Jump to content

Jautājums makšķerniekiem


markei
 Share

Recommended Posts

Pagājušā gadā izraksts dīķis. Izmēri stipri aptuveni, jo dabā neesmu mērījis, bet varētu būt- garums ap 80m, platums 15-20m, dziļums 3-4m(atkarībā no tā, kāds būs ūdens līmenis). Vajadzētu ielaist kādu dzīvību, kādu zivteli. Cik daudz un kādas? Kādas sugas nevajadzētu kopā likt, kuras vajadzētu? Gribētu kādus ieteikums par šo tēmu. Cik ir dzirdēts, tad pie Lubānas ezera audzē zivis, tad tur arī varētu iepirkt.

Jau iepriekš paldies!

Link to comment
Share on other sites

  • Replies 83
  • Created
  • Last Reply

Top Posters In This Topic

  • markei

    5

  • Jeasus

    8

  • Žaks Noriss

    27

  • Edgars15

    12

raiviic

Nu karūsas var dzīvot katrā kaut cik sakarīgā slapjumā. Vari vēl kādu karpu un/vai līni ielaist - tie visi sadzīvos. Tikai pēc tam iegādājies arī sargsuni vai kalašņikovu pret maluzvejniekiem :sarkasms:.

Labots - raiviic
  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Suns jau ir. Kaut īpaši dusmīgs nav, bet izmēros gan paliels. :spiteful:

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Žaks Noriss

Vislabāk par audzēšanu gan jau tai pašā audzētavā vari noskaidrot.

 

Cik nu man tās saprašanas, tad ir tādas zivis, kas mīl tīru un tekošu ūdeni (foreles u.t.m.l), kuras tev atkrīt. Otras zivis (karpas un līdzīgas) pacieš ne tik tīru ūdeni, bet ņem vērā, ka karpas ir tādi ūdens-rukši un pašas piemēslo ūdeni. Līdz ar to peldēšanās var atkrist.

 

Vēl jāizštuko cik gabalus laidīsi iekšā un līdz ar to - vai piebarosi vai šīs pašas vilks dzīvību. Kaut kādas 5 ūdensaugu ēdājas gan jau bez piebarošanas izdzīvos, bet 100 gabali būs uhhh kā jābaro.

 

Trešā un pati svarīgākā lieta - vai tev tai dīķī ūdens turas iekšā. Ja ir tikai rudenī izkašņāts, tad ne vella nevar pateikt vai līmenis arī vasaras karstumā noturēsies. No kā dīķis ņem ūdeni? Avoti? Tie jau it kā neesot pārāk labi zivīm, jo ūdenī nav skābekļa. Var nākties stādīt kaut kādus spec.augus skābekļa bagātināšanai.

Link to comment
Share on other sites

Tev tas dīķis pārāk jauns priekš daudz zivīm. Es ielaistu kādas 10-15 karpas un līņus no katras sugas, nārstam. Tad pēc 3 gadiem varēsi mēģināt iemest maksķeri. Jāpiebaro nekas nav, daba pati visu noregulē. Ja barosi var būt problēmas ar pārpdzīvotību un attiecīgi slāpšanu ziemā.

 

Niedres obligāti iestādi, jau šopavasar. (ideāli vienu krastu) Pavēro cik vasārā ūdens t turās apmēram 1.5m dziļumā. Vai dīķim ir meniķis (notekgrāvis)?

 

Pašam dīķis laukos 10 gadu vecs, karpiņas un līņi dzīvo mierīgi, karpas lielākās noķertas 2-2.5 kg, varbūt ir kāds lielāks ar iekšā. Platība 1000m2. Ir notekgrāvis, avoti un ziemā nekas neslāpst. Peldēties gan fuj...

Labots - Jeasus
Link to comment
Share on other sites

Notekgrāvis nav. Dīķis izrakts vietā uz pļavas, kur katru gadu līdz jūnija vidum no pavasara ūdens turējās, jau beidzamajos gados sāka tur pat niedres augt. Tā ka ar ūdens līmeni nevajadzētu būt problēmām, vismaz man tā šķiet.

Link to comment
Share on other sites

Ja ir daudz ūdens (avoti) tad notekgrāvis palīdz veidot caurteci, un ūdens ir svaigāks gan ziemā gan vasarā. Laid tik iekšā, kautkas jau noteikti dzīvos, tik nēparforsē, un kādus 3-4 gadus jāpaciešās ar ķeršanu. karpas jau ātri aug ja viss ok.

Link to comment
Share on other sites

Žaks Noriss

ar ūdens līmeni nevajadzētu būt problēmām, vismaz man tā šķiet.

 

Oi, veci, ar dīķiem nav tik vienkārši. Tur pamatproblēma ir ūdeni noturošajos slāņos. Pie mums tas pārsvarā ir māls vai kāda specifiskā plēve, jo tikko būs kāds smilts slānis, tā viss tavs dīķis aiztecēs prom. Cik nav dzirdēti stāsti, ka tīrot vecos piļu/muižu dīķus ar ekskavatoru aizslauka prom gadsimtus kalpojušo māla kārtu un pēc tam dīķis vairāk nespēj piepildīties. Un ja nav aktīva avota, kas to dīķi pildīs, tad viss pasākums ir stipri šaubīgs. 3...4m dziļš dīķis jau pats par sevi neizžūs, bet zivīm tāds novārījies buljoniņš var neiet pie sirds vasaras karstumā. Pagājušo gadu bijām vairākdienu pasākumā pie Lubāna un tur saimnieks teica, ka nokrišņus nav redzējis 35 vai pat 40 dienas (neatceros uz sitiena), dīķis bez aktīva avota pie šādiem nosacījumiem zivīm būs nāvīgs. Tā ka labāk šogad iegādā kādu tonnu ar aliņu, sēdi krastā un vēro vai dīķis pildās un kā turas līmenis dīķī. Sāc stādīt jau ieteiktās niedres.

  • Patīk 1
  • Slikti! 1
Link to comment
Share on other sites

Nu ja viņs ir racis pagājušo gad, tad jau baigā vasara ir pārdzīvota. Un ja līmenis drastiski nekrītas tad jau būtu ok, ūdens pieplūst. Lielākā kļūda jau ko parasti pieļauj ir ka gribas visu, daudz un ātri.

Labots - Jeasus
Link to comment
Share on other sites

Pāgājšgad, tas ir rudenī. Vasarā tur vēl auga zālīte un ziedēja puķītes.

 

Bet rezumējot- ielaist tikai 15 karpas un 15 līņus un audzēt niedres?

Link to comment
Share on other sites

Ja rudenī, tad... tas pats kas vakar izrakt. Nebūs vel nekāda barības bāze, un vel nezini kā dīķis pa vasaru uzvedīsies. Es vērotu šogad dīķi, sastādītu niedres, kādu ūdenszāli, un nākamgad laistu ko iekšā.

Labots - Jeasus
Link to comment
Share on other sites

Žaks Noriss

Nu tad labāk šogad sēdi un vēro. Tāpat saradīsies dzīvība - visādi ūdensaugi, gliemeži, moš kāda dēle. Ja tuvumā ir kūts vai lauksaimniecības zeme, tad aizstiep ūdens paraugu uz laboratoriju, lai šie pasaka kas tev tur ūdenī ir. Karstākā laikā arī pamēri temperatūras, moš bez avotiem tā baļļa uzsilst ne pa jokam un zivīm tas neiet pie sirds. Kaut gan 3m laikam nespēs tā sasilt.

Link to comment
Share on other sites

Paturpināšu tēmu. Fakts protams neapstrīdams, ka zivīm rudenī izraktā dīķī ēst diez tur daudz nebūs ko. Bet ja pieņem, ka zivis regulāri tiks piebarotas, tad varbūt būtu pieņemami arī ielaist kādu zivi šogad?

Link to comment
Share on other sites

Dažas karūsas vari ielaist arī šogad. Vīņas spējīgas dzīvot un vairoties ekstrēmos apstākļos. :)

Labots - Reader
Link to comment
Share on other sites

Paklausi Žaks Kustō! Uzgaidi kamēr dzīvība dīķī iemetas un augi parādās, ar piebarošanu tikai līdz pirmajam ledum izvilksi.

Link to comment
Share on other sites

Principā pat neko nelaižot pēc laika dīķī būs karūsas - tā sērga izplatās pati. It kā ja gribi kvantitātē zvejot tad laid karūsas - pašam ir 2 dīķi, kur čum un mudž no tām. Ielaižot līdakas, līņus, karpas tās diezko nedzīvo, jo karūsas izrij to barības bāzi. Tādēļ, ja domā kādas lielākas zivis tur dabūt iekšā, tad uzreiz laid tikai tās. Ja ielaidīsi vispirms karūsas, tad principā tur būs tikai tās.

Link to comment
Share on other sites

Nu tak ja tik dikti gribas, nu tad ielaid ar`, bet nedaudz, kadas 10-15. Piebarot var ar vārītiem kartupeliem, grūbām utt. Es butu barojis 100g baribas un 1kg zivs nedēļā. Izdoma kadu iegremdejamu barotavu, lai var apskatit vai ir eests vai nav t.i. vai zivs vel dzīva.

Ja ir laipa tad var iegremdejamu koka "paplāti"

 

Tik atceries ka karpām un līņiem siltums patīk, tāpēc aktivākā barošana vasarā. Pavasarī/rudenī tik iespēja piemēslot dīķi.

Labots - Jeasus
Link to comment
Share on other sites

Karūši jau kā tarakāni, visur izdzīvo, var laist jau tagad, tikai nevajag pārforsēt ar daudzumu, jo pretējā gadījumā ziemā pie pirmā urbiena nāks nepatīkama smaķele no urbuma vietas ;(

Link to comment
Share on other sites

Edgars15

Par karūsām - kaitinošas zivis. Pietiks dažas ielaist, ka jau būs pēc laika pilns ar viņām. Vairojas ātri, bet aug gausi.

Laba lieta ir karpas un līņi. Ja būs arī karūsas, tad vēlāk retināšanai der kāda līdaciņa.

Link to comment
Share on other sites

  • 2 weeks later...
Žaks Noriss

Lai nav jātaisa svaiga tēma!

 

Ir piemājas dīķis, pieļauju, ka vairāk kā 600kvm, kuram tuvējā upe katru pavasari "pāriet pāri". Arī šogad. Vai ir jēga pēc ~2 nedēļām ņemt līdzi badapātagu? Kā vispār sastāv ar pīckošanu privātā dīķī un licenzēšanu? Problēma tajā, ka īpašums atrodas nolādētajā GNP un tā upele ir Gauja. Reāli Gauja atrodas pāri ceļam, dažu desmitu m attālumā vasarā. Pavasarī viss apvienojas.

Labots - Žaks Kustō
Link to comment
Share on other sites

Privātajā dīķī met tinas un sit ar elekrtību - nekādu licenci nevajag.

Pag, ja jau dīķis atkusis, tad jau var provēt pacopēt. Kādas problēmas.

Link to comment
Share on other sites

  • 4 months later...
Žaks Noriss

Nedēļas nogalē mēģinās noķert kādu karūsu. Bet nav nojēgas par to lopu smagumu. Vai 0.25 (rakstīts līdz 6kg) diegs būs OK? Baigi nav vēlme pārtīt...

Link to comment
Share on other sites

Edgars15

Atliektiem galiem. Milzīga karūsa jau būtu uz puskilo, bet tas jau ir retums dīķī, ja tur speciāli nebaro. Kādas 200-300 grami - tās jau ir labas (cepamas, kā saka).

Tie lopi nemaz neaug tik lieli. Sudrabkarūsas - tās man vairāk patīk ķert. Aug garākas un apaļākas, smagākas. Zelta karūsas aug plakanas, apaļas. Tas tā.

Link to comment
Share on other sites

Žaks Noriss

Uz ko publika rekomendē ķert dīķa skaistules? Pagaidām doma par kukurūzu, moš kādu sarkano slieku izkašņāšu. Vēl kādas vērtīgas idejas?

Link to comment
Share on other sites

Domāju, ka šajā gadījumā labāk klasika (sliekas).

Link to comment
Share on other sites

Žaks Noriss

Jāskatās pēc varēšanas, jo sliekas var arī nebūt. Pirkt negribu, jo tad šīm 3 dienas ledusskapī jāizdzīvo. Par sarakšanu arī nezinu, jo vieta nav pārbaudīta un stundu rakāties galīgi neceļas. Mēslu čupas tur nav.

 

Citi stāsta, ka ar rupjmaizi ķerot. Tā varētu būt?

Link to comment
Share on other sites

Maize, saritini bumbiņas un tik uz priekšu, kukurūza varētu arī neaiziet, bet maize nostrādā parasti labi, bet pirms ķeršanas iemet pāris rikas lai papeld pa ūdens virsmu, redzēsi vai ēd vai nē

Labots - unknovn
Link to comment
Share on other sites

Man kādreiz bērnībā lielas karūsas ķērās uz ceptu pankūku bumbiņām - labi turējās uz āķa + visādi sīkie, tritoni u.c. slieku neraustīja.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Žaks Noriss

Opā, pankūkas es tiem ķēmiem necepšu! Ar maizi diezgan nemākulīgi ņemos, jo man vienmēr izšķīst un aizpeld. Vai var izmantot rupjmaizes garozas?

Link to comment
Share on other sites

maizi vajag samiekšķēt un tad mīcīt kamēr sanāk mīkla - no tās viļā bumbas/desas ko liek uz āķa.

Link to comment
Share on other sites

Žaks Noriss

Zinu, tikai kaut kā nekad ilgāk par 3 min tā maize netur. Laikam saspringšu uz slieku, tā ir ūdensdroša :D

Link to comment
Share on other sites

Edgars15

Jap, kā jau citi saciji - maizes bumbiņas, "mīkla" jeb milti ar ūdeni samaisīti, un tad bumbiņas var taisīt. Sliekas - pašsaprotami. Kukurūza nederēs, uz to viņas neņem.

Par tritoniem - bērnības trauma man. Kad tāds bija uz āķa, vienmēr šķebinājos. Tagad pacmit gadus neviens nav uz āķa bijis. :grin:

Link to comment
Share on other sites

Žaks Noriss

Interesanti. Tieši par kukurūzu lasīju, ka ņemot.

Link to comment
Share on other sites

Edgars15

Provēt vari, protams. Bet, visā nopietnībā, uz kukurūzām tikai dīķa līņus esmu dabujis. Līnis - tā ir superīgākā zivs, kāda dzīvo dīķos.

Link to comment
Share on other sites

Žaks Noriss

Kas ir ar grūbām?

Link to comment
Share on other sites

Pamēģini mannas putru sajaukt ar ūdeni, un mīci kamēr sanāk mīkla, no tās taisi bumbiņas un uz priekšu, karūsām garšo.

Link to comment
Share on other sites

Žaks Noriss

Mannu vārīt?

Link to comment
Share on other sites

nē nav jāvāra, ūdeni arī daudz nevajag, sāksi mīcīt sapratīsi. Var atī ķert uz makaroniem, paši mazākie radziņi, tikai nepārvāri, labāk noņemt no uguns, pirms viņi paliek mīksti.(lai neplīst uz āķa ģērbjot.)

Labots - marixxx
Link to comment
Share on other sites

 Share


×
×
  • Izveidot jaunu...