Search the Community

Jau virsrakstā ir ietverts pamats konfliktam, jo modernajā pasaulē, ziniet, nav tādu konkrētu patiesību, tās var būt dažādas, mainīgas un tām visām ir tiesības pastāvēt! Tas tāds joks, protams. Un tā, nu pēc iespējas loģiski, kas tieši valsts pārvaldē nedarbojas labi, kā būtu iespējams panākt, lai būtu labāk. Cik nu iespējams tādu loģisku, funkcionālu diskusiju. Dažas idejas, ko apspriest. Tagad krāpnieki katru mēnesi ar visādām viltībām cilvēkiem nozog miljonus. Kā un kāpēc kopš auseklīša un bankas baltija laikiem tā finanšu pratība tautā nav pietiekami cienīta un attīstīta? Ierēdniecības, birokrātijas, valsts projektu, pārvaldes nesaskanīgā darbība. Kas un kā? Ko darīt? Izglītības ilgstošās problēmas, skolotāju prestižs, iekļaujošā izglītība un talantu izglītība, eksaktās izglītības problēmas. Kredīti, iespējas, kļūdas, barības ķēdes. Par problēmām un idejām.

Sveiki, pirmkārt gribu atvainoties par kļūdām, jo reti nākas rakstīt latviski. Man ir daži jautājumi par tālmācību. Man radās daži jautājumi saistībā ar šo tematu. 1) Kādās Rīgas skolās var pabeigt 3 klases viena gada laikā? (ja, es zinu, ka tas nav viegli) 2) Līdz kuram datumam var iestaties vienā no tiem skolām? 3) Man ir pamatizglītība un profesija kuru es ieguvu 3. arodskolā. Pazīstamais saka, ka šajā gadījumā es uzreiz varu iet uz 11. klasi, izlaižot 10, jo man ir profesija. Sakot, ka man vajag iziet caur kaut kādam izlīdzinošām kursam. Kas tas tāds ir? Vai tā vispār var? 4) Vai ir tālmācības skolas, kuras māca bez maksas? Nav jau tā, ka esmu trūcīgs, bet ja varētu ietaupīt, tad nebūtu slikti. 5) Kādas tālmācības skolas varētu ieteikt JŪS? Vai varbūt jums ir pazīstamie, kuri varētu kaut ko ieteikt izejot no savas pieredzes? 6) Skatījos Internetā dažas skolas, tur bija rakstīts, ka viens mācību gads pie viņiem maksā aptuveni 300 eiro +-. Ja es gribu pabeigt 3 klases viena gada laikā, tad pēc loģikas tur vajadzētu sanākt ap 1 000 eiro par gadu. Vai ir iespējams sarunāt, ka es maksāšu reizi mēnesī, nevis visu sumu uzreiz, jo tās štukas dotajā brīdī man īsti nav? Vēlreiz atvainojos par kļūdām un iepriekš saku paldies par visam atbildēm.

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/581349-latvijas_vidusskolenus_nenem_studet_kembridza http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/latvijas-vidusskolas-diploms-neder-studijam-prestizaja-kembridza.a151788/ Dati par pēdējo gadu rāda, ka Kembridžas universitātē Lielbritānijā no Lietuvas studē 70, no Igaunijas 22, bet no Latvijas – tikai 15 studenti.Tostarp ir Edgars Klētnieks, kurš šogad pabeidza ģimnāziju Cēsīs. Nu jau dodas uz studijām Kembridžā. Taču sarunā pirms izlidošanas secina – diemžēl britu labākās augstskolas neatzīst Latvijas centralizēto eksāmenu rezultātus. "Lietuvas eksāmenu ņem, Igaunijas eksāmenu ņem! Es izgāju cauri visam Eiropas Savienības sarakstam un es pamanīju, ka Latvija ir tā vienīgā valsts Eiropā, vienīgā valsts, kuras valsts eksāmenu neatzīst! Jā..." stāsta Kembridžas universitātes students Edgars. To pašu saka cits Kembridžas students - Jānis Briška. Viņš vidusskolu beidza Jēkabpils un Salas skolās. Līdzīgi kā Edgaram - veiksmes atslēga bija uzvaras pasaules zinību olimpiādēs. Ja būtu tikai Latvijas parastais diploms – Kembridžā viņus neņemtu. "Ja es būtu Kembridžas universitātes kanclers, es šaubos, vai es to darītu citādāk. Tāpēc, ka tā sprauga starp to, kur sākas universitāte, un to, kur beidzas Latvijas vidusskola, ir milzīga! Es pat tā īsti nezinu, kā pat labs skolēns varētu viņai pārlēkt pāri," sprieda Jānis. Latvijas centralizētie eksāmeni esot padarīti pārāk viegli. Robi Latvijas skolu programmās – pārāk lieli. "Piemēram, matemātiskā analīze, kuru Latvijas vidusskolā nemāca. Un Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur vidusskolā to nemāca. Un tā ir reāli svarīgākā tēma zinātnē!" uzsver Jānis. Viņam vēl laimējās, jo pats laikus sazinājās ar augstskolu, uzzināja par noteikumiem un pēdējā vidusskolas gadā mācījās pats pēc savas programmas. "Es būšu atklāts – es divas trešdaļas no priekšmetiem vidusskolā ignorēju. Un to laiku es veltīju tam, kas man būs vajadzīgs manā akadēmiskajā karjerā. Līdz ar to tas mans veiksmes stāsts vairāk balstās uz to, ka es produktīvi lietoju laiku," teica Jānis. Neesot saprotams, kāpēc Izglītības un zinātnes ministrija šķēršļus nenovērš vai vismaz laikus neinformē skolēnus par tiem. Tā vietā laiku tērē runās par tikumību, bet naudu – dārgiem pirkumiem. "Nav nekādas atšķirības, parasta tāfele vai interaktīva tāfele – viņi vienkārši izšķērdē naudu šādām kosmētiskām pārmaiņām," piebilda Edgars. Tikmēr studētgribētāji no Latvijas tiek atstumti no prestižajām augstskolām. Labākajā gadījumā mūsējiem nākas tērēt lieku gadu, lai sagatavotos. Daudziem tas ir par dārgu. Tāpēc no sapņa spiesti atteikties pavisam. Bet ministrijā un to pārrraugošajā Saeimas komisijā par situāciju rausta plecus. "Īsti precīzi, teikšu godīgi, nevarēšu nokomentēt, jo tā man ir jauna ziņa," atzīst Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (Zaļo un zemnieku savienība). "Varbūt, ka, teiksim, Kembridžas augstskolas uzņemšanas komisija nav pietiekami iepazinusies ar Latvijas izglītības sistēmu un ar mūsu eksāmenu saturu?" teica Akadēmiskā izglītības centra direktore Baiba Ramiņa, norādot, ka šis jautājums tiek skaidrots. Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile ar sava biroja starpniecību ziņo, ka varot tikai paust nožēlu. Viedokli ministre nebija gatava formulēt divu nedēļu laikā. Pēdējā atteikuma vēsts skanēja: "Ministre šonedēļ ir Korejā, un šis joprojām nav politisks jautājums." Tikmēr Kembridžas universitātes mājaslapa turpina ziņot, ka Latvijas atestāts par vispārējo vidējo izglītību netiek uzskatīts par atbilstošu, lai pieteiktos iestājai augstskolā. "Es zinu, ka tas ir grūti – padarīt eksāmenus grūtākus, jo tad būs sliktāki rezultāti. Arī neapmierināti skolotāji. Bet – lai būtu pārmaiņas labas, ir vismaz kaut kas jāmaina. Un eksāmeni jāpadara grūtāki. Vai arī jāuztaisa duāla eksāmenu sistēma, kas ir arī daudzās valstīs. Ir eksāmeni, piemēram, matemātikā arodskolām vai cilvēkiem, kas grib mākslu, un tad tie cilvēki, kas grib zinātni mācīties vai matemātiku, viņiem ir augstāki eksāmeni," sprieda Edgars. Atbilstoši ministrijā dzirdētajam Latvijas vidusskolu absolventiem neesot problēmu iestāties lielākajā daļā ārzemju augstskolu, bet attiecībā uz labākajām uz izmaiņu sākumu varam cerēt ne ātrāk kā aptuveni pēc diviem gadiem. Tad plānots, piemēram, analītisko matemātiku sākt atkal iekļaut mūsu vidusskolu standartprogrammā.

Ir tāda iestāde kā ISMA. Jums lūdzu būtu kāds info vai atsauksmes vairāk kā par to, kas atrodams internetā?

Sakiet lūdzu, ko dod izglītība Dabaszinātņu bakalaurs matemātikā?Ko ar to var iesākt, ja neiet līniju uz maģistru un tad doktoru matemātikā? Vink draudzenes bračka šo solās studēt.Interesē kādi scenāriji bez virzības uz matenes doktoru ir iespējami?Varbūt kādam forumā ir grāds matenē un zina paskaidrot.

Vai kāds no forumiešiem strādā IT ar cita profila izglītību, iegūtu pēc vidusskolas? Intresē panākumi arī ne IT jomā, bet dizainā. Jūsuprāt ir vērts ņemt ne IT sfēras izglītību tādēļ, ka par to var nemaksāt?Ja interesē tomēr arī IT? Vai izdevīgāk maksār par IT?

Taatad palasot ieprieksheejo teemu.. http://www.boot.lv/forums/index.php?/topic/155295-augst%C4%81k%C4%81s-izgl%C4%ABt%C4%ABbas-nepiecie%C5%A1am%C4%ABba-sekm%C4%ABgai-karjerai/ un biezhi uzduroties uz dazhaadiem kursu piedaavaajumiem internetaa ar shaadu aprakstu(citaats njemts no IT maacibu centra maajaslapas bet nemineeshu nosaukumu jo tad var klasificeet kaa reklaamu - ja gribat atradiisiet): rodas jautaajums. Vai tieshaam cilveeki var nebeigt augstskolu un neizshkjiest lielu naudu par maaciibaam lai dziivee kautko sasniegtu un tomeer buutu specialitaate? Vai viss shitas ir kaarteejais kraapnieku izgaajiens? Nav runa par bezdarbnieku kursiem jo no tiem lielas jeegas nav peec cilveeku atsauksmeem shaavaitaa..

Aleluja, tas ir noticis http://www.apollo.lv/zinas/ieviesis-piekto-centralizeto-eksamenu-kimija-vai-fizika/630707 Piedāvājums ir diezgan demokrātisks- vai nu ķīmiju vai fiziku. Arī stājoties iekš augstskolās, augstāku reitingu var nopelnīt ar eksāmeniem matemātikā, fizikā/ķīmijā.