Aktuāls

Industriālo tehnoloģiju līderis ABB sadarbosies ar Latvijas iesācējuzņēmumu “Adaplab”

Datori, IT, bizness

Opel Insignia vācu ražotāja darbībā pāršķīra jaunu lappusi, modeļu klāstā parādoties auto, kas uzrunā ne tikai prātu, bet arī sirdi. Par nelaimi ražotājam tā flagmanis iznāca ekonomiski nelabvēlīgā laikā, toties tagad tas ir visai izdevīgs pirkums.

„Quadratisch, praktisch, gut.” Šis šokolādes ražotāja Ritter reklāmas sauklis ir tik trāpīgs, ka uzsvērti praktiskās dabas dēļ neviļus tiek attiecināts arī uz citiem vācu produktiem. Opel Vectra, ko ražoja līdz 2008. gadam, bija ja ne taisni kvadrātveida, tad kantaina un praktiska gan. Vienīgā ekstravagantā atkāpe bija Signum – neparasts hečbeks ar pagarinātu riteņu bāzi. Komerciāli Vectra pārāk neveicās un mājas tirgū tā atpalika ne tikai no VW Passat, bet arī no Mercedes C klases, Audi A4, 3. sērijas BMW un Škoda.

0212151144-latauto-noderigi-20151202

Insignia, kas dīleru salonos nonāca 2008. gada beigās, visu vajadzēja mainīt. Viena joma, kur tas izdevās bez kādām iebildēm, bija dizains, kas uz Opel marku lika palūkoties citām acīm. Jauno modeli apbēra ar dažādiem tituliem, un tas kļuva par 2009. gada Eiropas gada auto laureātu.

2009. gadā Opel sāka izgatavot Insignia OPC ar 2,8 litru V6 benzīna turbodzinēju un 325 ZS. Tehniskie dati solīja 0–100 km/h sprintu 6 sekundēs.

2013. gadā rudenī klajā nāca Insigina modernizētā versija. Ārēji to viegli sazīmēt pēc citādiem lukturiem, taču bija arī tehniska rakstura jaunumi: motoru paletei pievienojās jaudīgi benzīna turbomotori un dīzelis, konstruktori bija pieķērušies piekarei. Arī kabīni skāra izmaiņas – bargi kritizēto viduskonsoli ar daudzajām pogām nomainīja vienkāršots risinājums ar lielu, skārienjutīgu ekrānu.

2013. gadā bija kārta Country Tourer universālim ar nedaudz palielinātu klīrensu un plastmasas uzlikām – tā bija Opel atbilde uz Passat Alltrack, A4 Allrad un Outback.

Lai gan prese auto uzņēma atzinīgi un toni pazemināja pat skaļākie Riselsheimas spēkratu kritiķi, panākt pieprasījuma izmaiņas tā īsti neizdevās. Tomēr 2012. gada pavasarī Opel bija izgatavojis 500 000 Insignia, no kurām 40% bija universāļi.

Otrās paaudzes Opel Insignia plānots izlaist 2017. gadā.

Kā tas būvēts

Insignia tika radīta uz platformas Epsilon II, kas paredz šķērsām novietotu dzinēju un līdztekus priekšējai piedziņai arī pilnpiedziņu. Platformas biedri bija Saab 9-5 II un dažādi General Motors ASV marku modeļi.

Auto ražoja ar trim virsbūvēm: universāļa, sedana un hečbeka. Divi pēdējie izskatās vienādi – pluss, ja patīk sedana stils, bet negribas upurēt praktiskumu.

Tāpat kā konkurents Volkswagen, arī Opel saviem pircējiem piedāvāja plašu, kaut ne pilnīgi harmonisku dzinēju klāstu. Līdz modernizācijai 2013. gadā Insignia varēja izvēlēties ar 1,6 litru benzīna dzinēju (115 ZS), 1,4 litru turbodzinēju (140 ZS), 1,6 l turbo (180 ZS), 1,8 litru atmosfērisko (140 ZS), 2 litru turbo (220 vai 250 ZS), 2,8 litru V6 turbo (260 ZS) un 2,8 litru V6 ar 325 ZS, kas bija rezervēts OPC. Dīzeļu flangā 2 litru dzinēji ar 110, 131, 160 ZS, kā arī paaugstinātas jaudas biturbo motors ar 195 ZS un 400 Nm.

Pilnpiedziņas transmisija bija paredzēta diviem jaudīgākajiem dīzeļiem, benzīna mašīnās – ar 220 vai 250 ZS motoru. V6 mašīnām pilnpiedziņa bija standartā.

Tiem, kas pārnesumus nevēlas slēgt paši, Opel piedāvāja sešu pārnesumu automātisko kārbu, kas nebija pieejama vienīgi ar pašiem vājākajiem dzinējiem. Savukārt, izvēloties sistēmu FlexRide, vadītājs varēja pārslēgt piekares un citus iestatījumus.

EuropNCAP triecientestā Insignia saņēma piecas zvaigznes. No drošības jomas vēl jāpiemin sānu drošības spilveni aizmugures pasažieriem, adaptīvie lukturi un Opel Eye sistēma, kas prata nolasīt dažas ceļazīmes un brīdināt, ja auto novirzās no joslas.

Komforta ziņā Insignia pircējiem sevi nevajadzēja ierobežot – bija pieejama pat priekšējo sēdekļu ventilācija. Priekšējie sēdekļi vispār bija īpašs Opel lepnums, jo tos kā ļoti ergonomiskus bija apstiprinājuši Vācijas muguras veselības speciālisti.

Kāpēc izvēlēties

Pat septiņu gadu vecumā Insignia labā joprojām runā dizains. Līdzīgu spēju pretoties laika zobam ar kvalitāti un noformējumu demonstrē arī salons.

Gaitas īpašību un vadāmības ziņā Insignia nepiedāvā neko vienreizīgu, tomēr tas ir drošs, stabils un gariem braucieniem piemērots auto.

Cena! Teorētiski Insignia iespējams iegādāties par 6500 eiro, tomēr gudrāk piemest pāris tūkstošu un skatīties uz auto, kas nav nobraukti vai pavisam „pliki”, kā arī vērtēt kandidātus, kuri izgatavoti pēc 2010. gada jūlija.

Kaut ne klusākais, no dzinējiem par optimālo izvēli uzskatāms 160 ZS dīzelis, it īpaši kombinācijā ar sešu pārnesumu automātisko pārnesumkārbu.

Tehnisko apskašu rezultāti Vācijā liek domāt, ka Opel ir izdevies uzticams auto, kas necieš no rūsas un kam nav izteiktu defektu.

Viena joma, kur Insignia atpaliek no konkurentiem, ir universāļa Sports Tourer bagāžas ietilpība: 540–1530 litru (Passat B7 603–1731 l). Hečbeks uzņem gandrīz tikpat daudz, taču zemāks jumts placina frizūras aizmugures pasažieriem, kuriem jau tā ir pašauri gan platumā, gan garumā. Pārredzamība arīdzan nav Insignia stiprā puse.

Cenas un pieejamība

LATAUTO.lv sludinājumu sistēmā šobrīd reģistrēti 212 automobiļu ar cenu diapazonu no nepilniem 8000 līdz 22 900 eiro. No tiem 190 ir ar dīzeļmotoru, 146 ar universāļa virsbūvi.

170 auto aprīkoti ar automātisko klimata iekārtu, 130 ir navigācija, 74 automātiskā pārnesumkārba, bet pieci braucamie ir ar pilnpiedziņu.

Automobiļu pirmā reģistrācija visbiežāk bijusi Vācijā, Lietuvā, Francijā, Itālijā un Beļģijā. To pirmie īpašnieki nav pūlējušies izcelties ar ekstravagantu krāsu: visbiežāk sastopamas sudrabainas, melnas un zilas mašīnas.

Piecas lietas, ar ko var būt jārēķinās

Bagāžnieka slēdzis Insignia īpašnieki sūdzas, ka nācies mainīt bagāžnieka slēdzi. Iemesls – ziemas apstākļos bojāti kontakti. Jauna detaļa maksā 22 eiro, maiņa – 36 eiro.

Pilnpiedziņa Bojāts blīvslēgs starp Haldex sajūgu un aizmugurējo reduktoru var izraisīt eļļas noplūdi, kā rezultātā pilnpiedziņas Insignia kļūst par priekšpiedziņas. Potenciālās izmaksas ir no 280 līdz 1200 eiro.

Virpuļvārsti Ieplūdes kolektorā uzstādīto vārstu uzdevums ir pie noteikta režīma radīt gaisa turbulenci. Līdz 2010. gada vidum ražotajos dīzeļos vārstu detaļas varēja doties „brīvsolī”, no sākuma „padzīvojoties” starp vārstiem un virzuļiem un tad sabojājot turbīnu. Daļu maiņa un darbs šajā gadījumā maksā 400 un 190 eiro.

Elektriskā sistēma Līdz 2010. gada ražotajos auto programmatūras kļūme varēja izraisīt akumulatora izlādēšanos.

Navigācija Navi DVD 800 navigācija var būt grūti izturams pacietības tests. Labāka un ātrāka ir 900. navigācija, ko sāka piedāvāt 2011. gada augustā.

Izsaki savu viedokli