Aktuāls

post-image

Lai arī šogad ziema pienākusi agrāk nekā ierasts, vēl ir laiks parūpēties, lai jūsu automašīna būtu gatava aukstākiem laikapstākļiem.

Tehniskā apkope un vispārējā tehniskā stāvokļa pārbaude

Pieredzējuši autovadītāji ar nodomu cenšas iekārtot ikgadējo tehnisko apkopi tieši pirms ziemas iestāšanās. Pat ja tā ir vienkārša eļļas maiņa, dzinēju aukstumā būs vieglāk iedarbināt ar svaigu eļļu un tīru filtru. Automašīnām ar dīzeļdzinēju ieteicams nomainīt arī degvielas filtru, kurā mēdz sakrāties ūdens un vasaras dīzeļdegvielā sastopamās frakcijas, kas nav noturīgas pret zemu temperatūru. Šaubu gadījumā vēlams pievienot degvielai īpašu piedevu, kas likvidē bākā uzkrājušos kondensātu un vasaras degvielā esošos parafīna kristālus. Ieteicams arī pārbaudīt visu darba šķidruma līmeņus un apsvērt, vai nav pienācis laiks mainīt bremžu šķidrumu, – parastam vieglajam auto šī operācija veicama reizi divos gados.

Akumulators un starta vadi

Iedarbinot dzinēju mīnus grādos jeb veicot tā saukto auksto startu, slodze uz akumulatoru trīskāršojas. Tāpēc gadās, ka akumulatoru baterija, kas rudenī darbojās gluži labi, pirmajā aukstajā rītā pieviļ. Akumulatoru darbspēju jeb starta strāvu iespējams pārbaudīt ar testeri, kas pieejams daudzos autoservisos. Ja starta strāva ir ne zemāka par 60% no sākotnējās, akumulatoru var papildus uzlādēt ar speciālu lādētāju. Ja testeris rāda zemāku strāvu, akumulators jāmaina. Piedāvājums ir ļoti plašs, taču ieteicams paturēt prātā vienkāršu novērojumu: lētākie akumulatori kalpos divus trīs gadus, dārgākie piecus sešus, bet pazīstamāko firmu ražojumi un oriģinālie akumulatori – pat astoņus gadus un vairāk. Visātrāk akumulatori zaudē sākotnējās darbaspējas automašīnās, kas tiek izmantotas īsiem un neregulāriem pārbraucieniem.

Nosēdušos akumulatoru iespējams “atdzīvināt”, izmantojot starta vadus. Šajā gadījumā svarīgi, lai vadi būtu kvalitatīvi, ar kārtīgu šķērsgriezumu un spaiļu kontaktiem un paredzēti vismaz 400 ampēru strāvai. Ļoti svarīgi ievērot vadu pievienošanas un abu dzinēju iedarbināšanas secību. Pretējā gadījumā pastāv risks sabojāt automašīnas elektrosistēmu.

Vējstikla slotiņas

Tumšajā gadalaikā, it sevišķi slapjdraņķa un sniegputeņa laikā, redzamībai ir izšķiroša nozīme, turklāt ne tikai ārpus pilsētas, bet arī tās centrā. Pretimbraucošo auto lukturi, ielu apgaismojums, veikalu vitrīnas u. c. apstākļi tumsā izkropļo patieso ainu, kurā viegli var nepamanīt gājēju vai neapgaismotu auto. Pastāv uzskats, ka Latvijā vējstikla slotiņas jāmaina divreiz gadā, taču vajadzētu pietikt ar to, ka uzliksiet jaunu komplektu pirms ziemas. Lai sasniegtu maksimālu efektu, vēlams izvēlēties kvalitatīvu produkciju no pazīstamiem ražotājiem – piemēram, Champion, Valeo, Trico, Bosch. Oriģinālaprīkojuma slotiņas mēdz būt pielāgotas konkrētajam auto ne tikai pēc garuma, bet arī vējstikla izliekuma, tāpēc ir augstākas cenas vērtas. Augstvērtīgs vējstikla šķidrums papildinās vēlamo rezultātu.

Kopšanas instrumenti un apsilde

Sniega birste un ledus skrāpis ir neatņemama ekipējuma sastāvdaļa ziemā. Šos priekšmetus ieteicams nelietot vairāk par vienu sezonu, jo birste izirst un kļūst netīra, savukārt skrāpis tiek pie nelāgiem robiem. Ja ledus kasīšana nav jūsu gaumē, to var aizstāt ar ķīmisku ledus atkausētāju aerosola vai pulverizatora formā. Atkausētājs satur spirtu, tāpēc pēc lietošanas īsu brīdi jāizvēdina salons. Vecāka gadagājuma automobiļiem var noderēt slēdzeņu atkausētājs, kas vienlaikus arī saeļļo niķīgo mehānismu.

Autonomā apsilde

Turīgāki auto īpašnieki var vienā paņēmienā atrisināt gan komforta, gan redzamības jautājumu, uzstādot autonomo apsildi. No attāluma vadāma un ar degvielu darbināma krāsniņa pusstundā atkausē stiklus un uzsilda dzinēja dzeses šķidrumu līdz 80 grādiem, pie reizes sasildot arī salonu. Stundā šāda ierīce patērē tikai puslitru degvielas, taču ir dārga – apmēram 1500 eiro kopā ar uzstādīšanu. Privātmāju īpašnieki, kam ir pieejama droša 220 V rozete, var izlīdzēties ar elektrisku dzinēja sildītāju, kas izmaksā tikai 150 eiro.

Lāpsta un velkamā trose

Intensīvas snigšanas apstākļos ceļus ne vienmēr izdodas notīrīt laikus, nemaz nerunājot par iekšpagalmiem un piebrauktuvēm. Lai gan ar sniega lāpstu bieži gadās tāpat kā ar lietussargu, proti, kad tas ir līdzi, to nekad nevajag, vienīgā reize var būt izšķiroša – tiksit laukā vai ne. Tāpēc labāk neskopoties un nopirkt kārtīgu, kvalitatīvu un izturīgu lāpstu, piemēram, Fiskars, kas kalpos ilgāk par auto. Velkamā trose var noderēt dažādās situācijās, taču jāpatur prātā, ka lētākās, benzīntankos atrodamās troses mēdz būt visai neizturīgas. Smagāku spēkratu īpašniekiem ieteicams apgādāties ar pamatīgu lentveida trosi, kas nestiepjas un patiešām spēj izturēt uz iepakojuma norādīto svaru. Reizē ar trosi ielieciet bagāžniekā arī kārtīgus siltos darba cimdus.

Ziemas riepas

Ziemas riepu lietošana Latvijā ir obligāta, un katram no mums noteikti ir bijusi iespēja pārliecināties, ka ne bez iemesla. Mazākais pieļaujamais protektora dziļums ziemas riepām ir 4 milimetri. Tas ir daudz vairāk nekā vasaras riepām atļautie 1,6 mm, tomēr reāli slidenos apstākļos ir nepietiekami. Izmēģinājumos pierādīts, ka ziemas riepa ar 4 mm atlikušo protektoru dažos parametros par 50% un vairāk atpaliek no jaunas riepas, kuras protektora dziļums ir 8–9 mm. Cita tipiska Latvijas autobraucēju kļūda ir pirkt vecas riepas. Ja neiesaka iegādāties par pieciem gadiem vecākas vasaras riepas, tad mīkstajai ziemas riepu gumijai ieteicamais vecums ir ne lielāks par trim gadiem. Riepas ražošanas gadu un nedēļu norāda īpaša četru ciparu kombinācija uz riepas borta.

Izdzīvošanas komplekts

Pat labi sagatavojies autovadītājs var iekulties negadījumā uz nomaļa ceļa, kur grūti atrast palīdzību un varbūt nav mobilo sakaru. Šādā situācijā noderēs t. s. izdzīvošanas komplekts, kurā ietilpst kabatas lukturītis, silta jaka vai sega, parasta svece un sērkociņi, kā arī CSN paredzētā atstarojošā veste. Ar sveci un jaku salonā varēs pārlaist pat visai saltu nakti, bet lukturītis var noderēt arī citās daudz ikdienišķākās situācijās. Ne velti daži ražotāji tos jau iekļauj automašīnu standartaprīkojumā. Nebūtu slikti, ja bagāžas nodalījumā pastāvīgi atrastos kaut vai minimāls instrumentu komplekts, jo mūsdienu automašīnas bez rezerves riteņiem un uzgriežņu atslēgām paredzētas labi uzraudzītajām Rietumeiropas šosejām.

Sniega ķēdes

Sniega ķēdes ir tik specifisks aprīkojuma elements, ka to ieteicams lietot cilvēkiem ar priekšzināšanām, iemaņām un, pats galvenais, reālu nepieciešamību. Ķēdes sākotnēji tika ieviestas kalnu rajonos, kur iedzīvotāji pārsvarā pārvietojās ar vasaras riepām, bet sniegu sastapa tikai ārkārtējos gadījumos. Ķēžu uzlikšana nav sarežģīta, sevišķi, ja tās izgatavojis pazīstams ražotājs, tomēr tik un tā vajadzētu patrenēties mājās un gaismā. Ķēdes vienmēr jāliek uz velkošajiem riteņiem, un ar automašīnu nedrīkst braukt ātrāk par 50 km/h. Alternatīvs un krietni lētāks glābšanas riņķis ekstremāliem gadījumiem ir t. s. riteņu zeķes – izturīgs apvalks no abrazīvas plastmasas, ko uzvelk uz riteņa iestigšanas vai stipras atkalas gadījumā.

Normunds Avotiņš,
autožurnālists

Pārpublicēts no seb.lv

Izsaki savu viedokli