Jump to content

Musu laiku vinils


Recommended Posts

Kur tik nav bijušas drukas kļūdas. Bet tas nemaina lietas būtību.

 

Raksts ir par tiešā un atstarotā signāla ierakstīšanas precizitāti laikā nevis par 500 kHz saklausīšanu.

 

 

 

Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps
...число отражений через одну секунду после начала реверберационного процесса будет составлять 511,287 отр/с.

 

Raksts ir par tiešā un atstarotā signāla ierakstīšanas precizitāti laikā nevis par 500 kHz saklausīšanu.

 

Probleema ir taa, ka tieshi audiofiiliem ir probleemas saprast lietas peec buutiibas. Auss uztver tikai signaala liimeni laikaa. Tai ir pofig vai taa ir tieshaa, atstarotaa vai 100kaart atstarotaa gaisa svaarstiiba. Sekojoshi, lai cilveeks vispaar kaut kaa sadzirdeetu 511'287 atstarotos signaalus sekundee, ausij ir jaaspeej detekteet vismaz 511'287 Hz esamiiba.

Link to comment
Share on other sites

Klau, nu nevajag te sākt runāt muļķibas! Tur ir runāts ne jau par frekvenču diapazoniem! Viena no lietām - runa par skanējuma dinamiku, un to, kā tas mainās atkarībā no semplēšanas frekvences! Šī ir lieta, ko es pats biju ievērojis, tikai līdz šīm nebiju aizdomājies kāpēc tas tā ir.

 

Labi, whatever - ja nemāk lasīt, nesaprot, tad tā arī lai paliek. Šajā topikā ir pārāk daudz fleimots lai to vēl vairāk piemēslotu ar mēģinājumiem pamatot parastas, DZIRDAMAS lietas.

Labots - rubb
  • Slikti! 1
Link to comment
Share on other sites

Tā ir - ir jāklausās, nevis te jāsarīdās. Man protams, arī svarīgi lai pastūzim būtu 20- 20K josla, bet vai mūsu akustikas ir tik ražīgas zemajā un augstajā galā ? Patiecoties spečukiem esmu iepircis oscili, labu ~ voltmetru, un ZF ģeneratoru, samērījis savus ampus, un mērījumi sakrīt ar dzīvo skanējumu. Tā ir ka vienam ir gandrīz vienmērīgs pastiprinājums, bet otram augšas biku izteiktākas, tas baigi jūtams uz konkrētajām skandām. Tāpēc jau katrām Skandām vajag savu pastūzīti....kā kājai zābaku pēc izmēra :D Pats ticu tikai konkrētiem tehniskiem uzlabojumiem - labākas kvalitātes detaļas piemēram...bet nevis bezskābekļa vadiem un citam sviestam. Tāpat paskatījos kāda izskatās sinusoīda ja miera strāva par mazu , kā arī kad pastūzis ieiet pārslodzē...

par Digitālo/analogo - ir cilvēki kuriem X reižu up/over samplings patīk labāk, bet citiem atkal non oversamplings iet pie dūšas.....

 

Vispār mūsdienās jau bez digitālās skaņas vairs nekādi..ja gribas tīru analogo - jāmeklē rokā vecās plates.....jo jaunās jau ir pretējs variants - no digitālā uz analogo..vai kaut kā tā....tieši tāpēc laikam man nekad nebūs vinils. Bet vai tad tāpēc :pooh_go: neklausīsimies mūziku ?

Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps
Klau, nu nevajag te sākt runāt muļķibas! Tur ir runāts ne jau par frekvenču diapazoniem!

 

 

Ak tad atstarojumi/sekundee nav frekvence? :D Starpcitu, ja "gudrie" audiofiili to nezin, tad muusu auss ir spektra analizators. Taa detektee 3 skanjas signaala dimensijas - laiks, intensitaate un frekvence. Jaa 3, nevis 2 kaa mikrofona un skaljrunja membraanas. Visi shie atstarojumi, protams, iekljaujas tajaas 3, bet lielaakaa dalja paarsniedz auss detekteejamaas robezhas. Un it iipashi frekvences zinjaa!

 

P.S. Es neesmu pret 96, 192 utt. kHz diskretizaacijas frekvenci!

 

 

Link to comment
Share on other sites

Ak tad atstarojumi/sekundee nav frekvence? laugh.gif Starpcitu, ja "gudrie" audiofiili to nezin, tad muusu auss ir spektra analizators. Taa detektee 3 skanjas signaala dimensijas - laiks, intensitaate un frekvence. Jaa 3, nevis 2 kaa mikrofona un skaljrunja membraanas. Visi shie atstarojumi, protams, iekljaujas tajaas 3, bet lielaakaa dalja paarsniedz auss detekteejamaas robezhas. Un it iipashi frekvences zinjaa!

 

P.S. Es neesmu pret 96, 192 utt. kHz diskretizaacijas frekvenci!

 

 

 

 

Ja ir vēlme saprast, kas tajā rakstā ir rakstīts, tad pameklē Google human ITD sensitivity (interaural time differences). Un atradīsi, ka cilvēks atšķir līdz pat 10-20 mikrosekundes.

Kas arī ir 50-100 kHz.

Un kad mikrofonam pieliksi klāt rakstītāju, tad parādīsies 3. laika dimensija.

Labots - Long
Link to comment
Share on other sites

Tā kā es šo to zinu no arhitektūras akustikas, varu padalīties ar tādiem pamatmateriāliem šajā tēmā.

Doc. A. Zabrauskis - Būvakustika. Teorija un realitāte (latviešu valodā) - Labs ieskats akustikas pamatos pilnīgiem ņibumbum.

H. Kuttruff - Room Acoustics, 5th Edition (angļu val.)

www.krokoarch.lv/kaste/akustika/akustika.zip

Ir man vēl šis tas totālā randomā un haosā, kur tikai pats orientējos, bet tieši šos divus ielieku, lai, kad domājot par sava dzīvokļa/mūzikas telpas iekārtošanu ar vinila atskaņošanu, piedomāsiet arī par telpas ģeometriju, skaņas starotāju un sofas savstarpēju izvietojumu un izvietojumu telpā, materiālu izvēli utt.

Vienvārdsakot, mana atbildes variācija uz jautājumu, par ko te visi kasās, ir nedaudz atšķirīga (varbūt gan kāds jau ir ieminējies). Jūs bliežat par herciem, decibeliem- tas ir forši, bet, ja neparedzēsiet arī pareizu TELPU savai audiofīlijai, tad...

Labots - kroko
Link to comment
Share on other sites

Jā, tagad man ar. IE8 strādā.

To pirmo rakstu var arī dabūt no šejienes http://www.akustika.lv/publika.html , varbū tur vēl kaut kas kādam ir noderīgs latviski.

Paldies par grāmatu, noderēs. Es jau ar kādreiz biju diezgan entuziastisks savas istabas akustikas uzlabošanā, tiešām var panākt būtisku uzlabojumu.

Labots - ediots
Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps

Ja ir vēlme saprast, kas tajā rakstā ir rakstīts, tad pameklē Google human ITD sensitivity (interaural time differences). Un atradīsi, ka cilvēks atšķir līdz pat 10-20 mikrosekundes.

Un 96kHz tieshi samplee signaalu ik pa 10,4 mikrosekundeem.
Un kad mikrofonam pieliksi klāt rakstītāju, tad parādīsies 3. laika dimensija.

Mikrofona signaalam ir 2 dimensijas - intensitaate, ko tas atteelo ar spriegumu, un laiks. Nosauksi, varbuut, tresho?

Labots - Inspektors Caps
Link to comment
Share on other sites

  • 2 months later...

Zinātnieki ir pierādījuši drinks.gif , ka cilvēka acs nepamana

ātrākas kustības par 25 izmaiņām sekundē.

Tad kāpēc mums vēl nepietiek ar 50 kadriem sekundē

un sāp acis. Vajag 100, 200Hz izvērsi utt.

Tāpat ir ar skaņu.

Nav ko strīdēties par acīmredzamām lietām agree.gif

Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps

Vajadzētu jau tā kā sajēgt kas ir avota kadru frekvence un kas monitora. Ņirbēšana nav nekādi saistīta ar to vai Tu redzi vairāk par 25 kadriem sekundē, bet gan ar to, ka monitors pikseli nerāda visu to 1/25 daļu sekundes, bet DAUDZ mazāku daļu.

 

Paskaties uz labas aparatūras PAL video ar 25 kadriem sekundē un ar 50. Redzi atšķirību? NĒ!

 

 

Link to comment
Share on other sites

CRT monitoriem ir kadru izvērse.

Nevajag atbildēt manā vietā aggressive.gif , es redzu atšķirību starp 50Hz un 100Hz

un arī TV to var redzēt.

 

Zināšanai. Nav tādas PAL aparatūras ar 25Hz kadru izvērsi .

Labots - guguce
Link to comment
Share on other sites

Inspektors Caps

guguce, arī LCD un plazmai ir "kadru izvērse". Tiesa to nav korekti tā saukt - labāk ir pikseļu skenēšana vai kaut kā tamlīdzīgi, bet ideja paliek tā pati - vienlaicīgi tiek uzstādīts tikai viens pikselis. Tāpat es teicu "PAL video ar 25 kadriem sekundē" - domāts bija video materiāla kadru skaitu, nevis aparatūras vertikālās izvērses frekvenci, kas principā ir puskadru skaits sekundē!

 

Es nesaku, ka Tu neredzi atšķirību starp 50Hz un 100Hz ekrāna refresh rate, un arī zinātnieki to nesaka. Bet videomateriālā kustības ir fiksētas ar 25fps un tiem nav sakara ar ekrāna refresh rate. Citiem vārdiem sakot, Tavs 100Hz TV to PAL videomateriāla attēla vienu kadru rāda 4 reizes pēc kārtas un tikai tad nomaina uz nākošo. Bet kustības ekrānā tādēļ pakāpeniskākas nepaliek, jo tas nemaz nav nofilmēts. Vienīgais guvums ir tas, ka ekrāns mazāk ņirb, kas jau ir sekas tam, ka tautai ir "milisekunžu slimība". Piemēram, priekš 50Hz ideālais ir 1/50=20ms!. Bet ko pērk tauta...

Labots - Inspektors Caps
Link to comment
Share on other sites

Un kā tad ir ar bildi kinoteātrī? Tur taču noteikti ir tie oriģinālie 24 kadri sekundē. Kad pirms dažiem gadiem biju uz kino, tad vēl arvien bilde pie ātriem notikumiem uz ekrāna diezko skaidra nebija.

Link to comment
Share on other sites

Nu 100Hz televizoros un datoru videokartēs

ir sistēmas, kas salīdzina 2. blakusesošos

kadrus un izdomā vidējo. Tad arī kustības

paliek plūdenākas.

 

 

 

Link to comment
Share on other sites

Kinoprojektoros ir kaut kas līdzīgs kinokameras obturatoram - jams griežas 2x vai 3x ātrāk par filmas atskaņošanas ātrumu, tādējādi samazinot mirguļošanu. Uz kinoekrāna viens kadrs tiek midžināts 2 līdz 3 reizes.

Link to comment
Share on other sites

Tak nekas kinčukā netiek midžināts. Kino no filmas kā rādija 24 kadrus sekundē tā i rāda vēl šodien. Filmā tak ir analoga bilde un to par laimi nevar sačakarēt, kā to izdara 100Hz TV.Nezinu, kā var patikt 100Hz TV bilde, jo ja nav informācijas videosignālā tad neviens videoapstrādes procesors nevar pielikt klāt jaunus kadrus.Tā ir tāda acu aizmālēšana un tikai.

Link to comment
Share on other sites

Ja nebūtu obturatora kinoprojektoros, viss ko mēs redzētu būtu pa vertikāli izsmērēta filmas vilkšana cauri projekcijas lodziņam. Tieši obturators ar savu ātro kustību rada ilūziju par normāliem asiem nekustīgiem kadriem jeb nofiksē kadru, kas lielā ātrumā seko viens aiz otra. Un svarīgi, lai obturators griežas vizmaz 2x ātrāk, jo ja tas grieztos ar tiem pašiem 24 vai 25 kadriem sekundē, tad būtu 24/25Hz midžināšanās (principā tāda pati, kādu to var redzēt kinokameras skatu meklētājā, kamēr kamera filmē, jo kameras obturators strādā ar 24/25 rotācijām sekundē). Pie 48/50 un 72/75 Hz obturatora projektorā tas tiek novērsts.

Labots - Krishius
Link to comment
Share on other sites

Man jau sen aizmirsies par tie obturātoriem, jo kinomehāniķa kursus beidzu pirms gadiem trīsdesmit. Lai kā arī nebūtu, filmā ir 24 kadri un kinoprojektors nevar pielikt vairāk kā to izdara 100Hz TV

Link to comment
Share on other sites

  • 1 year later...
Vitalii
(labots)

:on_the_quiet2:..... johaidi >> topiks apstājies, jāiepūš dzirkste vecos pelnos!

netīšām velku paralēles - ja jau vinils nesaistītu ar savu tembrālo skanējumu, tādas mantiņas tauta neražotu ( Кустарным ) методом!

- priecē inovatīvie risinājumi līdz prece top gatava.

 

1. http://fotki.lv/?x=O...KFwlNDc=&size=1

2. http://fotki.lv/?x=OS5RKFxDRy06RDxIV1M5LlMoXEJYTVFEVFM5LlIoXEdRRVFEWFM5LlUoXEZSRFVGUkBTUzkuVChcNiU0NTBHLTpDPEggJiJTOS5WKFwlNDc=&size=1

Sen jau rokas niez ko tamlīdzīgu uzražot....Edition Colection

Labots - Vitalii
Link to comment
Share on other sites

osscar

skaidrs, ka pats var uztaisīt nesliktu TT , bet tur vajag dizgan pataisnas rokas + sajēgu par mehāniku + maku ar pabiezu.

Link to comment
Share on other sites

Vitalii
:on_the_quiet2: ...protams ar šildiks jāpasūta!

post-63199-0-11537800-1299678776_thumb.jpg

Link to comment
Share on other sites

Tornis

Virpa , frēze un pacietība. Tonarmu es gan pats netaisītu, un diskam tik resnu alumīnija baļķi grūti atrast, bet tā... ko no garlaicības neizdarīsi :)

 

Starp citu, paņēmu nesen mūsdienās spiestu 180g QUEEN - The Works ar visu Radio GaGa. Nezinu, vai skan labāk vai sliktāk par oriģinālo 1984. gada, bet skan dievīgi labi :)

Ja kādu interesē - varu sadabūt tā ap 8-9-10Ls , kas nu te Latvijā noliktavā ienāk, jaunas. EMI/SONY repertuārs galvenokārt.

Link to comment
Share on other sites

osscar

Mani interesē kaut ka sno siev. vokāliem - tas par jaunajām - Sade, Mylene Farmer ut.t. Nu vŗdu sakot jāzina kas tev tur ienāk. laba cena IMHO priekš jaunas.

Tajs DIY TT vīri jau pamatā tonearmus un motorus gatavus izmanto no labiem ražotājiem.

Link to comment
Share on other sites

nu viss,es arii slims ar sho vinilu,shovakar uzbliezu pagaidu varianta korektoru no argusa,tagad baldeju uz austinjaam klausoties(sapratu ka griidinieces manas reaali iesuukaa,pat neteikshu kas par modeli,bet smukas toties),arii gribu jaunu vinilu,interesee kaut kas no DM,Rammstein,Combichrist-iepatikaas kad biju koncerta uz Rammstein

Link to comment
Share on other sites

Tornis

OK, sasūta man PM vēlreiz savus telefonus, kad tikšu līdz noliktavai, ziņošu, cik kas un pa cik ir, DM kaut kas no jaunajiem bija, QUEEN, Deep Purple, etc.

Link to comment
Share on other sites

  • 2 months later...
nezinīc

Te daži saka, ka mūsdienās vinilus tikai no digitālajiem māsteriem taisa. Tad nu es aizsūtīju vēstuli vienam izdevējam/grupai ASV un pajautāju, kā viņu piedāvātais vinils tiek masterēts un miksēts. Lūk ko man atrakstīja:

 

Mana vēstule:

Hi, i really enjoy your music and i would love to buy the Bush Rock

LP. I would like to know how is the album mastered. If digitally then

what software did you use for mixing etc.

 

I know that it sounds funny, but i have big respect for LP's and

analog sound- thats the only rason i want to buy Lp not CD or mp3.

 

Atbilde:

Hello , Thanks alot for the kind words . We are also very much from the oldschool sound of analog . . I record and mix all the records . All of the records are recorded to either cassette deck ( presents + hillside airstrip ) or 1" 16 track ( bass chalice+midnight landing) or 2" 16 track (bush rock + new record ) 10 deadly shots was recorded on 8 track . All the tracks are mixed on a analog console ( NEVE - SOUNDCRAFT-MACKIE ) depending on the record. bush Rock was mixed fully on analog Neve console to a 2 track 1/4 tape then that is sent out to mastering house where it is made into cd format or sent to vinyl pressing plant .

 

Man ir jautājums par mikserpultīm NEVE, SOUNDCRAFT un MACKIE. CIk tās ir kvalitatīvas un labas?

 

Plati kaut kad drīzumā pasūtīšu. Sestdien, ja viss izdosies, tikšu pie laba platenieka! :)

Labots - nezinīc
Link to comment
Share on other sites

nu es teiktu ka soundcraft, bet logjiski, visu jau nosaka cena :D

kaadam specifiskam meerkjim der arii omnitronic un behringer

Link to comment
Share on other sites

kaspich

nu, it kaa jua noziimes nav, bet.. tie jautaajumi/aktivitaates taadi.. bisku infantiili. sore.

Tev taa interese par skanu lietaam vakar radaas? jeb nemaaki intenetu? nemaaki lasiit?

populaaraakie [manaa izpratnee] 2 peedeejie brandi. ko noziimee - kvalitatiivs? razhotaajs vairakus desmitus gadu razho desmitiem modelju.. sakot no leetaakajiem un beidzot ar profu/studiju pultiim..

ja interesee, tak palasi, kaads apriikojums ir kuraa studija, ar ko straadaa kaadas iires kompaanijas, ar ko kursh ieraksta, ko raksta skanju inzhenieri, muuzikji savos blogos, maajas lapaas, zhurnaalos.

kaut kaads uzhasnah..

Link to comment
Share on other sites

Ja godīgi, tad mani interesē tikai viens jautājums - cik maksā tāds LP?

Es nenoliedzu, ka IR vietas un cilvēki, kas visu taisa analogi, bet tas viss maksā. Galu galā - jāties ar analogajiem daudzceļniekiem to visu miksējot... tagad uzliekam softu uz PC un UUUZREIZ esmu tāds "Alans Parsons". Lūk, kad bija jāsavelk fonogramma uz analogā fortīeittreka, tur - cepuri nost. Mūsdienās vairs daudz tādu monstru nav palicis, kas ar to spētu tikt galā...

Ja godīgi, tad skaņas avota kvalitātes - subjektīvās tīkamības hierarhijā man šobrīd ir no TOP uz leju: SACD, tad CD, tad LP. Cita lieta, ka LP ir analogs pīpes smēkēšanai - process ir daudz interesantāks :-)

Un jā - ir daža laba lieta, ko uz vinila klausīties ir tīkamāk kaut vai albuma noformējuma dēļ. :)

Link to comment
Share on other sites

kaspich

kvalitatiivs analogais process ir NENORMAALI daargs.

saakot ar speciaalaam telpaam [gaisa kondicioneeshana, gaisa filtri, speciaala uzkopshana] tehnikai;

tad lentas [ar nelielu ierakstu reizhu skaitu, atkal - jaaglabaa konkreetaa T, mitrumaa];

regulaara ieraktu tehnikas verificeeshana, regulaari lietojot - arii galvu mainjas, rullji. tas ir nenormaals cipars

saprotams, ka sessiju skaits - nesaliidzinaami lielaaks [un tas ir darba laiks visai studijai - inzhenieri, asistenti, elektriiba, telpu iire, u.t.t.]

katra lazha ieraksta laikaa - jauna sessija..

protams, ir arii leetais analogais variants: 2kanaali, 38cm/s, 10 LVL verta pultiite, studija - dziivoklii. nezinisha piemeeraa iisti nav skaidrs tas liimenis..

 

neziniiti - sarunaa randu kaut vai uz muusu pashu Sound Division Studios. ieej, paskati, kaa tiek uztureeta analogaa tehnika. ko tas noziimee ;)

Link to comment
Share on other sites

razhotaajs vairakus desmitus gadu razho desmitiem modelju.. sakot no leetaakajiem un beidzot ar profu/studiju pultiim..

 

Jā, piemēram, nepopulārais lēto modeļu ražotājs NEVE.

  • Patīk 1
Link to comment
Share on other sites

  • 6 months later...

Itkā viss iztirzāts diezgan smalki, taču ir dažas nianses kurām daži jau pietuvojās, taču smalkāk neiztirzāja. Līdz šim sķēpi tika lauzti būtībā par atšķirībām dažādos mūzikas konservēšanas veidos ar ieskatu notiekošajos fizikālajos procesos un to saciparošanas matemātiskajos modeļos, taču netika iztirzāts psiholoģiskais aspekts, kā arī jaunākie medicīniskie atklājumi.

 

Viss zemāk aprakstītais ir tikai un vienīgi mans viedoklis sagramstīts no visādām infas drumstalām, pasniegts tautas valodā (varētu pacelt arī drusku zinātniskākā līmeni, taču ja kādam radīsies jautajumi - pamēģināšu)! Tātad:

 

Kur manuprāt slēpjas knifs? Mēs skaņu ne tikai dzirdam (parastajā izpratnē - ar ausīm: maņa: dzirde), bet arī jūtam (maņa: tauste), gan ar ādu, gan iekšējiem orgāniem, un pats galvenais - modernā medicīna ir atklājusi ka cilvēkiem esot arī vēl viens maņu orgāns, kurš atrodoties kautkur uzacu rajonā un spēj uztvert ultraskaņu un tādejādi palīdzot pilnīgi neredzīgiem cilvēkiem nosacīti redzēt, jeb pareizāksakot orientēties vidē (Kautkas jau šo te minēja). Lūk šeit tad arī parādās tas šeit daudz piesauktais sikspārņa efekts. Šī štelle gan vēl nav izpeētīta līdz galam, taču lietas jau drošivien nestāv uz vietas! Skaņu dzirdēt kā skaņu daudzu piesauktajā 20-20000Hz diapazonā mēs (kā kurš :) ) dzirdam, jeb pareizāk sakot šo infu auss smadzenēm nodod kā skaņu - pārējās frekvences mēs jūtam, bet nedzirdam, taču tās arī veido mūzikas "skanējuma specifiku". Taču ausis ir tikai mūsu mikrofoni, bet ir arī procesors - smadzenes, un tās redz darbojas pa savam - tās jūt atšķirības, bet pie lineāriem trokšņiem pierod un filtrē tos nost, tapēc fona šņākoņu tik stipri nejūtam, kā piemēram skaņas peldēšanu. Taču ja skaņa ir pārāk taisna (cieta, lineāra)(visi skaņas avoti ir digitāli, tātad bez dzīvajiem instrumentiem raksturīgās nelielās toņa peldēšanas) tas mūsu smadzenēm arī pārāk nepatīk (tāam grūtāk apstādāt monotonu datu plūsmu) un rada trauksmes sajūtu, kā rezultātā pastiprināti izdalās serotonīns un visa pārējā hormonu buķete, kura zināmos apstākļos var radīt arī dīvainu jušanu (teiksim uz labas skaņas klausoties labu minimal tečno), taču ja skaņa nedaudz "peld" kā tas ir spēlējot uz dzīvajiem instrumentiem + dzīvajām bungām, kur peld ne tikai tonalitāte, bet arī temps - to smadzenēm ir viegli uztvert un tas rezultējās komforta sajūtā vai vienkārši vieglākā uztverē, bez stresa klātbūtnes (drusku paralēles var vilkt ar dažu dzīvnieku redzes īpatnībām, kuri redz tikai kustīgus objektus). Tātad secinājumi: lietai jāpieiet tīri filozofiski un jāpspriež tas ko mēs saprotam ar vārdu kvalitatīvāk! Manuprāt katram žanram ir savs, tā specifikai atbilstošss IERAKSTĪŠANAS process un veids un nav viena vislabākā veida! Piemēram 72 gadā labi ierakstīts un nomāsterēts (ĀA) discofunk platē skanēs labāk nekā diskā, bet 2011-jā ĀA metodēm uztaisīts minimal sakanēs krietni sliktāk nekā DDD ieraksts, jo stila specifika ir cita. Tātad 60-os, 70-os, 80-os klausamies vinilā, parējos CD, SACD, utt. un jo lielāks datu daudzums raksturos skaņu vienā laika momentā - jo labāk! Nu kautkā tā man liekas!

Labots - Estipois
Link to comment
Share on other sites

...vai tiešām cilvēkam trijos naktī nav ko darīt? :D

 

Bet es piekrītu, ka dažādi masterēti albumi no dažādām desmitgadēm skan dažādi. Un vēl žanri- klasiskajā mūzikā (un ne tikai) dzīvie instrumenti uz vienas nots kaut nedaudz "peld" bet, piemēram, elektronikā, uz sintiņa, būs taisna sinusoīda IMO. Prieks, ka ir vēl izdevēji, kas izlaiž pilnīgi analogi ierakstītas un masterētas plates. Žanrs- mūsdienās taisīts 70.-80. gadu reggae/dub/ska stils. Atkal mans viedoklis, bet, ja vien neesi dīdžejs, tad uz platēm vislabāk klausīties klasiku, džezu, blūzu, veco regeju, t.i. veco mūziku, tad rodas tas "fīlings". Dubstepu vai klubu mūziku uz platēm- nu nez. Kāpēc klubu mūziku ārpus kluba klausīties- arī nesaprotu.

Link to comment
Share on other sites

manuprāt tā 'nots peldēšana' ir harmoniku (pāra?) esamība, kas ciparu ierakstos un/vai atskaņošanas tehnikā nav vai pazūd.

Link to comment
Share on other sites

Varbūt arī tā. Bēēt man ir jautājums vinilistiem- kā lai tiek galā ar statisko elektrību uz platēm? Nesen atnāca divas jaunas plates un kad ņemu ārā no konverta, plate sprakšēdama putekļus pievelk no 2m attāluma, un kad plates 1 puse ir nospēlēta, ceļot to nost ir dzirdams ilgs sprakšķis, tad kad turu plati pieskaroties plates maliņai un centram

428418.jpg

 

Vai to var kaut kā atrisināt mājas apstākļos, vai man iegādāties kaut ko tamlīdzīgu? http://www.discomania.lv/item.php?id=482 Un par adatiņu- to es tīru ar mīkstu otiņu un spirtu- vai tas adatiņu nebojā? Paldies jau iepriekš. :)

Link to comment
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!
 Share

×
×
  • Izveidot jaunu...