jape Marts 20, 2012 Share Marts 20, 2012 (labots) pie vārtiem naudu jau var arī atgriezt atpakaļ Labots Marts 20, 2012 - jape Link to comment Share on other sites More sharing options...
Outsider Marts 20, 2012 Share Marts 20, 2012 Tev nav pat jāpērķ ģitāra. AKKA/LAA sagaida no katra mūziķa vai grupas, kas PUBLISKI IZPILDA SAVAS DZIESMAS nelielu (daždesmitlatu) nodevu par katru koncertu. šis vispār ir marazms, grupai pieder savu dziesmu autortiesības, nevis neredzamam brīnumam...pēc šī arī var pateikt, ka izspiedējkantorim par autortiesībām sajēga ir tikai tajā, ka kādam var izspiest naudu.. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Skurstenis Marts 20, 2012 Share Marts 20, 2012 Tev nav pat jāpērķ ģitāra. AKKA/LAA sagaida no katra mūziķa vai grupas, kas PUBLISKI IZPILDA SAVAS DZIESMAS nelielu (daždesmitlatu) nodevu par katru koncertu. Vai tas tiešām tā ir?? Kā AKAKA to pamato? Vai arī viņiem nekas nav jāpamato? Link to comment Share on other sites More sharing options...
WildGun Marts 20, 2012 Share Marts 20, 2012 Jape,tagad iedomājies - Tevi pie vārtiem sagaida Pēteris (pats zini, kurš), atgriež Tev naudu (visu), ieved iekš tur.... Un ko Tu tur ar to (naudu) darīsi? Jo tur visi spēlē švilpes un dejo dejas... Un , ......, ēd ķīseli, piestrēbjot pienu. Un spēlē arfas. Un nevienam nafig nevajag Tavu naudu. Jo Tu esi jau TUR. Domā, atpirksies, lai tiktu vēl arī tur ? Link to comment Share on other sites More sharing options...
jape Marts 20, 2012 Share Marts 20, 2012 doma bija savādāka, anekdote: pēteris biezajam teica: "'tev vecīt uz elli", bet biezais:"es tik daudz naudas ziedoju baznīcai", pēteris:"to naudu mēs tev atdosim, uz elli!" Link to comment Share on other sites More sharing options...
j@nis Marts 20, 2012 Share Marts 20, 2012 Bik par to nodokli datu nesējiem un atlīdzību autoriem... Runājot līdzībās - tas būtu tas pats, kā piemēror IPN(intīmprečunodoklis..brīnos, ka nav vēl ieviests.. Lai maksā ragā tie izvirtuļi ) gurķiem, banāniem un cukini, jo nav jau teikts, ka tos dārzeņus izmantos citiem mērķiem, bet var!! Link to comment Share on other sites More sharing options...
jape Marts 20, 2012 Share Marts 20, 2012 labi ejam tālāk no dārzeņiem pie cilvēkiem: bērns kā autoratlīdzības līdzeklis, esmu radījis unikālu būtni un viss kas alkst viņu izmantot (valsts, politiķi, karotgribētāji, vīrs vai sieva) man maksā autoratlīdzību un tā līdz mana mūža galam, i pensiju nevajadzēs Link to comment Share on other sites More sharing options...
kirils Marts 20, 2012 Share Marts 20, 2012 tad vēl softu izstrādātāju lauciņā- kam domāti maksas un bezmaksas softi: imtooripper utml., dvd decrypter, dvd shrink, jetaudio, kapēc šādi tiek ģenerēti un vēl naudu kāds par to vēlas, varbūt to izplatību vajadzētu arī aiz pautiem paņemt, kā nekā šis ir pirmais solis uz autoratlīdzību pārkāpumu lai konvertētu starp formātiem un varētu taisīt rezerves kopijas. Vai tas tiešām tā ir?? Kā AKAKA to pamato? Vai arī viņiem nekas nav jāpamato? pajautā viņiem. tā doma ir tāda, ka katram mūziķim tak grūti čakarēties, tāpēc saliksim VISU (visu!!) lielā katlā un kaut kā sadalīsim, paņemot sev desmito tiesu. autortiesību likums ir tas, kas to visu legalizē. Autortiesību likumā ir noteikti gadījumi, kādos autora mantiskās tiesības administrē tikai kolektīvi. Tas nozīmē, ka šajos gadījumos AKKA/LAA vāc atlīdzību par autora darbu izmantošanu neatkarīgi no tā, vai autors ir noslēdzis līgumu ar AKKA/LAA vai nav. cenas (pdf) Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Marts 20, 2012 Share Marts 20, 2012 Kāpēc negrib dod labas kvalitātes oficiālās lejupielādes? Nezinu, acīmredzot ir zems pieprasījums. Nieki, nav piedāvājuma man nesaprotamu iemeslu dēļ. Paskatieties kā pēdējos pāris gados ir audzis DAC tirgus, dažādu media atskaņotāju vispār ka mudž. Domājiet to pircējiem interesē mp3 un 700mb fimas? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Zin... Marts 20, 2012 Share Marts 20, 2012 Nav noslēpums, ka pasaule diezgan spēcīgi virzās uz visādiem mākoņservisiem un tagad gandrīz vai katram aparātam ir straumēšanas iespējas un tīkla pieejamība visā pasaulē tikai aug.... Jau tgd ir smuka iespēja samaksāt noteiktu summu mēnesī un klausities mūziku cik uzziet + noteiktu dziesmu skaitu arī atstāt sev lejuplādešanai katru mēnesi (Zune pass, gan jau iTunes piedāva ko līdzīgu) utt.... Tad par ko tad iekasēs to naudu ja es visu klausos pa gaisu no kāda servera neko savā aparātā neuzglabājot? Būs kāds straumēšans nodoklis? Link to comment Share on other sites More sharing options...
uldiss Marts 20, 2012 Share Marts 20, 2012 (labots) - tomēr noliegt autortiesības vispār ir aplams un bīstams ceļš, jo to atbalsta tikai tie, kas mūziku patērē, tās tiešie radītāji, visi, kas piedalās procesā, tiem vairs nav nekādu tiesību? jāpārtiek no svaiga gaisa? ja produktam uzliks atbilstošu tirgus cenu, viss notiks pats no sevis. daudzi labprāt veikalā pirks labas kvalitātes cd, vai maksās par ērti lejupielādējamu kvalitatīvu materiālu, ja vien būs atbilstošs piedāvājums par atbilstošu cenu. turēt 21.gadsimtā cenu vidēji ls 10 par vienu cd, kad cd cepšanas tehnoloģijas sen ir sevi atpelnījušas un katram mājās ir dators ar rakstītāju, ta kurš mūziķis tik dārgus veikala diskus pērk? kur gan paši mūziķi smeļas iedvesmu? vai viņi citu mūziķu ierakstus nemaz neklausās? vai viņu mūzikas pieredze ir tikai tik plaša, cik viņu par ls 10/gab. sapirkto cd plauktiņa saturs? pasaulē vienmēr ir pastāvējusi informācijas apmaiņa, tikai kopš 20.gadsimta kāds to ir padarījis par nelegālu nodarbi. agrāk autoram pietika ar to, ka ir gods, ka viņa vārds tiek pieminēts saistībā ar viņa darbu. bet, tagad pamatā tiek likts uzsvars uz naudu un informācijas aprites ierobežojumiem. agrāk bija gods ražot kvalitatītvus produktus un pelnīt ar to, ko fiziski pārdod, bet tagad uzsvars ir uz mārketinga tehnoloģijām, lai jebkuru draņķi - mūzika, tehnika, patēriņa lietas, ... cilvēkam iesmērētu un nokāstu naudu par kārtējo nekvalitatīvo grabažu. piemēram, tas kas kādreiz saucās wolksvagen kvalitāte, ir pārvērsts par gluži to pašu mūžam lūztošo hyundai. kā viens, tā otrs bez remontiem gadu nav spējīgs nobraukt. pārtika - par to vispār labāk nezināt no kā tā sastāv. lūk, kur ir novedusi alkatība un mārketings. p.s. par šo savu tekstu vēlos no katra datu nesēja pa santīmam. Labots Marts 20, 2012 - uldiss Link to comment Share on other sites More sharing options...
jape Marts 20, 2012 Share Marts 20, 2012 tad vēl intelektuālie darbaļaudis stāsta ka viņu darbi dzimst, tiek iznēsāti ir kā bērni Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Marts 20, 2012 Share Marts 20, 2012 (labots) Nav noslēpums, ka pasaule diezgan spēcīgi virzās uz visādiem mākoņservisiem un tagad gandrīz vai katram aparātam ir straumēšanas iespējas un tīkla pieejamība visā pasaulē tikai aug.... Jau tgd ir smuka iespēja samaksāt noteiktu summu mēnesī un klausities mūziku cik uzziet + noteiktu dziesmu skaitu arī atstāt sev lejuplādešanai katru mēnesi (Zune pass, gan jau iTunes piedāva ko līdzīgu) utt.... Tad par ko tad iekasēs to naudu ja es visu klausos pa gaisu no kāda servera neko savā aparātā neuzglabājot? Būs kāds straumēšans nodoklis? Bet tu jau arī maksā tikai par lietošanu. Lielākoties tie straumēšanas servisi neparedz iespēju tev saturu uzglabāt (varbūt par papildu samaksu un ierobežotu laiku), kā arī kvalitāte nav tā pati, kas diska variantos. Labots Marts 20, 2012 - ediots Link to comment Share on other sites More sharing options...
jape Marts 20, 2012 Share Marts 20, 2012 Nav noslēpums, ka pasaule diezgan spēcīgi virzās uz visādiem mākoņservisiem un tagad gandrīz vai katram aparātam ir straumēšanas iespējas un tīkla pieejamība visā pasaulē tikai aug.... Jau tgd ir smuka iespēja samaksāt noteiktu summu mēnesī un klausities mūziku cik uzziet + noteiktu dziesmu skaitu arī atstāt sev lejuplādešanai katru mēnesi (Zune pass, gan jau iTunes piedāva ko līdzīgu) utt.... Tad par ko tad iekasēs to naudu ja es visu klausos pa gaisu no kāda servera neko savā aparātā neuzglabājot? Būs kāds straumēšans nodoklis? Tad atnāks bargais lattelecom un kasēs papildus naudu par katru iestrīmoto baitu Link to comment Share on other sites More sharing options...
Skurstenis Marts 20, 2012 Share Marts 20, 2012 (labots) - tomēr noliegt autortiesības vispār ir aplams un bīstams ceļš, jo to atbalsta tikai tie, kas mūziku patērē, tās tiešie radītāji, visi, kas piedalās procesā, tiem vairs nav nekādu tiesību? jāpārtiek no svaiga gaisa? stāsts par koncertiem ir tikai daļēji pareizs, ne jau visi iesaistītie kāpj uz skatuves, ne jau visi mūziķi ir koncertējoši. ja mēs pieiesim primitīvi, tad mūzika drīzāk zaudēs, paliks 10 grupas katrā valstī, 50 starptautiskas grupas (vai solisti), bet pārējie spēlēs tikai savam priekam savā darbavietā - kādā kačegarkā Jau iedevu linku uz sistēmu, kas reāli darbojās Krievijā. Maksā katrs piektais cilvēks. Samaksas apjoms esot ~80% no cenas, kas būtu jāmaksā veikalā. Atceramies arī, kā tais pašos padomju laikos, mūzika bija un mūziķi bija, nekas neiznīka, kaut arī viņu mūziku pārrakstīja magnetofona lentās, un neko viņiem nemaksāja. Kuru ir vairāk - koncertējošo vai nekoncertējošo? Labots Marts 20, 2012 - Skurstenis Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Marts 20, 2012 Share Marts 20, 2012 (labots) Padomju laikā nebija interneta, kur visu var nokopēt momentāno milzu apjomos. Par disku tehnoloģijām un rakstīšanu - ir divas dažādas lietas - mājās ierakstītais disks, un fabrikā presētais. Mājās rakstītais disks ir vienkārši ar lāzeri iededzināti melni punktiņi uz spīdīgā papīrīša, kā rezultātā vietām gaisma atspīd, un vietām nē. Šādi diski parasti ātri iziet no ierindas, jo iededzināmais slānis oksidējas. Tāpat arī rakstītāji ir samērā nekvalitatīvi, un iededzinātie celiņi stipri "dreifē" uz visām pusēm. Fabrikā presētajiem diskiem ir fiziskas bedrītes iegravētas vietās, kur nevajag atstarot gaismu. Fabrikas ekipējums taisa daudz taisnākus celiņus, utt. Šādi diski ir ļoti ilgmūžīgi, un lasās daudz labāk, pat ar nopietniem skrāpējumiem. Tāpēc nav gluži tā, ka augstākā cena ir bez pamata. Tiesa - vai tai vajadzēja būt TIK augstai, arī ir jautājums. Labots Marts 20, 2012 - Vilx- Link to comment Share on other sites More sharing options...
Skurstenis Marts 20, 2012 Share Marts 20, 2012 Padomju laikā nebija interneta, kur visu var nokopēt momentāno milzu apjomos. Bet tāpēc jau neviens tā īpaši neskrēja uz veikalu pirkt skaņuplates. Vienkārši nācās ilgāk pagaidīt, kamēr kādam tas ieraksts parādījās. Gadījās arī, ka plates nemaz nevar nopirkt, jo nav vai deficīts. Vienalga - mūziķi taču kaut kā izdzīvoja? Mums taču bija daudz latviešu grupu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Marts 20, 2012 Share Marts 20, 2012 nu un? pat ja tu nokopēji milzu apjomos? tu dienā nevari noklausīties vairāk kā 16h mūzikas materiāla (jāguļ arī kaut kad ir). Tā kā neatkarīgi no nokopēto datu apjoma vairāk par fiziski izmantojamo apjomu tev nekādi nevar piesiet zaudējumu radīšanu. Jo tu tos datus nekad neizmantosi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Zin... Marts 20, 2012 Share Marts 20, 2012 Bet tu jau arī maksā tikai par lietošanu. Lielākoties tie straumēšanas servisi neparedz iespēju tev saturu uzglabāt (varbūt par papildu samaksu un ierobežotu laiku), kā arī kvalitāte nav tā pati, kas diska variantos. Tad teorētiski tādu materiālu es varu atskaņot, kur vēlos? Zune pass atļauj 10 vai 20 skaņdarbus menesī paturēt Nu ok, kvalitate tgd nav debesu augstumos, bet interneta ātrums ta aug.... Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Marts 20, 2012 Share Marts 20, 2012 Bet tāpēc jau neviens tā īpaši neskrēja uz veikalu pirkt skaņuplates. Vienkārši nācās ilgāk pagaidīt, kamēr kādam tas ieraksts parādījās. Gadījās arī, ka plates nemaz nevar nopirkt, jo nav vai deficīts. Vienalga - mūziķi taču kaut kā izdzīvoja? Mums taču bija daudz latviešu grupu. Tāpēc, ka kolhozi tos uzturēja. Tāpat kā sportu laukos. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Uģis Lācis Marts 20, 2012 Share Marts 20, 2012 Tad atnāks bargais lattelecom un kasēs papildus naudu par katru iestrīmoto baitu Nu tas agrāk jau tā bija. Un dažos mobilajos tīkla variantos joprojām ir. Flat-rate internets nav nemaz tik vecs. Tomēr tendence ir tāda, ka visi virzās uz to flat-rate. [..]kā arī kvalitāte nav tā pati, kas diska variantos. Atvainojiet mani, kam zilonis uz ausīm uzkāpis, bet Spotify apgalvo, ka lielākā daļa dziesmu tiek straumēta 320kbps MP3 variantā (ok, daži esot arī 256kbps), subjektīvi klausoties kvalitāte šķiet ļoti laba. Atceramies arī, kā tais pašos padomju laikos, mūzika bija un mūziķi bija, nekas neiznīka[..] Tā, šī jau tomēr ir diezgan bīstama tēma. Komunismā negribās atgriezties, tur bija daudzi ļoti nepatīkami blakusefekti. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Skurstenis Marts 20, 2012 Share Marts 20, 2012 Nē, Uģi, es taisni padomju laikus minēju kā briesmīgos laikus, kuros mūziķi neko nepelnīja, un pat tad viņi izdzīvoja. Tagad taču ir labāki laiki, un mūziķiem arī ir labāk. Nu jā, izrādās, ka padomju laikā viņiem kolhozi palīdzēja. Link to comment Share on other sites More sharing options...
uldiss Marts 20, 2012 Share Marts 20, 2012 fabrikas diski arī necik nemaksā. visticamāk, pat lētāk par tukšas matricas mazumtirdzniecības cenu. piemēram, linuksu par simbolisku ciparu (viens dolārs?) varēja rūpnīcas diskā dabūt ar visu atsūtīšanu no nezkurienes. tāpat, intersanti būtu palasīties, kā dārgo mūzikas cenu aizstāvji skaidrotu viena un tā paša mūzikas materiāla cenas atšķirību audiokasetē un cd, kur kasetes cena ilgus gadus bija 3-5 ls, kamēr cd ap ls 10. lai saražotu mūziku, taču nav nozīmes kādā nesējā tā galā tiks pārdota. visos gadījumos kvalitatīvs izjemateriāls nāk no studijas lenšu magnetofona. ja jau var saražot mūziku priekš tirgošanas kasetēs, tātad mūzikas ražošana maksā krietni lētāk, nekā cd tirgoņi grib nokāst, apelēdami pie autoru un izpildītāju maizes. Atceramies arī, kā tais pašos padomju laikos, mūzika bija un mūziķi bija, nekas neiznīka[..] Tā, šī jau tomēr ir diezgan bīstama tēma. Komunismā negribās atgriezties, tur bija daudzi ļoti nepatīkami blakusefekti. pirmkārt, komunisms kā tāds, šeit nekad nav bijis. ir bijis krievijas okupācijas režīms ar visu tā mentalitāti, brutalitāti, imigrāciju, bezsaimniciskumu un tizlumiem, kam galā bija piekārta komunisma izkārtne dzelteniem burtiem uz sarkanas lupatas. otrkārt, LR2 un dīdžejisms uzskatāmi parāda, ka bez sakarīgas kvaliātes atlases un kautcik organizētas vides, mūzikas vietā lielāko tiesu tiek saražota draza ar vienu vienīgu nolūku - kautko žvadzināt, lai autors ex-skolnieciņš iekāstu piķi un nebūtu jāiet strādāt, vai mācīties. tādi kaktu mūziķi īstenībā ir posts tautsaimniecībai, jo jauni cilvēki amatu neapgūst cerot, ka kautko žvadzinādami tiks pie lielās dzīves, kas biežāk gan beidzas ar alkoholismu un zaudētām ilūzijām. lai vai cik vecās "mikrofona aptaujas" ož pēc naftalīna, tomēr, pat es nesen vecos ierakstus skatoties atskārtu, cik milzīga kvalitātes atškirība ir tajā, kas skanēja uz skatuves līdz 90-iem gadiem un kāda draza panesās 90-os. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Pirkss Marts 20, 2012 Share Marts 20, 2012 (labots) Nu ar pērkamajiem mp3 arī ir incanti Sīcei gribas Reiniku - CD 5ls, tas pats albums mp3 iekš doremi - arī 5ls kuram ir neadekvāta cena? Atbilde: Balto Lāču gabals "Pār Baikāla Drūmajām Stepēm" mp3 - doremi 59sant tas pats iekš platformarecords - 19 sant Labots Marts 20, 2012 - MārcisB Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Marts 20, 2012 Share Marts 20, 2012 Atvainojiet mani, kam zilonis uz ausīm uzkāpis, bet Spotify apgalvo, ka lielākā daļa dziesmu tiek straumēta 320kbps MP3 variantā (ok, daži esot arī 256kbps), subjektīvi klausoties kvalitāte šķiet ļoti laba. Protams, ka kvalitāte ir subjektīva lieta, bet līdz CD 1411kbps Spotify un tamlīdzīgiem vēl tālu. Problēma ir, ka CD kvalitāte lejupielādei vienkārši netiek piedāvāta. Link to comment Share on other sites More sharing options...
e = d Marts 20, 2012 Share Marts 20, 2012 Bija gadījums, kad Rimčika pie kases CD redzēju pa 3,50. tas pats iekš doremi pa piečuku. Un, ja tu iekopē uz CD no doremi pirktu mūziku, tad arī nebūtu jāmaksā "pirātisma nodeva" par datu nesēja izmantošanu, jo šajā gadījumā tas ir pirmreizējais datu nesējs. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
Didzis Marts 20, 2012 Share Marts 20, 2012 Nu jā, katram jau savas prasības pēc kvalitātes. Es uzskatu, ka MP3 vispār ir tāds demo variants un par to naudu maksāt negribas. CD kvalitāte jau klausāma, bet par studijas 24bit un 96khz ierakstu jau varātu maksāt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
serioussam909 Marts 21, 2012 Share Marts 21, 2012 Kāds var paskaidrot kāpēc filmas 1080p kvalitātē online bez ierobežojumiem ir pieejamas tikai torrentos? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Леший Marts 21, 2012 Share Marts 21, 2012 Tāpēc, ka ja būs pieejamas filmas 1080p netā legāli, tad nobrūks vesela liekēžu industrija, kas izlaiž un izplata diskus. 1 Link to comment Share on other sites More sharing options...
DJWoX Marts 21, 2012 Author Share Marts 21, 2012 nu itunes tagad ir 1080p bet nu tur vienkārši ir milzīgs datu apjoms un tas sanāk pārāk dārgi kā arī pieprasījums nav vēl tik liels Link to comment Share on other sites More sharing options...
Zin... Marts 21, 2012 Share Marts 21, 2012 Jo ārvalstīs arī interneta ātrums nav gluži tāds, kā pie mums, Uk salās jau 20mbit/s ir kkas ūberkruts.... +Visas jaunās filmas salīdzinoši ātri attīstītajās valstīs parādās premium kanālos un, ja gribi to filmu paturēt uz priekšdienām, disks tomēr labāk IMHO Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Marts 21, 2012 Share Marts 21, 2012 Vai Latvijā vairs nedala vietējo trafiku no ārzemju? Ārzemes arī būs tikpat ātras cik rakstīts pieslēguma datos? Link to comment Share on other sites More sharing options...
serioussam909 Marts 21, 2012 Share Marts 21, 2012 (labots) bet nu tur vienkārši ir milzīgs datu apjoms un tas sanāk pārāk dārgi kā arī pieprasījums nav vēl tik liels Pirātu līcim nav nekādu problēmu tikt ar to datu apjomu galā... un, ja gribi to filmu paturēt uz priekšdienām, disks tomēr labāk IMHO Pie mūsu HDD cenām un izmēriem - nav nekādu problēmu datus turēt ārējā HDD. Pie tam spēlēm jau kopš steam-veidīgu servisu parādīšanās nekādi diski nekur nav jātur. nu itunes tagad ir 1080p Ne visas filmas ir pieejamas itunes un ne visām ir 1080p. (tb torrentos ir 1080p versija - itunes nav) Labots Marts 21, 2012 - serioussam909 2 Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Marts 21, 2012 Share Marts 21, 2012 (labots) Pirātu līcim nav nekādu problēmu tikt ar to datu apjomu galā... Toties ISP ir. Vismaz UK tam seko līdzi un visu lietotāju interesēs pēc noteikta datu apjoma sasniegšanas failu apmaiņas programmās tiek uzlikts ātruma ierobežojums. Ierobežots parasti tiek uz dažām stundām. Mazas noslodzes laikā, piemēram naktīs, to nepiemēro. Citiem mazāks apjoms atļauts, citiem lielāks, cik nu dārgu un ātru pieslēgumu katrs izvēlējies. Pirātu līcim arī nekā no tā satura nav, tika informācija, kur tas ir. Labots Marts 21, 2012 - ediots Link to comment Share on other sites More sharing options...
serioussam909 Marts 21, 2012 Share Marts 21, 2012 Tās tad ir ISP problēmas - nevajag reklamēt ātrumu ko nespēj nodrošināt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
ediots Marts 21, 2012 Share Marts 21, 2012 Nē tās nav ne ISP problēmas, ne normālu lietotāju problēmas. Cieš vienīgi tie, kam reliģija prasa diennaktī noskatīties vairākas filmas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Marts 21, 2012 Share Marts 21, 2012 Vai no tā paliks labāk, ja ISP sāks uzrādīt "patiesākus" ātrumus? Vispār, kā gan var definēt, kas ir "pieslēguma ātrums", ja tas ir atkarīgs no tik daudziem faktoriem, no kuriem lielākā daļa pat nav ISP kontrolē? Piemēram, ir divi ISP - A un B. A ir 1000 klienti, B ir viens liels klients. Starpā ir gigabita truba. ISP B saka savam klientam - Tev ir gigabita ātrums uz ISP A klientiem. TIkai ISP A klientiem katram ir 1 megabita ātrums. Tāpēc klients saka ISP B - kāds tur gigabits, ja es ne ar vienu ātrāk par 1 megabitu nevaru parunāt?! Kam taisnība? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Volters Marts 21, 2012 Share Marts 21, 2012 (labots) Man liekas, ka šādu ierobežojumu primārais mērķis ir cīnīties ar tiem, kas aizsit trubu, pastāvīgi vsi laiku kaut ko pumpējot. P.S. Saistībā ar ātrumu, gribētos redzēt kaut vienu provaideri, kas nespekulētu uz to, ka vienlaicīgi jau visi visu nepumpēs 10 kačātāji spēj nosēdināt ātrumu vairāk, nekā 1000 parasti brouzētāji. Un uz to tad pakalpojumu piegādātājs arī paļaujas. Labots Marts 21, 2012 - IpMan Link to comment Share on other sites More sharing options...
serioussam909 Marts 21, 2012 Share Marts 21, 2012 Vai no tā paliks labāk, ja ISP sāks uzrādīt "patiesākus" ātrumus Es runāju nevis par minimālo ātrumu, bet ātruma ierobežojumiem. Ja ISP reklamē 100 Mb/s, bet kaut kad vēlāk sāk likt limitus, teiksim 10 Mb/s - tad tā ir klientu maldināšana - ja man apsolīti max 100 Mb/s - tad man tie arī pienākas, bez kkādiem ISP limitiem. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Volters Marts 21, 2012 Share Marts 21, 2012 serioussam909, cik naivam būtu jābūt, lai domātu, ka tāds ātrums būs visur un no/uz visiem resursiem? Tā jau baigi labi. Jo lielāks provaideris, jo tāds ierindas kačātājs, kam kačāšana trāpās no sava provaidera klientiem, iedomājas, ka tiešām tur ir visi 100 Apmēram tāpat kā ar mobilajiem sakariem, kad dzīvodams priecīgs un runādams tikai ar sava tīkla klientiem, nemaz nepamani, ka tur - ārā ir arī cita pasaule, kur sākas maksāšana un pavisam citi "fizikas" likumi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!