labots Jūnijs 3, 2011 - kevins Link to comment Share on other sites More sharing options...
uldiss Jūnijs 3, 2011 Share Jūnijs 3, 2011 ar to vēlējos teikt, ka ja vidusmēra hi-fi komplekts (piem, yamaha 50w pastūzis + Monitor Audio akustika, kam uzrakstīts līdz 130w) pie 50% skaļuma jau var izspert skaļruņus, tad tādas bažas ir attiecināmas uz visu šāda līmeņa tehniku, pat neveicot mērījumus. ieraksta kvalitātei arī ir nozīme. Link to comment Share on other sites More sharing options...
kevins Jūnijs 3, 2011 Share Jūnijs 3, 2011 (labots) ar to vēlējos teikt, ka ja vidusmēra hi-fi komplekts (piem, yamaha 50w pastūzis + Monitor Audio akustika, kam uzrakstīts līdz 130w) pie 50% skaļuma jau var izspert skaļruņus, tad tādas bažas ir attiecināmas uz visu šāda līmeņa tehniku, pat neveicot mērījumus. ieraksta kvalitātei arī ir nozīme. nu tur ir nianses. un primaari jaapienjem fakts, ka kaads no razhotaajiem maanaas. Es esmu pieradis, ka tehnikai, ko lietoju , ir tik W cik uzrakstiits, vai arii pielietoju koeficientus 0,X , konkreetiem razhotaaju brendiem vai izpeetot tehniskos parametrus. Cik ir jaapiemeero Monitor Audio , man nav ne jausmas. autors arii nemineeja, kaads ir tas konkreetais Klipsch, bet peec asociaacijaam tur visam vajadzeetu buut kaartiibaa.... redz, 96dB nav jebkurai videejai maajas akustikai. taatad tur ir vai nu rupors, vai pietiekama izstarojoshaa laukuma basa/ midbasa driveris. kas tomeer vedina domaat, ka uzraadiitaas jaudas vareetu buut diezgan reaalas Labots Jūnijs 3, 2011 - kevins Link to comment Share on other sites More sharing options...
niekalbis Jūnijs 3, 2011 Author Share Jūnijs 3, 2011 nav skaidraaka. tev tik taa liekas. jo tu izej no viena linka, no kura izlasiiji -- very noisy, un pienjeemi, ka ir 110dB un izreekjinaaji, ka jaabuut 25W. Pievienots Vakardien, 18:38 --- Vispaar iesaku "uzgriezt"to savu -25 un panjemt visparastaako testeri un pameeriit Pievienots Šodien, 10:00 --- Nu tad vienkārši saac ar to, ka piesleedz to multimetru un paskaties bet es tev jau tresho reizi saku, panjem testeri , aizvelcies liidz savaam kasteem, uzgriez to skaljumu, un sameeri, lai beidzot ir miers, un nav 100x jaaraksta, ka tev viss ir skaidrs, [ kautgan joprojaam visu laiku rodas jautaajumi ] . sorry, kur es rakstu, ka man viss ir skaidrs? minēju, ka skaidrība sāk rasties. savukārt, uz aicinājumu 'aizvilkties līdz kastēm', esmu spiests informēt, ka līdz pensijai vēl 18 gadus jānostrādā, un, tā kā 'kastes' atrodas mājās, darba laikā šo rīkojumu izpildīt nav iespējams. Link to comment Share on other sites More sharing options...
kevins Jūnijs 3, 2011 Share Jūnijs 3, 2011 sorry, kur es rakstu, ka man viss ir skaidrs? minēju, ka skaidrība sāk rasties. savukārt, uz aicinājumu 'aizvilkties līdz kastēm', esmu spiests informēt, ka līdz pensijai vēl 18 gadus jānostrādā, un, tā kā 'kastes' atrodas mājās, darba laikā šo rīkojumu izpildīt nav iespējams. par sho godiigo atbildi links, kaa tas aptuveni vareetu izskatiities http://foto1.inbox.lv/kevins1805/fireman/jackson.wmv Link to comment Share on other sites More sharing options...
niekalbis Jūnijs 3, 2011 Author Share Jūnijs 3, 2011 lai nebūtu 3x mani kaut kur jāsūta, anonsēju linka ievērtēšanu vakarā, nevis tūlītuzreiz Link to comment Share on other sites More sharing options...
ju Jūnijs 3, 2011 Share Jūnijs 3, 2011 1/3 - tas vienmēr ir liels skaļums uz dažnedažādiem aparātiem. vairāk griezt nevajadzētu. savulaik elkorā uz samērā normālas aparatūras pagriezu skaļumu gandrīz līdz pusei un sākās pļerkstoņa. akustika, ja nemaldos, bija Monitor Audio (MA). tas nekas, ka MA skaitījās uz kādiem 130w. kopš tālaika uz MA skatos kā uz diezgan vārīgu izstrādājumu. risks izšaut skaļruni ir reāls. ar to vēlējos teikt, ka ja vidusmēra hi-fi komplekts (piem, yamaha 50w pastūzis + Monitor Audio akustika, kam uzrakstīts līdz 130w) pie 50% skaļuma jau var izspert skaļruņus, tad tādas bažas ir attiecināmas uz visu šāda līmeņa tehniku, pat neveicot mērījumus. ieraksta kvalitātei arī ir nozīme. Skaļuma pogas stāvoklis viens pats nenosaka izejošo jaudu. Tas, ka poga pagriezta līdz pusei, nu nekādi nenozīmē, ka past. attīsta 50% jaudas. Arī pie 50% tas jau var attīstīt visus 100%, vai aiziet piesātinājumā, ja ir atbilstošs ieejas signāls. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!