Jump to content

Vai pirātisms ir zagšana


DJWoX
 Share

Recommended Posts

Леший

Filmas un seriāli - tur gan situācija ir diezgan sarežģīta, nav viens mākslinieks (vai mūzikas grupa), bet ir vesels aktieru bars + filmētāji + producenti ++.

Tur galvēnie ir kanāli (FoxTV piemēram). Tie var vienkārši pateikt "Nu iepriekšējo sezonu skatijās 7 miljoni, bet šo sezonu tikai 5 miljoni, viss, tālāk netaisam seriālu", pat, ja faktiskiem autoriem ir diezgan laba ideja.

Neatkarīgi no tā, vai runa ir par mūziku, filmām, seriāliem, grāmatam utt utt utt, ir 2 daļas - faktisie autori un tie, kas izdod. Uzmini, kas saņem lielāku daļu no naudas.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

UberFly

Es esmu par to, lai esošā filmu un mūzikas industrija nodeg līdz pamatiem. Garāžā tapušais saturs mani interesē daudz vairāk par to, ko man mēģina iesmērēt forum cinemas vai mūzikas charti. Tas pats attiecas arī uz spēļu industriju. Ja nodegs magnāti, tad atvērsies piekļuve saules gaismai entuziastu produktiem.

 

Burn in hell!, I said burn in hell you bastard$!!!

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

apšaubu vai lienīte vispār ir kādu dziesmu sarakstījusi, sanāk kaut kāda izpildītāju "autoratlīdzība"

Link to comment
Share on other sites

Леший

Garāžā tapušais saturs mani interesē daudz vairāk par to, ko man mēģina iesmērēt forum cinemas vai mūzikas charti.

Šo pat var tīri labi argumentēt. Industrija ražo saturu, balstoties uz principa "pipl havajet", tas ir, visādi marketinga specialisti, tirgus pētnieki un pārējie liekēži nosaka kas mums jāklausās/jāskatās. Ja mēs ņēmam izklaides industrijas front-end, tas ir, TV kanāli, radiostacijas, tad pārsvarā tie atskaņo tieši šādu materiālu. Vai tas ir tas, kas mums patik, vai to mēs gribam klausīties/skatīties? Nē. Bet komiskākais un arī skumjākais šajā situācijā ir tas, ka tie marketinga spečuki, kas mums iebaro kaut ko, par to vēl saņēm naudu, un ta nauda nāk no mūsu kabatas. Ja to sistēmu vienkāršot, tad mēs maksājam tiem cilvēkiem par to, ka viņi nosaka to, kas mums patik. Šeit iederās tikai viens vārds - absurds.

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Uģis Lācis
[..]Uzmini, kas saņem lielāku daļu no naudas.

 

Nu tur nav īpaši daudz, ko minēt. :D Bet nu diemžēl ir tāda situācija, ka, lai saražotu kaut ko, ir vajadzīgs budžets. Jautājums, vai spētu eksistēt sistēma, kurā budžetu iespējams savākt bez lielajām kompānijām.

 

Īstenībā tas viss vienkāršojas uz banku sistēmu - lielas naudas īpašnieki var diktēt noteikumus priekš aizdevumiem un investēt tur, kur patīk. Vai tā ir laba sistēma? Dažos gadījumos lielas naudas ir vajadzīgas, bet ne tādos apjomos, kā sabiedrībai patīk mūsdienās aizņemies.

Link to comment
Share on other sites

Es nerunāju par tehnoloģisko izpildījumu dziesmu veikalam. Tas ir sen izdomāts, izpētīts un atstrādāts. Es runāju par likumdošanu. Kādam vajadzētu būt pareizākam likumam?

Link to comment
Share on other sites

Izslēgt sadaļas par maksāšanu radio un televīzijas klausīšanos. Tam ar autoriem nav nekāda sakara, kafejnīcām un frizētavām nav nekādas ietekmes, kas tiek raidīts, ne jau viņi atskaņo. Gan jau, ka radio arī maksā par dziesmu raidīšanu tik un tā.

Link to comment
Share on other sites

serioussam909
Kādam vajadzētu būt pareizākam likumam?

Iesākumā varētu izsvītrot sviestus (70 gadi pēc nāves) un aizvietot ar (10-20 gadi pēc publicēšanas).

Nākamais - noteikt ka izdevējs nevar piesavināties autortiesības (tikai publicēšanas tiesības uz sakarīgu laika periodu).

Utt...

Link to comment
Share on other sites

risinājums mūziķiem: noteikts koncertu skaits ar noteiktu publikas skaitu gadā un tad pretendē uz savām autoratlīdzībām

Link to comment
Share on other sites

WildGun

Industrija ražo saturu, balstoties uz principa "pipl havajet".

 

Vecīt, nebūs vis Tev taisnība. Vai arī Tev pilnīga taisnība.

Tavs teksts pēdiņās man izsaka, ka "pīplam to vajag, pīpls to ņem....". Pareizi, domāju, ir "people must have !!!!". Un tas jau nozīmē ko citu. Tas nozīmē "pīplam to jāvajag". Par mērķpīplu, domāju, domstarpības neradīsies, jo, man liekas, ka mērķpīpla ražošana ir nostādīta uz pareizām sliedēm.. Un industrija, kā Tu pareizi saki, dara to, kas industrijai ir jādara. Ražo, atrod mērķpīplu, sačakarē tam smadzeni (?) un pārdod savu ražojumu. Un pārdošanas galarezultātam ($$$$$$$) nav nekāda sakara ar eee... mākslu? :blush2: Atvainojos, ieskrēja tāds stulbs vārdiņš prātā.....

 

Kā ražo mērķpīplu, var pavērot PinkFloyd garadarbos. The Wall, piemēram....

 

Vai tas ir tas, kas mums patik, vai to mēs gribam klausīties/skatīties? Nē. Ja to sistēmu vienkāršot, tad mēs maksājam tiem cilvēkiem par to, ka viņi nosaka to, kas mums patik

 

Protams, ka mums tas nepatīk. Bet kādam (miljardam) tas patīk, jo "must have !!" SuperFM, Draugi, Facebook, Twitter - nu kā lai es palieku pakaļā visam šitam ? Visiem ir, un man nav ????

 

Neko vienkāršot nav iespējams, kamēr visstulbākā dzīvnieka galvenā vērtība ir "ES !!!". Un kamēr viņa pravietis ir $$$ (lasi - alkatība).

 

Sry, veči, piegtdtgdiena.....

 

Par zagšanu un noziegumu - visu, ko man vajag, esmu jau nozadzis. Labprāt uzmaksātu kaut ko Fredijam vai Dīkonam, bet pirmais ir ārpus zonas, otrais izrubījis sakarus, pārējie divi bija Rīgā un savu jau ir dabūjuši. Skaņa bija normāla, māksla - nē....

Labots - WildGun
Link to comment
Share on other sites

Леший

Es runāju par likumdošanu. Kādam vajadzētu būt pareizākam likumam?

Sāksim ar to, ka vajag izslēgt lobēšanas iespēju, lai visādas kakas nevarētu izbīdīt likumprojektus, kas skar dažādu cilvēku intereses, bet labumu dod tikai konkrētai grupai. Konkrēti piemēri - kakas izbīdīts likumprojekts par nodokli CD/DVD matricām. Kad pieņēma šo likumprojektu, netika ņemtas vērā paterētāju intereses, kā arī, neatceros, lai paterētāju pārstāvji un vietējie matricu ražotāji tiktu aicināti diskutēt likumprojekta pieņemšanas laikā.

Tas pats arī attiecās uz tā saucāmajam "blakustiesībām", kas vispār ir sveistains murgs. Faktiski, kopā ar autortiesību maksu, ir jāmaksā papildus nodevu, jo mūzikas atskaņošana darba vietā "veicina darba spēju un labāk apmierinā klientus". Šitādus sviestainākus sviestus nedrikst pieņemt, kamēr nav zinātniski pierādīts, ka mūzikai ir tāds efekts. Savādāk, paterētāji var pieprasīt no mūziķa naudu par aplausiem, jo tie taču stimulē izpildītāju koncerta laikā, un ļauj viņam nopelnīt vairāk :)

Otrkārt, vajadzētu ar likuma spēku samazināt izdevēja lomu. Konkrēti, tas, ka viņš ir izdevis skaņdarbu, dod viņam tiesības saņemt naudu tikai par konkrētu tirāžu, nevis par tā skaņdarba atskaņošanu. Jo faktiski, izdevējs nav piedalījies skaņdarba ierakstīšanas procesā.

Treškārt, atbalstīt autorus, kuriem nav daudz naudas, un tie nevēlās kļūt ar lielo komaniju vērgiem. Var izveidot non-profit ierakstu studijas, kuri var eksistēt ar valsts dotācijām. Mūsu laikos, valsts dotācijas tiek dotas visādām organizācijām, kurām ir diezgan laba peļņa arī no paterētājiem, piemēram Rīgas Satiksme. Kāda jēga dot atbalstu tiem, kas jau pelna naudu un var izdzīvot paši?

Link to comment
Share on other sites

nelegālu mūzikas lejuplādi tas neapturēs un ar augstākminēto tam nav nekāda sakara.

varbūt varētu mazināt nelegālu lejuplādi ar interneta sniedzēju palīdzību. piemēram: lattelecom- autoratlīdzību meslu vācēji

Link to comment
Share on other sites

Es esmu vecumā, kad nav lielu problēmu šad tad iegādāties sev tuvu mūziku. Mans parastais variants ir interneta "pirmsnoklausīšnās" un tad disku meklēšana ebay vai amazonē. Parastie varianti ar amazones vai tamlīdzīgām noklausīšanām ir garām dēļ sliktas kvalitātes un ierobežotām iespējām. Nereti mūzika iepatīkas tikai pēc vairākkārtējas noklausīšanās dažādos apstākļos vai noskaņojumos. Ideāli būtu iespēja iegādāties kompozīcijas atsevišķi, cd vai labākā kvalitātē un lai 15-20 gab nemaksā vairāk par 1-2 gatavo cd cenu. Tik bagāts es neesmu, lai nopirktu, teiksim, 5 mākslinikeka albūmus, bet personīgi sakombinējot vienu, man nebūtu žēl par to samaksāt. Manuprāt šis varētu būt labs veids.

Un jāpārtrauc raizēties, ka mūziku no interneta kopē padsmitnieki, tie tāpat nav nekādi pircēji, lai kādu variantu piedāvātu. No viņiem industrija varēs iekasēt, kad tie paliks vecāki un beidzot gribēs savu jaunības mūziku sev plauktā, kā arī dos priekšroku vienkāršākam iegūšanas veidam kā rakāties kaut kur interneta pagrīdē. Varat nešaubīties, tāds laiks pienāks.

Link to comment
Share on other sites

Леший

ediots, no tās naudas, ko tu maksā par mūziku, labākajā gadījumā 10% tiek līdz autoram. Tas posms, kas ir starp paterētāju un autoru, pieprasa vismaz 90%. Runa ir par konkrēti šo posmu, ka tieši to ir jāmainā. Ja tev būtu iespēja samaksājot to pašu naudu, pirkt teiksim, nevis vienu dziesmu, bet piecas, tad tas tevi stimulētu vairāk pirkt. Un, jo biežāk cilvēki pirks mūziku, jo retāk viņi kačās. Kad tu kaut ko novelc, tu īsti nejūti mūzikas vērtību, bet pret pirkto dziesmu būs pavisam cita attieksme, un tu būsi vairāk izvēlīgs, nekačāsi visu pēc kārtas. Un jau tad, kad būs tāda normāla alternatīva esošai sistēmai, tad arī varēs runāt par cīņu ar torrentiem. Turklāt, es domāju, ka cīņa ar torrentiem nemaz nebūs vajadzīga, jo pašlaik trekeri izdzīvo pateicoties milzīgam apmeklējumam. Kad tas apmeklējums samazināsies, trekeriem pašiem nebūs izdevīgi eksistēt, un tie nomirs dabīgā nāvē.

Link to comment
Share on other sites

Droši vien tā ir, agrāk bez izdevējiem autoram izplatīt savu darbu bija grūti. Šobrīd ir visas iespējas to mainīt. Neredzu būtiskus iebildumus, kāpēc autori mūsdienās nevarētu tirgot paši apejot starpiekus, ja viņi to vēlas. Starpnieki tāpat nekur nepaliks. Vienmēr būs cilvēki, kas labāk saņems 10% neko nedarot vai darot kaut ko citu, nekā 90% tērējot savu laiku un nervus domājot par realizāciju.

Domāju, ka ir vieta dažādām pieejām. Piemēram, tirgojot singlus ir svarīgs viss tas resusrsu apjoms, kas ir izdevēju rīcībā. Tirgot agrāko laiku darbus, autori mierīgi varētu tikt galā paši. Galvenais, lai tie tiesību līgumi ar izdevniecībām nebūtu uz mūžību + vēl 70 gadi.

Link to comment
Share on other sites

naivums tavā vecumā. vienas un tās pašas mūzikas vērtību nevar mērīt novilktajā vai nopirktajā, tās vērtība ir tevī pašā, vai patīk vai nepatīk. cik ilgi skatīsies uz bukletiņu. legāli nokačājot tāds pats pliks fails kā nelegāli kačātam.

Link to comment
Share on other sites

Nu jau sāk parādīties interesanti viedokļi, ir par ko padomāt. :) Pagaidām domu graudi par pēdējiem postiem:

  • Slidena lieta tā par tām kafejnīcām un frizētavām. Nevaru nepiekrist, ka kapa klusums šādās iestādēs nebūtu omulīgs. Tātad, tomēr biznesam palīdz. Jautājums, cik daudz.
  • 10-20 gadi pēc "publicēšanas" - kas ir "publicēšana"? Varu iedomāties 1001 visādu strīdīgu robežgadījumu.
  • Izdevējs nevar piesavināties autortiesības - nu, tā arī īsti nevar. Ir ļoti daudz situāciju, kad cilvēks A veic radošu darbu par fiksētu samaksu, un šis darbs pēcāk paliek firmas B īpašumā. Piemēram, reportieris uzraksta rakstu avīzei. Vai es programmēju moduli savas firmas izstrādātajam softam. Utt. Šajos gadījumos ir tikai loģiski, ka darba augļi pēcāk paliek firmas īpašumā - tāda jau arī bija sākotnējā vienošanās. Arī komponists var noslēgt līgumu ar operu, ka viņš sakomponēs darbu un tas pēcāk paliks operas īpašumā. Kāpēc ne? Bet, nu, protams, tas arī paver durvis visiem šitiem "izdevējiem" kā Sony, utml. Tur ir vidēja izmēra sviests, kas saistās kopā arī ar nākamo lietu:
  • Šobrīd jau ir ļoooti daudz mākslinieku, kuri savus darbus publiski izliek internetā, vai ļauj atvilkt paši par nelielām naudām. Mūziķi it sevišķi. Jūs esat par kādu no tiem dzirdējuši? Varbūt esat arī kādam tādam dziesmu nopirkuši? Bet viņu ir daudz vairāk nekā tie, par kuriem dzird radio un TV! Kur sāls? Sāls tur, ka visi šie lielie "izdevēji" patiesībā arī iegulda mežonīgus līdzekļus marketingā. Reklāmas visos galos; līgumi ar radiostacijām; utt. Jā, mūziķim no visas tās peļņas nonāk ļoti maz. Lielākā daļa aiziet tai armijai cilvēku, kas nodrošināja reklāmu. Vai tas ir taisnīgi? Bet bez šīs reklāmas arī par mūziķi neviens nebūtu dzirdējis, un peļņa nebūtu vispār. Patiesībā, tas darbs ko tur izdarīja pats mūziķis, ir kā piliens jūrā. Bet, kad jāmaksā par CD, tad visi tikai atceras viņa ieguldījumu. Kā ir godīgāk? Kā labāk? Es nezinu...
  • Studijas ar valsts dotācijām - nezinu, neredzu jēgu. Ne jau ieraksta kvalitāte spēlē lielu lomu peļņā. Arī ar nelielu studiju un mazām ierakstīšanas izmaksām pietiek, lai varētu uztaisīt normālu ierakstu. Lielā nauda, kā jau teicu, aiziet marketingā. Un to valstij dotēt neredzu jēgu.

 

Mans nākamais jautājums būtu tad tāds - kā jūs domājat, vai fundamentāli autoram vajadzētu būt tiesībām noteikt, kas un ko drīkst darīt ar viņa darbu? Ja es saceru dziesmu, vai man vajadzētu būt tiesībām (ar likuma spēku!) pateikt, ka Jānis to drīkstēs svilpot, bet Pēteris nē?

Link to comment
Share on other sites

ja fundamentāli, tad pats uz ausīm savu darbu var arī klausīties. neviens likums pienācīgi nedarbosies ja tam nebūs labvēlīgi jebkādi apstākļi: diktatūra, vispārēja stučīšana un citi kretīnismi

 

nevajag to mēslu čupu kustināt, ir labi kā ir, frizētava gadā samaksā apmēram 30 LVL laipai lai tā at....os

Link to comment
Share on other sites

naivums tavā vecumā. vienas un tās pašas mūzikas vērtību nevar mērīt novilktajā vai nopirktajā, tās vērtība ir tevī pašā, vai patīk vai nepatīk. cik ilgi skatīsies uz bukletiņu. legāli nokačājot tāds pats pliks fails kā nelegāli kačātam.

Mans vecums ir tāds, ka vazāšanās pa interneta pagrīdēm prieku nesagādā. Piemēram, Jesse Cook disks Rumba Foundation. Paskatījos pāris savās pierastajās vietas, nu nav. Štrunts ar to, pavaktēšu ebay lietotos, ja nē, vēlāk paņems veikalā. Otra lieta, ka torenti nav nekāds arhīvs, tur faili ir tikai tik ilgi, cik ilgi tos kāds ir ar mieru dalīt pa labi un kreisi. Nāk jaunas lietas, vecais pazūd.

 

Jā, autoram vajadzētu būt kontrolei. Ja pareizi saprotu, tad šobrīd izdevējs nopērk izplatīšanas tiesības un autors dzīvo no procentiem. Vai autors pats arī drīkst izplatīt? Nezinu. Ja izdevējs nebūtu vecs stagnāts šodienas tehnoloģiju apstākļos, problēma nebūtu tik asa.

 

Kafejnīcas un maksājumi aģentūrai ir netaisnīgi manā uzskatā. Tā ir simbioze, abiem ir labi - kafefnīcās mūzika un autoram atpazīstamība. Ja abiem ir labi, tad kāpēc maksā tikai viens?

Link to comment
Share on other sites

Леший

Slidena lieta tā par tām kafejnīcām un frizētavām. Nevaru nepiekrist, ka kapa klusums šādās iestādēs nebūtu omulīgs. Tātad, tomēr biznesam palīdz. Jautājums, cik daudz.

Drizāk, jautājums ir savādāks. Ja iestādei ir jāmaksā papildus nodevu par to, ka, iespējams, mūzikas atskaņošana palīdz viņu biznesam, iestādei būs jāpaaugstinā cenas/jāsamazinā algas/citus uzdevumus. Jebkurā gadījumā, cietis klients, jo vai nu izaugs cena, bez nekādas faktiskas pieveinotās vērtības, vai arī samazināsies kvalitāte, jeb tā pati pievienotā vērtība, to biš rezultāts faktiski ir vienāds visos gadījumos. Bet visticamāk, klients negribēs ar to samierināties. Pareizāk būtu atskaņot mūziku, tikai ja klients tam piekrīt, un attiecīgi, ja nepiekrīt, tad viņam ir visās tiesības samaksāt mazāku naudu. Situācija bik absurda, bet tas ir tāpēc, ka pats šitais normatīvs ir absurds.

10-20 gadi pēc "publicēšanas" - kas ir "publicēšana"? Varu iedomāties 1001 visādu strīdīgu robežgadījumu.

Programmatūras gadījumā var darīt tā: ierakstam programmatūras kodu diskā, disku aizsūtam sev pa pastu, paku turam aizvērtu. Pasta zīmogs ar datumu darbojās kā publicēšanas datuma pieraījums. Protams, tāds piegājiens nav īsti labs, bet var izdomāt kaut ko līdzīgu.

Mans nākamais jautājums būtu tad tāds - kā jūs domājat, vai fundamentāli autoram vajadzētu būt tiesībām noteikt, kas un ko drīkst darīt ar viņa darbu? Ja es saceru dziesmu, vai man vajadzētu būt tiesībām (ar likuma spēku!) pateikt, ka Jānis to drīkstēs svilpot, bet Pēteris nē?

Šis jautājums ir ļoti diskutabls. Pēc demokrātijas pamatprincipiem, visiem ir jābūt iespējai izmantot produktu. Princips ir tāds pats, kā ar maizi veikalā: ja būs aizliegums pārdot to kādai cilvēku grupai, cilvēktiesību aktivisti to veikalu sadedzinās. Bet izklaides industrijā tas notiek visu laiku. Ir vairāki seriāli, kurus nevar skatīties, ja neesi no ASV, tas pats attiecās arī uz dažām spēlēm.

Bet tas attiecās uz pamatizmantošanu, tas ir, mūzikas gadījumā, jebkuram cilvēkam būtu jābūt tiesībam to mūziku nopirkt un klausīties. Kas attiecās uz citiem izmantošanas veidiem - tur arī ir jāskatās, cik adekvāts būtu aizliegums. Un atkal, šeit var ieslēgt to pašu stāstu par frizētāvu: es negribu sēdēt frizētāva, klausoties dīždziedātājas Lienes garadarbus, pie tam, par to piemaksājot, un uzskatu, ka manas tiesības šajā gadījumā ir pārkāptas.

Link to comment
Share on other sites

Uģis Lācis
[..]Slidena lieta tā par tām kafejnīcām un frizētavām. Nevaru nepiekrist, ka kapa klusums šādās iestādēs nebūtu omulīgs. Tātad, tomēr biznesam palīdz. Jautājums, cik daudz.[..]

 

Un te nāk klāt jautājums par radio - nesen bija baigā plēšanās par to, ka radio pat nedrīkst atskaņot šādās iestādēs (nonāca pat līdz absurdam, ka birojā teorētiski nevar?!). Nu šādā gadījumā, manuprāt, iestādes ir sapinušās meistarībā. Jo radio taču maksā par dziesmu atskaņošanu publiskajā ēterā, kāpēc pēkšņi jāmaksā papildus, ja radio atskaņo kāda iestāde?

 

Nopirkt disku un atskaņot - tas varētu tiešām nebūt īsti ok, ja diska pārdošanas momentā tādas tiesības nav paredzētas?

 

Piekrītu Ļešijam par spriedelējumiem par papildus maksāšanu un nemaksāšanu. Ja visiem jāmaksā - tad jau sanāk kā jauns nodoklis principā. Un tādus tač, ja es saprotu pareizi, jānosaka ar likumu nevis ar AKKA/LAA un LAIPAs murgojumiem.

Link to comment
Share on other sites

Ir arī vietas, kur konkrētas mūzikas esamība un/vai to skaļuma līmenis ir atbaidīšanas faktors. Tipisks piemērs ir daži sporta veikali. Vismaz man. Tā ka arguments par klientu pievilināšanu vienmēr nestrādā. Kā vispār likumu var pamatot ar kaut kādu tik subjektīvu priekštatu, kas ir tik attāls no pamatdarbības.

Bez tam uzņēmumam nav nekādas kontroles pār atskaņojamiem autoriem, tas tikai izvēlas radio staciju. Un ko tad, ja tiek atskaņota mūzika, ko akka nepārstāv? Piemēram, klasiskā mūzika vai kāda no neatkarīgo mūziķu stacijām? Tāpēc jau nodokli maksā raidītājs vai pasākuma organizators, tas zina ko atskaņos un par ko tiks samaksāts.

Link to comment
Share on other sites

Ja nemaldos, Valve teica, ka ar pirātismu ir jākonkurē nevis jācīnās, jo tā nekamnederīgā reģionu būšana un grūtā pieejamība (ir kāds ripulī iecepts materiāls un tas aiziet uz URRĀ. veikaliem jau nav milzīgi angāri) ir galvenais cēlonis.

tos abus nahrenizēt, un pirātisms samazināsies...

Tai pat laikā programmatūrā un spēlēs galvenais cēlonis ir tāds, ka nav pieejami jēdzīgi demo vai triāļi. cilveks "nokačā" torrentos, viņam iepatīkas, un viņš nopērk to.


  1.  

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

serioussam909
ir kāds ripulī iecepts materiāls un tas aiziet uz URRĀ. veikaliem jau nav milzīgi angāri

Digitālās lietas cept ripuļos un glabāt angāros - jeeez...

To sviestu jau sen vajadzēja izbeigt.

Ja kādam tiešām gribas ripuli, tad to veikalā var iecept uz vietas.

 

Bet vislabākais priekš tiem kas nedzīvo pagātnē ir digital distribution...

Link to comment
Share on other sites

Nav tik viennozīmīgi, rūpnieciski iespiests CD ir ilgmūžīgāks par jebkuru matricu un hdd.

Link to comment
Share on other sites

Леший

kāds te pieminēja "valsts dotētas studijas" u.c. kaut kādus valsts sponsorētus pasākumus

man liekas, ka tas strādās slikti - kā jebkura dotācija, tas kropļos tirgu - kurš būs tas, kurš noteiks, ko atbalstīt, ko ne? mums jau te ir dažas dažādu māxlenieku atbalsta organizācijas par kurām runā kā par radu, čomu u.c. necaurspīdīgu naudas dalīšanu

Es vairāk biju domājis sistēmu, līdzīgu studentu kredītiem Eiropā. Izpildītājam tiek palīdzēts ar viena singla vai albuma ierakstīšanu un minimālu promoutēšanu. Tad jau viņš, ja kļūs kaut cik pazistams, un ja viņu kāds klausīsies, varēs pelnīt naudu ar koncertiem un ierakstu pārdošanu. Ar laiku, viņš to palīdzību atmaksa. Ja, protams, viņš nekļūs slavēns, tad būs jāstrādā kaut kur, lai to atmaksātu.

Protams, šai sistēmā trūkums, ka tur līdīs visi, kam nav slinkums. Tad vajadzētu uztaisīt kaut kādu minimālu pārbaudi, bet ne tā, ka sēdēs gudrie prāti un lems, kuru laist, kuru nē (jo tad būs atkal "pipl havajet"), bet ļaut to noteikt cilvēkiem. Piemēram, izpildītājs augšuplādē savu garāžā ierakstītu skaņdarbu kaut kur, pats papromoutē sociālajos tīklos, un tad, ja pietiekami daudz cilvēku nobalsos par viņu, viņam tiek dota tā iespēja.

Skan diezgan utopiski bet tādā veidā pirmkārt, tiek dota iespēja "bomžiem" izlīst no garāžas, otrkārt, tautai tiek dota iespēja noteikt, ko tā grib klausīties.

Labots - Леший
Link to comment
Share on other sites

Tas gadījumā jau nestrādā zem nosaukuma "kredīts bankā"? :)

 

Šis jautājums ir ļoti diskutabls. Pēc demokrātijas pamatprincipiem, visiem ir jābūt iespējai izmantot produktu. Princips ir tāds pats, kā ar maizi veikalā: ja būs aizliegums pārdot to kādai cilvēku grupai, cilvēktiesību aktivisti to veikalu sadedzinās. Bet izklaides industrijā tas notiek visu laiku. Ir vairāki seriāli, kurus nevar skatīties, ja neesi no ASV, tas pats attiecās arī uz dažām spēlēm.

Bet tas attiecās uz pamatizmantošanu, tas ir, mūzikas gadījumā, jebkuram cilvēkam būtu jābūt tiesībam to mūziku nopirkt un klausīties. Kas attiecās uz citiem izmantošanas veidiem - tur arī ir jāskatās, cik adekvāts būtu aizliegums. Un atkal, šeit var ieslēgt to pašu stāstu par frizētāvu: es negribu sēdēt frizētāva, klausoties dīždziedātājas Lienes garadarbus, pie tam, par to piemaksājot, un uzskatu, ka manas tiesības šajā gadījumā ir pārkāptas.

IMHO ierobežojumi valstu robežās šobrīd jau ir ļoti daudzām precēm. Piemēram, vieniem un tiem pašiem auto ražotājiem ir dažādi brendi dažādām okeāna pusēm. Rīgas Miesnieks arī uz Urugvaju diez vai eksportē. Utml.
Link to comment
Share on other sites

Леший

Rīgas Miesnieks arī uz Urugvaju diez vai eksportē. Utml.

Un kā to var saistīt ar digitālo kontentu? Rīgas miesnieka desiņas pa 15 sekundēm nenovilksi uz Urugvaju, tās ir 2 dažādas lietas.

Link to comment
Share on other sites

  • 1 month later...

[media]

[/media]

 

lauris par savu sakāmo izskatās tāds nepārliecināts

 

ja varētu piratizēt bulciņas tā, ka no vienas sakopētu daudz, daudz, tad maiznīcām būtu skāde!

Labots - uldiss
Link to comment
Share on other sites

Stepselis

Tāda šausmīgi vienpusīga pieeja, ka mūzikas publiska atskaņošana palielina peļņu.

Tikpat labi tā samazina peļņu, jo es neiešu uz turieni, kur atskaņo mūziku, kas man riebjas, vai kaitina.

Rezultāts 50:50!

Link to comment
Share on other sites

1) topiks nav nemaz tik vecs

2) tēma ir un vēl kādu laiku būs aktuāla

līdz ar to pamata slēgšanai īsti nav.

Link to comment
Share on other sites

to, ka pirātisms ≠ zagšana mēs jau atrisinājām. tagad jautājums, vai pirātisms un ir labi un kam ir labi un kādas ir alternatīvas.

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...