Jump to content

Optimālākās antenas izvēle


vertigo
 Share

Recommended Posts

Skaidrs, ka var sadzīt dipola viļņa pretestību ar kabeļa pretestību un raidītājs ''jutīsies apmierināts'' jo SWR būs labs. Tā dara daudzi radioamatieri, jo viņiem neinteresē antenas virziendarbība, ka tik raida gaisā un pofig ar ko un uz kurieni. Problēma ir tajā, ja antenas kabelis, bez simetrizācijas arī darbojas kā izstarotājs. Loģiski, ka baznīcā pofig kādā polarizācijā un uz kuriemi raida, Tas varbūt pat ir labāk. Cita lieta, kas notiks ja vienā mastā daudzas dažādu diapazonu antenas un kabeļi paralēli novilkti.Nevajag jau obligāti pie dipola likt simetrizējošo transformatoru, pietiek ar droselē satītu kabeli, vai uz tā uzbāzt ferrīta gredzenus, kuri neļauj augstfrekvences signālam no antenas nonākt uz kabeļa ekrāna. Labi gan jau te kāds teiks, bet mani neinteresē raidīšana,  vajag uztvert FM radio un viss darbojas kabeli piemetot pa taisno pie dipola. Nu nav vis tā. Uzstādam te pieminēto piecelementu Yagi antenu un piemēram klausamies vāju igauņu radiostaciju horizontālajā polarizācijā, bet kautkas traucē. Izrādās, ka verikalajā polarizācijā darbojas tuvāka jaudīga radiostacija un tās signālu uztver vertikālā antenas kabeļa ekkrāns. Ja visu uztaisa korekti, tad tādu traucējumu nav.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

pirms 8 stundām , Didzis teica:

Problēma ir tajā, ja antenas kabelis, bez simetrizācijas arī darbojas kā izstarotājs.

Manis pieminētajā gadījumā nē. Ņemam teorētiskos pamatus priekšā, vai piekritīsi pa labam? :) 

 

P.S. Saprotu par ko tu runā - ir visādi matcheri un ar kabeļa garumu amatieri piedzen impedanci un SVK un attiecīgi kabelis vairs nestrādā normāli, bet ir vienkārša lieta - ja tiek panākts, ka antenai ir 50 omi izejā, tad mainot kabeļa garumu, SVK nemainās un dipolu var salāgot uz 50 omiem bez trafa.

Labots - Racer
Link to comment
Share on other sites

pirms 2 stundām , Racer teica:

ja tiek panākts, ka antenai ir 50 omi izejā, tad mainot kabeļa garumu, SVK nemainās un dipolu var salāgot uz 50 omiem bez trafa

Salāgot jau var, bet kabeļa zeķe ta paliek pa tiešo pieslēgta vieai dipola ūsai un kur tad ir tā robeža, kur tiek pārstāts raidīt vai uztvert radiosignālu? Es jau nesaku, ka tā darīt nevar, bet cik tur darba uzbāzt pie antenas kādu ferrīta rinķi, lai viss būtu korekti. Kā saka, ferrītu par daudz uz kabeļ nevar būt. Tai lietai pieeju bez kautkāda radioamatiru šķūnijga un visas antenas vienmēr pareizi strādā. Man pie mājas ir kādas četras radioamatieru īsviļņu antenas un amatieri brauc pat no Rīgas strādāt, jo viss korekti darbojas. Uz katrtu diapazonu sava antena,  antenas perfekti salāgotas un viens amatierie pat bija pārsteigts, kā tad strādāt bez antenas tunera. Nu jā, es neesmu  radioamatieris, bet  radiopirāts. lai gan radiostacija reģistrēta oficiāli.

Labots - Didzis
Link to comment
Share on other sites

pirms 2 stundām , Didzis teica:

Salāgot jau var, bet kabeļa zeķe ta paliek pa tiešo pieslēgta vieai dipola ūsai un kur tad ir tā robeža, kur tiek pārstāts raidīt vai uztvert radiosignālu?

Nesapratu. 1/4 antenai pretestību mainām ar pretsvaru leņķi, dipolam - mainot atstatumu starp elementiem. Klasiski ir 73 omi, 50 var panākt bez simetrizējošās cilpas. Man kādreiz kolēģi ar vīpsnāja, bet pierādīju praksē uz 40, 150 un 400 MHz, uztaisot antenas. Speciāli griezu kabeli pa gabaliņam un mērījām. Tāds mazliet paradokss sanāk, bet tā var, pamēģini. ;) 

Link to comment
Share on other sites

Piedzīt antenas izejas pretestību nav problēma, to esmu darījis ar labiem panākumiem. Īpaši tagad, kad saradušies lēti vektoru analizatori. Tak problēma nav tajā, bet faktā, ka antenas kabeļa zeķe nav nekā atdalīta pa augstfrekvenci no viena dipola pleca. Tapēc jau liek vai nu transformatoru, vai tin kabeļa droseli, vai mauc virsū ferrītu.  

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Didzi, Tev ir pilnīga taisnība un es arī neapstrīdu teorētiskos pamatus. Pateicu savu pieredzi. Zini, lai būtu korekti, es uztaisīšu mazu labori ar kolēģi (kurš ir tik pat dulls kā es  :D) - uztaisīšu divus dipolus uz 150 un 450 MHz. Abi tiks salāgoti 2 varianatos - ar simetrizējošo trafu (korektais variants) un pa taisno. Izmantošu 3m un 20m kabeli, nomērīšu salāgošanas parametrus, bet galvenais - nomērīšu abos variantos spriegumu uztvērēja ieejā no konstanta iztarojumu avota (raidītāja), jo tas jau ir tas kas mums no antenas ir vajadzīgs. Tad arī te ielikšu rezultātus un varēsim domāt tālāk. Līdzšinējā pieredze rāda, ka strādā arī mans kreisais variants, bet nu jāatzīst, ka šāda veida mērījumus neesmu veicis. Kad būs laiks un iedvesma izdarīšu. ;) 

Link to comment
Share on other sites

Tajā pat laikā vienkarsa nagla veic funkciju.

 

Nu tak nav mūsdienās aktuāli salāgošanas.

Cilvēki ņem antenas ar pastiptinajiem. Un nezin elementāras lietas. Tas ir - vienkarshi nagla un skaties savu TV vai klausies radio.

Līdzīgi ir arī par skaņu.

  • Kādas šausmas! 1
Link to comment
Share on other sites

pirms 3 stundām , Racer teica:

nomērīšu abos variantos spriegumu uztvērēja ieejā no konstanta iztarojumu avota

 Korekti būtu nevis uztver, bet raidīt, vienos un tais pašos apstaķļos, ar vienu un to pašu kabeli un antenu, tika ar un bez simetrizācijas. Tad mērijumu veikt ar  zināmā attālumā iznestu antenu abās polarizācijās. Būtībā jau mūs interesē, ir vai nav izstarojums vertikālajā polarizācijā. Uztveršanas režīmā, ja klausamies raidītāju ar horizontaļo polarizāciju un kabelis no antenas taisni uz leju nostiepts, visdrīzāk signāla stiprums būs līdzīgs. Pie nesimetriska slēguma, vajadzētu būt vairāk trokšņiem, kurus uztver kabeļa ekrāns. No otras puses, kabeļa ekrāns pie nesimetriska slēguma, sanāk kā raidītājs, kurš iztaro pus dipola uztverto signālu. Ai labi, es neesmu baigais teorētiķis, bet ptaktiķis. Ja vajag nesimetrisku kabeli savienot ar simetrisku antenu, tad es vai nu transformatoru, vai droseli, vai ferrītu lieku un ar radioamatieru šķūningu nenodarbojos.  Ja par labratorijas darbu, tad es tikai par. Brauc ciemos, nekas nebūs jātaisa no jauna. Man ir vairākas NMT mobiļņika antenas ar orģinālo simetrizējošo trafiņu. Atliek tikai uzlikt mastā un paeksperimentēt. Es jau arī tik pat dulls, kad atbrauc kolēģi, tad niekojamies, bet vienam slinkums eksperimentēt.

Antenu testi2.jpg

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

Nav problēmu arī uzraidīt, bet tas neko nemaina. Par uzaicinājumu - paldies, laba doma. ;) 

Link to comment
Share on other sites

Pirms 18 minūtēm , Racer teica:

Nav problēmu arī uzraidīt, bet tas neko nemaina

Vispār jau maina, jo atvieglo mērijumu. Ja ar nesimetrizētu kabeli, vertikālajā polarizācijā, signāls lielāks, skaidrs, ka kabelis izstaro. Principā, arī uztverot, jābūt signāla zudumiem, bet grūtāk mērīt, jo signāls vājš un staigā no visādiem ārejiem faktoriem.   No otras puses, mūs jau tieši interesē uztveršana. Labi, nav tur ko štukot, vajag mērīt.

Link to comment
Share on other sites

Ja antena pareizi strādā, tad nav starpība raidi vai uztver, bet jā 

Pirms 49 minūtēm , Didzis teica:

nav tur ko štukot, vajag mērīt.

 

Es ar Tevi PM sazināšos un uztaisīsim kopēju pasākumu, jo labprāt izmantošu tavu pieredzi. ;) 

  • Atbalstu 1
Link to comment
Share on other sites

  • 2 weeks later...
‎25‎.‎10‎.‎2020 , 07:57, Didzis teica:

SWA7 pastiprinātājs ir platjoslīgs ar vājprātīgs 38dB pastiprinājums, kas nu galīgi nav vajadzīgs priekš FM uztveršanas.

Ja var ticēt tam grafikam, tad uz 100MHz nav 38dB.

wp_ss_20201107_0003.png

  • Kādas šausmas! 1
Link to comment
Share on other sites

  • 1 month later...
2020.10.29. , 13:18, Racer teica:

Didzi, Tev ir pilnīga taisnība un es arī neapstrīdu teorētiskos pamatus. Pateicu savu pieredzi. Zini, lai būtu korekti, es uztaisīšu mazu labori ar kolēģi (kurš ir tik pat dulls kā es  :D) - uztaisīšu divus dipolus uz 150 un 450 MHz. Abi tiks salāgoti 2 varianatos - ar simetrizējošo trafu (korektais variants) un pa taisno. Izmantošu 3m un 20m kabeli, nomērīšu salāgošanas parametrus, bet galvenais - nomērīšu abos variantos spriegumu uztvērēja ieejā no konstanta iztarojumu avota (raidītāja), jo tas jau ir tas kas mums no antenas ir vajadzīgs. Tad arī te ielikšu rezultātus un varēsim domāt tālāk. Līdzšinējā pieredze rāda, ka strādā arī mans kreisais variants, bet nu jāatzīst, ka šāda veida mērījumus neesmu veicis. Kad būs laiks un iedvesma izdarīšu. ;) 

Kapēc tāds klusums te? Nomēriji un salīdzināji savos testos?

Link to comment
Share on other sites

@Māšuks, nelien lielo puiku sarunās! 😛 Ja palasītu tālāk, tad redzēji, ka ar Didzi sarunājām kopā uztaisīt eksperimentu, bet to izdarīsim kad būs atbilstoši laikapstākļi un beigsies Kroņvīrusa ierobežojumi. Droši turpini likt savus Hoholu video, kur džeks istabā testē āra antenas. Noteikti Tev ir savas fona dūdiņas, kas apbrīno, bet te ir mazliet nopietnāka pieeja un papildus - nevienam nekas nav jāpierāda - ir interese ar izpēti un secinājumiem. ;) 

  • Patīk 4
Link to comment
Share on other sites

2020.11.7. , 19:07, Māšuks teica:

Ja var ticēt tam grafikam, tad uz 100MHz nav 38dB

Kam Tev pastiprinātājs uz FM diapazonu ar 28dB pastiprinājumu? Es nemaz nerunāju par augšējo galu tam poļu brīnumam decimetru viļņos, kurā vai nu uzraus ģenerāciju, vai paķers ko lieku. Labi, laikam bezjēdzīgi pastiprinātāju faniem skaidrot, ka uz FM , ar normālu uztvērēju, nafig nevajag nekādu priekšpastiprinātāju. Vot antenu gan vajag labu. Tikai no savas pieredzes, es ar piecu elementu yagi tipa antenu regulāri Lielvārdē uztveru somu radiostaciju, kura raida klasisko mūziku. Kabelis kādi demit metri garš un visparastākais RTL SDR USB puļķis.  Jā, man tas vairāk kā sports, lai parādītu cilvēkiem, kuri sūdzās, ka slikti uztver FM radiostacijas. Jā, es arī sūdzos, jo tā somu radiostacija neskan stereo režīmā, tā ir mana problēma 😆 USB lētais SDR uztvērējs ar saviem 8 bitiem nu galīgi nav vairs mūsdienās pats krutākais uztvērējs, bet skan tak bez jebkāda priekšpastiprinātāja.

 

 

  • Patīk 2
Link to comment
Share on other sites

pirms 9 stundām , Didzis teica:

Kam Tev pastiprinātājs uz FM diapazonu ar 28dB pastiprinājumu? Es nemaz nerunāju par augšējo galu tam poļu brīnumam decimetru viļņos, kurā vai nu uzraus ģenerāciju, vai paķers ko lieku. Labi, laikam bezjēdzīgi pastiprinātāju faniem skaidrot, ka uz FM , ar normālu uztvērēju, nafig nevajag nekādu priekšpastiprinātāju. Vot antenu gan vajag labu. Tikai no savas pieredzes, es ar piecu elementu yagi tipa antenu regulāri Lielvārdē uztveru somu radiostaciju, kura raida klasisko mūziku. Kabelis kādi demit metri garš un visparastākais RTL SDR USB puļķis.  Jā, man tas vairāk kā sports, lai parādītu cilvēkiem, kuri sūdzās, ka slikti uztver FM radiostacijas. Jā, es arī sūdzos, jo tā somu radiostacija neskan stereo režīmā, tā ir mana problēma 😆 USB lētais SDR uztvērējs ar saviem 8 bitiem nu galīgi nav vairs mūsdienās pats krutākais uztvērējs, bet skan tak bez jebkāda priekšpastiprinātāja.

 

 

Skanēt jau skan , bet signāls knaps. Kā pieliek pastiprinātāju tā cita lieta. Zem 28dB nav jēgas likt pastiprinātāju, jo neko tas nedod. Tas pats uz TV. Ar DTX-48F bez pastiprinātāja praktiski neko neuztver, ar oriģinālo 16-18dB Iskras DigiYagi 18U labāk ir , bet sliktā laikā daļa kanālu pazūt vai raustās. Kā pieliek SWA-7 ar 38dB tā pasaule atverās un signālu indikātori līdz galam skalā. Tik DTX antenai grūti pa vienkāršo to poli pielikt un kārbu jāpārtaisa.

  • Kādas šausmas! 1
Link to comment
Share on other sites

Sugnāla indikators digitālajā TV ir pofig, galvenais signāla kvalitāte. Acīm redzot, televizors neizceļas ar īpašu jūtību. Pastiprinātāju vajag likt pie antenas pēc iespējas tuvāk. Atlodē pastiprinātāja ieejā esošo transformatoru uz ferrīta gredzena, tā vietā pielodē kabeli no antenas un visu to konstrukciju iestūķē kāda elektrības nozarkārbā. Vienkāršāk protams nopirkt orģinālo Iskras pastiprinātāju un nenodarboties ar šķūningu. 

Pirms 54 minūtēm , Māšuks teica:

Zem 28dB nav jēgas likt pastiprinātāju, jo neko tas nedod

Pag, es ceru, ka Tu neklausies radio ar decimetru antenu?

Link to comment
Share on other sites

Pirms 2 minūtēm , Didzis teica:

 

Pag, es ceru, ka Tu neklausies radio ar decimetru antenu?

Nē man 5 elementu yagi no Yotas. Iepriekš tak rakstiju. Senčiem gan poļu režģis caur spliteri pie radio pieslēgts un viss ok LR2 skan stereo ar RDS 😁 

WP_20201023_17_13_07_Pro.jpg.6795238b34b4fa41500d128368d2e34a.jpg

Link to comment
Share on other sites

pirms 3 stundām , Māšuks teica:

Skanēt jau skan , bet signāls knaps. Kā pieliek pastiprinātāju tā cita lieta. Zem 28dB nav jēgas likt pastiprinātāju, jo neko tas nedod.

 

Uhh. Mēģināšu uz pirkstiem paskaidrot. Raidītājs kaut kur raida un Tu mēģini uztvert. Vietā, kur mēģini uztvert signālu un novieto antenu ir noteikta elektromagnētiskā lauka intensitāte konkrētā frekvencē. Papildus - ir trokšņu līmenis šajā frekvencē. Derīgajam signālam ir jābūt par x dB (atkarībā no uztvērēja spējām) lielākam kā trokšņu līmenim.
noise-white-spectrum-01.png
Antena, kuru uzliec savāc šo lauka intensitāti un padod uz uztvērēju. Tipiski atskaites punkts ir dipols, jeb 1/4 viļņa GP (faktiski nav starpības). Ja signāls ir pārāk vājš, tiek izmantota antena ar pastiprinājumu (attiecīgi vērsuma diagrammu), kura māk no esošās lauka intensitātes dabūt lielāku spriegumu uz uztvērēju. Vienīgies zudumi ir kabelī starp antenu un uztvērēju. Šos zudumus var kompensēt ar pastiprinātāju, kuru novieto pie antenas. Normālam kabelim tie var būt kādi max 3-5 dB (ja garš), attiecīgi tas ir max nepieciešamais pastiprinājums, pie tam, vēlams ar joslu filtru, nevis poļu platjoslas parodija. Labam FM uztvērējam 300 kHz joslā ir 1-2 mikrovoltu jūtība, kas ir tuvu trokšņu līmenim - lielāka nav nepieciešama.

Antenas pastiprinātājs (atšķirībā no antenas) nemāk savākt lielāku spriegumu no lauka intensitātes! Attiecīgi, ja tiek izmantots platjoslas 30 dB utt. pastiprinātājs un uzlabojas uztveršanas kvalitāte, tad:

 

1) Antena nav rezonansē, vai nav salāgota;

2) Reti draņķīgs un garš kabelis;

3) Uztvērēja jūtība ir ļoti švaka.

 

Nu apmēram tā - ceru, ka saprati.

P.S. Es neapstrīdu, ka tāds pastiprinātājs palīdz risināt sekas, bet cēloņi ir citi. ;) 

  • Patīk 2
  • Atbalstu 1
Link to comment
Share on other sites

1) Rūpnieciski ražota antena var nebūt salāgota? Nopietni? Ja paštaisīta, tad neapstrīdu , jo var būt pieļautas kļūdas.

2) Kabelis ap 15m garš. Mēģināti vairāki un izmaiņu nav!

3) Uztvērējs - automagnetola. Didža apgalvojumi saka , ka tiem labāka jūtība, jo pielāgoti darbam dažādos apstākļos un industriālo traucējumu mikslī.

  • Slikti! 1
Link to comment
Share on other sites

pirms 4 stundām , Māšuks teica:

automagnetola

Noziedo nedaudz naudiņas un nopērc normālu stacionāro tuneri.

Ātrumā ss-ā atradu šitādu variantu, lai saprastu, ko es ar to domāju.

Link to comment
Share on other sites

pirms 5 stundām , Māšuks teica:

3) Uztvērējs - automagnetola. Didža apgalvojumi saka , ka tiem labāka jūtība

Muldi. Citāts:"Vislētākais variants būtu kāds labs auto radio."

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

Autiņu rāčiņiem lielākoties nav ne vaina. Nemaksā mūsdienās vairs neko un jūtība parasti ļoti laba. Visādā ziņā tie ir labāki par daudziem  mājas kinozāļu resīveros iebūvētajiem štruntiem. Protams, kārtīgs stacionārais tuneris būs arī labs.  Vispār jau interesanti, ja ar 5 elementu antenu vēl papildus stiprekli vajag. Tad tur uztvērējam galīgi nav jūtības. Ja es savu antenu pagriežu Rīgas virzienā, tad bezmaz ''dzirksteles met'', cik vājprātīgi stiprs signāls LR1. Visādā ziņā SDR RTL USB puļķim aizliek muti. Būs laikam , intereses pēc, ar selektīvo voltmetru jāpamēra, cik tad tur no antenas nāk laukā. Tālās stacijas protams uz trokšņu līmeņa, bet dzirdēt var bez pastiprinātāja. Kā es pielieku kaut tikai 10dB pastiprinātāju, tā visa tāluztveršan izbeidzas, jo Rīgas raidītājs to momentāli pārstūrē un pofig, kādā virzienā antena pagriezta.

  • Patīk 1
  • Atbalstu 1
Link to comment
Share on other sites

1 stundu atpakaļ, Didzis teica:

Autiņu rāčiņiem

Tur jau arī ir lētais un dārgais gals. Ir pietiekami daudz visādu ķīniešu, tur var sagaidīt visu ko. Manā uztverē nekā labāka par sakarīgu tuneri nav. Vislabāk kāds 80/90 gadu mijas ražojums no laba zīmola - Sony, Kenwood u.c. Kenwood bija savulaik patiesi izcili modeļi, ko mūsdienās var iegrābt ebay pa kapeikām.

te ir ļoti labs resurss par tēmu - kas ir kas.

 

Piemēram to pašu Kenwood KT-5020L var droši grābt ciet.

Labots - ivo
Link to comment
Share on other sites

No mašīnu rādžiem praktiski vienīgie, kas pievērsa uzmanību radio traktiem (es nerunāju par citām īpašībām) bija Kenwood un Blaupunkt (vecie Grundig vēl, bet tiem bij šaurāka starpfrekvences josla). Blaupunkt pēdējiem top gala modeļiem bij pat iekš Menu izvēlne šaurajam filtram, kas bij iebūvēts. Sony, Pieonieris, Beckers utt. radio daļa bij vienkārši viduvējā līmenī.

Link to comment
Share on other sites

Pirms 2 minūtēm , Racer teica:

Blaupunkt pēdējiem top gala modeļiem bij pat iekš Menu izvēlne šaurajam filtram

A vai tad ir citi autiņu rāčiņi 😊 Vienīgā problēma bija ar stulbo kodu, kad radio atslēdz no španunga. Nafig to vajag, tikai čakars

  • Haha 1
Link to comment
Share on other sites

Jā Blaupunkt man arī vienmēr ir paticis..tagad gan laikam dzeltens palicis :( Piekrītu, ka vecie auto radio bija labāk skanoši kā "modernie" jutības ziņā vismaz toč. 

Man arī labi kalpo rādžiņš no Ivo ieķerts ar nelielu defektu ( sorry par miglu bildi - pirts komplektā darbojas ) ..majās ir zemākas klases technics, bet nu sony ir labāks + tas smagais kloķis - kā no metāla būtu - tik patīkams uz sajūtām, griežas ar tādu "inerci".

DSC09734.jpg

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

pirms 13 stundām , Māšuks teica:

Rūpnieciski ražota antena var nebūt salāgota? Nopietni? Ja paštaisīta, tad neapstrīdu , jo var būt pieļautas kļūdas.

Tev ir kaut kāds īpatnējs priekšstats par plaša patēriņa (nevis profesionālālu) rūpnieciski ražotu antenu īpašībām.

Es Tev punktus iedevu - meklē vājo punktu sistēmā. Rekur Didzis jau rakstīja:

pirms 3 stundām , Didzis teica:

pielieku kaut tikai 10dB pastiprinātāju, tā visa tāluztveršan izbeidzas, jo Rīgas raidītājs to momentāli pārstūrē un pofig, kādā virzienā antena pagriezta.

Tas nozīmē, ka Didzim ir pareizi uztaisīta visa sistēma.

 

P.S. Atcerējos, ka 90-to beigās Argusā bija nopērkami auto paredzēti pastiprinātāji, kur FM diapazonā bij ~13 dB pastiprinājums un cena ap 7 lati.. Tāda cilindriska neliela uzparikte, kurai var iespraust antenas kabeli un bij izeja ar konektoru uz auto radio un vēl vadiņš, kur + pievienot. Bēdu ieleja - Rīgā pat Blaupunktos un Kenwoodos bij ekskluzīva iespēja daudzviet dzirdēt vienā frekvencē vairākas stacijas vienlaicīgi (kombinācijas un intermodulācijas), lētākiem rādžukiem visa skala bij multiradio. :D Izjaucu to padarīšanu un iedevu kolēģim - uztaisīja joslu filtru, nomainīja pastiprinātāja režīmu uz ~4dB, izmēģinājām dabā un bij jēga. Tirgojām pa 20 latiem uz nebēdu. Pārtaisīšana bij ap 2 latiem - devām pensionāram pārlodēt. Blaupunkt Juris tirgoja biezajiem kā ekskluzīvu preci - īpaši alternatīvu nebij. Blaupunktam devu pa laikam 15 Ls, jamais pa kvartu andelēja tālāk. :)  

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

pirms 3 stundām , Racer teica:

No mašīnu rādžiem praktiski vienīgie, kas pievērsa uzmanību radio traktiem (es nerunāju par citām īpašībām) bija Kenwood un Blaupunkt (vecie Grundig vēl, bet tiem bij šaurāka starpfrekvences josla). Blaupunkt pēdējiem top gala modeļiem bij pat iekš Menu izvēlne šaurajam filtram, kas bij iebūvēts. Sony, Pieonieris, Beckers utt. radio daļa bij vienkārši viduvējā līmenī.

Nu man ir Pionieris MVH-150UI un MVH-290DAB. Otro pirku kas LV testi uz DAB bija, tagad stāv rezervei. FM uztver abi vienādi. 

Just now, Māšuks teica:

Nu man ir Pionieris MVH-150UI un MVH-290DAB. Otro pirku kad LV testi uz DAB bija, tagad stāv rezervei. FM uztver abi vienādi. 

 

Link to comment
Share on other sites

Pirms 32 minūtēm , Māšuks teica:

FM uztver abi vienādi. 

Vienādi labi, vai vienādi sūnaini? Lasīji ko rakstīju par Pionieriem? Ja Tev nav ar ko pamērīt jūtību, tad grūti komentēt vai uztvērēja jūtībā ir vaina. Kādreiz mērot, starpība Blaupunktam ar Pionieri bij pat ap 8 dB, nemaz nerunājot par selektivitāti. Paņem karsto dzērienu, sarunā ar Didzi un aizbrauc nomērīt jūtību. Ģenerators man ir, bet nav ne laika, ne vēlmes.

Link to comment
Share on other sites

Vienādi labi strādā, jo LR-2 skan stereo no Rīgas ar 1,5m garu drāti. Tas gan nav nekāds salīdzinājums , jo bez mērierīces uz ausi neko nepateiksi. Tai pat laikā cits ķēķa rāčiņš neko no Rīgas ar drāti neķer.

Link to comment
Share on other sites

Mētājas viens gandrīz jauns Pioneer DEH-5900MP rādžiņš. Ir doma piešķilt viņu garāžas apskaņošanai. Iesakat kādu barokli izmantot, lai pieslēgtos 230v rozetei?

Link to comment
Share on other sites

Te būs bildes ar signāla indikatoru ar un bez pastiprinātāja. FTA MUX 21CH no Valmieras torņa.

WP_20201223_22_38_13_Rich.jpg

WP_20201223_22_29_22_Rich.jpg

Ja jau no pastiprinātāja nav jēgas, tad kur var rasties tāda atšķirība.

Link to comment
Share on other sites

Pamēģini 1)ieslēgt to pastiprinātāju kabeļa otrā galā 2)uztaisīt vājinātāju/s un ievietot dažādās vietās. Antena ir laba. Kabelis ir ļoti vienkārša ierīce; ja tas ir kabelis (nevis kaut kāds diegs), tad tas ir labs. Svarīgākās ir savienojumu vietas. Tas, ka vairākiem uztvērējiem slikta jutība, nešķiet pārāk ticami.

Link to comment
Share on other sites

Tāds televizors. Ražotāiji ekonomē uz visu un apskaties, cik tad lieli ir palikuši mūsdienu plakanā televizora bloki. Tur faktiski nekā nav. Acīm redzot Tavs teļuks nav paredzēts ''tāluztverei'' bez pastiprinātāja. Tepat forumā visi tik spriež par 8K, paneļu tipiem un bildes uzlabotājiem, bet neesmu gan lasījis, ka kāds pievērstu uzmanību teļuka jūtībai.   Esmu ar ko līdzīgu saskāries. Cilvēkam vecais teļuks, ar atsevišķu dekoderi rādija , bet ar jauno klučojas un tiešām prasās pēc pastiprinātāja. Tur uzliku labu antenu un viss aizgaja bez pastiprinātāja. Nav jau arī noslēpums, ka vecā Nokia mobiļņiks ķēra labāk zonu par jebkuru jauno glaudāmo telefonu. Tagad mobilo torņu desmitiem reižu vairāk, kā vecos laikos un var tak ražotājs ieekonomēt kau uz metāla daudzumu priekš antenas. Pie miljonu ražošanas jau sanāk tonnām metāla ekonomija. Gan jau līdzīgi ir ar teļukiem. DVB T signāu, piemēram Lietuvā un citās valstīs, izplata ar daudz maziem raidītājiem un nav īpaši vajadzība dzīties pēc lielas televizora jūtības. Pie mums, raidītāju mazāk, bet tie desmit un vairāk reizes jaudīgāki. Skaidrs, ka vietam uztveramais signāls vājāks. Būtībā, cik tur darba ražotājam papildus pastiprinātāju teļukā iemontēt, jo ārejais pastiprinātājs faktiski dara to pašu. Ņu jā,  ja poļu pastiprinātājs piemēram maksā 2 eiriki, labi ražošanā 1 eiriks un jums piedes rūpnīca, kura saražo miljons televizoru,  Vai jūs, kā īpašnieks liksie to pastiprinātāju, vai miljonu kabatā atstāsiet? Labi, tas tā vienkāršoti, jo marketologi tak spiež tikai uz 3D, HD, 4K,  8K, u.t.t. tad vēl smart funkcija un kam vispār mūsdienās iespringt uz teļuka jūtību. man kautkā liekas, ka viss notiek tā.

  • Patīk 4
Link to comment
Share on other sites

2020.12.21. , 18:53, Māšuks teica:

Ar DTX-48F bez pastiprinātāja praktiski neko neuztver

---------

1) Rūpnieciski ražota antena var nebūt salāgota? Nopietni? Ja paštaisīta, tad neapstrīdu , jo var būt pieļautas kļūdas.

2) Kabelis ap 15m garš. Mēģināti vairāki un izmaiņu nav!

3) Uztvērējs - automagnetola. Didža apgalvojumi saka , ka tiem labāka jūtība, jo pielāgoti darbam dažādos apstākļos un industriālo traucējumu mikslī.

FM diapazons un DTX-48F antena? Tu nopietni ???

Labots - mafijs
Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...