Sun jeb Oracle sertifikāts! Sun Certified Java Programmer

[Guest Javeris]

Javeris: MIT bakalaura / maģistra kurss Pēc tā darba piedāvājumi būs labāki nekā ar kaut kādu SCJA / SCJP

 

 

Ko teiksi par LU bakalaura grādu, maģistra grādu? Zin tie bakalauristi un maģistristi ir visādi, kā jau te izteicās, ka var būt beidzis sazin ko, bet tik un tā izrādīties neriktīgs. Ir zināms reāls piemērs, kas staigā ar bakalaura grādu kabatā, bet praktiski neko no tā nejēdz, jo visus eksāmenus tak nošpikojis bija.

[Mezavecis]

Skatos, ka tiek gānīta kompānija, kurā es strādāju. Diemžēl Māris var vainot pats sevi, ja nav pareizi sapratis teikto. Es arī esmu strādājis pa 35Ls/mēn pirmā darba vietā bez jebkādas darba pieredzes par mašīnrakstītāju - vai par to sodīt darba devēju? Nē, jo pēc neilga laiciņa pelnīju 10x reizes vairāk tajā pašā darba vietā. Galvenais saskatīt potenciālu no vairākiem aspektiem - attīstības iespējas, karjeras augšupeja utt. Ja nekas neattīstās, tad nav jēgas izniekot savu laiku. Eksistē darba vietas, kur nemaksā kosmiskas summas, toties ir iespēja gūt zināšanas un pieredzi, ja vien izrāda iniciatīvu. Galvenais ir domāt līdz un runāt ar vadību par problēmām.

 

Diemžēl tiem, kas neprot runāt, nekad nav un nebūs spīdošas nākotnes, pat ja esi ūberspeciālists, neatkarīgi no profesijas. Cik neesmu redzējis ģeniālus cilvēkus elektronikā, IT nozarēs, bet joprojām dirnēja zemos amatos par niecīgu samaksu, tikai tāpēc, ka kautrējas runāt par problēmām, baidās nez no kā. Tad tikai atliek mājās klusībā radīt ģeniālu jaunatklājumu ar domu, ka tas spēs mainīt pasauli.

 

Java nekur neizmirs un par to nevajadzētu satraukties. Java ir visur - gan biznesa aplikācijās, gan spēlītēs, gan arī nākotnē aizvien dominējošo lomu aizņems mobilie telefoni ar Android platformu. Joprojām daudzi kā risinājumus izvēlas Java, jo nav jāmaksā mežonīgās licences par serveriem. Vēl arī Java ir kodols daudzās internetbankās, jo spēj nodrošināt nepieciešamo drošību. Tā kā Java speciālistu nav daudz, līdz ar to darba iespējas ir pietiekami stabilas.

 

Es gan vairāk ieteiktu gūt darba pieredzi nevis ieciklēties uz sertifikātiem. Tas pats attiecas uz visiem grādiem, kursiem. Protams, izglītībai vienmēr ir vērtība, bet mūsdienās viss tas maksā pietiekami daudz un jāparēķina ieguldītie līdzekļi pret atdevi. Ja darbā vari saņemot par to algu attīstīties un iegūstot vēl vērtīgāku pieredzi par sausu teoriju, tad tam pat svars ir lielāks. Ja jūti, ka ir par maz, gribi mērķēt uz vadošākiem amatiem, tad nenoliedzami bez augstākās izglītības un papildus sertifikātiem būs daudz grūtāk izsisties.

Labots Novembris 28, 2010 - Mežavecis

[Guest Javeris]

Neviens te nevienu kompāniju negāna, ja MarisO ir bijusi konkrēta pieredze, viņam par to nebūtu jāklusē, lai jau cilvēki zin profesionālo kolēģu profesionālos piedzīvojumus. Uz tās "sausās teorijas" balstās ne tikai programmēšana, bet gan visa IT zinātne jeb "computer science". Tā ir precīza zinātne, kur visas lietas ir precīzi definētas, gluži kā matemātikā, tāpēc teorija ir svarīga un vērtīga. Cits jautājums, protams, kā šīs zināšanas pielieto, kādas metodes programmētājs izmanto un rada, šeit jau sākas "mākslinieciskā puse" tam visam. Es jau labprāt nemācītos tikai pats patstāvīgi sertifikāta eksāmenam, bet ietu uz dažādiem kursiem, taču tas viss maksā bargu naudu! Svarīgi, lai ieguldītais būtu drošs ieguldījums vismaz savu 10 gadu nākotnē ar iespējām pārkvalificēties, ja nu kas... Man jau šķiet, ka šobrīd tehnoloģiju vidū dominē Oracle un Java, M$ un .NET, un vēl Apple ar savām fīčām, bet "populārajā web jomā" dominē opensource visādi - RaR, python, php ... Es ceru uz Java pozīcijām, daudzas aptaujas rāda, ka tā ir šobrīd populārākā programmēšanas valoda, tehnoloģijas attīstās, datori arī vairs nav vājie un JVM velk! Sevišķi jau uz Linux serveri, kuriem nav "jāvelk līdzi" grafiskā vide utt. Bet no Ginta Plivnas labprāt vēlētos dzirdēt, ko viņš uzskata par labu pierādījumu? Oracle sertifikāti nav labi, M$ sertifikāti nav labi, tad domājat, ka vietējā izglītība ir laba, kur eksāmenus var nolikt, brutāli spiežot un daļa pasniedzēju apveltīti ar stipri nepilnīgu kompetenci (sevišķi bakalauros)?

[MarisO]

Neviens te nevienu kompāniju negāna, ja MarisO ir bijusi konkrēta pieredze, viņam par to nebūtu jāklusē, lai jau cilvēki zin profesionālo kolēģu profesionālos piedzīvojumus.

 

Ja runa iet par BTG, tad nevienam nav noslēpums, ka tajos laikos tur vairums strādāja bez darba līgumiem (es arī) un alga tika maksāta tādās glītās aploksnītēs.

Par nelegālo programmatūru nerunājot. Kad viņus pieķēra tad, kā man tika stāstīts, darbiniekiem nācās nedaudz ciest.

 

Linux serveri, kuriem nav "jāvelk līdzi" grafiskā vide utt.

 

Linux ir laba lieta, Anglijā daudzās vietās lieto tikai Linux, gan uz darbstacijām, gan, protams, serveriem.

Labots Novembris 29, 2010 - MarisO

[Gints Plivna]

Bet no Ginta Plivnas labprāt vēlētos dzirdēt, ko viņš uzskata par labu pierādījumu? Oracle sertifikāti nav labi, M$ sertifikāti nav labi, tad domājat, ka vietējā izglītība ir laba, kur eksāmenus var nolikt, brutāli spiežot un daļa pasniedzēju apveltīti ar stipri nepilnīgu kompetenci (sevišķi bakalauros)?

Labu pierādījumu kam? Spējai strādāt?

Nu pilnīgi objektīvi to var novērtēt tikai reālā darbā. Sertifikātus kā uzticamus rādītājus pēc jau aprakstītajiem gadījumiem mēs vairs īpaši augstu nevērtējam. Pieņemot darbā programmētājus, viņi kārto testu, pēc kura tad arī pamatā tiek iegūts vērtējums. Protams, pastāv varianti, kad cilvēks ir tik ļoti pazīstams, ka ir apmēram skaidrs, ko viņš var vai nevar, bet tie pamatā ir tādi, ar kuriem tā vai citādi kopā strādāts vai kāds ļoti uzticams cilvēks spēj rekomendēt.

Kas attiecas uz sertifikātiem, tad vienkārši vismaz uzskaitītajiem ir grūti ticēt, ja ir redzēti cilvēki, kas tos ir ieguvuši un rezultāts ir nulle vai pat mīnuss , attiecīgi kaut ko jau tie par cilvēku parāda, bet tests ir anyway. Kas attiecas uz Oracle sertifikātiem, tad, protams, ir viens izņēmums tie ir Oracle Certified Masters, kurus nevar iegūt pliki atbildot uz fiksētiem jautājumiem, tur ir 2 dienu praktisks darbs, tai skaitā DB atjaunošana. Lūk redzot šādu papīru, es esmu vairāk vai mazāk drošs, ka šim cilvēkam ir zināšanas un spēja tās pielietot neko vairāk par viņu nezinot , starp citu tādu pasaulē ir mazāk par 500 un vismaz 5 no tiem ir no Latvijas. Bet nu tas ir specifiski tikai priekš DBA.

 

Gints Plivna

http://datubazes.wordpress.com

[usver]

Ko teiksi par LU bakalaura grādu, maģistra grādu? Zin tie bakalauristi un maģistristi ir visādi, kā jau te izteicās, ka var būt beidzis sazin ko, bet tik un tā izrādīties neriktīgs.

LU bakalaura grādu var dabūt, praktiski neko nezinot par programmēšanu. Ir pirmkursniekiem priekšmets "programmēšanas valodas" un ir paskālis, bet nu paskāli māca praktiski visiem, un ieskaite tādā priekšmetā liecina tikai par spēju izdarīt minimumu un veselajā saprātā turēt līdzi RTU telekomunikatoriem, siltumtehniķiem un citiem ar IT nesaistītiem cilvēkiem.

Maģistros līdzīgi - var ņemt labus kursus (tur ir), un var maksimāli izvairīties no kodēšanas. No turienes esmu pazīstams tikai ar vienu kursu - 2 semestru Java pie Podnieka (IIRC, nekad dzīvē neesmu redzējis), un kursu tipiski apgūst IT maģistri. Tajā ir gan Java+XML, gan Java+JSP+Hibernate. Tas jau ir vismaz pierādijums, ka cilvēks spēj izpīpēt konkrētas lietas. Protams, ja kursa darbus tiešām taisījis pats =)

 

Pirmajā darba vietā cilvēks tikai sāk apgūt pamatus uzvedībai ilgtermiņa projektos. Un nopietnās lietās sāk izslimot savas "bērnu slimības", kā mēdz teikt - kad saprot, ka komentārus likt ir labi, spageti kods ir slikts, variabļi xx xxx xxxx xxxxx nav labi, utml. Ko no pirmkursnieka bez darba pieredzes un bez mērena portfolio var gribēt? Es paprasītu kādu uztaisīto darbu un uzdotu papildjautājumus. Visu pārējo pārbaudes laikā var uzzināt.

[Guest Javeris]

Kas attiecas uz Oracle sertifikātiem, tad, protams, ir viens izņēmums tie ir Oracle Certified Masters, kurus nevar iegūt pliki atbildot uz fiksētiem jautājumiem, tur ir 2 dienu praktisks darbs, tai skaitā DB atjaunošana. Lūk redzot šādu papīru, es esmu vairāk vai mazāk drošs, ka šim cilvēkam ir zināšanas un spēja tās pielietot neko vairāk par viņu nezinot , starp citu tādu pasaulē ir mazāk par 500 un vismaz 5 no tiem ir no Latvijas. Bet nu tas ir specifiski tikai priekš DBA.

 

Gints Plivna

http://datubazes.wordpress.com

 

 

Kas tev manis pieminētajos sertifikātos likās tik nenopietns? Lūk "Oracle Certified Master, Java SE 6 Developer" - tas nav "Oracle Certified Master"? http://education.oracle.com/pls/web_prod-plq-dad/db_pages.getpage?page_id=321 Tas sertifikāts "Sun Certified Java Programmer", par ko mēs te runājam, ir tikai viens no priekšnoteikumiem, lai iegūtu to sertifikātu. Redz, tā vien šķiet, ka Latvijā augstāk novērtē kaut kādus vietējo augstskolu bakalaurus, par ko jau usver tepat izteicās:

LU bakalaura grādu var dabūt, praktiski neko nezinot par programmēšanu.

nevis sertificētus speciālistus ar pieredzi, kuru nopietnība darbā un spēja nolikt tiešām ar profesiju vistiešākajā mērā saistītus sertifikātus, kur tiešām pārbauda, "vai tu zini lietu", nevis paskatās, vai esi izgulējies lekcijā, nodevis kādu no kursa biedra špikoto mājasdarbu vai nospiedis eksāmenu uz 5 ballēm no 10. Protams, augstskolu beigušie arī dalās, jo cilvēki ir dažādi un tie, kas intensīvi mācās tur un dara to patstāvīgi, ne tikai to, ko pasniedzējs liek, tādi ir vērtīgi, jo arī reālajā darbā nebūs jāstumj un jāgrūž. Es saku, lasot vielu, ko vajag zināt SCJP, man nav nekādu šaubu, ka ja to visu iemācās perfekti, ka cilvēkam vismaz ar Java valodu problēmu nebūs. Protams, citas lietas kā vispārīgi programmēšana (algoritmizācija) utt. arī jāzin, bet, starp citu, tādas zināšanas var pa brīvu iegūt, mājās sistemātiski skatoties un klausoties MIT lekcijas.

[Mezavecis]

Tāds iespaids, ka nesaproti atšķirību starp darba pieredzi, sertifikātu un augstāko izglītību. Nu neticu galīgi, ka var iegūt Java pieredzi sēžot mājās vai dirnot lekcijās. Kad nāksies čakarēt Jboss vai Tomcat reālam uzdevumam, tad atdursies kā pret mietu ieraugot katru nākamo stacktrace

[Guest Javeris]

Atšķirības ir tādas, ka augstskola mēģina iemācīt cilvēkam domāt un mācīties, savukārt sertifikācija piespiež (īpaši, ja kārto to par savu naudu un izproti tās nozīmīgumu darbā) iemācīties ne tikai domāt, bet gan domāt konkrētu tehnoloģiju ietvaros, kurām serticējies. Savukārt darba pieredze, sevišķi, ja tā lielāka par 2 gadiem pie vienas tehnoloģijas, nemainot darbu ik pēc 3 mēnešiem, parāda, ka esi spējīgs zināšanas pielietot arī praksē. Bet kopumā, manuprāt, ir jāvērtē vienmēr kopums, jo tikai kopums - darba pieredze + sertifikācija + izglītība, parāda kandidāta vērtību, lai arī darba pieredzei tomēr bieži vien ir vislielākais svars, jo ņemot tādu, kurš beidzis bakalaurus, var smagi iegrābties, jo kā jau tika teikts, bakalaurus, ja labi grib, var nolikt pilnīgs un nekam nederīgs nejēga. Pat bakalaura darbu it kā varot nopirkt vai sarunāt kaut vai ar bartera palīdzību, ka kāds to uztaisīs tavā vietā. Konkrētus gadījumus gan nezinu. Kas attiecas uz reālo pieredzi, tā arī ir dažādi vērtējama. Tāpēc ir testi un pārbaudes laiks, lai pārliecinātos, vai jaunais darbinieks par sevi intervijā nav melojis. Es, piemēram, zinu vienu, kurš jau gadiem strādā IT amatā, bet neko adekvātu savai pieredzei nav iemācījies, principā, viņš jau sen būtu jāatlaiž, ja vien viņam nebūtu īpatnējas "attiecības" ar klientu un savas veiksmes šefa acīs viņš piedēvētu tikai pie saviem nopelniem, bet savās neizdarībās nevainotu citus darbiniekus! Bet nu nekur citur viņu neņems un pat ja paņems, 3 mēnešus pārbaudes laiku viņš neizturēs! Lūk, par to es runāju, cik reāls profesionālis un cik labi prot strādāt darbinieks - pieredzējis novērtētājs to pateiks ātri, bet ne tik ātri kā parunājot 5 minūtes, jo IT sfēra ir plaša, nav māksla uzdot kādu jautājumu, kuru atbildētājs nepārzin. Viss slēpjas domāšanas veidā un attieksmē pret darbu un galvenais - SAVU izaugsmi!

[Mezavecis]

Tas protams ir skaisti, zināšanas, pieredze, sertifikāti, bet reāli nākas strādāt komandā, kur sākās vislielākās problēmas. Kā zināms, programmētāji ir īpaša suga un spēj sastrādāties noteiktā kombinācijā (vienam rutīnas darbi, citam jaunievedumi utt.). Ja programmētājs nebūs savā vietā, tad izaugsmes nebūs.

 

Ir redzēts gadījums, ka atnāk ģēnijs, kurš māk strādāt tikai viens, kodu ģenerē tikai sev saprotamā veidā un rezultāts arī citiem programmētājiem un gala lietotājiem maz salasāmi. Tā kā lieli projekti nav viena cilvēka garadarbs, tad šādi Einšteini ilgi nepavilks jebkurā kantorī, jo vienmēr tiks apbižoti un nenovērtēti. Raksturīgs programmētājiem, kas izolēti būrušies gadiem pa manuāļiem.

[Gints Plivna]

Kas tev manis pieminētajos sertifikātos likās tik nenopietns?

Hmmmm, neesmu šo sertifikātus pētījis un netaisos to darīt, man ir pilnīgi vienalga, kas tur ir un ko prasa. Es stāstīju par pieredzi ar citiem sertifikātiem, ne Javas, un savas domas par to netaisos mainīt. Ja Tu domā, ka ar Javu viss ir OK, tad forši.

Es par šo tēmu nekādā veidā netaisos iespringt un kādu pārliecināt par sava viedokļa pareizību

 

Gints Plivna

http://datubazes.wordpress.com

[usver]

.. Raksturīgs programmētājiem, kas izolēti būrušies gadiem pa manuāļiem.

Šito ātri var izdzīvot, pamēģinot pašam uztaisīt vismaz 2 sakarīgas sistēmas no nulles un izejot cauri fāzei "pēc mēneša jau pašam grūti iebraukt un veikt jebkādas izmaiņas,moš vajadzēja kaut ko savādāk darīt".

Un tad aizdomāsies - ja pašam grūti savā kodā veikt izmaiņas, tad moš taisīt tā, lai pie nelielām biznesa loģikas izmaiņām/papildprasībām izmaiņas veikt ir patīkami arī pēc tam :>

Labots Decembris 1, 2010 - usver

[Hrjum]

Tak nevaig karot. Ir vajadzīgi gan labi karavīri, gan komandējošais sastāvs. Kara laukā, kaujas apstākļos reti kad tālāk par seržantu kāds paceļās, bet reālā darbībā 10 gadus piereedzējis seržants tiek augstu vētēts. Leitnantu turpretī var iegūt pulveri neostot, bet bez tā ko leitnantam māca skolas solā par pulkvedi nekļūsi. Tāpēc, ja gribi kodēt tad rukā projektus un hobij projektus mājās. Ja gribi karjeru un lai tevi sauc par conceptual engineer, enterprise architect un zīmē bubļikus mākoņos, tad vāc sertifikātus un diplomus.

 

Ir vienkārši jāizlemj, kas pašu darīs laimīgāku, jo neatkarīgi no izvēles paēdis būsi un $$$ arī pietiks saprātīgām lietām.

[Guest Javeris]

Daži te normāli vulgarizē, daži atkal parāda visai "vēsu attieksmi". Šis citāts izskatās tāds strikts un it kā pārliecināts, bet zemāk pamatošu, ka tomēr tas ir baisi aplams:

Tas protams ir skaisti, zināšanas, pieredze, sertifikāti, bet reāli nākas strādāt komandā, kur sākās vislielākās problēmas. Kā zināms, programmētāji ir īpaša suga un spēj sastrādāties noteiktā kombinācijā (vienam rutīnas darbi, citam jaunievedumi utt.). Ja programmētājs nebūs savā vietā, tad izaugsmes nebūs.

 

Ir redzēts gadījums, ka atnāk ģēnijs, kurš māk strādāt tikai viens, kodu ģenerē tikai sev saprotamā veidā un rezultāts arī citiem programmētājiem un gala lietotājiem maz salasāmi. Tā kā lieli projekti nav viena cilvēka garadarbs, tad šādi Einšteini ilgi nepavilks jebkurā kantorī, jo vienmēr tiks apbižoti un nenovērtēti. Raksturīgs programmētājiem, kas izolēti būrušies gadiem pa manuāļiem.

 

 

1) nejauc programmēšanu, kur nodarbojas ar nopietnu softu izstrādi ar šūšanas fabriku. Kādi rutīnas darbi un kādi jaunievedumi? Programmētājiem VISIEM būtu jāseko līdzi tendencē savā jomā un jāievieš jaunievedumus savā specifikā, kuru viņš vislabāk pārzin. Ilgstoša rutīna programmētājam ir degradācija.

 

2) tas, cik labi programmētājs strādās komandā ir atkarīgs no divām lietām - viena ir, cik viņam pašam patīk to darīt un vai ir kāda pieredze, bet otra, krietni izšķirošāka, ir - cik profesionāls ir komandas vadītājs un vai viņš atrodas "savā īstajā vietā"? Ja programmētāju komandu vada kaut kāds nejēga, kurš prot tikai "tarkšķēt", stresināt un traucēt pārējiem programmētājiem darbu, tad komandas darbs nekādā ziņā nebūs tik produktīvs kā, ja komandas vadītāja vietā strādā zinošs un kompetents vadītājs savā sfērā, kurš prot atrast katram komandas dalībniekam viņa "jājamzirdziņu". Līdz ar to, šeit lielāka atbildība ir tieši darba vadītājiem un komandas līderim (kurš var būt arī vecākais programmētājs).

 

3) ģēniji un "Einšteini", iespējams, strādā ne jau naudas vai priekšnieka biznesa, vai paša biznesa karjeras dēļ, bet gan sev, savam prātam, jo viņiem darbs saistās pamatā ar dziļu interesi un entuziasmu. Ģēnijs var ģenerēt ne tikai nelasāmu kodu, bet var arī "uzmest" esošo darba devēju, ja viņam piedāvās strādāt, teiksim, NASA.

 

4) pretstatā ģēnijam un arī pretstatā "tarkšķim" un arī pretstatā "smadzeņu invalīdam", labs programmētājs ražos kodu "biznesam". Viņš to taisīs, saskaņā ar globālajiem standartiem un labo, pasaulē atzīto praksi (tai skaitā koda dizains, noteikumi attiecībā uz stilu un nosaukumu veidošanu, komentāru rakstīšana, vispārpieņemtie principi attiecībā uz biznesa loģikām utt. plašāk interesēties pie manis personīgi), nevis taisīs sviestainu kodu visādu vietējo "tarkšķu" un "prātvēderu" murgu iespaidots.

 

 

Rezultātā, ņemot savu iepriekš sacīto, uzskatu, ka kvalitatīva sertifikācija ar saturu (nolikta vismaz uz 80% pareizām atbildēm) ir viens no priekšnoteikumiem, lai programmētājs būtu labs tirgum un biznesam, ne tikai sev.

 

Protams, uzklausīšu arī citu viedokļus.

Labots Decembris 1, 2010 - Javeris

[Mezavecis]

1. Par rutīnu neesi gluži sapratis manu teikto. Ir tāda lieta, kā psiholoģija un vieni cilvēki ātri adaptējas jaunām tehnoloģijām, ir interese nepārtraukti kaut ko uzlabot, bet citiem patīk vairāk iestrādāta taciņa, par kuru var ērti staigāt un jauni šķēršļi rada apgrūtinājumus. Tāda rutīna, ka nonstopā atgremo vienu un to pašu kodu, noteikti notrulina prātu, bet realitātē nemēdz būt ilgstoša, ja vien projekts nav balstīts uz copy-paste.

 

2.Komanda ir kāda ir, bet ja savāksi vairākus agresīvus programmētājus vienkop komandā, tad pat pie visstingrākās disciplīnas neviens vadītājs nespēs noorganizēt efektīvu darbu. To ir jāsaprot vadītājam. Ir pieredzēts dzīvē, ka sīkumi noved līdz pat kautiņam ofisā.

 

3. Ģēnijs būs vienmēr gudrāks par visiem un visiem citiem nebūs taisnība.

 

4.Sertifikāti ne vienmēr ir objektīvi. Ja programmētājs ir pataloģisks slaists, tad CV var būt skaists kā bilde rāmītī, varbūt nolicis n sertifikātus, strādājis n darba vietās, kuru katru pametis ar troksni.

 

Šie visi aspekti ir izejot no realitātē redzētā. Megakantoros ir bišu stropa hierarhija un tas jau cits līmenis un katram savs aizgalds šaura lauciņa veikšanai.

[Guest Javeris]

Turpinot jau te uzspīdējušajā "kara leksikā", slikts tas ģenerālis, kas neprot novadīt savus leitnantus un kura padotie vietā, kur tiem jāizpilda savus pienākumus, kaujas! Un disciplīnu var panākt ne jau ar tādiem līdzekļiem kā to dara armijā, bet gluži vienkārši atrodot katram komandas dalībniekiem savu vietu un izveidojot "veselīgu konkurenci" uzņēmuma iekšienē. Uzņēmums ir kā "dārziņš", par kuru gan vadītājam, gan vidējā līmeņa vadītājiem, gan komandu līderiem ir jārūpējas un jākopj, tas ir viņu darbs! Tiem vadītājiem nemaksā par sarunām un sanāksmēm ar klientiem vai privātu jautājumu risināšanu pa darba telefonu, jo "viņi to var atļauties"! Viņiem maksā par programmētāju komandas vadīšanu un tehniski specializētiem vadītājiem jābūt arī pietiekami dziļām zināšanām par to, ko viņš vada - tātad - par programmēšanu un to saistītajām tehnoloģijām! Ja viņš neko nejēdz vai neprot vadīt komandu, tad viņam ir jāuzraksta atlūgums un jāiet mājās, kamēr vēl pats nav atlaists pēc panta. Tiem vadītājiem nemaksā vairāk kā programmētājiem tāpēc, ka viņi prot gudri d*rst pa telefonu vai ļečīt murgus savai priekšniecībai ausīs, ka pie visiem "negadījumiem" vainīgi ir vai nu viņa padotie, vai klients, tikai ne viņš kā projektu menedžeris pats! Sakārtotās valstīs un IT tirgos, jādomā, šīs lietas ir sakārtotas un tādi visādi "šoferu dēli" kā mums te Latvijā dažādos ofisa amatos jau sen būtu atlaisti! Ar laiku tirgus šīs lietas sakārtos arī Latvijā, protams...

 

Pagaidām gan Latvijā, kā zināms, kļūdas, neizdarības un atbildība par tām tiek "deleģēta" uz zemākiem līmeņiem, savukārt, nopelnus, neatkarīgi, vai tos veicis zemāka vai augstāka līmeņa stāvošais, "deleģē" veiksmīgi uz augšu! Īsi sakot - visu slikto deleģē virzienā lejup, visu labo - augšup!

Labots Decembris 1, 2010 - Javeris

[Mezavecis]

Ir jāsaprot, ka Latvijā nav kā citur pieņemts. Darbinieku konkurence vāja un darba devējam izvēle nav liela - paņemt to kas ir, vai gaidīt labākus laikus laikus, kad uzradīsies spilgts censonis no stikla kalna. Līdz ar to jau automātiski jāsaprot, ka atlaišanas jautājumi nav tik vienkārši kā maximā, kur vismaz 5 potenciālie pārdevēji gaida rindā.

 

Arī izglītības, sertifikācijas būšana ir sačakarēta un tagad top lieta ir pieredze - ja tāda ir, tad esi zelta cilvēks un laidara vārti vaļā. Liberālā izglītības sistēma visos līmeņos ģenerē bezmugurkaulainus sprukstiņus, kas māk draugos ieiet un pirmā frāze ir "caw mani sauc jaanis!!!!!", kuriem tehniskā domāšana ir nokačāta.

 

Tāpēc es personīgi vairāk analizēju spējas, domāšanas veidu un tad tikai sertifikātus.

[MarisO]

Tāda rutīna, ka nonstopā atgremo vienu un to pašu kodu, noteikti notrulina prātu

 

Vairums komerciālo projektu notrulina prātu. Parasti jau tur nekā nav, kautkāds interfeiss datubāzei, kautko ielasa no datubāzes, lietotājs kautko pamaina un ieraksta atpakaļ.

 

Vai tad Latvijā kautko inovatīvāku kodē arī? Interesantākais, ko es esmu darījis ir draugu zolītes servera uzkodēšana.

 

UKjā tas ir nedaudz labāk vai vismaz ir iespēja apmeklēt dažādus seminārus, diskusijas, coding dojo, konferences ārpus darba laika.

Labots Decembris 2, 2010 - MarisO

[eMDiiPii]

Javeris, kņigu ņe čital a mnenija imeju ... Ko tad tādu esi izdarījis, ka vari uzskatīties par industrijas ekspertu ? Linkus studijā, savādāk tā ir tukša diršana boot.lv stilā. Varbūt man episki neveicās, bet korporatīvā kultūra ir vienāda gan vidēja Latvijas, gan vidējā Štatu uzņēmumā attiecībā uz to, kurš ir labs un kurš slikts.

 

MarisO, taisa, interesantākais, ko es esmu darba vajadzībām rakstījis ir custom CDN (content delivery network) serveris node.js, kurš griežās ar ~1000 req/sec. Bet globāli - visi komercprojekti lielākoties ir advancēts CRUD (Create, Read, Update, Delete) + ACL un reprezentācijas, šur tur var izpausties uzrakstot kaut ko interesantāku, kad jātiek galā ar skeilošanos.

 

Piekrītu mežavecim, ka Latvijā ir maz *labu* programmētāju.

[eMDiiPii]

Javeris, kņigu ņe čital a mnenija imeju ... Ko tad tādu esi izdarījis, ka vari uzskatīties par industrijas ekspertu ? Linkus studijā, savādāk tā ir tukša diršana boot.lv stilā. Varbūt man episki neveicās, bet korporatīvā kultūra ir vienāda gan vidēja Latvijas, gan vidējā Štatu uzņēmumā attiecībā uz to, kurš ir labs un kurš slikts.

 

MarisO, taisa, interesantākais, ko es esmu darba vajadzībām rakstījis ir custom CDN (content delivery network) serveris node.js, kurš griežās ar ~1000 req/sec. Bet globāli - visi komercprojekti lielākoties ir advancēts CRUD (Create, Read, Update, Delete) + ACL un reprezentācijas, šur tur var izpausties uzrakstot kaut ko interesantāku, kad jātiek galā ar skeilošanos.

 

Piekrītu mežavecim, ka Latvijā ir maz *labu* programmētāju.

[Guest Javeris]

Javeris, kņigu ņe čital a mnenija imeju ... Ko tad tādu esi izdarījis, ka vari uzskatīties par industrijas ekspertu ? Linkus studijā, savādāk tā ir tukša diršana boot.lv stilā. Varbūt man episki neveicās, bet korporatīvā kultūra ir vienāda gan vidēja Latvijas, gan vidējā Štatu uzņēmumā attiecībā uz to, kurš ir labs un kurš slikts.

 

MarisO, taisa, interesantākais, ko es esmu darba vajadzībām rakstījis ir custom CDN (content delivery network) serveris node.js, kurš griežās ar ~1000 req/sec. Bet globāli - visi komercprojekti lielākoties ir advancēts CRUD (Create, Read, Update, Delete) + ACL un reprezentācijas, šur tur  var izpausties uzrakstot kaut ko interesantāku, kad jātiek galā ar skeilošanos.

 

Piekrītu mežavecim, ka Latvijā ir maz *labu* programmētāju.

 

 

Kādus linkus? Man šeit sevi nav jāreklamē, tas ir gan bezjēdzīgi, gan nevajadzīgi, gan nepareizi.

 

Un termins labs programmētājs būtu arī jādefinē. Tu noteikti neesi labs programmētājs, ja runā tik nesakarīgi! Par lietu, vairāk par lietu, lūdzu!

[MarisO]

Un termins labs programmētājs būtu arī jādefinē.

 

skatiet šeit:

 

http://www.starling-software.com/employment/programmer-competency-matrix.html

[Hrjum]

Iesaku pievērst uzmanību Communication un Requirements sadaļām Programming nodaļā. Bieži tieši šīs sadaļas lielākie tehniskie guru pamet novārtā, līdz ar to kļūstot nederīgi komerciāli izdevīgai sistēmu izstrādei.

[Guest Javeris]

skatiet šeit:

 

http://www.starling-...ncy-matrix.html

 

 

Pēc šīs matricas diez vai var pateikt, kurš tieši ir labs programmētājs. Es teiktu, ka tāds var būt gan Level 3, gan Level 2, gan, iespējams, pat Level 1, bet Level 0 ir vienkārši nejēga.

 

Tu arī redzams, ka:

 

Years of professional experience:

 

Level 0 - 1 year

 

Level 1 - 2-5 years

 

Level 2 - 6-9 years

 

Level 3 - 10+ years

 

Manas zināšanas ir pamatā Level 2 līmenī, atsevišķas pozīcijas pat Level 3 līmenī, bet profesionālā pieredze ir Level 1 līmenī. Es, piemēram, zinu arī programmētājus, kuriem pieredze ir Level 3 līmenī, bet faktiskās zināšanas labi, ja Level 2 līmenī. Level 0 līmeņa "programmētāji" nekad ilgi darbā nenoturas vai nu arī strādā uz dubultu slodzi par kapeikām. Es protams, zinu arī programmētāju ar padsmit gadu pieredzi un maģistra grādu datorzinībās, bet pat tāds programmētājs neprot visu paveikt Level 3 līmenī. Protams, lielu daļu sava līmeņa kompetences jomu viņš prot.

 

Par to komunikāciju runājot, programmētājam komunikācija nenozīmē bļaut pa visu ofisu kā jefiņam, skaidrojot savus murgus kā pasaules līmeņa gudrības, ar mērķi pievērst sev uzmanību gluži kā pāķim ar BMW. Nē, komunikācija programmētājam nozīmē prasmi izskaidrot NE-idiotam saprotamā valodā ar programmatūru saistītos specifiskos jautājumus, bet šī ir atsevišķa prasme. Ja viss šis, kas uzrādīt matricā, programmētājam ir jāprot izcilā līmenī un viņš to prot un angļu valodā, tad tādam programmētājam īsti nav ko darīt Latvijā - šeit viņš saņems labi, ja 1000 LVL mēnesī, neskatoties uz to, ka viņš, piemēram, būtu vērts 10'000 EUR mēnesī.

[Mezavecis]

Nu tu gan tā virspusīgi pateici un paņēmi tikai stāžu. Jāanalizē visi šie faktori kopumā, nevis jāizrauj no konteksta.

 

Par komunikāciju īsti nav taisnība. Ar klientu pamatā runā darbu vadītājs, kas izskaidro visu to klientam saprotamā valodā. Programmētājam obligāta prasība spēt komunicēt ar sava darba vadītāju, lai spētu precīzi izpildīt uzdotos uzdevumus.

 

Man zināmie programmētāji ar 10+ gadu pieredzi ir vai nu augstā amatā kā vecākie programmētāji vai arī paši vada ar IT nozari saistītas firmas. Ja vienu vai otru minēto līmeni nevar sasniegt šajā laika periodā, tad par profesionāli nevarētu nosaukt.

[Guest Javeris]

...Programmētājam obligāta prasība spēt komunicēt ar sava darba vadītāju, lai spētu precīzi izpildīt uzdotos uzdevumus...

 

 

Šis apgalvojums arī ir vispārīgs, jo komunikācija nekad nav vienpusējs process, bet jautājums ir - vai, skatoties pēc iepriekš minētās "programmer competency matrix", vai Level 2 vai Level 3 programmētājam būtu jāprot komunicēt ar tādu "vadītāju", kurš ir idiots vai arī šim vadītājam jāatbrīvo sava vieta kompetentam vadītājam? Tas arī ir diskutabls jautājums, jo redzi - Level 3 darbinieks nekad nevarēs pilnvērtīgi un produktīvi komunicēt ar Level 0 darbinieku jeb "darbu vadītāju" (kurš arī ir darbinieks).

[Mezavecis]

Eh, ar tevi bezcerīgi diskutēt, jo diskusija sanāk par terminiem un dzīves jēgu. Atbilsti statusam "ofisa sausiņš", kas jebkuru teikto uztver burtiski. Kādreiz der izbāzt degunu ārā un iziet cilvēkos pieredzes apmaiņā

[Guest Javeris]

Eh, ar tevi bezcerīgi diskutēt, jo diskusija sanāk par terminiem un dzīves jēgu. Atbilsti statusam "ofisa sausiņš", kas jebkuru teikto uztver burtiski. Kādreiz der izbāzt degunu ārā un iziet cilvēkos pieredzes apmaiņā

 

 

Par tavu "statusu" labāk neizteikšos, bet tas, ka tavs "intelekta līmenis" nespēj analizēt tēmas saturu un, ka pārej uz "meža baurošanu", kļūst tikai skaidrāks.

 

Paldies par uzmanību, turpmāk neapgrūtini sevi un manis rakstīto nekomentē.

[MarisO]

Es protams, zinu arī programmētāju ar padsmit gadu pieredzi un maģistra grādu datorzinībās, bet pat tāds programmētājs neprot visu paveikt Level 3 līmenī. .... īsti nav ko darīt Latvijā

 

Man ir gan maģistra grāds, gan 10+ gadu pieredze, bet Latvijā man nav ko darīt, ne tāpēc, ka man tur nedod 10k mēnesī, bet tur burtiski nav ko darīt - kā jau sacīju, es tur parasti laboju kļūdas visādu ārzemnieku programmās. Anglijā gan ir visādi interesanti projekti.

 

Latvijā bieži ir arī valodas barjera - daudzi nerunā ne latviski, ne angliski.

[Guest Javeris]

MarisO - par valodas barjeru lasi šeit:

http://www.boot.lv/forums/index.php?/topic/132678-valodas-lietosanas-darba-vietas-latvijas-teritorija/

 

Bet šo tēmu atstājam pamatā Java jautājumiem.