Search the Community

Sveiki! Jautājums pieredzējušiem granulu katlu īpašniekiem - kad ir īstais laiks iepirkt granulas? Kad to cena varētu būt zemākā? Un varbūt varat ieteikt kādus konkrētus kantorus, kad nepārdot s*dus? Gribas ziemai sagatavoties laicīgi un izdevīgāk, lai nesanāk kā šoziem, kad granulu cena sasniedza 200+€ par tonnu, kas visus pārsteidza nesagatavotus. Paldies!

Jau labu laiku biju pamanījis, ievērojami lēkā apkures sistēmas spiediens un šodien vairākas reizes nostrādāja 3 atmosfēru vārsts, kā rezultāta spiediens nokritās līdz nullei. Konstatēju, ka mazā loka cirkulācijas sūknis Grundfos 25-40 knapi griežas uz lielākā 3. ātruma. Kaut kā ar skrūvgriezi izdevās viņu iegriezt. Sūknis iet uz galu vai kaut kur citur problēma? Šajā saitā gan aprakstīti n varianti, bet šīs gadījums īsti nekam neatbilst. Mērīju pretestību - 140 omi. Sistēmā 2 atmosfēras. Darba temperatūra 70-90 grādi. Sistēmā piemaisījumi maz un vismaz ne radiatoros neieraudzīju dzelzi vai kaļķi, kas varētu čakarēt. http://www.pumptool.co.uk/Combi%20Boilers.html Lielajam lokam ir tāds pats sūknis un jau pēc skaņas var var dzirdēt atšķirību. Vai spiediena svārstības nevarētu būt iemesls problēmām ar spiedkatlu?

Situācija tāda - ir granulu apkures katls, kuru regulē bezvadu devējs no istabas. Sasaiste strādā ļoti labi, tur neko daudz mainīt neplānoju. Problēma - devējs ir vairāk domāts gāzes katliem, kuriem mazliet citādāka loģika. Viņš pasaka, ka "tagad vajag kurbulēt" un pēc 5 min atslēdzas. Granulu katlam ITKĀ ir fiksācija uz 2 stundām, bet tā īsti labi nedarbojas - ja tajā laikā devējs pagūst vēlreiz ieslēgties un pēc tām 5 minūtēm izslēgties, viņš nojauc katlam visu loģiku. Rezultātā bieži vien katls tiek piestartēts, 15 min padarbojas, tiek ar šādu kļūdainu darbību izslēgts un pēc laiciņa startēts vēlreiz. Tas čakarē laukā aizdedzes elementu, kā arī krīt uz nerviem man un nenāk par labu pašam katlam. Jautājums - vai kāds var ieteikt līdz stulbumam vienkāršu releju, kuru var ieregulēt tā, ka tas pie vienreizēja kontakta (t.i pirmās tā devēja izraisītas ieslēgšanas) noturētu ķēdi saslēgtu uz 1,5 - 2 stundām, neatkarīgi no pārējiem ieslēgts-izslēgts signāliem? Vairāk toč nekas nav vajadzīgs - nekādas 16-tās pakāpes programmēšanas.

Iegādājāmies 70 gados celtu māju. Apkure ar pašteces sistēmu. Kā pārveidot uz slēgto? Un paplašināt apkures platību?

Kā par nelaimi tieši tagad sezonā skurstenis aizgāja ciet, lai arī granulu katls darbojas cauru gadu. Jau nedēļu meklēju skursteņslauķi vai kādu, kam ir atbilstošas kāpnes, lai varētu tikt uz jumta un izbirstēt. Ir kāds zināms, kurš var ātrāk pa 2 nedēļām atbraukt? Mēģināju no apakšas, bet darvas kluci nevar izkustināt ar tiem instrumentiem, kurus var nopirkt depo. Doma kaut kad uztaisīt kāpnes, bet tas nav tik operatīvi un noteikti nebūs šogad. Alumīnija gatavās lauž pirkt pa >400 EUR. Lūka būs tikai kopā ar jumta seguma maiņu.

Sveiki, Tā nu ir sanācis.. Likteņa ironija. Uz jauno gadu salūza apkures katls, nokalpoja tikai 7. gadus. Kas varētu ieteikt normālu čuguna malkas - granulu katlu ap 25kW? ( interesē katla nosaukums un kur var nopirkt) ? Paldies!

Sveiki! Dzīvoklī ar savu siltuma skaitītāju (jaunbūve) uz viena loka (vai kā to citādi sauc) ir saslēgti 4 mazi radiatori. Plānoju tos nomainīt uz lielākiem. Atnāca meistars un uzreiz pateica, ka jāliek ~ 2 x jaudīgākus jeb 4 lielus 22 tipa 40x80 radiatorus. Caurules ir šauras vara trubiņas (ne tādas resnas, kā vecākās mājās). Caurule horizontālā stāvoklī pa grīdu iet cauri dzīvoklim. Katrs radiators pie tā loka ir pieslēgts klāt paralēli. Izskatās, ka loka galā jau ūdens ir mazliet vēsāks. Tuvākajam radiatoriam ir 57 grādi karsts, tālākajam, škietami, 54. Kāda ir jūsu pieredze - vai palielinot radiatoru potenciālo jaudu x2, nevar rasties siltuma problēmas? Varu iedomāties divas problēmas: 1. Gala radiatoram varētu nepietikt siltuma 2. Visi radiatori var palikt vēsāki, jo "par grūtu" virzīties ūdenim Meistars izteicās, ka visam būtu jābūt ok, bet vēlos dzirdēt arī kādu citu pieredzi. Paldies par padomiem.

Sveiki! Tad nu tā, ir uzbūvēta krāsns kas apsildīs garāžu, bet... vakar veicu pirmo testa kurināšanu un gandrīz nodedzināju visu to būdu. Problēma tāda ka tā muca (200L muca noguldīta uz sāniem, apakšā kājiņas, dibenam augšpusē skurstenis, utt.) atrodas pārāk tuvu pie vienas sienas, bet citas iespējas nav, jo mašīnai savādāk vietas garāžā nav. Starp mucu un sienu paliek ~20 cm, kas tomēr bija par maz, jo karstums pamatīgs un aizdegās tā siena. Jautājums: ko ielikt starpā, ar ko apšūt to mucu / sienu lai karstums netiek klāt tai dēļu sienai?

Sveiki! Ir 100 m2 māja, kurā jāuztur vismaz +10 toC. Jau ir kurtuve ar malkas katlu, radiatori. Tā kā mājā neviens vairs nedzīvo, tad jāierīko automātiska sistēma, kas neprasa regulāru cilvēka klātbūtni. Pašlaik ir izvēle starp gāzes katlu un dīzeļa degli. Abos gadījumos jāierīko degvielas krātuve, jo gāzes vads gar māju neiet. Esošajā malkas katlā var ielikt dīzeļa degli, izmaksas salīdzinoši nelielas (viss kopā ~1200eur). Gāzes gadījumā ierīkošana dārgāka - viss kopā ap 4500EUR (projekts, ierīkošana, gāzes katls). Pagaidām vienīgais pluss kas ir gāzei - iespēja paralēli izmantot arī maklas apkuri, jo esošā krāsns netiek pārveidota. Tātad jautājums, ja kādam ir bijusi darīšana ar vienu no apkures veidiem: - Cik uzticamas ir jaunās dīzeļa/gāzes sistēmas? (esmu dzirdējis, ka dīzeļa sprauslas mēdz ķept ciet, un prasa regulārāku apskati/apkopi). Un - Salīdzinoši kurš no apkures veidiem ir izdevīgāks pie viena un tā paša atdotā siltuma daudzuma?

Sveicināti forumieši! Iesakiet lūdzu, kur iegādāties kvalitatīvas granulas 6-8mm apkurei ar granulu degli. Rudens tuvojas Kāda ir Jūsu pieredze (pozitīva vai negatīva) attiecībā uz granulu kvalitāti. Kādu granulu izmēru labāk izvēlēties apkurinot māju ar granulu degli 6 vai 8 mm?

Sveiki! Tātad ir dzīvoklis (52 kv.m) koka mājā, kuram nepieciešams izveidot apkures sistēmu. Pašlaik dzīvoklis tiek apkurināts ar divām jau nokalpojušām krāsnīm, kuras paredzēts demontēt. Teorētiski pastāv iespēja pieslēgt gāzes apkuri. Pagaidām tiek apsvērti 3 varianti: 1. Gāzes apkures katls gan siltumam, gan siltajam ūdenim; Skaidrs, ka gāzes apkure būtu ērtākais risinājums, bet vai labākais un lētākais, par to droši vien domas dalīsies. 2. Kamīns, kurš spētu apkurināt dzīvokli + uzsildīt ūdeni. Šķiet pievilcīgs variants, bet nav skaidrības par kamīna izvēli, izmaksām un kā sistēma varētu funkcionēt kā ziemā tā vasarā (vasarā ūdens būtu jāsilda ar boileri, lai lieki nesildītu telpu, kurā jau tā pat ir silts/karsts?) Iespējams kamīns ar centrālapkures pieslēgumu - kamīns + kādi 3-4 radiatori vai tomēr sistēma ar siltā gaisa plūsmu (ar vai bez ventilatora?)? 3. apkures krāsniņa + boileris. Bažas vai krāsniņa spēs piesildīt telpas, īpaši vannasistabu, kura ir vis vairāk izolēta no pārējām platībām (divām istabām, koridora un virtuves). Lūdzu padalieties ar pieredzi un dodiet padomus vai arī vērsiet uzmanību kādām lietām būtu jāpievērš īpaša uzmanība.

Hai! Jau labu laiciņu domāju, kā varētu automatizēt trīsceļu apkures sistēmas vārstu, kas pats regulētos atkarībā no āra temperatūras. Pagaidām problēma, ka manuāli jāregulē šis vārsts, kad mājā par siltu vai pa aukstu. Temperatūras regulāciju pa istabām nodrošina termogalvas pie katra radiatora. Ir šāds vārsts. Ir idejas, ar ko varētu šo aizstāt vai uzlabot? Pagaidām vienīgais variants nāk prātā jaudīgs servomotors + vadība + termosensors, tikai pagaidām rokas pa līkām, lai atrastu shēmu vai jau gatavu risinājumu. Šis variants liekas pievilcīgāks, jo tas sanāks lētāks un elastīgāks no izmaksu viedokļa.

Cik tad tauta saņēmusi rēķinu par Oktobra apkuri? Man 81m2 dzīvojamāmas 5,77Ls apkure + 2,51 Ls karstā ūdens cirkulācija. Dzīvoklī +22grādi (jaunbūve, siltināta, siltuma skaitītājs. Tarifs 56Ls/MWh)