eMDiiPii Decembris 19, 2008 Share Decembris 19, 2008 Inspektors Caps - 10 atšķirības valodas iespējās, nevis sintaksē, starp C# un VB.NET ? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Inspektors Caps Decembris 19, 2008 Share Decembris 19, 2008 mezhaveci - jaa, tikai C# buus patiikamaak un eertaak lietot! Pat, ja pateereeto laiku tas gandriiz nemainiis. Pie tam, ja Tev buus jaaraksta netriviaals algoritms nevis kaut kaada PVN procentu reizinaashana, tad C# buus DAUDZ eertaks un intuitiivi saprotamaaks. Protams, ja buusi papuuleejies izprast ne tikai VB... NormaalsCilveeks, ir jau maniits arii ieprieksh shitais stils no Tevis... Principaa, savelkot kopaa Tavu teikto, Tu mums staasti, ka ir jaamaacaas algoritmi un to, ka visas valodas taapat beigaas paarveershas procesora instrukcijaas, ar kuraam var izdariit visu. Da, mees zinam, ka algoritmiski atrisinaamas probleemas var atrisinaat ar jebkuru Tjuuringa mashiinu! Bet Tu te to kaarteejo reizi staasti pilniigi nevietaa, jo sheit ir runa par konkreetaam valodaam, ko izmantot. Redzi, algoritmus, peec apguushanas un izdomaashanas uz papiira un galvaa, ir eerti, interesanti un lietderiigi izmeegjinaat un pielietot praksee! Un to, savukaart, ir eerti dariit ar kaadu no esoshajaam programmeeshanas valodaam! Varbuut, beidzot aizgaaja..? Taapat nevajag te leekaat ar Strodu - neba jau Tu vieniigais, kursh vinjam, Cheraanam un paareejiem "gaajis cauri". Starpcitu, visam klaat LU veel ir viens maz piemineets priekshmets - Cilveeka-datora interfeiss, ko maaca Gjirts Karniitis. Kursh apguvis to prikeshmetu, uzreiz pateiks, ka Linux izstraadaataaji un vispaar 98% open source community, par shaada tipa priekshmetu neko pat nav dzirdeejushi un vinju izstraadaatie produkti kaa praktiskie darbi tur pat uz veerteejumu 1 nevareetu kandideet! Lieki piemineet, ka Microsoft, saliidzinoshi, sheit ir taalu prom kosmosaa, kas arii ir galvenaa vinju panaakumu atsleega! Inspektors Caps - 10 atšķirības valodas iespējās, nevis sintaksē, starp C# un VB.NET ? Izlasi no saakuma visu ko rakstiiju, un tad padomaa ko jautaa. Es tieshi to arii saku - eertaaks, paarskataamaaks, saprotamaaks utt. - SINTAKSE! Link to comment Share on other sites More sharing options...
hmmz Decembris 19, 2008 Share Decembris 19, 2008 mezhaveci, nullpointeri var paredzeet/nochekot ... vismaz savaa kodaa ... un vispaa, tas i slikts stils rakstiit kodu, kursh var mest laukaa nullpointeri, tam visam jaabuut nochekotam pirms tam, vismaz prieksh user inputa zinaat valodu veel nenoziimee neko, jaaprot vinja lietot, jaazin labais programmeeshanas stils, utt Link to comment Share on other sites More sharing options...
Inspektors Caps Decembris 19, 2008 Share Decembris 19, 2008 Caps, es nerunāju par kompilācijas kļūdām, bet gan pašu progu ekspluatējot. Piemēram, ierastais NullPointerException. Visu nekad nevar paredzēt. Varbuut Tu domaa, ka ir kaut viena fiicha, kas ir .NET un nav WinAPI? VectoredHandler - ar shito arii kompileetaa progaa vari nokjert visu, kas vien ienaak praataa. Pie tam, kuraa valodaa gribi - arii VB, ja veelies! Nu tak chalji .NET, taapat kaa visas paareejaas lietas Windows OS, griezhas uz Windows API. .NET jeega ir iespeeja biznessoftu veidotaajiem fiksi samest podzinjas, tabulas utt., nedomaajot ne par ko citu kaa biznesa logjiku. Kaa arii instruments ar ko samazinaat gljuku skaitu shajos pa fikso izstraadaatajos softos. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Decembris 19, 2008 Share Decembris 19, 2008 Sūds ar tām valodām. Bet NC pareizi saka. Jābūt loģikai apakšā, kapēc vispār kodēt. Pats esmu sēdējis un uz papīra zīmējis savu ideju, lai to var pareizi saprast programmists. Kodēšana ir idejas realizācija. Tas pats kas māju būvēt no dažādiem materiāliem - viens turēsies ilgāk, cits ne tik ļoti. Bet izskats būs atkarīgs no tā, kā tā būda izprojektēta. Ar to gribu pateikt, ka nav nekādas jēgas burties pa grāmatām lasīt teoriju. Ir kaut kas praktisks jārealizē. Teorija bez praktikas nev nekā vērta - problēmas rodas laika gaitā. Link to comment Share on other sites More sharing options...
hmmz Decembris 19, 2008 Share Decembris 19, 2008 ehm, neesmu redzeejis veel nevienu teorijas graamatu, kuraa buutu aprakstiitas reaalaas dziives situaacijas un iespeejamie risinaajumi, jo to ir bezgaliigi daudz, teorija apraksta tikai kaa iepuust datus datu baazee vai kaa lietotaajam paraadiit pigu uz ekraana vai veel ko citu paveikt, tad nu programmeetaajam/arhitektam jaasaliimee taa puzle visa kopaa ... reizeem tas sanaak, reizeem nee un lai guutu to pieredzi vaig iziet cauri daudziem projektiem, pie tam veel labiem projektiem, no suudiigiem projektiem NEKO neiemaacaas, jebshu iemaacaas kaa nevaig TO dariit, tachu ponja par to kaa TAS jaadara, nerodaas taapat Link to comment Share on other sites More sharing options...
Inspektors Caps Decembris 19, 2008 Share Decembris 19, 2008 Nu tieshi taa. NC jau nesaka neko nepareizu, bet tikai nevietaa! To, ka jaamaacaas pati algoritmu izstraade un projekteeshana, manupraat, sheit neviens nenoliedz un arii vairaak vai mazaak visi to esam paudushi. Teiksim manaa piemeeraa - kameer chalis izurbtu normaalu *.csv parseeshanu, izdomaatu un norealizeetu savu klienta-servera tiikla protokolu un galaa iedabuutu tos datus datu baazee, tikmeer arii jau apostiitu kas ir projekteeshana. Kad tas izprasts un paveikts, izdaram secinaajumus un ejam taalaak. Ar to gribu pateikt, ka nav nekādas jēgas burties pa grāmatām lasīt teoriju. Ir kaut kas praktisks jārealizē. Teorija bez praktikas nev nekā vērta - problēmas rodas laika gaitā. Jep, te arii toch piekriitu. Vieniigais, vismaz personiigi man, viskvalitatiivaak un aatraak pielec, ja ir graamata, kur ir teorija, un tur pat blakus dators uz kaa to izmeegjinaat praksee. Kaut kaa taa. pie tam veel labiem projektiem, no suudiigiem projektiem NEKO neiemaacaas, jebshu iemaacaas kaa nevaig TO dariit, tachu ponja par to kaa TAS jaadara, nerodaas taapat Zelta vaardi! Link to comment Share on other sites More sharing options...
hmmz Decembris 19, 2008 Share Decembris 19, 2008 teoriju graamataa ir tikai mazie puzzles gabali, neesmu redzeejis nevienu graamatu, kur buutu kas sarezgjiitaaks apskatiits, ir teorija par MVC, ir kaut kaadu freimworku gabalu piemeeri, bet kaa saintegreet, piemeeram, struts + hibernate + custom logging nav vai arii ja ir, tad ljoti maz Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Decembris 19, 2008 Share Decembris 19, 2008 Bet ir vēl viena lieta. Cilvēkam jāzina, uz ko viņš grib orientēties. Programmēt web lapas un aplikācijas ir pilnīgi dažādas lietas, ne jau izpildījuma dēļ, bet gan realizācija process. Daudzi web kodēšanā atmet ar roku, jo tas liekas garlaicīgi. Citam datu bāzes liekas neinteresantas. Runāju ne par to, ar ko var nopelnīt naudu, bet gan sasaistīt savas intereses, kas pēcāk var kļūt par pamatdarbu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Decembris 19, 2008 Share Decembris 19, 2008 Es pievienojos NC. Domāšanas veids ir tas, kas nosaka to, cik veiksmīgi varēsi programmēt. Programmēšanas valoda ir tikai Tavu domu pieraksts. Ar pareizo domāšanu jaunu sintaksi (aka programmēšanas valodu) apgūt ir augstākais dažu nedēļu jautājums. Bet nemākot pareizi domāt neviena valoda nepalīdzēs rakstīt labu kodu. Tāpēc arī uzskatu, ka izglītošanās nolūkos ir jāmācās divas lietas: Algoritmi. Tie nav piesaistīti konkrētai valodai, un tos var atkārtot gandrīz jebkurā valodā. Programmēšanas valodas, kuras izmanto pavisam citu domāšanas veidu nekā tās, kuras jau Tu pazīsti. Kā dažas no šādu valodu klasēm varu nosaukt:C, C++, C#, Java, utml. - Imperatīvā programmēšana, kura ir visplašāk pazīstama un izplatīta; JavaScript, Lua - arī itkā imperatīvā programmēšana, bet tās ir interpretējamas valodas ar daudzām ar to saistītām dinamiskām īpatnībām, kuras tomēr tās nošķir no kompilējamajām valodām (kā piemēram tas, ka funkcijas ir arī objekti, utml.) F#, Haskell, ML - Funkcionālā programmēšana; Prolog - deklaratīvā programmēšana; SQL - relāciju "programmēšana" Negribu arī noniecināt vienas valodas un ar to saistīto standarta bibliotēku/freimworku/ideoloģijas apgūšanu. Tas ļoti palīdz praktiski izstrādājot programmas šajā valodā. Tomēr šīs zināšanas ne s*da nedos, ja domāšana pirms tam nebūs iegrozīta pareizajās sliedēs ar augstāk minēto lietu apguvi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Inspektors Caps Decembris 19, 2008 Share Decembris 19, 2008 hmmz, bet tas jau arii ir tas programmeetaaja lielaakais ieguldiijums un uzdevums - atrast pareizos puzles gabalinjus un pareizi vinjus saintegreet kopaa. Bet puzles gabalinju ir daudz un dazhaadu. Piemeeram, Furjee transformaacijas izprast vareesi peec matemaatikas graamatas, kaa to labi aparaatiski norealizeet atkal peec taadas kur ir par MMX, SSE u.c., tiiklu principus peec citas, datu baazu izveidi atkal peec citas utt. Bet taa tam arii ir jaabuut. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Decembris 19, 2008 Share Decembris 19, 2008 Caps, nu un cik daudz būs daudz tādu reālu situāciju, kad vajadzēs zināšanas par Furjē rindām? P.S. Es neesmu programmists, bet amatieris, kas apguvis visu tikai pašmācībā un pēc praktiskās pieredzes darbojoties dažādos projektos. Link to comment Share on other sites More sharing options...
hmmz Decembris 19, 2008 Share Decembris 19, 2008 veel par algoritmiem ... tiem ir liela noziime, jo var uzrakstiit kodu, kas izpildaas kaadas 10 stundas un to pashu kodu var nooptimizeet, lai izpildaas zem 1 minuutes bet nu tas i pie sarezgjiitiem pasaacieniem Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Decembris 19, 2008 Share Decembris 19, 2008 Ar "algoritmiem" es domāju arī vienkāršus, ikdienā izmantojamus pasācienus, kā binārās meklēšanas, balansētus kokus, heštabulas, kārtošanas algoritmi, kešošanas, utml. Piekrītu tam, ka ikdienā tie nav jāraksta ar roku, jo tos jau daudz labāk kāds ir uzrakstījis Tavā vietā. Taču ir jāzin, kā tie strādā, lai pareizajā situācijā varētu pielietot pareizo paņēmienu. Un te nu nemaz ar nevajag īpaši sarežģītus pasācienus, lai šīs zināšanas būtu noderīgas. Tās tiešām ir ikdienā izmantojamas lietas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
hmmz Decembris 19, 2008 Share Decembris 19, 2008 un datu baazes izveides teorija neko nedos, ja cilveeks nemaacees to pielietot uz saglabaajamajiem datiem, kaa arii izveidot db taadu, ko var sasaistiit ar kodu izmantojot ORM ... bij man te nesen spiidoshs piemeers ... uzprojektee pasuutiitaajs smuku OO modeli kaa peec teorijas graamatas, tachu ar DB to sasaistiit ir ljoti gruuti, vietaam pat neiespeejami un esoshais risinaajums sanaak ljoti leens, ar sliktu veiktspeeju Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Decembris 19, 2008 Share Decembris 19, 2008 Vārdu sakot, vajag gan teoriju, gan praksi. Bet, pats galvenais - jāmāk pareizi domāt. Tas ir visgrūtākais. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Inspektors Caps Decembris 19, 2008 Share Decembris 19, 2008 mezhaveci, tas tieshi bija piemeers tam cik dazhaadi ir tie puzles gabalinji. Ir biezhi nepiecieshami un ir reti, ir viegli saprotami un ir gruuti saprotami, darbietilpiigi un aatri realizeejami utt. Galu galaa arii vienkaarshi personiigi interesanti un neinteresanti. Uzskatu, ka nav buutiksi kaa ko esi apguvis - pashmaaciibaa, augstskolaa, kursos vai kur citur. Svariigi ir vai Tevi patieshaam interesee taa lieta. Ja interesee, buusi labs programmeris, bet, ja nee, neliidzees ne augstskola, ne kas cits. Un vot shitaadi, kam patiesiibaa neinteresee, augstskolaas ir dahrena... Optimizaacijaa, starpcitu, aatraa Furjee transformaacija ir ideaals "skaldi un valdi" piemeers, kaa ar elementaaru piegaajienu no n^2 saregzhgjiitiibas dabon n*log(n). Taa buutu algoritma optimizaaacija. Bet ir veel arii citas optiizaacijas. Piemeeram, lai cik tas nebuutu nozheelojami, visaadiem SQL INSERT utt. daudz programmaas parametrus kopee kverijaa kaa stringu un tad padod DB. Bet parametri bindoshana ta ir n-reiz aatraaka peec performances un pilniibaa drosha attieciibaa pret speciaalajiem simboliem un "SQL injectiem". Shajaa zinjaa graavii shauj uuuj cik daudz mums apkaart esosho programmu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
hmmz Decembris 19, 2008 Share Decembris 19, 2008 pareiza domaashana ar neko nedod bez teorijas un labas prakses Link to comment Share on other sites More sharing options...
Inspektors Caps Decembris 19, 2008 Share Decembris 19, 2008 Taču ir jāzin, kā tie strādā, lai pareizajā situācijā varētu pielietot pareizo paņēmienu. Un te nu nemaz ar nevajag īpaši sarežģītus pasācienus, lai šīs zināšanas būtu noderīgas. Tās tiešām ir ikdienā izmantojamas lietas. Manupraat, veel vieni zelta vaardi shai muusu diskusijaa! Link to comment Share on other sites More sharing options...
Gints Plivna Decembris 19, 2008 Share Decembris 19, 2008 Kā jau te kāds bariņš tieši vai netieši minēja problēma nav programmēšanas valodā, problēma ir galvā. Ir mums darbā viens džeks, kurš sākotnēji zināja php, iespējams arī vēl kaut ko. Bija ļoti nepieciešams sāka rakstīt .NETā. Pagāja 3-4 mēneši un varbūt viņš nezināja visas ntās bibliotēkas vai hvz kas tur ir, bet principā viņa veidotā arhitektūra un programmas bija veiktspējīgākas par visiem tiem, kas VB un .NETā bija programmējuši vairākus gadus. Es personīgi esmu kopš savu programmēšanas mācību sākumiem zinājis lielākoties Oracli, tai pašā laikā esmu ļoti veiksmīgi atrisinājis bariņu MS SQL problēmu, ko "rūdītie" SQL serveristi izdarīt nespēj. Kāpēc? Tāpēc, ka principi jau ir tie paši, jā ir jāapgūst kā te kāds minēja piemērus no MySQLa storage engines un vēl visas citas specifiskās lietas. Bet tas ir tad, ja jāiedziļinās jau krietni sīki. Un tas nebūt neprasa ļoti ilgu laiku un to var izdarīt tad, kad tas patiesi ir nepieciešams. Un te nu rodas problēma - ir grāmaas, kas māca sintaksi. Ir grāmatas, kas māca algoritmus. Taču krietni retāk ir grāmatas, kas māca labi tos abus reizē, šeit es pārsvarā runāju no pieredzes par Oracle SQL grāmatām, tā kā ir jāmāk vismaz viena no lietām 1) vai nu izlasīt grāmatas par algoritmiem un sintaksi atsevišķi un spēt sasaistīt tās kopā 2) vai arī atrast pareizās grāmatas Gluži tāpat kā nevar pateikt, ka kāda DBVS ir slikta un otra laba, tāpat nevar pateikt, ka viena programmēšanas valoda ir slikta vai otra laba. Svarīgs ir mērķis, ko gribam panākt, un problēma, ko gribam atrisināt. Un TIKAI TAD var sākt runāt par kādas valodas piemērotību vai nepiemērotību konkrētajam uzdevumam vai problēmai. Ja manas zināšanas konkrētā DBVS ir daudz lielākas nekā citā, tad skaidrs, ka man personīgi tā būs piemērotāka nekā citas. Tieši tas pats or spēkā arī o-jas ietvaros, protams, atkarībā no uzdevuma. Ja gribi zināt, kas pieprasīts darba tirgū, tad manuprāt ir ļoti vienkāršs scenārijs - ielīst kādās 3 lielākajās sludinājumu lapās un paskaties, ko visvairāk meklē. Ja to izdarīsi kādus pāris mēnešus, tad varēsi būt diezgan drošs, ka tas varētu būt noderīgi darba tirgū. Bet kā jau minēju augstāk - sintakse vien neko nedos, ja būs problēmas ar saprašanu un galvu. Gints Plivna http://datubazes.wordpress.com Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mezavecis Decembris 19, 2008 Share Decembris 19, 2008 Gint, pareizi saki. Jābūt galvai uz pleciem. Bet tomēr īsts programmists ir kaut kas cits kaa ideju ģenerators, kurš pieprogramē vajadzības spiests vai hobija pēc. Vienam stiprā puse būs algoritmi un perfekts kods, otram būs labāks risinājums kopumā. Ideālā gadījumā vajag šādi 2 cilvēki. Nevar zināt nekad visu vienlaicīgi - domāt, kā uzlabot algoritmu, bet tajā pašā laikā gudrot, kā efektīvāk pasniegt klientam, kurš maksā par to visu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Wiper Decembris 19, 2008 Share Decembris 19, 2008 SQL - noteikti. Gan labi izskatiisies CV, gan dziivee noderees. HTML, javascript etc, ja ir veelme nodarboties ar webu vai saistiitaam lietaam. Citaadi, skatoties uz autora uzskaitiitajaam valodaam, es driizaak ieteiktu apguut tehnologijas (COM, Hibernate uc.), nevis jaunas valodas. Bet principaa es piekriitu jau izteiktajai domai - svarigaak ir prast pielietot vienu valodu, nekaa zinaat desmit. Tiesa algoritmu, projekteshanas uc. prasme ir 'ieksheeja' nevis 'areeja' - dziivee var ljoti nodereet, bet CV neierakstiisi. Link to comment Share on other sites More sharing options...
hmmz Decembris 20, 2008 Share Decembris 20, 2008 vispaa jau vai nu man taa shkjiet, vai taa ir ka visvairaak sludeklju ir par PHP programmeetaajiem ... vismaz te ieksh lv ... tachu ar PHP neko vairaak kaa tikai maajas lapas neuztaisiisi ... attieciigi peec buutiibas tur viss vienkaarshi, 1x iemaacies un peec tam visu dziivi atgremo samaaciito ... liidziigi kaa ms navision, SAP, LINC uc specifiskie pasaacieni ... attieciigi arii samaksa par parastaa kodera darbu nebuus tik liela kaa citaas valodaas, kur vairaak variantu Link to comment Share on other sites More sharing options...
Gints Plivna Janvāris 12, 2009 Share Janvāris 12, 2009 Sorry par pavecas tēmas atdzīvināšanu, bet, bradājot pa tīkla plašumiem, man radās daži iedvesmas avoti, kas rezultējās bloga tēmā Mācieties vienmēr kaut ko jaunu - vai varbūt tomēr nē?!, ja nu kādu interesē Gints Link to comment Share on other sites More sharing options...
Baigais Janka Janvāris 12, 2009 Share Janvāris 12, 2009 Nu, vispār jau tā viņš ir. Es, piemēram, kā sāku iekš C rosīties gadus divdesmit atpakaļ, tā pie viņa arī esmu palicis. Darbs pāri galvai, nauda nāk Kopš C++ parādīšanās pirmsākumiem esmu štukojis par tā nopietnu apguvi, bet vienmēr esmu apstājies ar domu - bet ko man tas dos, ko es tagad ar C nevaru izdarīt? Neko nedos Nu, vismaz konkrētajā nišā, kurā rosos - dzelžiem pietuvinātā sfērā. Prakstiski tikai viss paliktu smagnējāks. Būtu d* laiks un materiāls, kā saka Link to comment Share on other sites More sharing options...
kurlais Janvāris 12, 2009 Share Janvāris 12, 2009 ehh. savulaik foxpro bija zvērs datu bāzu izveidošanā. un vecais labais QBasic no skolas laikiem ... un Turbo Pascal no universitātes laikiem. bet jūs te visi jaucat. katrai programmēšanas valodai ir savs pielietojums. svarīgākais ir saprast programmēšanas principus, loģisko lietu izkārtojumu un izpratni par mērķi. ja tu zini šīs te lietas, tad viss būs ok. lielākā programmētāja kļūda ir taisnvirziena domāšana un izpratnes par mērķa trūkums un nobeigumā teikšu, ka visas prpgrammēšanas valodas ir labas, ja vien tu vari atrast tai pielietojumu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Aleksejs Janvāris 12, 2009 Share Janvāris 12, 2009 Es ieteiktu papildus apgūt nevis programmēšanas valodas kā tādas, bet gan dažādu programmēšanas paradigmu spilgtākos pārstāvjus (paradigmas mēdz pārklāties): imperatīvā programmēšana, deklaratīvā programmēšana, paralēlā programmēšana, objektorientētā programmēšana, procedurālā programmēšana utt http://en.wikipedia.org/wiki/Programming_paradigm Programmēšanas valodas vienas paradigmas ietvaros atšķiras ļoti minimāli. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Janvāris 12, 2009 Share Janvāris 12, 2009 Un vispār - kodēt, kodēt un vēlreiz kodēt. Link to comment Share on other sites More sharing options...
paulis Janvāris 12, 2009 Share Janvāris 12, 2009 izskatās, ka visa "attīstība" iet uz to, lai lietotājs ar minimālām programmēšanas zināšanām spētu veidot profesionālas programmas.. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Vilx- Janvāris 12, 2009 Share Janvāris 12, 2009 IMHO tas ir blakusefekts. Pamatdoma ir tāda, ka vajadzētu pēc iespējas samazināt laiku, ko profesionāliem izstrādātājiem prasa aplikācijas izstrāde. Tas savukārt parasti nozīmē, ka vajag vienkāršot lietas... Link to comment Share on other sites More sharing options...
Sanchus Marts 10, 2009 Share Marts 10, 2009 (labots) izskatās, ka visa "attīstība" iet uz to, lai lietotājs ar minimālām programmēšanas zināšanām spētu veidot profesionālas programmas.. Mans gadījums šim piemēram. Neesmu dzirdējis vēl nevienu atsauksmi. Drag Race Game 2008. (Delphi 7.0) http://www.failiem.lv/list.php?i=fejnge Labots Marts 10, 2009 - Sanchus Link to comment Share on other sites More sharing options...
demonick Marts 11, 2009 Share Marts 11, 2009 Man galvenais menu nesatilpst ekrānā tai spēlei Link to comment Share on other sites More sharing options...
VIL Marts 11, 2009 Share Marts 11, 2009 Neesmu dzirdējis vēl nevienu atsauksmi. Man neizdevās iedarbināt šo programmu. //vista ultimate 64 bit Link to comment Share on other sites More sharing options...
gathis Marts 11, 2009 Share Marts 11, 2009 jau pašā sākumā pērkot mašīnu: " '0,097' is not a valid floating point value" Link to comment Share on other sites More sharing options...
Aleksejs Marts 11, 2009 Share Marts 11, 2009 Kāds varbūt ir rotaļājies ar Processing? Īsti nesaprotu, kas tieši tajā ir tik ļoti labs. Link to comment Share on other sites More sharing options...
diegs Marts 11, 2009 Share Marts 11, 2009 Mans gadījums šim piemēram. Neesmu dzirdējis vēl nevienu atsauksmi. Drag Race Game 2008. (Delphi 7.0) http://www.failiem.lv/list.php?i=fejnge 1. Nav dinamimisks formas izmeers, t.i., speeles logs dinamiski neiesleedz Maximize un/vai <fitt to screen>. Speeles logs peec default ir jaataisa piemeerots max 1024x768 rezoluucijai. Peectam vari likt klaat visaadus platekraanus un lielaas izshkjirtspeejas, kas viss ir jaataisa AUTOMAATISKI - opcijas piedaavaa tikai atsevishkjas iespeejas - papildu izshkjirtspeeja, kaut kaadas fiichas On/Off utt. Panjem par piemeeru kautvai Quake II. Tur saakuma rezoluucija vispaar ir 320x240, opcijaas visu vari nomainiit. Galvenais, lai programmas logs ir dinamisks! 2. Nav iespeejams nopirkt vaagji, jo visu laiku uzraada '<number> is not a valid floating point value' 3. Nav iespeejams saakt speeli un veikt turpmaakus testus Link to comment Share on other sites More sharing options...
MarisO Marts 12, 2009 Share Marts 12, 2009 (labots) lai kļūtu rentablākam darba tirgū? Tagad attīstītajās valstīs modē ir Ruby on Rails. Es pats esmu pievērsies funkcionālajām valodām - scala un lisp (clojure). Bet vari uztaisīt savu valodu, viens puisis, kas ir uztaisījis Ioke, pirms pāris dienām to demonstrēja. (tās visas iet uz JVM) Labots Marts 12, 2009 - MarisO Link to comment Share on other sites More sharing options...
bubu Marts 12, 2009 Share Marts 12, 2009 Īsti nesaprotu, kas tieši tajā ir tik ļoti labs. Tādu "brīnumvalodu" var atrast cik uziet. Pēdējā laikā ir ļoti populāras palikušas DSL valodas. Citas vairāk, citas mazāk noderīgas. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Gints Plivna Marts 12, 2009 Share Marts 12, 2009 Tagad attīstītajās valstīs modē ir Ruby on Rails. Es pats esmu pievērsies funkcionālajām valodām - scala un lisp (clojure). Bet vari uztaisīt savu valodu, viens puisis, kas ir uztaisījis Ioke, pirms pāris dienām to demonstrēja. (tās visas iet uz JVM) Ojjj par ruby raksta, ka tas jau bija novecojis gadu atpakaļ http://www.codinghorror.com/blog/archives/000916.html Un tad par mūžīgo vāveres riteni arī http://www.megginson.com/blogs/quoderat/20...of-distinction/ kas precīzi raksturo puisi ar savu mega unikālo programmēšanas valodu. Šodien Ioke, rīt Koke, aizparīt Moke. Varbūt 1 no n (kur n ir 1000? 10000?) izrādīsies kaut cik derīga un izplatīta. Tas, protams, nenozīmē, ka par tādām nevar interesēties ar tām aizrauties utt., bet cerēt, ka tādā veidā kļūs daudz rentablāks darba tirgū diez vai ir liela jēga, kaut vai tāpēc, ka vairums darba devēju par tām neko nebūs dzirdējuši... Link to comment Share on other sites More sharing options...
MarisO Marts 12, 2009 Share Marts 12, 2009 (labots) Ojjj par ruby raksta, ka tas jau bija novecojis gadu atpakaļ Rails ir rentabls, iipasi anglijaa. Visi klienti veelas web lapas reilos. bet cerēt, ka tādā veidā kļūs daudz rentablāks darba tirgū diez vai ir liela jēga, kaut vai tāpēc, ka vairums darba devēju par tām neko nebūs dzirdējuši... Protams, ka ne jau rentabilitaates deelj kaads veido savu programmeesanas valodu. Ir cilveeki, kas veelas dariit kautko interesantu. Pēdējā laikā ir ļoti populāras palikušas DSL valodas. Par taam daudz runaa, tas tiesa. Bet es neteiktu, ka taas ir ljoti populaaras, katra DSL ir ljoti sauri specializeeta. Par piemeeru dazaadi build riiki: gant ieks groovy vai rake ieks ruby. Taas ir populaaraakaas DSL. Bet ir taadi kas nemaz nelieto build skriptus un daudzi lieto veco labo ant vai maven (kas gan nav "labs") Labots Marts 12, 2009 - MarisO Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Izveido kontu, vai pieraksties esošajā, lai komentētu
Jums ir jābūt šī foruma biedram, lai varētu komentēt tēmas
Izveidot jaunu kontu
Piereģistrējies un izveido jaunu kontu, tas būs viegli!
Reģistrēt jaunu kontuPierakstīties
Jums jau ir konts? Pierakstieties tajā šeit!
Pierakstīties tagad!