Search the Community

Cita tēmā kā blakustēma attīstījās doma, ka projektus vadot visādi optimizatori un ņemott darbā dažādus neefektīva koda rakstītajus, jo tā esot lētāk. Tas nekas, ka pats kods 3 reiz apjomīgāks. Tāpat tēma attīstījās par jauniem un veciem speciālistiem, ko zina un prot vieni un ko neprot tie otri. Tad nu te varētu to visu tālāk apspriest. oxygen - Tā tas ir-agrāk bija deficīts visādas uzziņu grāmatas, tagad... sameklēsi inf. internetā. Arī pašam būs jāķerās pie plauktu atbrīvošanas. Nu loģiski kā ātrāk dabūt inf. internetā par kādu detaļu nekā rakties grāmatās. No tehnoloģiju viedokļa...kam vajag tos vecos žurnālus Radio vai tamlīdzīgus. Tagad par par pāris eur no ķiniešiem pasūti gatavu mantu, nevis lodē pats. Kad pazudīs globāli internets , tipa kodolkarš, tad nevajadzēs , man to inf. arī papīra veidā. Vai nu būšu beigts, vai būs aktuālāk kā dabūt ko izdzīvošanai. Vel jau visam pa virsu ir tas ka agrāk dzīve bija ne tik pārblīvēta ar informāciju- varēja vakarā pāršķirstīt kādu vecu grāmatu, bet tagad... Bet par to ka katra jaunākā paaudze dumjāka?- nē , nav patiesība. Vienkārši dumjie ir bijuši vienmēr, bet tagad šiem ir lielas iespējas izrādīties sociālajos tīklos un mēdijos. Latvijā, gan, veidojās situācija kad spējīgākie vienkārši aizvācās prom uz turieni kur vairāk maksā. Agrāk jau robežas bija ciet, nekur nespruksi. Neko neizdarīsi- Latvija ir un paliks lielo kompāniju acīs tāda province. M_J - To, ka tagad ir citas prioritātes, var manīt. Jaunie čaļi automātikas firmās kā lego klucīšus karina citu citam galā PLC kontrolierus, bet oma likumu vairs īpašā vērtē netur. Viņi PLC editorā perfekti bīda pa datora ekrānu loģiskos blokus, sadod kontrolieriem IP adreses, atver portus un tādā garā, bet vienā mierā savelk vienā buntē neekranētus vadus uz frekvenčnieku ar vadiem uz devēju ar milivoltos mērāmu signālu. Ja arī tiek izmantoti ekranēti vadi, tad ekrāns ir pievienots tā, ka traucējumus nevis samazina, bet palielina. Spēka un vājās strāvas masas savienotas absolūti haotiski. Kontrolierus no nosvilšanas bieži vien glābj tikai tas, ka to ieejas un izejas ir galvaniski atsaistītas. Testeri vēl lieto, bet par osciloskopu, ja arī ir dzirdējuši, ka tāds ir, tad pašiem nav un lietot nemāk. Un tad man, vecam perdelim, ir jābrauc un jāmeklē, kāpēc pēc shēmas viss it kā saslēgts pareizi, bet neiet. Oma likums vairs nav aktuāls. "..Сеня про зайцев это не актуально..Остров Невезения!" oxygen - Te nu atspēlējas modernā izglītība , kad vari izvēlēties ko mācīties nevis ir lietas , kas pabeidzot skolu ir obligātas kā lasītprasme. Ja cilvēkam trūks pamatzināšanu fizikā, ķimijā, matemātikā tad var redzēt tādus brīnumus ka domā kur mēs ejam... rnxx- Vispār jau tai remote komandu sastādīšanai jebkurā nozarē ir divas gavenās versijas. Ņemam kandidātus, tur piesakās 500, uzliekam testus, paliek kādi 100, atkal uzliekam testus. Paskatāmies kādus 10 vislabākos. Tad apskatāmies, kuri no tiem dzīvo lētākajās valstīs un pilsētās. Cenšas pieņemt vislētāko no tiem 10it. Otrajā variantā ņemam 10it, skatāmies tālāk, kuri visgudrākie. Maksājam algu vienādu, vienalga Rēzeknes vai Rīgas vai Prāgas dzīvoklī tas cilvēks strādātu. Kura varianta produkciju labāk redzētu? Programmēšana vai tulkošana vai kas cits, liela atšķirība nebūs. CS & IT papildus problēma, ka kantorus taisa arī cilvēki, kas nezina kā procesors vispār izskatās. Nauda ir, kantorim telpas noīrēt var. Kompjus un licences sapirkt var, reklāmai nauda ir. Paņem savus korešus štatā. Nekas ka nesaprot neko. Pieņem pāris pieredzējušo un liek atrast lētu darbaspēku. Galvenā teikšana vienalga paliek kam ir nauda, nevis saprot kā kompis no iekšas izskatās. Āzijā, tagad Āfrikā tas nav retums.

De facto atklājis, ka esot neatbilstoši iztērēti gandrīz 8 miljoni. Kas notiek ar tiem valsts un pašvaldību pasūtījumiem, kas traucē uztaisīt tos projektus labus? Pasūtītājs neprot normāli noteikt savas vajadzības vai arī tur ir vēl kas vairāk? www.protesti.lv/karteja-davana-nodoklu-maksatajiem-e-projektos-neatbilstosi-izteretos-8-miljonus-eiro-bus-jasedz-jums/?

Kā mēs visi zinām pilsētās tiek piedāvāts optiskais internets, dažādi kabeļi, sliktākajā gadījumā LTK DSL kas nodrošina labāku vai sliktāku, tomēr pieņemamu un lietojamu interneta ātrumu. Diemžēl pametot pilsētas ar internetu viss paliek slikti vai pat ļoti slikti. Triatels - nu par šo labāk neizteikšos. Dažās vietā var uzcelt augstu torni, ierīkot radiolinku, tomēr tas ir dārgi (pāris tūkštoši ls). Paliek tikai mobilo telefonu operatori ar 3g datu pārraidi. LMT ir visplašākais 3g pārklājums, tomēr bāzes stacijām parasti ir maza caurlaides spēja līdz ar to interneta ātrums brīvdienās un vakaros ir zem katras kritikas. (LMT plāno tīkla modernizāciju, bet kamēr neesi pārlecis nesaki hop) Kā vienīgo variantu lai iegūtu laukos kaut cik ciešamu internetu es atradu variantu noķert 3g torni no tuvākās pilsētas. Tā kā pilsētās torņu ir salīdzinoši daudz un lielākā daļa pilsētnieku lieto citus interneta pieslēgumus tad pilsētas torņi ir salīdzinoši maz noslogoti un spēj nodrošināt kaut cik ciešamu interneta ātrumu. Lai to izdarītu nepieciešams: Paraboliskais režģis, es izvēlējos http://www.tp-link.c...del=TL-ANT2424B Cena ~27ls Derētu arī satelīta šķīvis, kas ir lētāks, tomēr jāņem vērā ka antena visticamākais būs jāceļ mastā lai tiktu pāri kokiem (radioviļņu izplatīšanās likums neviens nav atcēlis) un sat šķīvim ir ļoti liela vēja pretestība (līdz pat 1 tonnai) līdz ar to vajag izturīgāku un dārgāku mastu - kopā var sanākt dārgāk. Labs 3g modems, es paņēmu Huawei E353, galvenais lai atbalsta HSPA+ tehnoloģiju. PIrku no ebay.co.uk pa 35 GBP ar sūtīšanu, LV var dabūt pa 35 ls. USB over cat5 pagarinātājs - apmēram šāds http://www.ebay.co.u...#ht_2117wt_1396 8.40 GBP ar sūtīšanu. Ethernet kabelis vajadzīgā garuma (pāris ls atkarībā no vajadzīgā garuma) Pelēko kanalizācijas trubu savienotāji 2gab un 4 gab korķi (kopā ap 3 ls) Visas detaļas kopā USB pagarinātāja ligzdu jāielīmē ar montāžas līmi viena korķa vidū, trubu savienotāju ar savilcējiem nostiprinu antenas uztvērēja vietā. Gatavo konstrukciju skrūvēju 45 grādu leņķī pie 9m pagaidu masta un slienu augšā. (45 grādu leņķī jo 3g torņiem ir divas antenas viena ar horizontālu, otra vertikālu polarizāciju) Antena skaisti šūpojas vējā, tomēr rezultāts neizpaliek: Protams ka 2.67 up / 2.16 down nav nekas dižs, tomēr ņemot vērā ka mērījums tika veikts sestdienas vakarā, kad tīkla noslodze maksimāla - domāju ka rezultāts ir labs. Izdevās noķert arī tele2, bet tur bija silikāts signāls un ātrumi. Bez antenas tele2 3g vispār neizdevās noķert, bitei rādīja -105 dbm, negribēja pat reģistrēties tīklā. Pirms pāris dienām kad mēģināju šo antenu nedaudz zemākā mastā pa darba dienas vidu ātrumi neskatoties uz nedaudz sliktāku signālu bija daudz labāki - tas ir saistīts ar 3g torņu noslodzi, kas brīvdienās/ vakaros ir maksimāla. Šādam mastam ir nepieciešamas atsaites. Arī usb pagarinātājā antenas daļa jāliek trubā. Lai izvadītu mitrumu trubas apakšā vajag mazu caurumiņu. Tele2/bite torņi no manis atrodas ~6 km attālumā un vēl pa ir meži un kalniņi.