Aktuāls

Kad pienāks beigas Francijas ērai WRC pasaules čempionātā?

Auto, Moto

Eiropas Parlamenta  otrdien pieņemtais lēmums ieviest vienotus obligātos standartus transportlīdzekļu tehniskajām apskatēm, kas paredz, ka apskatēs jāņem vērā odometra rādītāji un tie jāfiksē īpašos sertifikātos, ir plats solis cīņā pret krāpšanos lietotu auto tirgū.

Gandrīz katrs autovadītājs ir saskāries ar mašīnas pirkšanas drudzi, un bieži vien  pat vairākkārt. Katram ir sava rocība, kuras kopējais atspulgs redzams uz mūsu ceļiem, par kuriem pamatā braukā lietotas automašīnas. Vidējais spēkratu vecums Latvijā ir 12,5 gadi, kas par 40% pārsniedz vidējo auto vecumu Eiropas Savienībā (ES). Nu neesam ne tuvu turīgākā ES valsts, un par to liecina mūsu autoparks, lai gan Rīgas centrs un Jūrmala vasarā dažkārt atgādina ļoti turīgu zemi, un par to runā arī šurp atbraukušie ārvalstu viesi.

Mileage

Un tomēr, tā kā pa mūsu zemi visvairāk braukā lietoti spēkrati, tad tieši šādi pirkumi visbiežāk ir veikti.  Kam pievēršam uzmanību meklējot savu auto? Modelis, marka, degvielas patēriņš, dažkārt krāsa ir visbiežāk izplatītie kritēriji, tomēr vienmēr aplūkojam arī nobraukumu. Cik autiņš savā autodzīvē ir noripojis – jo vairāk, jo sliktāk, tātad pamatīgi lietots, un varbūt bez lieliem ieguldījumiem daudz vairs negribēs braukt.

Tomēr gan runājot ar citiem autovadītājiem, gan iepazīstoties ar informāciju publiskajā telpā, jau sen esam dzirdējuši, ka veiklas rokas šos nobraukuma (odometra) rādītājus mēdz sagriezt atpakaļ, lai rastos iespaids, ka kārtīgi nobraukts darba zirgs vēl ir sprigans kumeļš.

Kādi tam ir riski? Pirmkārt, jau iespēja pārmaksāt par lietoto auto ar it kā mazu noskrējienu, otrkārt,   varbūt nepieciešami lieli un neplānoti ieguldījumi, treškārt,  braucot ar šādu auto, var tikt izraisīts bīstams satiksmes negadījums, un, ceturtkārt, Latvija turpinās pārvērsties par vecu auto kapsētu.

Gan šie apsvērumi, gan katra patērētāja tiesības nopirkt to preci, kuru vēlas, un tiesības netikt apmānītam, rosina censties novērst risku, pirkt auto ar odometra rādījumu 150 000km, kura reālais nobraukums ir trīs vai pat četras reizes lielāks. 2011. gadā Vācijā, Minhenē  notikušajā policijas pārbaudē izdevies atrast BMW ar 700 000 kilometru nobraukumu, kura odometrs rādījis vien 150 000. Shēma ir diezgan vienkārša – piemēram,  vācietis pārdod savu piecus gadus nobraukušo auto, kāds negodprātīgs tirgotājs jau Vācijā no 250 000km uztaisa 110 000km nobraukumu, un tāds spēkrats iebrauc Latvijā, tiek piereģistrēts Ceļu satiksmes drošības direkcijā un turpina dzīvi mūsu valstī, kā maz braukta mašīna. Diemžēl kaut ko pārbaudīt ir gandrīz neiespējami.

Protams, ja kāds negodīgs auto īpašnieks vai tirgotājs kaut ko uzsāks Latvijā jau pēc reģistrācijas, tad odometra izmaiņas varēs noskaidrot Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD).

Kā lai izvairās no apmānīšanas? Pirmkārt, jau pašam jābūt uzmanīgam. Ja redzam sludinājumu, ka tiek pārdots 10 gadus vecs auto ar dīzeļmotoru, kura noskrējiens ir 120 000 km, tad esam piesardzīgi. Tātad gadā ir nobraukts vidēji 12 000, kas ir maz. Kādēļ tika pirkts dīzelis, kurš ir dārgāks, kura apkope un remonts ir dārgāki un kura vienīgā loma ir mazināt maksājumus par degvielu, ja autovadītājs zina, ka ikdienā nebrauc daudz? Var būt situācija, ka ar labi koptu auto arī ar 250 un vairāk tūkstošu nobraukumu vēl var tīri normāli pārvietoties, bet it kā svaigais, maz nobrauktais auto jau ir uz „šrotiem” vedams. Noteikti būtu jāpiezvana uz CSDD un paralēli citai informācijai jāpārliecinās par tur uzrādīto nobraukumu, vai tas nav samazinājies.

Tomēr cīņu pret negodprātīgiem auto tirgotājiem nevar atstāt tikai uz autovadītāju pleciem. Tajā jāiesaistās arī auto ražotājiem. Šobrīd odometra izmaiņu veikšana ir salīdzinoši viegla, pieslēdzot nepieciešamo aprīkojumu auto diagnostikas kontaktam. Ražotājam būtu odometrs jānodrošina, lai tā izmaiņas ikdienā nebūtu veicamas, jo kādēļ gan likumpaklausīgam braucējam būtu jāsamazina nobraukuma apjoms. Vai arī šādas manipulācijas varētu notikt tikai mainot spidometru un tikai licencētos autoservisos. Skaidrs, ka vienmēr atradīsies „veiklās rokas”, kas šādas manipulācijas piedāvās veikt mājas apstākļos, tomēr tad tā būtu jākvalificē kā nelikumīga darbība, kas apdraud satiksmes drošību.

Cīņai pret odometru rādījumu viltošanu jābūt vienotai visā ES telpā, lai, pārvietojoties no vienas valsts uz citu, informācijas nepazustu. Īpaši nozīmīgs ir 11. marta Eiropas Parlamenta lēmums, kas prasa ES dalībvalstīm nodrošināt, lai par manipulācijām ar odometra rādītājiem jeb to sagrozīšanu vainīgajiem tiktu piemērots reāls sods. Cits svarīgs ierosinājums ir izveidot vienotu datu bāze visā ES, kur tiktu apkopota svarīgākā informācija par automašīnu, tajā skaitā nobraukums. Vācu autoklubs ADAC aicina pilnveidot normatīvos aktus un Eiropas mērogā noteikt vienotus odometra tehnoloģijas standartus. Šobrīd tādi neeksistē un, kā apgalvo ADAC, pēc likuma odometrs mašīnā pat var vispār nebūt.

Pagaidām, kamēr mums vēl nav iespēja pārbaudīt no Vācijas, Beļģijas vai kādas citas valsts ievestā auto nobraukuma autentiskumu, jābalstās uz veselo saprātu un informācijas iegūšanas iespējām Latvijas mērogā. Eiropas Parlamenta lēmums, ja to atbalstīs Eiropas Padome, dos nozīmīgu ieguldījumu cīņā pret krāpniekiem starptautiskajā autotirgū.

Saistītās tēmas: automašīnalatvija

Izsaki savu viedokli