JJP Ierakstīts Aprīlis 19, 2011 Share Ierakstīts Aprīlis 19, 2011 Šajā rakstā mēģināšu apkopot informāciju par dažādiem materiāliem, kurus izmanto audio kabeļos. Sākšu ar pašu galveno- strāvas vadītāju kabelī. Visbiežāk nākas sastapties ar kabeļiem, kuros signāla strāva tiek vadīta pa vara (Cu) dzīslu vai vairākām dzīslām. Bieži uz kabeļa apvalka tiek arī norādīts vadītāja apzīmējums, kas bieži vien mulsina un apgrūtina izvēli. 1. TPC (Tough Pitch Copper) – neapstrādātais varš, parasti tiek pielietots vispārēja pielietojuma kabeļos, piemēram, elektriskās instalācijas vados un daudzos lētos audio kabeļos. TPC ražošanas procesā tiek kausēts vienu reizi, formēts cilindriskā vadā un tad atdzesēts. Tālāk šis vads tiek izstiepts, lai iegūtu vajadzīgo diametru. Viens metrs šāda TPC vara vada satur līdz 5000 kristālu un, kaut kur ap 300-500 ppm (ppm- miljona daļa) skābekļa un citu piejaukumu, kas ir stipri par daudz, lai to nopietni pielietotu skaņas signāla vadīšanai. Šāda „elektrības kabeļa” pielietošana skaļruņu pieslēgšanai, rezultātā arī rada duļķainu un dobju skanējumu. Savu pienesumu te dod arī elektrokabeļos pielietotais PVC izolators. Attēlā diagrammas veidā redzama vara klasifikācija izejot no tā tīrības ( N- nine nozīmē 9 skaitu procentuālajā sastāvā, piemēram 3N nozīmē 99,9% Cu) un kristāla lieluma parametriem. 2. OFC (Oxygen Free Copper)- bez skābekļa varš. OFC tika izstrādāts ap 1975.g. Japānā un kļuva plaši pielietots tā labo skaņas signāla vadīšanas īpašību dēļ, kuras nepārprotami bija saistītas tā ražošanas tehnoloģiju. OFC iegūst presēšanas procesā, kurs notiek bez skābekļa inerto gāzu vidē. Tas dod iespēju samazināt skābekļa daudzumu līdz 10 ppm un iegūt vadāmību par 0.5-2% augstāku salīdzinot ar TPC. Augstāka vadāmība uzlabo skaņas tīrību salīdzinot ar ārēji līdzīgo TPC. Pēc šis pašas tehnoloģijas tiek ražots arī OFC-HC (Oxygen-free High-Conductivity Copper), kura uzlabotā vadāmība tiek iegūta pielietojot kvalitatīvākus izejmateriālus un sasniedzot vara tīrību ne mazāku par 99,95% un kristālu skaitu ap 1000 uz vienu vada metru. 3.OFHC Pure electrolytic copper – augstas tīrības pakāpes (līdz 6N, t.i. 99,9999%) bez skābekļa varš, kas iegūts elektrolīzes procesā. 4.LC-OFC (Linear Crystal- Oxygen Free) Tajā paša 1975.g. Hitachi izstrādāja savu metodi vara kristālu viengabalainības iegūšanai (jo lielāki kristāli jo mazāk starp kristālu pāreju, kuras samazina vadāmību). LC-OFC ir Hitachi patentēts un ekskluzīvs firmas izstrādājums. Pēc liešanas vara vads tiek atkārtoti uzkarsēts un rūdīts, kas savukārt samazina piejaukumus starp kristālu robežām un vara kristāls palielinās un pieaug arī tā garums vadā. LC-OFC kristāla garums sasniedz 130 mm salīdzinot ar 4 mm TPC un OFC vadā, kristālu skaits salīdzinot ar augstākminēto OFC-HC samazināts 5 reizes (līdz 200 kristāliem) 5. Ohno Continuous Casting copper (OCC copper). 1986 gadā profesors Ono no Japānas izstrādāja tehnoloģiju, ar kuras palīdzību, varēja iegūt fenomenālu vara kristāla garumu- līdz pat vairākiem desmitiem metru (0.3mm vienkristāla vads var sasniegt 125 metru garumu). Ono nepārtrauktās vara izstiepšanas tehnoloģijā varš tiek atkārtoti uzkarsēts veidnē un ļoti lēni izejot no tās tas tiek atdzesēts, rezultātā pazūd robežas starp dažādām vara kristālu grupām un materiāla struktūra kļūst viendabīga, kas labi redzams attēlos. Tā kā dabā nav absolūti tīra vara, tad arī pēc OCC metodes iegūtajā vadītāja ir niecīgs piejaukumu daudzums- vara tīrība sasniedz 99,9997%, kas ir vairāk nekā nepieciešams visaugstākajām HI-FI un High End audio prasībām. Attēlos redzama OFC un OCC vara vadu struktūra lielā palielinājumā. 6. Silver plated copper. Laba AF (augsto frekvenču) dinamika raksturo ar sudrabu pārklāto, varu. Kabelis ar šādu vadītāju var atdzīvināt neizteiksmīgi skanošu sistēmu, jāpiebilst, uz zemo frekvenču rēķina. Dažreiz šāda skaņa var kļūt nogurdinoša, klausoties sistēmu ilgāku laiku. Sevišķi tas ir attiecināms uz sudrabotā vara pielietojumu skaļruņu kabeļos. 7.Pure Silver . Sudrabs ar tā zemo pretestību ir labāks vadītājs kā varš, bet jebkuram vadītājam, vienalga vai tas būtu varš vai sudrabs, jābūt ar diezgan lielu šķērsgriezuma laukumu, lai to sekmīgi izmantotu skaņas signālu kabeļos. Sudrabs ir daudz dārgāks par varu, tādēļ, lai kabeļa cena būtu samērīga, tiek meklēts kompromiss uz vadītāja šķērsgriezuma rēķina. Šāda kompromisa sekas ir tīra sudraba kabeļu „vieglums” basu diapazonā. Tomēr labi sudraba kabeļi ir ātri, dinamiski, viengabalaini visā signāla spektrā, piedāvājot ārkārtīgi detalizētu un dzidru skanējumu. 8.Pure Silver Ohno Continuous Casting (OCC silver) Vienkristāla tīra sudraba vadītājam piemīt visas augstāk minētas īpašības visaugstākajā pakāpē, kuras apvienotas ar visaugstākās kvalitātes izolācijas materiāliem un konstruktoru izdomu, rezultātā dod bezkompromisu kabeli skaņas signāla vadīšanai. 3 3 Link to comment Share on other sites More sharing options...
osscar Aprīlis 19, 2011 Share Aprīlis 19, 2011 Protams, katrs tic kam grib. reāli - ja mēra ar elektronu voltmetru - vads neizmaina AFR līkni....jebkura vada pienesums audio sistēmā ir minimāls. galvenais izmantot atbilstoša diametra vadus pie noteikta garuma..... Ok ir vadiem dažādi RLC parametri, bet to ietekmi nevar nomērīt... ja jau izolācija pie vainas - tad vēl varēji pieminēt visādus pūšamos ko pūš uz kontaktiem vai izolatorus uz kuriem gulda kabeļus Vēl - ko tad darīt ar parasto ne ooc vadu kurš savieno gala tranzistorus ar skaļruņa klemmēm ? tad jau lielāks pienesums būtu aizsardzības releja izraušana, kaut gan tā kontakti ar thd ietekme praktiski tuvojas nullei. Vai tie vadi kas ir tumbas iekšpusē ? vai plates celiņi arī ir ooc ? 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
mafijs Aprīlis 19, 2011 Share Aprīlis 19, 2011 (labots) Teorētiski, es pasvītroju teorētiski, vada kapacitāte varētu iespaidot AFR , bet es nezinu, cik sūdīgi projektētām, konsturētām ir jābūt ieejām un izejām, lai tie daži desmiti pikofarādi kaut ko ietekmētu. Te es domāju starpbloku savienojumus, nevis skaļruņu vadus. Pareizi jau osscar saka, vēl taču ir daudz "prastu" vadu ir aparātu iekšpusē, neskaitāmi lodējumi un "peremičkas". Labots Aprīlis 19, 2011 - mafijs 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
saf Aprīlis 19, 2011 Share Aprīlis 19, 2011 (labots) Oooo... visiem, kas ir draugos ar fiziku, nevis maģiju, šitas izraisīs platu smaidu! Žēl, ka neviens šitās maģijas pielūdzējs, blind testos neatšķir, kas par drāti tiek izmantota. Fascinē skanējuma apzīmējumi. Vai varētu palūgt "duļķaina un dobja skanējuma" raksturlīkni, salīdzinot ar ūbervadu? ... galvenais izmantot atbilstoša diametra vadus pie noteikta garuma..... Lūk vienīgais parametrs, kurš var kaut ko ietekmēt, kas būtu vismaz izmērāms, kur nu vēl sadzirdams. Labots Aprīlis 19, 2011 - saf 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
osscar Aprīlis 19, 2011 Share Aprīlis 19, 2011 visvājākā vieta ir klemmes/skrūves. Protams - vislabāk būtu salodēt. bet par to taisno vada viengabala liešanu - var izliet vienu vadu tā ka tas sākas ar skaļruņa spolu - tad pāriet filtra spolē un tad skaļruņa vadā un visbeidzot "ielejās" tranzistora kristālā :D un jā lodalvai , parastajai - vadītspēja ir sliktāka nekā varam , pat ne occ bet parastajam....nu protams tāpēc ir pastūži kurus lodē ar sudraba lodi Vienīgais posms, kur skaņu jūtami var ietekmēt starp bloku vadu pF - griežgaldiņš un vads no galvas uz riaa preampu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Stepselis Aprīlis 19, 2011 Share Aprīlis 19, 2011 Jā, nu tas izklausās pēc reliģiska traktāta! Bet katrs jau tic, kam grib. Link to comment Share on other sites More sharing options...
osscar Aprīlis 19, 2011 Share Aprīlis 19, 2011 Tā jau likās ka šos murgus kaut kur manījis - liekas pat te pat bootā pirms pāris gadiem...kārtējā biedra slēptā reklāma savai piparu boidei. http://aboutcables.blogspot.com/2007/02/par-audio-kabeiem.html tīrs/ copy paste. Link to comment Share on other sites More sharing options...
DJWoX Aprīlis 19, 2011 Share Aprīlis 19, 2011 uz tur tik daudz pērļu. Gan jau kad jaunos krievus šādi vārdi vien ātri apbur. palasot arī tālāk jaunākas tēmas Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Aprīlis 19, 2011 Share Aprīlis 19, 2011 Raksts ir derīgs, kas labi atspoguļo kabeļu dzīslu vara materiāla veidus un ražošanas procesu. Bet no audio viedokļa vadīšanas pilnīgas muļķības. Paskaidrošu, kāpēc tā domāju: 1. Elektriskā strāva plūst pa vadītāja virsmu, un tā kā tīra vara virsma praktiski neeksistē dēļ oksidēšanos ar gaisu, tad par materiāla tīrību ir lieki runāt. Lai palielinātu aktīvo virsmu tiek samazināts dzīslu šķērsgriezums un līdz ar to vara dioksīda procents ir daudz augstāks. Monolītos vadus reti kur pielieto. Plakanas plāksnes atkal nepraktiskas. 2. Varu pielieto, lai palielinātu vadītspēju un samazinātu zudumus. Neesmu redzējis reālus testus, kur būtu pierādīta un pamatota audio signāla izmaiņas atkarībā no materiāla struktūras. 3. Daudz lielāku ietekmi atstās elektromagnētiskie viļņi (arī no kosmosa), pievadītās strāvas svārstības, izmantoto detaļu (kondensatori, pusvadītāji, spoles u.c.) kvalitāte. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Tornis Aprīlis 19, 2011 Share Aprīlis 19, 2011 Ja godīgi - man ir iepaticies lietot mazliet labākus starp-bloku vadus par 1.50Ls nezināmās izcelsmes izstrādājumiem. Nu tā, ap 5Ls gabalā. Bet ne jau tāpēc, ka es dzirdu atšķirību, bet gan tāpēc, ka mehāniskā kvalitāte ir labāka - nav ar "garo" jāmokās... Link to comment Share on other sites More sharing options...
DJWoX Aprīlis 19, 2011 Share Aprīlis 19, 2011 protams paša vada mehānisko uzbūvi nevar ignorēt jāizvēlas tādi kuriem tie savienotāji ir riktīgi nevis tādi pašķidri. taču šaja rakstā gan jau kad gāja runa par savienotaj vadiem par 50ls gabalā Link to comment Share on other sites More sharing options...
Uģis Lācis Aprīlis 19, 2011 Share Aprīlis 19, 2011 (labots) Lai arī piekrītu pirmajai ieraksta daļai, tālāk rakstītais (īpaši pirmais punkts) prasās pēc papildus komentāriem. [..]1. Elektriskā strāva plūst pa vadītāja virsmu, un tā kā tīra vara virsma praktiski neeksistē dēļ oksidēšanos ar gaisu, tad par materiāla tīrību ir lieki runāt. Lai palielinātu aktīvo virsmu tiek samazināts dzīslu šķērsgriezums un līdz ar to vara dioksīda procents ir daudz augstāks. Monolītos vadus reti kur pielieto. Plakanas plāksnes atkal nepraktiskas. [..] Elektriskā strāva plūst pa vadītāja virsmu? wiki Palasi un parēķini, cik tad tas skinslānis tomēr būs biezs (skaņas frekvence < 100 kHz, skinslāņa biezums > 0.1 mm, ko nevar uzskatīt par bezgalīgi plānu). Uz tumbām mēs nemaz nesūtam signālu MHz diapozonā (kad tiešām jāsāk runāt tīri par virsmas strāvām). Lai palielinātu aktīvo virsmu - tiek samazināts dzīslu šķērsgriezums? Huh? Pēc kādas matemātikas. Ja runā par vada ārējo virsmu, tad jo mazāks šķērsgriezums, jo mazāka ārējā virsma. Cilindriskā variantā. Ja tas ir domāts - plāna vada čaula, tad ok. Kaut kas uz to pusi varētu būt. Neesmu īpaši liels specs audio aparatūras lietās, bet šis te punkts jau izklausās fizikāli kreiss... Labots Aprīlis 19, 2011 - Tehnoman Link to comment Share on other sites More sharing options...
MIGs Aprīlis 19, 2011 Share Aprīlis 19, 2011 Un kāpēc tad nepieminēja zelta vadus ??? Es ar fiziku un ķimiju smagi esmu uz jūs, bet kā tas nākas, ka iekš ļoti tīra vara ir metriem gari kristāli ?! Principā visur kur ir minēts termins HIFI viss ir slikti. Tā tāda reliģija, tikai nez kāpēc ierakstu studijās kur tiešām kvalitāte ir no svara ar HIFI reliģiju neviens neslimo. Link to comment Share on other sites More sharing options...
spainiss2 Aprīlis 19, 2011 Share Aprīlis 19, 2011 HIFI sākas jau , ja ir iegādāti vadi , kas izskatās pēc skandu vadiem,nevis būvmateriālu veikalā.Pieļauju,ka nav atšķirības,bet man neceļās roka pirk ^balto^ vadu,labāk pakrāju,pagaidu un paņemu smuku caurspīdīgo..... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Krishius Aprīlis 19, 2011 Share Aprīlis 19, 2011 (labots) Tāpēc, ka profesionālajā vidē stipri mazāk tirliņu, ko apčakarēt Hi-Fi jau ir mājas (lasi: pēc būtības amatieru) aparatūra, ar kuru pa lielam operē ļubiķeļi, un tādiem jau tuftu vieglāk iesmērēt. Galu galā, profesionālās aparatūras mērķis ir skanēt maksimāli patiesi un objektīvi, un ir situācijas, kad tas nav patīkami. Hi-Fi hlamatūra, savukārt, skaņu 'sačakarē' pa savam, lai tā cilvēka ausij būtu tīkamāka. P.S. zelts jau strāvu vada sliktāk par sudrabu un varu. Labots Aprīlis 19, 2011 - Krishius Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Aprīlis 19, 2011 Share Aprīlis 19, 2011 Aptuveni tā biju domājis. Skinefektam ir tik minimāls iespaids uz skaņu, ka to var neņemt vērā. Bet ja ņem vērā šķērsgriezumu, tad kas būs efektīvāks - 5 mm monolīts vads vai 5mm vads ar 100 dzīslām? It kā šķērsgriezums vienāds Ja runā par vada ārējo virsmu, tad jo mazāks šķērsgriezums, jo mazāka ārējā virsma. Cilindriskā variantā. Ja tas ir domāts - plāna vada čaula, tad ok. Kaut kas uz to pusi varētu būt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Aprīlis 19, 2011 Share Aprīlis 19, 2011 A ko jūs gribat, ja trešdaļa Latvijas iedzīvotāju domā ka Saule riņķo ap Zrmi http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/374361-35_latvijas_iedzivotaju_doma_ka_saule_rinko_ap_zemi Tie visi tak ir potenciālie bezskābekļa vadu pircji Ja runa par skinefektu skaņas diapazonā, tad uzsaucu konjaku jebkuram, kurš, mājas apstākļos, spēs nomērīt starpību skaņas līmenim 3m garam tumbas vadam starp 20Hz un 20kHz. Ja SAF konstruktors Liepkalns saka, ka viņam 2,4GHz ir "līdzstrāva", tad es uzskatu, ka skaņas 20kHz ir "līdzstrava" Link to comment Share on other sites More sharing options...
Uģis Lācis Aprīlis 19, 2011 Share Aprīlis 19, 2011 (labots) [..]viņam 2,4GHz ir "līdzstrāva"[..] Pievienots: Bet, ja nopietni, tad zināms pamats pat tādam apgalvojumam var būt. Bet nu tad tas, visticamāk, ir domāts, ka uz sistēmu skatās mazos mērogos (stipri mazākos par viļņa garumu) - tad var pielietot tā saucamos Kirhofa likumus ķēdei (no līdzstrāvas), jeb citiem vārdiem sakot - var uzskatīt, ka konkrētā laika momentā strāvas stiprums visur ķēdē ir vienāds. Ja skatās mērogā, kas lielāks par viļņa garumu - tad jau vadi ir jāuzskata par viļņvadiem un jāskatās, kā tie strāvas viļņi tur dzīvojas. Bet nu skinefekts jau gan pie 2.4 GHz ir uz urrā... Labots Aprīlis 19, 2011 - Tehnoman Link to comment Share on other sites More sharing options...
Uģis Lācis Aprīlis 19, 2011 Share Aprīlis 19, 2011 (labots) [Kļūda ieraksta veikšanas aprēķinā - skatīt iepriekšējo ierakstu, saite] Labots Aprīlis 19, 2011 - Tehnoman Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Aprīlis 20, 2011 Share Aprīlis 20, 2011 ieleja, Man ir iespēja nomērīt, cik fāze nobīdās. Ja parādīsi, ka parastā 3m garā tumbas vadā rodas nomērāmi fāzu kropļojumi, uzsaukšu konjaku . Tak visi HIENdisti no mēraparatiem baidās kā no svētās inkvizīcijas Visas tās "skaņas speciālistu" runas ir reliģija, bet reliģijai jau pierādījumus nevajag .Nenoliedzami, skaņu ietekmē gan shēmu risinājumi,gan konstrukcija,gan detaļu kvalitate un izpildījums. Skaidrs, ka aktīvā datortumbiņa par 5Ls nekad labi neskanēs Tai pat laikā, nafig nevajag nekādus sudrabotus vadus, vai bezskābekļa varu un nez kādu tur lodalvu par bargu naudu. Starpcitu, es kautkā nemanīju SAF konstrukcijās sudrabotus celiņus platēs priekš 24GHz un augstākām frekvencēm. Nu jā, ko nu, salīdzinājumā ar HIEND "speciālistiem", Liepkalna kungs sajādz no skinefekta. "Skaņas speciālisti", tak "zin", ka skinefekts pie 20kHz skaņu sabojā . Link to comment Share on other sites More sharing options...
JJP Aprīlis 20, 2011 Author Share Aprīlis 20, 2011 Pirmkārt, labi, ka foruma uzturētāji izveidoja šo Audio piederumu sadaļu. thks! otrkārt, iekopēju topika tekstu no minētā bloga, jo radās iespēja pūt pirmajam rakstītājam, aizpildot vienmuļo tukšumu:) treškārt, patīkami, ka tēma kādu neatstāja vienaldzīgu, lai arī noliedzēju, bet tomēr... un galvenais-NEKAD neesmu apgalvojis, ka savienotājelementi sistēmā ir galvenie un visam pārējam nav nekādas nozīmes. Es apgalvoju, ka vadi, savienotāji, kā jebkuri fiziski elementi apveltīti ar noteiktiem parametriem, kuri, gribam mēs to vai negribam, atrodas brīvo elektronu plūšanas ceļā, un, lielākā vai mazākā mērā, šo plūsmu ietekmē. Kā to, ko var sadzirdēt, precīzi nomērīt? Nezinu:(, droši vien no ķimiskā sastāva viedokļa Merkurs ir visai identisks Henesy XO, bet no garšas viedokļa diena un nakts, kaut gan, ja bomzim ieliet lai tas salāpītos, nez vai`viņš kādu atškirību sajutīs, jo sevišķi "blind testā", tas nu tā humors:) Par to ticību- nekad nesakiet nekad- prakse to ir pierādījusi:)! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Tornis Aprīlis 20, 2011 Share Aprīlis 20, 2011 Blind testos ar vīniem un zirgjākiem ir redzētas tādas pat elīto someljē izgāšanās, kā blind testos ar vadiem aiz aizkariņa haiendistu lūgšanu vakaros... Link to comment Share on other sites More sharing options...
mafijs Aprīlis 20, 2011 Share Aprīlis 20, 2011 Nevajag aizmirst par 220V vadu no sienas kontakta līdz aparatūrai. Arī tie izmainot skanējumu, tāpat kā stepseļa apgriezšana otrādi rozetē. Sakārtojas bass, izdalās atseviški instrumenti, nevis vienā kīselī, padziļinās skatuve, augšējais reģistrs klūst tīrāks ... Un vēl arī vadu virziens ietekmē skaņu, pat tumbu vadiem. Aaa, atcerējos visādi konusi pat zem CD atskaņotājiem un tumbu vadi uz paliktnīšiem, vibrāciju slāpēšanai. Vēl arsenālā ir audifīlikei drošinātāji un atseviķs vads no sadales skapja līdz aparatūrai. Te raksts krievu valodā par kabeļiem. http://www.ixbt.com/dvd/cables.shtml Link to comment Share on other sites More sharing options...
osscar Aprīlis 20, 2011 Share Aprīlis 20, 2011 nu par to atsevišķo sadali ir sava doma, jo pēdējā laikā, pateicoties lētajiem impulsniekim - tīkls ir pilns ar drazu Link to comment Share on other sites More sharing options...
ggg97 Aprīlis 20, 2011 Share Aprīlis 20, 2011 Un šķepseles pārspraušana rozetē otrādāk palīdz samazināt maiņstrāvas fonu neveiksmīgas konstrukcijas, vai ,vienvārdsakot, sūdīga transformatora gadījumā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
mafijs Aprīlis 20, 2011 Share Aprīlis 20, 2011 Labam barošanas blokam ir pie kājas tie impulsu traucējumi. Ja mājas instalācija veca, ar daudziem sliktiem kontaktiem savienojumu vietās, tas tie sīkie pārrāvumi elektrībā gan var ko ietekmēt. Bet ja mājas elektrovadi ir kārtībā, jēgu es tam neredzu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ggg97 Aprīlis 20, 2011 Share Aprīlis 20, 2011 (labots) nu par to atsevišķo sadali ir sava doma, jo pēdējā laikā, pateicoties lētajiem impulsniekim - tīkls ir pilns ar drazu Nu kārtīgam hiendistam te var palīdzēt tikai elektromehāniskais atsaistītājs pagrabā, tas ir - elektromotrs > ģenerators. p.s. un pie šitāda risinājuma var izvērsties neganti. Var atteikties no pastūža transformatoriem, barojot pa tiešo no ģeneratora, ar atbilstošu voltāžu izejā, caur analogajiem taisngriežiem. 5.1 sistēmas gadījumā, lai likvidētu starpkanālu parazītiskās saites, uz vienas ass var uzspraust 5 ģeneratorus. Labots Aprīlis 20, 2011 - ggg97 Link to comment Share on other sites More sharing options...
mafijs Aprīlis 20, 2011 Share Aprīlis 20, 2011 Un šķepseles pārspraušana rozetē otrādāk palīdz samazināt maiņstrāvas fonu neveiksmīgas konstrukcijas, vai ,vienvārdsakot, sūdīga transformatora gadījumā. Kāds sūdīgs transformators, tiem audiofīliem tak krutie agregāti ! Bez tam ja ir maiņstrāvas fons - vai nu slikti ekranēti vadi vai pavisam draņķīgs barošans bloks. Nevis ģenerators,bet On-line UPS . Tas gan varētu noderēt, ja tīklā ir nestabils pazemināts spriegums. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ggg97 Aprīlis 20, 2011 Share Aprīlis 20, 2011 Mēs cīnāmies ar impulsnieku traucējumiem, bet Tu - UPS, Neies krastā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
MIGs Aprīlis 20, 2011 Share Aprīlis 20, 2011 Es tikko pārdevu māju Jūrmalā. Kādu tieši Hifi aparatūru jūs man ieteiktu pirkt ?! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Kitai Aprīlis 20, 2011 Share Aprīlis 20, 2011 ticību kari. Link to comment Share on other sites More sharing options...
saf Aprīlis 20, 2011 Share Aprīlis 20, 2011 ...Es apgalvoju, ka vadi, savienotāji, kā jebkuri fiziski elementi apveltīti ar noteiktiem parametriem, kuri, gribam mēs to vai negribam, atrodas brīvo elektronu plūšanas ceļā, un, lielākā vai mazākā mērā, šo plūsmu ietekmē. Kā to, ko var sadzirdēt, precīzi nomērīt? Nezinu:(, droši vien no ķimiskā sastāva viedokļa Merkurs ir visai identisks Henesy XO, bet no garšas viedokļa diena un nakts, kaut gan, ja bomzim ieliet lai tas salāpītos, nez vai`viņš kādu atškirību sajutīs, jo sevišķi "blind testā", tas nu tā humors:).. Da nu beidz te blamēties. Kā var cilvēks, ar saviem viduvējas jūtības uztveres orgāniem, sajust atšķirību, kuru praktiski nav iespējams nomērīt (ja vispār iespējams) ar augstas klases un precizitātes mēraparatūru? Un kapēc ierakstu studiju inženieri nepieder šai sektai, vai tie ir tie pieminētie bomži, kas neko nejēdz no skaņas? Vai 70 gadu ierakstu studijās (jo tak par šiem pure analog ierakstiem fano hifiliķi), bija šie ūber vadi? Nē, un joprojām nav! Tad no kurienes radās tās skaņas nianses, kuras saklausa hifīliķi, ūbervadi paši tās ģenerē? Link to comment Share on other sites More sharing options...
spainiss2 Aprīlis 20, 2011 Share Aprīlis 20, 2011 Nevajag ieslīgt galējībās,palasot te ,liekas večiem mājās skandas ar elektrības trīsjoslenieku saslēgtas, nu tas tā--krautā bija akcija vadiem ar sazemējumu,tā lētāk sanāca. santīmpi-ēji te nolasījušies.....kas i nesaprotat vai? mārketings tas ir,nekas vairāk! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Krishius Aprīlis 20, 2011 Share Aprīlis 20, 2011 (labots) Lai cik tas smieklīgi nebūtu, profesionālajā vidē izmanto kabeļus, kuri, dārgākais, maksā LVL 1,50 metrā - un tas ir kārtīgs profesionāls simetriskais kabelis, kuram nekādi sudrabi un zelti klāt nav stāvējuši. T.i. pāris metru gara kabeļa izmaksas ir ap 10 Ls, ieskaitot ļoti kvalitatīvus štekerus abos galos. Un ar tādiem tiek savstarpēji savienota praktiski visa pro aparatūra. Ok, mikrofonu kabeļi parasti ir garāki, bet tas neko daudz nemaina. Es vispār brīnos, kāpēc audofīlu aparatūrā netiek lietoti simetriskie signāli - tie tak ir vairāk pasargāti no visādām blakusparādibām. A varbūt tāpēc, ka neviens netigo 'slimajiem' paredzētus profesionālos vadus, kas ir gatavoti no žīdu zelta un pāvesta iesvētītiem vara klučiem? Labots Aprīlis 20, 2011 - Krishius 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
nnoname Aprīlis 20, 2011 Share Aprīlis 20, 2011 tā nu gluži nebūs, 1,50 par metru koaksiālā vai simetriskā kabeļa ir stipri viduvējs cipars, nemaz nerunājot par multikorēm un normāls neutrik xlr, trs vai rca konektors arī maksā 2,5 līdz 5 ls gabalā, tā ka 10 ls sanāks varbūt par 1m mono gatavu kabeli simetriskie kabeļi tiek lietoti uz lieliem garumiem, kur traucējumi ir jūtami, hi-fi aparatūrai tas nav aktuāli (lai gan ir dažs labs hi-ends ar simetriskajām ieejām/izejām) Link to comment Share on other sites More sharing options...
Long Aprīlis 20, 2011 Share Aprīlis 20, 2011 Nesen biju uz Acoustic Alchemy koncertu. Kas bija interesanti, kad cienījamie mākslnieki beidza savu uzstāšanos, tad visi trīs ģitāristi atpogāja savus kabeļus no ģitāras un aizgāja prom no skatuves. Droši vien tie bija tie "leģendārie" par 1.50 lvl pirktie Link to comment Share on other sites More sharing options...
ju Aprīlis 20, 2011 Share Aprīlis 20, 2011 Krishius Par ko runa - pro apskaņošanu (tur kabeļi tiešām bijušu nebijuši, izņemot retus gadījumus), vai par ierakstu studijām, kuras bieži vien taisa un pat tirgo savus speciālos kabeļus? Par signāla kabeļiem. Skinefekts te tiešām būs kaut kur otrā plānā, bet kabeļa kapacitāte var radīt korekcijas, jo tomēr tas bojā signāla fronti, ja tā var teikt, arī, lai arī nedaudz, piegludina asumus, un tas jau atkal ir viens solis tālāk no sākotnējā signāla. Pašā aparātā attālumi tomēr ir īsi, izolācija faktiski nav, kur veidoties kapacitātei, tāpēc tur tas nav tik traģiski. Protams, tas, vai tehnika skan pareizāk vai patīkamāk (divas dažādas lietas), ir jāmāk atšķirt. Starp skandu un past. vairāk atkal lomu spēlē kabeļa pretestība, kas var pasliktināt demfēšanas koeficientu, kas gan būtiskāk ir lampu past., kuriem šis koeficients jau tā ir zems. Lai gan gadās arī dīvaini tranzistornieki. Katrā gadījumā mans viedoklis ir tāds, ka pats lētākais kabelis nederēs tomēr, un tas nedaudz dārgākais ir tomēr labāks, kaut vai tīri dēļ izpildījuma kvalitātes. Arī kaut vai skandu kabelim. Ir bijuši lētie, kam dzīslas no resnākām drātīm, līdz ar to tās grūtāk lokās, arī iedabūt kur grūtāk. Tāpat lētajiem bieži vien ir pacieta izolācija. Tie līniju vadi tie lētākie arī tomēr skan labāk. Kaut ko tomēr tā auss spēj izšķirt. Ja cena jau iet ar kārtu 100 un augstāk, tur jau faktiski grūti ko atšķirt, un tas tiešām jau var būt tīri placebo efekts. Arī par tiem mērījumiem. Kapacitāti var tam kabelim samērīt, un ir bijuši klausīšanās testi, kur izsecināts, ka ar mazāko kapacitāti skan pareizāk. Testā klausījās vairāki dalībnieki, nezinot kāds kabelis pieslēgts, nemaz nerunājot par tā kapacitāti, kas tika mērīta beigās. Un man arī patīk, ja var samērīt, bet ne viss ir izmērams, jo vienkārši varbūt vēl tāda mēraparāta nav, vai vienkārši nav īsti vēl saprasts kas tieši jāmēra, pēc kādas metodikas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Krishius Aprīlis 20, 2011 Share Aprīlis 20, 2011 (labots) Ok - aizmirsu pieminēt, ka es ar to domāju kabeli vienam kanālam. Kas tad tie par mono kabeļiem, kas maksā dārgāk? Man studijā praktiski visa aparatūra ir saslēgta ar Klotz mīkstajiem simetriskajiem mono kabeļiem un Neutrik galiem. Neviens no vadiem nav izmaksājis vairāk par 10 Ls. Vidējais kabeļu garums 2-3 m. Turklāt, kad pasūtījām vadus mūsu audio elektroniķim, piekodinājām, lai netaupa uz materiāliem - taisa labāko, kas pieejams. Un tādus pašus kabeļus mēs izmantojam arī filmēšanās, skaņas ieraksta - gan mikrofoniem, gan pults savienošanai ar kameru/skaņas rakstītāju. Tā kā bieži sanāk sadarboties ar skaņu studijām un tur strādājošiem cilvēkiem, tad arī viņu setupos neesmu redzējis neko 'krutāku' - tie paši Neutrik štekeri un tās pašas markas Klotz vadi (visbiežāk MC5000), turklāt tādi tiek lietot gan studijā, gan uz lauka. Neko nezinu par koncertu apskaņošanām u.c. live sound lietām - nav mans lauciņš. Mēs parasti nodarbojamies ar skaņas ierakstīšanu. Labots Aprīlis 20, 2011 - Krishius 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
JJP Aprīlis 20, 2011 Author Share Aprīlis 20, 2011 Krishus, neko jaunu jau nepateici. Pieļauju,ka esi profesionālis, vietējā miestā viens no pirmajiem čaļiem:)...un saf arī nav pēdējais. Ja lielais vairums šejieniešu klausās mp3 (Didzis ir izņēmums) no kāut kāda aifona, nav vērts iespringt, laimīgi cilvēki... Par studiju skaņu runājot, problēma ir tā kā mūsu studijas nebūt nav to vidū, kuras ieņemtu vietu pasaules ierakstu veidotāju topā, vidū, vai pat tā pakājē. Ja runājam par mūziku kuru klausās nolamātie haiendisti, ticīgie, hifilītiķi utt, tad nu varat kaut bikses pielikt savās LV studijās nez vai varēsiet ierakstīt kā piemēram Stockfisch-Records, kur iraksta gan cd, SACD, iegriež vinilu (http://www.stockfisch-records.de/paulerac/pa_pauler!.html) un blureys. Cilvēki kurus interesē kvalitatīva skaņa ļoti labi zina šo leiblu, "Closer to the music" ir gandrīz katra skaņu mīļotāja kolekcijā. Tad nu par tehnisko daļu- visi audio signāla trakti savienoti ar VOVOX kabeļiem, multikorus, kur ir tiešām dārgi pat hifilitiķu izpratnē. Un tad sanāk, ka studijās,kuras velta maksimālo uzmanību skanējumam strādā viegli ietekmējami slimi cilvēki. Arī Mogami, ar kuriem aprīkotas vairums ASV ierindas studiju, piedāvā arī diezgan dārgus, kvalitatīvus vadus. Tam pašam Klotz ir ļoti labs ģitāras kabelis La Grange, patch 30 cm maksā ap 26EUR! D.Gilmors tos izmanto savā pedāļu bordā, bet kā pamata kabeļus lieto Evidence kabelīšus, nebūt ne lētus, kurus izstrādājis ilggadējs Audio Quest kabeļu veidotājs. Daudzi vadošie kabeļu industrijas cilvēki nāk no studiju aprindām, Ultralink/XLO viceprezidents tehn.jautājumos ilgi strādājis ar Marc Levinson viņa studijā, Audio Quest šefam piederēja ierakstu studija, kurā rakstīja loti kvalitatīvi 90os gados un līdz šim viņa konsultants un čoms ir Telarc galvenais skaņu inženieris utt. Ja grib netā var sameklēt kaudzi piemēru. Ar tādu attieksmi mums jānoliedz viss, ko mēs savas aprobežotības, nabadzības utt dēļ nevaram/negribam atļauties. Link to comment Share on other sites More sharing options...
MIGs Aprīlis 20, 2011 Share Aprīlis 20, 2011 No šā saprotu, ka LV studijas sūkā salīdiznot ar vidējo Hofi fanāta mājas aparatūru. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!