Search the Community

Sveiciens forumam. Garu ievadu nerakstīšu, jo laiks ir nauda un mēs tomēr esam reāli domājoši un pragmatiski cilvēki. Tātad, man ir nepieciešami padomi, kas palīdzētu izveidot sistēmu, kuru izklāstīšu turpmāk: Lai jūs labāk saprastu manu domu gājienu, ņemsim par piemēru vienkāršas lietas. Iedomājieties, ka jūs atrodaties Rīgā, bet citā Latvijas nostūrī (piemēram, Liepājā) pie drauga esat atstājuši pogu. Pogu, kuru var nospiest jebkurā brīdī. Ko es vēlos ar šo pateikt - varbūt kāds no jums spēs izdomāt veidu, kā darbosies sistēma. 1) Jūsu draugs nospiež pogu un tur to ilgstoši. 2) Signālu no pogas, ka tā ir nospiesta, ir nepieciešams kaut kādā veidā pārraidīt tālāk. 3) Šai informācijai ir jānonāk serverī, kas tālāk izvadīs paziņojumu, ka poga ir nospiesta. 4) Gala rezultātā vajadzētu būt tā, ka draugs nospiež pogu, bet jūs ieejat kādā interneta vietnē un jums parādās paziņojums, ka poga ir nospiesta. Tālāk jau parādās laiks, kad poga ir nospiesta, cik ilgi, utt. (Bet tas jau ir programmēšanas jautājums). Tas varētu būt tā, ka šī poga ar vadu ir savienota ar kādu datu pārraidītāju un ar modema palīdzību pārraidīta uz serveri (Tikai minu, jo no šīm lietām nesaprotu pietiekoši daudz), Un tagad iedomāsimies, ka jums ir 100 draugi ( katrs savā pilsētā). Jūs katram draugam esat šo pogu uzstādījuši un draugi nospiež pogu katrs dažādos laikos. Bet galarezultātā jūs ieejat interneta mājaslapā savā profilā un jums parādās, cikos katrs draugs šo pogu ir spiedis. Tātad, nepieciešams apkopot datus un savākt tos no daudzām vietām. Man interesē reāli risinājumi - kāds tehniskais nodrošinājums ir nepieciešams un kā šo ideju varētu īstenot. Būšu pateicīgs par katru ieteikumu un variantu.

Mūsdienās datu zudumu izmaksas sastāda vidēji 6,2 miljonus dolāru par incidentu. Negaidīti, bet liela daļa pētījumu norāda uz darbiniekiem kā galveno cēloni datu noplūdei. Uztraucoties par pieaugošiem ārējiem draudiem, uzņēmumi mēdz aizmirst par iekšējo drošību uzņēmumā. Pēc pasaules statistikas vislielākais skaits datu drošības pārkāpumu reģistrēti tieši veselības aprūpes nozarē, kurai seko apdrošināšana, ražošana un mazumtirdzniecība. Ja salīdzina veselības aprūpi ar bankas industriju, tad veselības aprūpē uzņēmumi biežāk neievieš stingras datu drošības procedūras, kas noved pie darbinieku ļaunprātīgiem drošības pārkāpumiem. Neaizsargāti personu dati ir vērtīgi hakeriem, bet tas nav vienīgais uzbrukumu mērķis. Tādiem konfidenciāliem uzņēmuma datiem kā finansēm, algām, e-pastiem, personālam, budžetiem un komercnoslēpumiem ir liels noplūdes potenciāls. Šāda datu noplūde rada uzņēmumam ievērojamus klientu, reputācijas un materiālus zaudējumus. Kibernoziedznieki plaši izmanto nevērīgu darbinieku pārkāpumus, kuri mēdz notikt gan nejaušas kļūdas dēļ, gan arī tīšas rīcības rezultātā. Izplatītākie draudi Jūsu informācijas drošībai ir ļaunprātīgas programmas (malware) un pikšķerēšanas (phishing) uzbrukumi. Ļaunprātīgās programmas tiek iestrādātas citās programmatūrās, kuras Jūs varat lejupielādēt no mājas lapām. Darbinieki tās bieži palaiž vai instalē, veicot kādas programmas atjauninājumu. Savukārt pikšķerēšanas gadījumā trešās personas sūta mēstules, kas veidotas, lai apmānītu darbiniekus un iegūtu no viņiem informāciju. Lietotāji klikšķina uz saites, kura lejupielādē vīrusu, jo šādas e-pasta vēstules ir izveidotas pēc līdzības ļoti tuvas uzticamu, zināmu avotu vēstulēm. Turklāt mūsdienās pikšķerēšana ir sastopama vairs ne tikai e-pastos, bet arī sociālajos tīklos. Galvenais iemesls, kāpēc darbinieki pārkāpj informācijas drošības noteikumus, ir nepietiekamas zināšanas šajā jomā. Lai dati būtu drošībā, uzņēmumiem vajag izglītot savus darbiniekus par riskiem, ierobežot to piekļuvi konfidenciāliem datiem un nodrošināt datu rezerves kopēšanu. Darbiniekiem jāpiekļūst tikai tiem datiem, kas nepieciešami, lai veiktu savus tiešos darba pienākumus. Taču neparedzētās situācijās datu rezerves kopijas palīdzēs Jums atjaunot datus un glābs biznesu no dīkstāvēm. Papildus datu kopēšanai failus iespējams šifrēt, lai nodrošinātu visaugstāko drošības līmeni uzņēmumam. Šodien tehnoloģijas paver vēl nebijušas iespējas drošības pārkāpumiem, tādēļ datu noplūdes risks ievērojami palielinās. Pieaugot viedtālruņu, planšetdatoru un mākoņu pakalpojumu izmantošanai darba vajadzībām, darbinieki var piekļūt uzņēmuma datiem jebkurā laikā un jebkurā vietā. Piemēram, tad, kad izmantojat publisko Wi-Fi tīklu, Jūs varat neapzināti izplatīt savu informāciju hakeriem. Savukārt hakeri noteikti izmantos šos piekļuves datus, lai iegūtu ne tikai personīgos, bet arī korporatīvos datus. Lai izvairītos no šādām situācijām – virtuālais privātais tīkls (VPN) ir risinājums drošai informācijas plūsmai un datu apmaiņai starp vairākiem punktiem publiskā datu pārraides tīklā. Savienojums tiek veidots izmantojot tunelēšanas protokolus un šifrēšanas metodes, kas garantē datu pārraidi bez pārrāvumiem un izslēdz nesankcionētas piekļuves risku. Nepietiekama un nekvalitatīva drošības politika, novecojušas iekārtas un programmatūra var apdraudēt uzņēmuma konfidenciālos datus. Šī iemesla dēļ ir svarīgi, lai uzņēmumi īstenotu atbilstošu datu aizsardzības politiku un procedūras, kas novērstu hakeru un darbinieku radītos draudus Jūsu datu drošībai. Maziniet drošības riskus, uzticot datu drošības risinājumus profesionāļiem – DEAC IT-ekspertiem. Koncentrējieties uz sava uzņēmuma pamatdarbību, nodrošinot biznesa nepārtrauktību un samazinot neplānotas izmaksas.