Леший Aprīlis 23, 2012 Share Aprīlis 23, 2012 raiviic, var lūdzi linku ar kkādu pamatojumu tam, ka ar diskotēkam bojājas dzirde, pie tam vēl neatgriezeniski? Cik atceros, vecās tantes kaut ko tādu stāstīja bērnībā Tas, ka cilvēki pierod pie plastmasas skaņas, ir cits, dzirde tur nebojājas. Tas pats ir aŗī ar citām izjūtam, ja cilvēks ēd makdonaldā katru reizi, viņš vienkārši pierod pie tās garšas, un viņam tas liekas garšīgi. Pīpētāji pierod pie cigarešu smakas un nejūt to, bet pietiek pīpētājam nepīpēt vienu dienu, un smaržas sajūta atgriežās. Par atšķirību mp3 vs loseless - tā ir būtiska, kad ir atbilstošs materiāls. Elektroniskās un rok-mūzikas gadījumā reti kad var sajūst atšķirību, it īpaši, ja esi pieradis klausīties nekvalitātīvu mūziku. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Baigais Janka Aprīlis 23, 2012 Share Aprīlis 23, 2012 Tā arī nesapratu, par ko šūmēšanās Pašā būtībā loseless no ne-loseless jau atšķiras ar to, ka pēdējais kauču ko pazaudē, tāpēc jau pēc definīcijas skanēs sliktāk un nekad nebūs tik labs oriģināls, liec kauču 320, kauču nezi cik. Tas pats ar jpeg attēliem - uzliec kauču super-duper max kvalitāti, tāpatās bilde būs saķēzīta salīdzinot ar oriģinālu. Var dzirdēt/pamanīt vai nevar - tas jau tikai individuāli. Link to comment Share on other sites More sharing options...
matains Aprīlis 23, 2012 Share Aprīlis 23, 2012 Leshij - tāpat kā redze bojājas sēžot pie kompja - ilgstoši nostiepjot un sasprindzinot acs lēcu (hvz kā to sauca) tā zaudē plastiskumu, tāpat arī ausis tiek bendētas, pakļaujot tās lielam troksnim. Vienkārši pie mazāka skaļuma auss vairs nevar adaptēties. Neesmu specs, tādēļ terminus nezinu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
kevins Aprīlis 23, 2012 Share Aprīlis 23, 2012 (labots) raiviic, var lūdzi linku ar kkādu pamatojumu tam, ka ar diskotēkam bojājas dzirde, pie tam vēl neatgriezeniski? es tev varu kaadu duci dziivu cilveeku paraadiit, kas ikdienas ir straadaajushas cehos/ pie motoriem, kuri neko nedzird, ja vinjiem ausii nebljauj. diemzheel taa ir realitaate. izgliitojies kaut iesaakumaa ar sho http://osha.europa.eu/fop/latvia/lv/publications/docs/troksnis_a5.pdf Labots Aprīlis 23, 2012 - kevins Link to comment Share on other sites More sharing options...
Леший Aprīlis 23, 2012 Share Aprīlis 23, 2012 Es runāju tieši par neatgriezeniskiem bojājumiem. matains analoģija ar redzi - nu redzi var uzlabot, gan ar operācijām, gan ar acu vingrojumiem. Piemēram, man pašam izdevās uzlabot redzi no -3.5 uz -2.25. Link to comment Share on other sites More sharing options...
kevins Aprīlis 23, 2012 Share Aprīlis 23, 2012 (labots) vai tu skolaa biologjiju neesi maaciijies, ka nezini, ka nervu shuunas neatjaunojas ??? manis ieliktajaa linkaa 10tajaa lappusee ir tabula . Labots Aprīlis 23, 2012 - kevins Link to comment Share on other sites More sharing options...
Žaks Noriss Aprīlis 23, 2012 Share Aprīlis 23, 2012 Atšķirība ir saklausāma starp lossless un mp3, bet tikai atsevišķos gadījumos tas ir tik ļoti būtiski, lai vispār tam pievērstu uzmanību. Pārsvarā atšķirību var konstatēt, ja ir labi zināms/izpētīts skaņdarbs, kurā ir visādi zvaniņi vai specifiski uzsitieni pa šķīvjiem. Tad kārtīgi var dzirdēt, ka mp3 tos ir nodušījis. Un to dzirdēs gandrīz visi, tikai neuzmanīgam klausītājam uz to ir jānorāda. Par mp3 pret lossless ikdienā ir tikai 2 atšķirības, kas runā par labu mp3 - pieejamība un uzglabāšana mobilajās ierīcēs. Pieļauju, ka plašajās interneta ārēs mp3 audio informācija pieejama praktiski visam, kas kādreiz ir izlaists un pāris cilvēku to uzskatījuši par izplatīšanas vērtu. Maksas vai bezmaksas, tā jau ir cita runa, bet pieejams ir praktiski viss. Losslessā parādās tikai vai nu ļoti populāra mūzika vai arī stipri specifiska mūziku, kuru visādi haienda jūsmiņi vispār neklausītos, ja vien nebūtu klāt bļemba par vismaz 24/96. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
ggg97 Aprīlis 23, 2012 Share Aprīlis 23, 2012 MP3 bijā nervu šūnas, kā tad. Prijehaļi. Starp citu, nervu šūnas atjaunojas, nav viss jāņem pa pilnu rubli, ko skolās padomju laikā mācija. 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
matains Aprīlis 23, 2012 Share Aprīlis 23, 2012 Atšķirība ir saklausāma starp lossless un mp3, bet tikai atsevišķos gadījumos tas ir tik ļoti būtiski, lai vispār tam pievērstu uzmanību. Pārsvarā atšķirību var konstatēt, ja ir labi zināms/izpētīts skaņdarbs, kurā ir visādi zvaniņi vai specifiski uzsitieni pa šķīvjiem. Tad kārtīgi var dzirdēt, ka mp3 tos ir nodušījis. Un to dzirdēs gandrīz visi, tikai neuzmanīgam klausītājam uz to ir jānorāda. Tieši tā! klausoties lossless atklāju jaunu mūziku, atskaņojot to pašus skaņdarbus, ko iepriekš jaunatklātās nianses pēc tam izdodas saklausīt arī mp3, bet līdz tam tas viss vienkārši ir braucis gar ausīm. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Zin... Aprīlis 23, 2012 Share Aprīlis 23, 2012 Dzirde diemžēl bojājas neatgiezeniski (arī gaume - ar laiku pieņem jebkuru draņķi, jo neko labāku nezin) un tagadējiem tīņiem, sasniedzot 40 - 50 gadu vecumu, visticamāk jau nāksies meklēt lētāko dzirdes aparātu. Vistrakākais ir, kad šitā tiek runāts par gaumi, nu taka kārtīi iesīkstējis vecis nu... Kārtējā paaudze, kārtējā "ārprāts, kā šito murgu var klausīties" bļaušana, varu derēt ka iepriekšējā vecā paaudze to pašu bļāva par Rolling Stones un Led Zeppelin... Pietiekami daudz apkārt pastāv arī kkas bez Rijanas un Krisa Brauna 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
kevins Aprīlis 23, 2012 Share Aprīlis 23, 2012 MP3 bijā nervu šūnas, kā tad. Prijehaļi. Starp citu, nervu šūnas atjaunojas, nav viss jāņem pa pilnu rubli, ko skolās padomju laikā mācija. 1. palasi kuraa briidii par ko vispaar IR runa 2. iemaacies pareizi rakstiit 3. ... nu tu jau zini .... uz Stradinjiem jau taapat nebrauksi . Da arii diezvai kaadu mediciinisku rakstu lasiisi. Tikai nez kaapeec es nezinu nevienu cilveeku, kursh trokshnju slodzes uz ausiim gadiijumaa dzirdi pasliktinaajis cilveeks peekshnji buutu to uzlabojis [ kaa Leshijs raksta par redzi --> par to protams var vinju apsveikt ] . Citu starpaa, nez kaapeec pasaulee ir izdomaati taadi dzirdes aparaati . Link to comment Share on other sites More sharing options...
Леший Aprīlis 23, 2012 Share Aprīlis 23, 2012 Es joprojām nesapratu, kāds sakars plastmasas skaņai un milzīgiem trokšņiem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
kevins Aprīlis 23, 2012 Share Aprīlis 23, 2012 Leshij--- a vai tad kaads teica, ka ir sakars ??? Vai kaads teica, ka plastmasas skanja bojaa dzirdi ? Tu prasiiji , lai Raiviic iepostee kautko, kas vareetu likt domaat, ka diskoteekas bojaa dzirdi , pie tam veel neatgriezeniski ... Link to comment Share on other sites More sharing options...
nevertell Aprīlis 23, 2012 Share Aprīlis 23, 2012 Ausu "kauliņi", kas rausta dzirdes nervu notrulinās, tie paliek "ļumīgāki" un tāpēc, lai nodotu signālu nervam, tos vajag iekustināt stiprāk. Tas ir neatgriezeniski. Cilvēkam ne tikai vajag skaļāk bļaut virsū, bet tas arī vairs nespēs sadzirdēt augstākas skaņas, jau no piemēram 14 kHz. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Grossmeister Aprīlis 23, 2012 Share Aprīlis 23, 2012 128 kbps - tur es es sajūtu , ka sūdīgi , a pie 256 kbps - ne . Visas tās nianses ir stipri individuālas - bieži pat no rīta netaceros ko esmu klasījies un kādā bitreitā , vienīgais , kas piefiksēts , ka bass ir bijis tik labs , ka varētu kaimiņus ar visu gultu izdancināt . Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Aprīlis 23, 2012 Share Aprīlis 23, 2012 Pareizāk droši vien būs dzirdes matiņi. Tie vienkārši aiziet bojā un diemžēl neatjaunojas. Un nemaz nevajag īpaši lielu skaļumu (sākot virs 85dba), pietiek, ka tas iedarbojas ilgstoši. Pilns internets ir ar cipariem par skaļuma un ilguma attiecībām dzirdes sakarā. Ne par velti ir speciāls darba aizsardzības likums attiecībā uz troksni. Dzirdes problēmas ir viena no visizplatītākajām arodslimībām pasaulē. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Jazznfunk Maijs 11, 2012 Share Maijs 11, 2012 Nevajag aizmirst, ka ne tikai pats formāts veido skaņu, bet arī tādi sīkumi, kā ADC/DAC sastāvdaļas - kādi low pass filtri, rekonstrukcijas filtri, e.t.c. Uzdodiet sev jautājumu, kāpēc ir audio kartes, pat pliki ADC/DAC, kas maksā 4 ciparu skaitļus? Nē, nē, nevis ar Mētrienas valrieksta inkrustācijām audiofīļiem, bet parastas diskrētas kastes 19" rack formātā. Kāpēc studijās tādas lieto? Piemēram, un tas nebūt nav pats gals. 24/96 ir cool, ja ir puslīdz samērīgs aparāts, ar kuru to baudīt. Joprojām nav skaidrības par vienkāršākajām (iebūvētajām) skaņu kartēm, kā viņas tur resamplē vai neresamplē uz leju no 96k. Dabūju 24/192k klasikas ierakstu. Ar labāko, ko var dabūt nogāzu uz 96k un 44k. Pie 44k sadzirdēju graudainību. Salīdzinoiši. Man viedoklis - sorry Nyquist Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Oktobris 11, 2013 Share Oktobris 11, 2013 Didzi, kas lūdzu ir vadi ar skaņas virzienu? Tb, kā ietekmējas skaņa no tā kurā virzienā skrien, ja pieņemam, ka pēc būtības tur skrien elektromagnētiskais vilnis? Racer, nu Tu paprasīji Es tak ar savu tehnisko izglītību to nezinu. Man mācija, ka skaņas vadā skraida maiņstrāva, bet audiofīli apgalvo, ka vada virziens ietekmē skaņu un vadus vēl vajag sildīt . Neviena tehniska mērījuma un pierādījuma tam nav, bet reliģiski apmātajiem audiofīliem pierādījumus nevajag un no elektriskiem mērijumiem tie baidās kā velns no krusta Attiecībā par tiem virziena vadiem (signāla), ar bultiņām virsū. Man te pēc neveiksmīgas vada pārtaisīšanas nācās ieskatīties sīkāk, kā ta tur īsti savienots, un izrādās, ka vada ekrāns ir pielodēts pie konektora tikai vienā galā. Acīmredzot domāts ir tas konektors, kurš spraudīsies pie signāla avota. Vai tam ir arī kāda praktiska nozīme, nezinu, bet tāds lūk triviāls izskaidrojums virziena vadiem. Nekādas voodoo maģijas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
nnoname Oktobris 11, 2013 Share Oktobris 11, 2013 tas ir par gataviem kabeļiem, kuri lodēti kā semi-balanced (t.i. 2 signāla dzīslas+ekrāns, pēdējais tiek pievienots avota galā), ar vadītāju virziendarbības ezotēriku tam nav nekāda sakara Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Oktobris 11, 2013 Share Oktobris 11, 2013 Jā, tas pats. Kā nav nekāda sakara? Virziens taču uzzīmēts! Par kādiem citiem virziena vadiem tad bija runa? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Oktobris 12, 2013 Share Oktobris 12, 2013 Runa iet par tumbu vadiem un starpbloku vadiem, kiriemie viena karstā dzīsla un ekrāns. Ja ekrānā divas dzīslas un to neizmato simetriskās shēmās, tad pavisam cita štelle. Link to comment Share on other sites More sharing options...
kevins Oktobris 12, 2013 Share Oktobris 12, 2013 Runa iet par tumbu vadiem un starpbloku vadiem Didzi, Tev kaa audiofiilu niideejam noteikti nesagaadaas nekaadu mega probleemu paraadiit tumbu vadu, kuram ir noraadiits virziens .. ? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Oktobris 12, 2013 Share Oktobris 12, 2013 Tīri tehniski samērīt vadu man tiešām nav nekādu problēmu, bet es nu nekādīgi nezinu metodiku, kā nomērīt teiksim vada cenas un izskata ietekmi uz skaņu Nav jau nekādas jēgas kautko mērīt, jo audiofīli no mēraparātiem baidās kā kristieši no sātana. Relģija ar zinātni nekad nav bijusi savienojama un arī nekad nebūs. Būtu tikai iespējams, audiofīli dedzinātu tehniski domājošos cilvēkus uz sārta. Nu labi, ne paši audiofīli, jo viņi ir tikai apmāti "draudzes lpcekļi", bet audiofīlisma sludinātājiem gan tehniskie mērijumi ir kā skabarga pakaļā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
nnoname Oktobris 12, 2013 Share Oktobris 12, 2013 noteikti nesagaadaas nekaadu mega probleemu paraadiit tumbu vadu, kuram ir noraadiits virziens kā arī ekranētu eksemplāru Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Oktobris 12, 2013 Share Oktobris 12, 2013 Da kāda starpība, ir tur virziens, nav tur virziena, vadam ir tikai klasiski elektriski parametri.Var jau mērīt aiz viena gala un tad aiz otra gala, bet tāpat tak jebkuram elektroniķim ir skaidrs, ka pretestība no tā nemainīsies.Var pat skinefektu nomērīt.bet arī skaidrs, ka tas nekādu ietekmi uz skaņu atstāt nevar. Vada kapacitāte protams skaņu var ietekmēt, bet tad pie vainas ir nepareizi uzkonstruēta saņas avota izejas shēma un pastiprinātāja ieejas shēma. Nu nav tur nekādas reliģijas, tīra tehniska zinātne. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Oktobris 12, 2013 Share Oktobris 12, 2013 Skandu vadi ar ekrānu gan netrūkst. Reku pašam ir chord carnival silverscreen. Qed arī ir tādi. Parasts vidusmēra vads, bez kosmiskas cenas. Tiesa, tas nav tāds ekrāns tajā izpratnē, ka tas ir kaut vienā galā kaut kur pievienots. Bet ir. Vai tas ko dod, nezinu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
normundss Oktobris 12, 2013 Share Oktobris 12, 2013 Tīri tehniski samērīt vadu man tiešām nav nekādu problēmu Man būtu ļoti interesanti veikt maiņviļņu analīzi (wavelet analysis) šādam uzstādījumam: Izvēlamies kādus 3-5 starpbloku kabeļus, kuriem subjektīvi klausoties es sajūtu atšķirības. Ņemam signāla avotu un pastiprinātāju, kas savstarpēji savienoti ar šiem starpbloku kabeļiem. Tiek mainīti starpbloku kabeļi un veikti visas sistēmas mērījumi vairākas reizes un vairākās iepriekš noteiktās vietās (lai statistiski samazinātu iespējamo elektromagnētisko lauku un barošanas traucējumu ietekmi uz rezultātiem). Par šo darbu esmu gatavs maksāt nelielu kompensāciju - 10 latus stundā plus nodedzināto benzīnu. Pretī sagaidu reportu ar detalizētu eksperimenta uzstādījuma aprakstu, pilnus neapstrādātus mērījumu datus, maiņviļņu analīzes rezultātus un to skaidrojumu, kā arī statistisko analīzi identisku uzstādījumu mērījumiem, kas veikti dažādās vietās. Nekādas citas "taisnības pierādīšanas" uz vienu vai otru pusi. Visi rezultāti būtu brīvi publiskojami lai katrs var izdarīt savus secinājumus. Mana personīgā interese ir saprast, vai maiņviļņu analīze kā mērījumu metode var dot labāku korelāciju ar subjektīvo testu rezultātiem nekā uz Furjē analīzi balstītās metodes. Samērīsi? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Oktobris 13, 2013 Share Oktobris 13, 2013 Var jau veikt wavelet analysis un iegūt smukas krāsainas bildītes, bet ko tas dos? Vajadzēs tak vienalga beigās noskaidrot, kapēc bildītes atšķiras un skaņa mainās. Tātad jāmēra skaņas avota izejas pretestība pie dažādām frekvencēm. Tas pats jadara ar pastiprinātāja vai skaļruņu ieejas pretestbu.Tad jāsamēra visi iespējamie tehniskie vada parametri. Nu nav tur nekādas ezotērīkas un reliģijas. Pie izmaiņām skaņā vainīgas tehnikas nepilnības- konstruktoru kļūdas un to visu var noskaodrot. Tad var aprakstīt gan tehniskās lietas un klausītāja subjektīvās sajūtas klausoties konkrētās tehnikas slēgumu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Stepselis Oktobris 13, 2013 Share Oktobris 13, 2013 ... Vajadzēs tak vienalga beigās noskaidrot, kapēc bildītes atšķiras un skaņa mainās. ... Vai tiešām skaņa mainās? Varbūt bildītes būs vienādas, bet skaņa ''mainās'' tikai ieraugot ražotājfirmu un vadu cenu? Būtu ļoti interesanti mērījumi! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Oktobris 13, 2013 Share Oktobris 13, 2013 (labots) Man nav pamata apgalvot, ka skaņa nemainās, bet vajag noskaidrot, kapēc mainās. Skaidrs, ka vada kapacitāte var ietekmēt, neprofesionali uzkonstruētas shēmas, skanējumu. Es uzskatu, ka nav nepieciešamas smukas krāsainas bildītes, bet pilnīgi pietiek ar klasiskiem mērijumiem. Lai gan, kā tīkla vads var ietekmērt skaņu, būs grūti nomērīt. Nē, nu labi, pamērīs arī tīkla vada pretestību, induktivitāti un kapacitāti. Tīkla filtrs var ietekmēt skaņu. mazums,kas tais smukajos štepseļos sabāzts iekšā Labots Oktobris 13, 2013 - Didzis Link to comment Share on other sites More sharing options...
normundss Oktobris 13, 2013 Share Oktobris 13, 2013 Es šobrīd neprasu analizēt tā vai cita fenomena cēloņus. Man ir viens konkrēts jautājums: vai maiņviļņu analīze kā mērījumu metode var dot labāku korelāciju ar subjektīvo testu rezultātiem nekā uz Furjē analīzi balstītās metodes. Es saprotu, ka manis piedāvātais eksperimenta dizains nevar sniegt pilnīgu atbildi uz jautājumu par metodi vispār, bet vismaz var noskaidrot vai mērījumi ar konkrētiem waveletiem dod labāku korelāciju. Pašam man nav pietiekamas saprašanas kādus waveletus izmantot, kā pareizi veikt šos mērījumus un kā interpretēt rezultātus. Par šo darbu esmu gatavs samaksāt kādam, kurš šīs lietas saprot, pretī saņemot iepriekš aprakstīto dokumentāciju lai uz tās bāzes vēlāk varētu arī pats kaut ko vairāk papētīt. Metode tiek izmantota signālu apstrādē jau kādus 30 gadus, tā ka visiem zinātniskajās metodēs izglītotajiem inženieriem nevajadzētu ar to būt nekādām grūtībām. Objektīvo mērītāju tak te pilns forums, ne tikai Didzis vien. Jebkurš ir aicināts to izdarīt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Long John Oktobris 13, 2013 Share Oktobris 13, 2013 (labots) Jautājiens tikai viens- vai kāds tiešām reāli spēj novērtēt formātu atšķirības? Apmēram līdzīgi- foto forumu "gudrinieki" bļauj par RAW nepieciešamību un visu drazu bildē RAW. Vai to vajag? Mūzika ir tikai neliela dzīves sastāvdaļa. Labprāt paklausos gan lentas , gan plates, bet ikdienā nesmādēju MP3 telefonā vai minidiskus autiņā. Kāda vaina? Ja nu vienīgi krāniņš šķiet bišku īsāks... Labots Oktobris 13, 2013 - Long John Link to comment Share on other sites More sharing options...
normundss Oktobris 13, 2013 Share Oktobris 13, 2013 Man nav pamata apgalvot, ka skaņa nemainās, bet vajag noskaidrot, kapēc mainās. Šāda pieeja ir pilnīgi greiza no zinātnes un loģikas viedokļa, ko Tev tik ļoti patīk piesaukt. Vispirms vajag noskaidrot kā objektīvi nomērīt izmaiņu esamību. Pretējā gadījumā neviena hipotēze par izmaiņu cēloņiem nav pārbaudāma, vai precīzāk sakot, apgāžama (Popera terminoloģijā falsifiable). Rezultātā jebkāda spriedelēšana par pretestībām, kapacitātēm un citiem faktoriem, kas it kā varētu kaut ko ietekmēt, ir tīra reifikācija. (Ceru, ka loģikas mīlētājiem nav jāskaidro ko tas nozīmē). Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Oktobris 13, 2013 Share Oktobris 13, 2013 Mēs no laukoem un tādus reifikācija svešvārdus nezinām Vienīgais mierinājums, ka Google arī nezin. Tak bez visiem svešvardiem ir skaidrs, ka starpība parādīsies arī ar klasiskām mērīšanas metodēm. Problēma tikai tajā, ka neviens hifiliķis tak pilnīgi neko nemēra. Link to comment Share on other sites More sharing options...
RudeWolf Oktobris 13, 2013 Share Oktobris 13, 2013 Apmēram līdzīgi- foto forumu "gudrinieki" bļauj par RAW nepieciešamību un visu drazu bildē RAW. Vai to vajag? Nejauc divas pilnīgi dažādas lietas. RAW ir tīrie matricas dati, kas vēl jāapstrādā, lai iegūtu attēlu. Attēlam bezzudumu formāts ir tas pats .tiff vai vēl vienkāršāk - .bmp. Starp formātiem atšķirības var saklausīt - man gan pieredze rāda, ka uzlabojot atskaņošanas tehniku no V0 mp3 var dabūt labāku rezultātu nekā FLAC'u dimdinot caur krijeitiv tunbām. Link to comment Share on other sites More sharing options...
JDat Oktobris 13, 2013 Share Oktobris 13, 2013 Šāda pieeja ir pilnīgi greiza no zinātnes un loģikas viedokļa Pilnīgi piekrītu. Tas ka mainās tā ir viena lieta. Ko tur bar mērīt ja nezin ko jāmēra. Ka nosauc konrētas lietas, kuras vajag mērīt, tā uzreiz aste gaisā un sākas loģikas apspriešana. Lo loģikas viedokļa ir atrodami iemsli kāpēc kabelis A skan savādāk ne kā kabelis B. Jautājums kāpēc? Kabeļa maģiso īpašību un torisona laiku ietekmē vai konrētu eleketrisku paramtru ietekmē. Man patīk blaus topfikā tēma. Cīl'veks gudri runā par to kā vajag skanēt, lasa review utml makaronu karināšanu, bet elementāri skandai filtru pieslēgt nevar. Nav brīnums ka kādi dīvaiņi uzdzen nicinājumu visai HiENDistu reliģijai. Link to comment Share on other sites More sharing options...
normundss Oktobris 13, 2013 Share Oktobris 13, 2013 (labots) Mēs no laukoem un tādus reifikācija svešvārdus nezinām Vienīgais mierinājums, ka Google arī nezin. Reifikācija ir loģikas kļūda, kur teorētiskā modeļa īpašības tiek piedēvētas reālās pasaules fenomeniem. Piemēram, bībelē kaut kas ir rakstīts, tāpēc tā tas tiešām arī ir. Vai arī elektromagnētisma teorija paredz kaut ko, tāpēc tā tas tiešām arī ir. @Rudewolf kaut kad atzinās, ka ir diplomēts filosofs, viņam būtu jāvar izskaidrot precīzāk. Vispār jau pirms piesaukt loģiku, būtu labi painteresēties kas tas tāds vispār ir un ko ar to dara Bet ne par to ir stāsts. Tak bez visiem svešvardiem ir skaidrs, ka starpība parādīsies arī ar klasiskām mērīšanas metodēm. Problēma tikai tajā, ka neviens hifiliķis tak pilnīgi neko nemēra. Man ir tāda problēma. Esmu hifilītiķis un man liekas, ka dzirdu lietas kuras nevaru izmērīt. Tas attiecas ne tikai uz vadiem. Ezotērikai neticu un mēģinu atrast kādu objektīvu metodi, kas ļautu izanalizēt uz ausi sadzirdamās atšķirības. Man liekas, ka waveletu analīze varētu parādīt signāla atšķirības, ko ar man zināmajiem rīkiem nevaru ieraudzīt. Bet mana saprašana ir par īsu lai šādus mērījumus veiktu un nav tik daudz laika, lai pietiekami iedziļinātos tēmā. Varbūt arī neko noderīgu tur ieraudzīt nevarēs. Tāpēc piedāvāju cilvēkiem ar pietiekamām tehniskām zināšanām par samaksu veikt mani interesējošos mērījumus un uzrakstīt publiski pieejamu atskaiti. Neprasu nekādu skaidrojumu kāpēc ir vai nav atšķirības, interesē tikai redzēt kādas tās atšķirības ir, ja vispār ir. Un aprakstīt metodiku, lai varu mērījumus pēc tam pats atkārtot. Kur ir visi mērītāji? Varbūt jāieliek sludinājums pirkšanas/pārdošanas sadaļā Labots Oktobris 13, 2013 - normundss Link to comment Share on other sites More sharing options...
JDat Oktobris 13, 2013 Share Oktobris 13, 2013 (labots) a) kas ir wavelet? Šitas? http://en.wikipedia.org/wiki/Wavelet b) Par to loģiku, tu laikam par sevi runā. c) kāds šitam bazaram sakars ar labāko audio formātu. d) Savulaik jau pētīji LM3886. Ne cik tālu netiki. e) Citi jautājumi... Labots Oktobris 13, 2013 - JDat Link to comment Share on other sites More sharing options...
ggg97 Oktobris 13, 2013 Share Oktobris 13, 2013 (labots) Didzi, vēl nedaudz un būs "Das ist pizdohen". Tevi lenc un drīz piežmiegs. Atsakies no saviem vārdiem, atsakies, kamēr vēl nav par vēlu! Es vēroju, bet laikam emu zaudējis sinhronizāciju. Tas skrejvilnis atstāj būtisku ietekmi uz vadu, kura garums ir par kārtu īsāks par, teiksim, 22kHz viļņa ceturtdaļu, ja vien avota jauda nav microwati? /sarkasms/ Labots Oktobris 13, 2013 - ggg97 Link to comment Share on other sites More sharing options...
normundss Oktobris 13, 2013 Share Oktobris 13, 2013 a) Jā, šitas. b) Runāju par visiem. Ja kāds atrod pretrunas manis teiktajā, laipni lūgti uz tām norādīt. Konkrētajā gadījumā es atrodu loģisku pretrunu Didža apgalvojumā, ka ar teorētiska modeļa analīzes palīdzību var pierādīt reālās pasaules fenomena esamību vai neesamību. Vai arī es nesapratu Didža metodes būtību un tas nemaz netiek apgalvots? c) Sakars ar audio formātu ir nomiris jau pirms gada. Cilvēks te izteicās, ka var samērīt dajebko (nu aptuveni tā), un es piedāvāju veikt man interesējošu mērījumu. d) Un Tu zini cik es tālu tiku, ja? e) Kādi? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!