`
Peterisp92

Programmēšanas pamati

37 posts in this topic

voltrix    2
voltrix

Pa to laiku jau vari lejupielādēt Free Pascal www.freepascal.org

Share this post


Link to post
Share on other sites
Gints Plivna    0
Gints Plivna
Jā, šobrī neiet, bet rīt gan jau ies, paldies :)

Un tā kā google būs noteikti viens no taviem labākajiem draugiem, tad sāc jau iepazīties ar to, ka serveris down, nebūt vienmēr nenozīmē, ka to lapu nevar dabūt:

indekss:

http://www.google.com/search?hl=en&q=c.../nps/nps-0.html

pirmā lekcija:

http://www.google.com/search?hl=en&q=c...v/nps/nps1.html

utt

 

apraksts:

http://www.google.com/help/operators.html

 

Gints Plivna

http://datubazes.wordpress.com

Share this post


Link to post
Share on other sites
maize    36
maize
Jā, šobrī neiet, bet rīt gan jau ies, paldies :)

Diezko lielas cerības nelolotu... LIIS ir beigts un pagalam.

P.S. Kā jau te kolēģis piedāvāja, materiāli ir pieejami caur google cache, tā kā aši vācam kamēr vēl ir.

Labots - maize

Share this post


Link to post
Share on other sites
maize    36
maize

Pirms kāda laika skolotāji necik priecīgā tonī vēstīja, ka "augšā" esot izdomāts veidot jaunus sistēmu un esošo (LIIS) likvidēt...

Share this post


Link to post
Share on other sites
tuu    0
tuu

LIIS bija projektveida pasākums...

1) beidzās projekts

2) beidzās finansējums

tad viss palika entuziastu rokās un kādu laiku vēl griezās, bet nu... 'game over'

Share this post


Link to post
Share on other sites
Mezavecis    75
Mezavecis

Iesaku nopirkt sākumā gramatu palasīties. Jāsaprot ir pats galvenais - ko gribat panākt?

 

Cik atceros no skolas laikiem, tad zināšanas no gaisa nevēlās. Arī skolā mācīta un ielieta teorija tā arī īsti neattīstījās, līdz nepalasīju paris grāmatas un saprastu, ko vispar ar programmēšanu var iegūt.

 

Tikai pēc tam ir jēga pētīt sintaksi, algoritmus un pievērsties kādai no programmēšanas valodām.

 

Nez kādēļ man LIIS tipa un vēl daudzi programmēšanas manuāļi nevieš interesi un nav pietiekami saprotami. Varbūt es neesmu tāds cipargalva, lai tos saprastu un no tiem kaut ko iemācītos.

 

Bet daži labi krievu tulkotie сомоучители kaut kā daudz vieglāk uztverami, kur vienkāršā valodā ietverti gan programmēšanas pamati, gan arī valodas īpatnības.

Share this post


Link to post
Share on other sites
Guest ADEX   
Guest ADEX

Ja cilvēks vēlas iemācīties, tad viņam ir vajadzīga tikai informācija.

Ja cilvēks ir spiests mācīties, tad gan nepieciešams tāds mācību materiāls, kurš spēj aizraut.

Share this post


Link to post
Share on other sites
Mezavecis    75
Mezavecis

Adex, es tikai oponēju, ka tie minētie materiāli nav visiem saprotami. Vot šādus te man lēja iekšā tālajā 98-99 gadā, kur uzsvērtu algoritmu būtība un kā tie darbojas. Nav pateikts galvenais - ko ar tiem var iegūt? Pliku virkņu, skaitļu apstrādi bez pielietojuma.

 

Pascal, Qbasic, C nelikās saistoši līdz brīdim kad iepazinu VB. Tad arī skaidri var redzēt rezultātu neizgudrojot lietotāja interfeisu no jauna.

Share this post


Link to post
Share on other sites
ieleja    98
ieleja

tas laikam kāds Latvijas fenomens - izgrūzt miljonus un tad to izmest mēslainē

 

ok, nav naudas jauniem materiāliem, bet cik tad maksā veco hostēšana?

8 Ls/gadā domēnam un daždesmit gigabaiti un trafiks no Latnet

 

laikam patiesi visi tie ļautiņi tai LU u.c. ir galīgi ieskābuši paurī, visādiem s. gridiem, klāsteriem naudas pietiek, bet lai kaut iekonservētu to kas izdarīts ne ... nožēlojami!

Labots - ieleja

Share this post


Link to post
Share on other sites
Guest ADEX   
Guest ADEX

Nezinu, vai būtu prātīgi mēģināt apgūt OOP un taisīt lietotāja interfeisu, nezinot pašus pamatus. Es kaut ko no programmēšanas sāku mācīties 1984. Un tad, lai uztaisītu kaut kādu lietotāja interfeisu, vajadzēja piedomāt pie katra izvadāmā simbola un pie vietas, kur tas parādīsies. Uz DVK-2M nebija nekādu grafikas iespēju (ja neskaita pseidografiku). Grafikas iespējas parādījās tad, kad skolā parādījās pirmie BK-0010 ar savu FOCAL, ko apguvu vienas stundas laikā. Bet arī tur nebija nekādu gatavu interfeisu, viss bezmaz pa pikselim bija jāveido pašam. Un, kamēr citi klasesbiedri rakstīja programmas, kas aprēķināja dažādas bezjēdzīgas izteiksmes pie dažādiem mainīgajiem, es taisīju primitīvas spēlītes, tādas kā visiem zināmā Snake.

Share this post


Link to post
Share on other sites
eMDiiPii    4
eMDiiPii

LU MII nekad nav hostējuši LIIS. LIIS hostētājs ir pati LU (Nevis LU MII) :-).

LU MII ir LU aģentūra un tai ir visnotaļ attāls sakars ar LIIS mērķiem - tā ir pētniecības, nevis izglītības iegūšanas vieta.

Grids nav latviešu projekts, bet gan balticgrid sastāvdaļa, kas tiek realizēts ar ERAF līdzfinansējumu (kurš ir piešķirts projektam un ar kuru palīdzību nevarētu finansēt LIIS).

 

LIIS nav tikai mācība materiāli.

LIIS no IT viedokļa ir kompleksa informācijas sistēma, kas nesastāv tikai no materiāliem, bet arī Lotus Notes softs bibliotēkām, skolvadības sistēma utt. :-)

LIIS projekta sastāvdaļa bija arī skolu aprīkošana ar datoriem, interneta pieslēģuma veikšana un mācībspēku apmācība - tas viss ir paveikts.

A par LIIS pašreizējo situāciju - vainīgi tajā ir IZM un E-lietu ministrija, nevis LU.

Share this post


Link to post
Share on other sites
ieleja    98
ieleja

LU un LUMII, kā LRTVC un DLRTVC - tas viss taču ir viens un tas pats! galu galā saimnieks ir valsts

 

jā, mums te pieņemts pietēlot tādus "nasing spešal" un izlikties ka uz mani tas neattiecas, tas nu nav jaunums

Share this post


Link to post
Share on other sites
eMDiiPii    4
eMDiiPii

Tās ir dažādas iestādes ar dažādu kompetenci un dažādiem pienākumiem & uzdevumiem.

 

Un valsts esam mēs visi - Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošie :-).

Share this post


Link to post
Share on other sites
ieleja    98
ieleja
Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts (LUMII) ir dibināts 1959. gadā un tā misija ir iedibināta vēsturiski kā matemātikas un informātikas zinātniskās darbības un ar to saistīto pielietojumu veikšana kopējās Latvijas Universitātes (LU) misijas kontekstā.

 

http://www.lumii.lv/resource/show/13

 

kā jau teicu, uzskatu ka mēs esam tur kur mēs esam tieši šādas vienaldzīgas attieksmes dēļ - galvenais spēja pārliecinoši nopamatot kāpēc es par kaut ko neesmu atbildīgs, kāpēc kaut ko es varu nedarīt ...

Labots - ieleja

Share this post


Link to post
Share on other sites
Vilx-    41
Vilx-

Topiks daudzkārt šeit izrunāts, pameklē tik. Negribu daudz atkārtoties, tāpēc pateikšu tikai, ka es arī iesaku sākt ar Pascal, un šim nolūkam izmantot FreePascal vidi. Plus, es varu arī ieteikt šo grāmatu. Tā gan ir par BASIC (un piedevām stipri vecu BASIC dialektu), taču uzrakstīta ir super. Tā bija arī mana pirmā programmēšanas grāmata. :)

 

Par NPS tēmu - tas gan skumīgi. Tas bija vienīgais puslīdz saprātīgais resurss par programmēšanu latviešu valodā, ko es zināju. :( Varbūt ir jēga uztaisīt savējo? Man jau sen bija doma, ka jāuzraksta kāds labs tutoriālis pilnīgiem iesācējiem programmēšanā. Tikai, kad jau NPS bija priekšā, tad neredzēju tam dižu jēgu. Tagad atkal jautājums ir aktuāls. Diemžēl es neesmu īpaši spēcīgs rakstīšanā, un daudz laika arī nav. :( Vajadzētu kādus palīgus, kas arī ir pieredzējuši programmēšanā un ar nopietnu attieksmi pret lietām. Varbūt te ir vēl kāds interesents?

Share this post


Link to post
Share on other sites
marrtins    12
marrtins

Jāsāk nevis ar programmu, bet ar teoriju. Kas ir programmēšana, kas ir algoritms, kā darbojas dzelži (ne tikai x86)., utt, utt.

 

Pēc tam var sākt virzīties uz kādu programmēšanas valodu. Mūsdienās, kad visur ir daudz-procesoru sistēmas, sākt ar beisikk un paskkall būtu pašnāvība, pēcāk būs grūti atgūties, ja būs vajadzība kādus paralēlus darbus paprogrammēt. Kāds jau te pieminēja - LISP, domāju, ka ar to vajadzētu sākt apmācīt visus programmēt gribētājus :)

Share this post


Link to post
Share on other sites
Vilx-    41
Vilx-

Atļaušos nepiekrist. Programmēšanas teorija ir jauka un skaista, bet to saprast un novērtēt var sākt tikai tad, kad jau ir skaidrs, par ko ir runa. Cilvēkam, kurš savā mūžā vēl nav programmējis, domāšana ne tuvu vēl nav tik "samaitāta", lai viņš kaut kriksīti no tā visa saprastu. Ja gribi sākt mācīties programmēt - tad sāc ar pašu programmēšanu. Ņem Pascal, ņem tutoriāli, un plosies. Sākot lasīt sausas teorijas grāmatas, jebkāda vēlme programmēt ātri pāries.

 

Pievienots: Ā, un LISP, un pārējai funkcionālajai programmēšanai, pielietojums ir šauri specifisks. Viņš ir interesants akadēmiskajā pasaulē (kā kaut kas "citādāks"), un zinātnē, kur patiesi ir uzdevumi, kas pakļaujas šādai paradigmai. Taču sākt mācīties ar to būtu pašnāvība.

Share this post


Link to post
Share on other sites
japets    0
japets

marrtins, Pascal vai kāda cita valoda IR nepieciešama kā *mācību līdzeklis*! Tas nozīmē, ka mācoties programmēt, tiek izmantota šī valoda. Kā blakusefekts ir iespēja apgūt konkrēto valodu.

Bet, kā zināms, tad vienas valodu saimes otro un trešo, un tā tālāk valodu apgūt ir ārkārtīgi vienkārši.

Share this post


Link to post
Share on other sites
marrtins    12
marrtins

Kāpēc *IR*? Beisiki un paskāli var iemācīt strukturālo (procedurālo) piegājienu, bet diemžēl šāds piegājiens īpaši neder, ja gribēsies programmēt paralēlu datu apstrādi (dual core mūsdienās ir ikdiena). Protams, ir visādi čerežžžž varianti un bibliotēkas, kas ļauj plosīties ar pavedieniem (threading) pa paskālu un C, taču tas ir reāls dibensāpe salīdzinot cik loģiski un pašsaprotami tas sanāk ar funkcionālām valodām. Iemācoties funkcionālo programmēšanu pēcāk ir daudz vieglāk programmēt arī paskālā vai beisikā. Viena svarīga lieta, ko es iemācījos no funkcionālās programmēšanas, ir veikt funkcionālo dekompozīju (nezinu, vai pareiz termins latviski, angliski tas ir functional decomposition), kas man tagad palīdz rakstīt daudz modulārāku kodu iekš PHP. Kad esi 10 gadus nomočījis ar Paskal, C vai PHP, tad ir visai grūti pārslēgties uz Lisp`veidīgajiem. Būtu tik es pirms gadiem 15 par tādu Lispu dzirdējis... :)

Labots - marrtins

Share this post


Link to post
Share on other sites
Vilx-    41
Vilx-

Funkcionālajā programmēšanā ir grūti (lai neteiktu neiespējami) rakstīt programmas, kuras ir ne tikai ērti paralelizējamas (kā matemātiskie aprēķini), bet arī praktiski noderīgas. Weblapas, spēles, biznesa aplikācijas - tās visas ir praktiski nereāli uzrakstīt funkcionālajā programmēšanā. Funkcionālās programmēšanas "superīgā paralelizācija" darbojas tikmēr, kamēr divas funkcijas viena otru neietekmē. Taču praktiski pielietojamās programmās tādas funkcijas ir ļoti retas. Lielākā daļa veic kaut kādu I/O, un ar to arī visa cēlā paralelizācija izkūp gaisā, jo ir svarīga funkciju izpildes secība. Jā, ik pa laikam uzrodas kāds tāds aprēķins, ko var ērti nodalīt un paralelizēt, bet tas ir tik reti... Tāpēc arī ir gana maz programmu, kas patiesi labi izmanto visus datora kodolus - lielākā daļa ikdienas uzdevumu vienkārši nav paralelizējami. Un viss. Un nekāda funkcionālā programmēšana tur nelīdzēs.

 

Saproti jel, funkcionālajai programmēšanai nav ne vainas, bet ar to nevar sākt. Par to var pastāstīt vēlāk, lai paplašinātu redzesloku.

Share this post


Link to post
Share on other sites
bubu    1
bubu

Nu nez. Es jau ar iefanoju par functionālo valodām un to principiem, taču es to nemainītu pret paskālu mācoties valodu.

Man, programmējot ar vairāk kā 10 gadus, nesagādāja grūtības apgūt funkc. valodu principus un to būtību. Bet ja man liktu kā pirmo mācīties tādu... nez, man neliktos tas īpaši prātīgi un noderīgi.

 

Edit: +1 Vilx teiktajam.

Labots - bubu

Share this post


Link to post
Share on other sites
normis_161    0
normis_161

Varbūt kāds lūdzu var pateikt, kā var dabūt no CSS grāmatu, kura agrāk bija pieejama liis? Tā grāmata bija sadalīta pa nodaļām. Būšu pateicīgs, ja kāds varēs lūdzu ielikt linkus, vai arī pašu grāmatu, kur to varētu dabūt.

Share this post


Link to post
Share on other sites
marrtins    12
marrtins
Funkcionālās programmēšanas "superīgā paralelizācija" darbojas tikmēr, kamēr divas funkcijas viena otru neietekmē. Taču praktiski pielietojamās programmās tādas funkcijas ir ļoti retas.

Atļaušos tomēr teikt, ka tik reti jau nemaz nesanāk - ja prātīgi saprogrammē. Visus IO un citas ne-īstas funkcijas ir iespējams nodalīt atsevišķi un veltīt tām pastiprinātu uzmanību programmējot, debugojot un uzturēšanā, bet pārējo loģiku saprogrammēt bez blakus efektiem.

 

Lielākā daļa veic kaut kādu I/O, un ar to arī visa cēlā paralelizācija izkūp gaisā, jo ir svarīga funkciju izpildes secība.

IO arī ir iespējams paralelizēt. Piemēram, lasīt datus no vairākiem diskiem. TCP paketes taču arī var atnāk sazin kādā secībā, galvenais, nav secība, bet zināt, kā tos datus korekti apstrādāt. IO teorētiski vispār pie programmēšanas "neskaitās" - mums visi dati atrodas bezgalīgā ietilpīgā atmiņā ar bezgalīgi ātru pieejas laiku :yahoo:

 

Saproti jel, funkcionālajai programmēšanai nav ne vainas, bet ar to nevar sākt. Par to var pastāstīt vēlāk, lai paplašinātu redzesloku.

OK, pierunāji sākt varbūt gluži ar to nevajadzētu, bet apgūt kopā ar paskāļiem gan :) lai nepaliek uz vēlākiem laikiem kā brīnums.

Share this post


Link to post
Share on other sites
voltrix    2
voltrix

Pāršķirstīju to grāmatu "Kā Pēcis Beisikānis.." radās jautājums kad vispār sāka aizstāt burtus Ķ, Ņ ar kj, nj ? Tas kautkā līdz ar datoriem ienāca vai jau pirms tam?

Share this post


Link to post
Share on other sites
Vilx-    41
Vilx-

Aha. Tas sākās tajos senajos laikos, kad datorus vēl nevarēja piespiest sagremot laviešu burtus. ;)

Share this post


Link to post
Share on other sites
Guest ADEX   
Guest ADEX

Nē, ar rakstāmmašīnām ir vienkāršāk. Pavelc atpakaļ, uzsit komatu vai garumzīmi...

Bet uz kompīša kādraiz grafiskajā režīmā tos knibuļus zīmēju klāt. Tad, kad jau buja grafiskais režīms.

Share this post


Link to post
Share on other sites

Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu

Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas

Izveidot jaunu kontu

Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!

Reģistrēt jaunu kontu

Pierakstīties

Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!

Pierakstīties tagad!


  • Kas ir tiešsaistē   2 biedri, 1 Anonīmi, 5 viesi (Skatīt pilnu sarakstu)

    • viesturs0711
    • Anonīms Alkoholiķis
  • Biedru statistika

    22 651
    Kopā biedri
    456
    Bieži tiešsaistē
    Andris Livmanis
    Newest Member
    Andris Livmanis
    Pievienojies